VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2014. gada 26. septembrī (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Tiešsaistes azartspēles – Tiešsaistes azartspēlēm zemāka nodokļa nekā spēļu namiem un spēļu zālēm ieviešana Dānijā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts konkrētu darbību attīstības veicināšanai – Individuālas skaršanas neesamība – Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Nepieņemamība
Lieta T‑601/11
Dansk Automat Brancheforening, Fredericija [Fredericia] (Dānija), ko pārstāv K. Dyekjær, T. Høg un J. Flodgaard, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja M. Afonso un C. Barslev, vēlāk – M. Afonso un L. Grønfeldt, pārstāves,
atbildētāja,
ko atbalsta
Dānijas Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja C. Vang, vēlāk – M. Wolff un C. Thorning, pārstāvji, kuriem palīdz K. Lundgaard Hansen, advokāts,
Maltas Republika, ko pārstāv P. Grech un A. Buhagiar, pārstāvji,
Betfair Group plc, Londona (Apvienotā Karaliste),
un
Betfair International Ltd, Santa Venera [Santa Venera] (Malta),
ko pārstāv O. Brouwer un A. Pliego Selie, advokāti,
un
European Gaming and Betting Association (EGBA), Brisele (Beļģija), ko pārstāv C.‑D. Ehlermann, J. C. Heithecker un J. Ylinen, advokāti,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību atcelt Komisijas 2011. gada 20. septembra Lēmumu 2012/140/ES par pasākumu C 35/10 (ex N 302/10), ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodevas par azartspēlēm tiešsaistē (OV 2012, L 68, 3. lpp.).
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents), tiesneši J. Švarcs [J. Schwarcz] un V. Tomļenoviča [V. Tomljenović],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 30. aprīļa tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja, Dansk Automat Brancheforening, ir tādu uzņēmumu un sabiedrību apvienība, kuriem ir tiesības uzstādīt un apsaimniekot azartspēļu automātus (turpmāk tekstā – “monētu automāti”). Saimnieciskais modelis, uz kādu ir balstīta prasītājas dalībnieku darbība, aptver monētu automātu iegādi un līgumu par to uzstādīšanu spēļu zālēs un ēdināšanas iestādēs noslēgšanu. Prasītāja aptver 80 dalībniekus un pārstāv aptuveni 86 % monētu automātu azartspēļu apsaimniekotāju Dānijā. Tās dalībnieki saņem azartspēļu bruto ieņēmumus un maksā valstij atbilstošus nodokļus. Daļu azartspēļu ieņēmumu tie turklāt maksā uzņēmumiem, kuros ir uzstādīti to automāti.
2 Pēc tam, kad Eiropas Savienības Komisija uzsāka pārkāpuma procesu un 2007. gada 23. martā Dānijas Karalistei nosūtīja argumentētu atzinumu par šķēršļiem sporta derību pakalpojumu brīvai apritei Dānijā, šī dalībvalsts nolēma veikt to valsts tiesību aktu reformu, kuri reglamentē azartspēļu un derību pakalpojumus, un aizstāt valsts uzņēmuma D. monopolu, kas pastāv attiecībā uz noteikta veida azartspēlēm, ar reglamentētu un daļēji liberalizētu režīmu.
3 Šajā kontekstā Dānijas Karaliste atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam 2010. gada 6. jūlijā Komisijai paziņoja par priekšlikumu Likumam L 203 par azartspēļu nodevām, kas kļuvis par 2010. gada 25. jūnija Likumu Nr. 698 (turpmāk testā – “Likums par azartspēļu nodevām”). Šis likums ir tāda tiesību aktu kopuma neatņemama sastāvdaļa, kurš ietver arī Azartspēļu likumu (turpmāk tekstā – “Azartspēļu likums”), Likumu par tās peļņas sadalīšanu, kas gūta no loterijām un derībām zirgu un suņu skriešanās sacīkstēs, kā arī Likumu, ar ko nosaka valsts uzņēmuma D. statūtus. Azartspēļu likumā ir paredzēts, ka azartspēļu piedāvāšanai un organizēšanai ir vajadzīga licence, un tajā ir reglamentētas šīs darbības. Tiesību aktu kopums ietver arī liberalizāciju tādējādi, ka ar to attiecībā uz noteiktām azartspēlēm tiek pārtraukts valsts uzņēmuma D. monopols.
4 Atbilstoši Likumam par azartspēļu nodevām, kura spēkā stāšanās ir tikusi atlikta, lai sagaidītu Komisijas lēmumu, par azartspēļu organizēšanu un piedāvāšanu ir maksājama nodeva. Šajā likumā ir paredzētas atšķirīgas azartspēļu nodevu likmes atkarībā no tā, vai spēles tiek piedāvātas tiešsaistē vai bezsaistē. Tādējādi tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus ar monētu automātiem azartspēļu zālēs un restorānos, ir jāmaksā nodeva 41 % apmērā no to azartspēļu bruto ieņēmumiem. Par azartspēļu automātiem restorānos un spēļu zālēs ir jāmaksā papildu nodeva 30 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem, kas pārsniedz attiecīgi DKK 30 000 un DKK 250 000. Runājot par tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus klātienes spēļu namos, tiem ir jāmaksā nodeva ar pamatlikmi 45 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem, atskaitot dzeramnaudas žetonu vērtību, un papildu likmi 30 % apmērā no tiem azartspēļu bruto ieņēmumiem, kuri pārsniedz DKK 4 miljonus, ko aprēķina reizi mēnesī. Turpretī tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus tiešsaistes spēļu namos, ir jāmaksā nodeva 20 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem.
5 Komisija saņēma divas sūdzības saistībā ar priekšlikumu Likumam par azartspēļu nodevām, no kurām pirmo 2010. gada 23. jūlijā ir iesniegusi prasītāja, bet otro 2010. gada 6. augustā ir iesniedzis spēļu nams, kurš fiziski atrodas Dānijā.
6 2010. gada 14. decembrī Komisija Dānijas Karalisti informēja par savu lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šīs dalībvalsts paziņoto pasākumu. Ar šo lēmumu, kurš tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2011, C 22, 9. lpp.), Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par šo pasākumu. Kopumā 17 ieinteresētās personas, tostarp prasītāja, iesniedza savus apsvērumus, kuri tika nosūtīti Dānijas Karalistei, kura savukārt savus apsvērumus Komisijai iesniedza 2011. gada 14. aprīlī.
7 Ar 2011. gada 20. septembra Lēmumu 2012/140/ES par pasākumu C 35/10 (ex N 302/10), ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodevas par azartspēlēm tiešsaistē (OV 2012, L 68, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Komisija šīs dalībvalsts paziņoto pasākumu apstiprināja. Apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā ir paredzēts:
“1. pants
Pasākums C 35/10, ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodokļus tiešsaistes azartspēlēm, ir saderīgs ar iekšējo tirgu [LESD] 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
Attiecīgi šā pasākuma īstenošana tiek atļauta.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.”
8 Apstrīdētā lēmuma motivācijas daļā Komisija ir secinājusi, pirmām kārtām, ka paziņotais pasākums, proti, mazākas nodevas noteikšana attiecībā uz azartspēlēm tiešsaistē, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tiem šo spēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir reģistrēti Dānijā. Šajā ziņā Komisija ir uzskatījusi, ka paziņotais likums šiem pakalpojumu sniedzējiem piešķir nodokļu priekšrocību no valsts līdzekļiem. Aplūkotais pasākums esot jāuzskata prima facie par selektīvu, jo tas nošķir tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējus no parastajiem spēļu namiem, kuru faktiskā un tiesiskā situācija, ņemot vērā pasākuma mērķi, ir salīdzināma. Atbilstoši Komisijas uzskatam Dānijas iestādes nav pierādījušas, ka paziņotā pasākuma prima facie selektivitāte būtu pamatota ar nodokļu sistēmas loģiku (apstrīdētā lēmuma 72.–102. un 144. apsvērums).
9 Otrām kārtām, Komisija ir secinājusi, ka aplūkotais atbalsts atbilst nosacījumiem, lai to uzskatītu par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam (apstrīdētā lēmuma 145. apsvērums). Šī secinājuma pamatojumā tā ir uzskatījusi, pirmkārt, ka Likums par azartspēļu nodevām, ciktāl ar to tiks liberalizēts tirgus un ļauts Dānijas un ārvalstu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem sniegt to pakalpojumus Dānijas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot, ka tie izpildīs vajadzīgos nosacījumus, lai varētu saņemt Dānijas iestāžu izsniegtas licences, kalpo skaidri definētam vispārējo interešu mērķim (apstrīdētā lēmuma 106.–123. apsvērums). Otrkārt, Komisija ir uzskatījusi, ka atbalsta pasākums atbilst samērīguma prasībai, jo tā uzskata, ka tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamā nodevas likme 20 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem nav zemāka nekā nepieciešams, lai nodrošinātu Azartspēļu likuma mērķu sasniegšanu (apstrīdētā lēmuma 124.–137. apsvērums). Treškārt, Komisija ir pārbaudījusi atbalsta pasākuma ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajā ziņā tā ir uzskatījusi, ka nodevas par tiešsaistes azartspēlēm ieviešana tādā pašā vai līdzīgā apmērā kā attiecībā uz parasto azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem paredzētā nodeva būtu radījusi situāciju, kurā azartspēļu pakalpojumu sniedzēji un spēlētāji nebūtu reaģējuši uz iespēju likumīgi sniegt tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus vai tiešsaistē spēlēt azartspēles Dānijas tirgū, un līdz ar to netiktu sasniegti Azartspēļu likumā definētie un izvirzītie vispārējo interešu mērķi (apstrīdētā lēmuma 138.–142. apsvērums).
10 2012. gada 1. janvārī stājās spēkā iepriekš 3. punktā minētais tiesību aktu kopums, kurš ietver tostarp Likumu par azartspēļu nodevām un Azartspēļu likumu.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
11 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 30. novembrī, prasītāja cēla šo prasību.
12 Ar atsevišķu dokumentu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā arī tika iesniegts 2011. gada 30. novembrī, prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā būtībā lūdza Vispārējo tiesu apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi. Ar 2012. gada 13. februāra rīkojumu Dansk Automat Brancheforening/Komisija (T‑601/11 R, EU:T:2012:66) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīja un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlika.
13 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 9. decembrī, Dānijas Karaliste lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Pēc tam, kad bija uzklausīti galvenie lietas dalībnieki, Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs ar 2012. gada 1. marta rīkojumu apmierināja šo lūgumu.
14 2012. gada 9. janvārī prasītāja iesniedza pieteikumu par dažu prasības pieteikuma daļu un dažu tā pielikumu konfidencialitāti attiecībā pret sabiedrību.
15 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 9. martā, CODERE SA un Asociación de Empresarios de Máquinas Recreativas (AEMAR) lūdza atļauju iestāties lietā prasītājas prasījumu atbalstam. Ar Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētāja 2012. gada 21. septembra rīkojumu šis pieteikums tika noraidīts.
16 Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2012. gada 19. un 21. martā, Betfair Group plc un Betfair International Ltd (turpmāk tekstā kopā – “Betfair”), no vienas puses, un European Gaming and Betting Association (EGBA), no otras puses, lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Pēc tam, kad bija uzklausīti galvenie lietas dalībnieki, Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs ar 2012. gada 21. septembra rīkojumu apmierināja šo lūgumu.
17 2012. gada 8. jūnijā un 2013. gada 7. janvārī Dānijas Karaliste un Betfair attiecīgi iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā savus iestāšanās rakstus. Prasītāja savus apsvērumus par šiem rakstiem iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. jūlijā un 2013. gada 18. martā. Komisija neiesniedza apsvērumus par šiem rakstiem.
18 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs ir ticis mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas piektajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
19 Ar 2014. gada 10. martā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegto dokumentu Maltas Republika lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Pēc tam, kad bija uzklausīti galvenie lietas dalībnieki, Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs ar 2014. gada 9. aprīļa rīkojumu apmierināja šo lūgumu.
20 Tā kā Maltas Republikas un EGBA lūgumi ļaut iestāties lietā tika iesniegti pēc Vispārējās tiesas Reglamenta 115. panta 1. punktā paredzētā termiņa, tika nospriests, ka saskaņā ar šī reglamenta 116. panta 6. punktu Maltas Republika un EGBA savus apsvērumus var iesniegt tikai mutvārdu procesa laikā.
21 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (piektā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.
22 Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa lūdza lietas dalībniekus sniegt atbildi uz jautājumu, vai apstrīdētais lēmums ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma pēdējās daļas izpratnē. Lietas dalībnieki to izdarīja noteiktajā termiņā.
23 Vispārējā tiesa 2014. gada 30. aprīļa tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem.
24 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
25 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt kā nepieņemamu vai, pakārtoti, kā nepamatotu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
26 Personu, kas iestājušās lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir prasību noraidīt kā nepieņemamu vai, pakārtoti, kā nepamatotu. Gadījumā, ja Vispārējā tiesa apstrīdēto lēmumu atceltu, Dānijas Karalistes prasījums Vispārējai tiesai ir noteikt tā iedarbības saglabāšanu, piemērojot LESD 264. panta 2. punktu. Turklāt Betfair un EGBA prasījumi Vispārējai tiesai ir piespriest prasītājai atlīdzināt tām radušos tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
27 Formāli neizvirzot iebildi par nepieņemamību, Komisija, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, prasības pieņemamību apstrīd. Tā norāda, ka prasītājai nav tiesību celt prasību, jo apstrīdētais lēmums to neietekmē tieši un individuāli.
28 Prasītāja norāda, ka tai ir tiesības celt prasību, jo apstrīdētais lēmums to ietekmējot tieši un individuāli. Turklāt tā apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma pēdējās daļas izpratnē.
29 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona ar šī panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, kā arī par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
30 Izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka apstrīdētā lēmuma vienīga adresāte ir Dānijas Karaliste. Šādos apstākļos šī prasība atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu ir pieņemama tikai tad, ja prasītāju apstrīdētais lēmums ir skāris tieši un individuāli vai ja prasītāju apstrīdētais lēmums ir skāris tieši un šis pēdējais minētais lēmums ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem (šajā ziņā skat. 2013. gada 19. decembra spriedumu Telefónica/Komisija, C‑274/12 P, Krājums, EU:C:2013:852, 19. punkts).
Par jautājumu, vai prasītāja ir ietekmēta individuāli
31 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru personas, kas nav lēmuma adresāti, var apgalvot, ka tās ir skartas individuāli tikai tad, ja šis lēmums tās ietekmē šīm personām raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu apstākļu dēļ, kas šīs personas atšķir no visām citām personām, un tādēļ tās individuāli nošķir tieši tāpat kā lēmuma adresātus (šajā ziņā skat. 1963. gada 15. jūlija spriedumu Plaumann/Komisija, 25/62, Recueil, EU:C:1963:17, 197. un 223. lpp., un 2007. gada 22. novembra spriedumu Spānija/Lenzing, C‑525/04 P, Krājums, EU:C:2007:698, 30. punkts).
32 Konkrētāk, attiecībā uz valsts atbalsta jomu tiek uzskatīts, ka prasītājus, kas apšauba lēmuma, ar kuru ir novērtēts atbalsts un kurš pieņemts, noslēdzot oficiālās izmeklēšanas procedūru, pamatotību, minētais lēmums skar individuāli, ja atbalsts, par kuru ir pieņemts attiecīgais lēmums, būtiski ietekmē to stāvokli tirgū (šajā sakarā skat. 1986. gada 28. janvāra spriedumu Cofaz u.c./Komisija, 169/84, Recueil, EU:C:1986:42, 22.–25. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2007. gada 22. novembra spriedumu Sniace/Komisija, C‑260/05 P, Krājums, EU:C:2007:700, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šajā ziņā it īpaši ir atzīts, ka Komisijas lēmums par oficiālās izmeklēšanas procedūras izbeigšanu individuāli skar ne tikai uzņēmumu, kurš ir saņēmis atbalstu, bet arī ar to konkurējošos uzņēmumus, kas aktīvi līdzdarbojušies šajā procedūrā, ja atbalsta pasākums, kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets, būtiski ietekmē to stāvokli tirgū (skat. spriedumu Sniace/Komisija, minēts 32. punktā, EU:C:2007:700, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Tiesa arī ir nolēmusi, ka tas, ka uzņēmums ir iesniedzis sūdzību, sakarā ar kuru ir uzsākta oficiālā izmeklēšanas procedūra, tas, ka ir uzklausīti tā apsvērumi, un tas, ka šīs procedūras norisi lielā mērā noteikuši tā apsvērumi, ir atbilstošs pierādījums, lai tiktu atzītas šī uzņēmuma tiesības celt prasību (spriedums Cofaz u.c./Komisija, minēts 32. punktā, EU:C:1986:42, 24. un 25. punkts, un 1995. gada 27. aprīļa spriedums ASPEC u.c./Komisija, T‑435/93, Recueil, EU:T:1995:79, 63. punkts).
35 Izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka prasītājai procedūrā Komisijā ir bijusi aktīva loma. Prasītāja 2010. gada 23. jūlijā Komisijai ir iesniegusi sūdzību un ir sniegusi apsvērumus LESD 108. panta 2. punktā minētajā procedūrā.
36 Turpretī Komisija, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd, ka atbalsta pasākums, kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets, būtiski būtu ietekmējis prasītāju.
37 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tādai profesionālai apvienībai, kurai ir jāaizsargā tādu tās dalībnieku kā, piemēram, prasītāja kopējās intereses, principā tiesības celt prasību atcelt Komisijas galīgo lēmumu par valsts atbalstiem ir tikai divos gadījumos, proti, pirmkārt, tad, ja to var darīt arī tās pārstāvētie uzņēmumi vai ja atsevišķiem no tiem ir tiesības celt prasību individuālā kārtā, un, otrkārt, tad, ja tā var norādīt uz personīgām interesēm, it īpaši tādēļ, ka ar tiesību aktu, kuru tiek lūgts atcelt, ir skarts tās kā sarunu dalībnieces statuss (1997. gada 18. decembra rīkojums Sveriges Betodlares un Henrikson/Komisija, C‑409/96 P, Recueil, EU:C:1997:635, 45. punkts; 1996. gada 12. decembra spriedums AIUFFASS un AKT/Komisija, T‑380/94, Recueil, EU:T:1996:195, 50. punkts, un 2013. gada 15. janvāra spriedums Aiscat/Komisija, T‑182/10, Krājums, EU:T:2013:9, 48. punkts).
38 Izskatāmajā lietā prasītāja neatsaucas uz personīgām interesēm, bet tā apgalvo, ka prasība ir pieņemama, jo lielākajai daļai tās dalībnieku esot tiesības celt prasību tādēļ, ka ar attiecīgo atbalsta pasākumu būtiski tiekot ietekmēta to konkurences situācija.
39 Līdz ar to ir jāpārbauda, vai prasītāja ir pierādījusi, ka atbalsta pasākums, kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets, būtiski ietekmē tās dalībnieku stāvokli tirgū (šajā ziņā skat. 2008. gada 22. decembra spriedumu British Aggregates/Komisija, C‑487/06 P, Krājums, EU:C:2008:757, 33. un 35. punkts).
40 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka attiecībā uz pārbaudes tiesā apjomu Savienības tiesām, lemjot par prasības pieņemamību, nav jāpieņem galīgais lēmums par konkurences attiecībām starp prasītājas dalībniekiem un attiecīgā atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem. Prasītājai vienīgi ir pienācīgi jānorāda iemesli, kādēļ attiecīgais atbalsts var skart viena vai vairāku tās dalībnieku likumīgās intereses, būtiski ietekmējot to stāvokli attiecīgajā tirgū (šajā ziņā skat. spriedumus Cofaz u.c./Komisija, minēts 32. punktā, EU:C:1986:42, 28. punkts, un Aiscat/Komisija, EU:T:2013:9, minēts 37. punktā, 60. punkts).
41 Runājot par būtiskas ietekmes uz konkurējoša uzņēmuma situāciju tirgū noteikšanu, jau ir nospriests, ka vienīgi apstāklis, ka tiesību akts ir varējis zināmā mērā ietekmēt konkurences attiecības, kas pastāv konkrētajā tirgū, un ka attiecīgais uzņēmums zināmā mērā ir konkurējis ar šī lēmuma adresātu, katrā ziņā nav pietiekams, lai varētu tikt uzskatīts, ka šis tiesību akts minēto uzņēmumu ir skāris individuāli. Tādējādi uzņēmums nevar atsaukties tikai uz savu konkurenta statusu attiecībā pret atbalstu saņēmušo uzņēmumu, bet tam turklāt ir jāpierāda, ka tā faktiskā situācija to individuāli izceļ analogi adresātam (spriedums Spānija/Lenzing, minēts 31. punktā, EU:C:2007:698, 32. un 33. punkts).
42 Tāpat ir jāatgādina, ka šāds īpašs statuss, kas izceļ personas, kuras nav lēmuma adresāti, sprieduma lietā Plaumann/Komisija (minēts 31. punktā, EU:C:1963:17) izpratnē attiecībā pret pārējiem saimnieciskās darbības subjektiem noteikti nav izsecināms no tādiem apstākļiem kā ievērojams apgrozījuma samazinājums, būtisks finansiāls zaudējums vai arī ievērojama tirgus daļas samazināšanās pēc attiecīgā atbalsta piešķiršanas. Valsts atbalsta piešķiršana var radīt kaitējumu saimnieciskās darbības subjekta konkurētspējas stāvoklim arī citādi, tostarp radot peļņas zudumu vai nelabvēlīgāku attīstību par to, kāda būtu pastāvējusi šāda atbalsta neesamības gadījumā. Tāpat šāda kaitējuma apmērs var būt dažāds atkarībā no daudziem apstākļiem, kā, piemēram, attiecīgā tirgus struktūras vai attiecīgā atbalsta rakstura. Būtisku konkurenta stāvoklim tirgū radītu kaitējumu līdz ar to nevar pierādīt tikai atsevišķu apstākļu esamība, kas liecina par tā komerciālo vai finansiālo rādītāju pasliktināšanos (skat. spriedumu British Aggregates/Komisija, minēts 39. punktā, EU:C:2008:757, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Sava apgalvojuma, saskaņā ar kuru ar attiecīgo atbalsta pasākumu tiek nodarīts būtisks kaitējums lielākās daļas tās dalībnieku situācijai, atbalstam prasītāja norāda, ka tiem piemērojamā nodokļa likme, kas esot lielāka nekā azartspēlēm tiešsaistē piemērojamā, izraisa to, ka ienākumi, kādi tiek gūti no dalībnieku uzņēmumu spēlētājiem, ir mazāki, nekā tie būtu, ja šī likme būtu mazāka. Šajā ziņā prasītāja, piemēram, norāda uz diviem tās dalībnieku uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir balstīts uz fizisku monētu automātu pakalpojumu sniegšanu. Pēc prasītājas domām, īstermiņā vai ilgtermiņā samērā nelielās cerības spēlētājiem laimēt izraisīs to novēršanos par labu azartspēlēm tiešsaistē. Turklāt mazākas peļņas daļa nelabvēlīgi ietekmēs tās dalībnieku konkurences situāciju, tostarp tādēļ, ka azartspēļu pakalpojumu sniedzēju tiešsaistē rīcībā būtu vairāk līdzekļu komercreklāmai un citiem tāda paša veida pasākumiem. Šajā ziņā prasītāja atsaucas uz aprēķina rezultātiem saistībā ar viena no tās dalībnieka uzņēmuma apgrozījumu. Šie rezultāti pierādot šī uzņēmuma ienākumu samazināšanos aptuveni par divām trešdaļām, ja konkurences iemeslu dēļ laimestu izmaksas apmērs tiktu palielināts, iemaksu līmenim nemainoties.
44 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Likumā par azartspēļu nodevām ir paredzēti tostarp noteikumi par azartspēļu nodevām, kas piemērojamas tādas licences turētājiem, kura ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus tiešsaistes spēļu namos, tādas licences turētājiem, kura ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus klātienes spēļu namos, un tādas licences turētājiem, kura ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus ar monētu automātiem azartspēļu zālēs un restorānos, kā, piemēram, prasītājas dalībniekiem. Kamēr pirmajiem ir jāmaksā nodeva 20 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem, otrajiem ir jāmaksā nodeva ar pamatlikmi 45 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem un papildu likmi 30 % apmērā no tiem azartspēļu bruto ieņēmumiem, kuri pārsniedz DKK 4 miljonus. Trešajiem ir jāmaksā nodeva 41 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem. Turklāt par automātiem, kas uzstādīti restorānos un spēļu zālēs, ir jāmaksā papildu nodeva 30 % apmērā no azartspēļu bruto ieņēmumiem, kas pārsniedz attiecīgi DKK 30 000 un DKK 250 000.
45 Ir taisnība, ka, ņemot vērā, ka azartspēļu tiešsaistē pakalpojumu sniedzēji un azartspēļu bezsaistē pakalpojumu sniedzēji ir juridiski un faktiski salīdzināmā situācijā, kā to apstrīdētā lēmuma 94. apsvērumā konstatēja arī Komisija, nevar tikt izdarīts secinājums, ka aplūkotais atbalsta pasākums, ar kuru ir paredzēta daudz zemāka nodokļa likme attiecībā uz pirmajiem nekā attiecībā uz otrajiem, attiecībā uz šiem pēdējiem minētajiem nerada peļņas zudumu vai nelabvēlīgāku attīstību nekā tā, kāda būtu pastāvējusi šāda atbalsta neesamības gadījumā.
46 Tomēr prasītāja nav pierādījusi, ka no šiem apstākļiem izriet, ka tās dalībnieki būtu tādā situācijā, kurā tie tiktu individualizēti analoģiski apstrīdētā lēmuma adresātam.
47 Pirmkārt, prasītāja atbildē uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu apstiprināja, ka aprēķina saistībā ar viena no tās dalībniekiem uzņēmuma apgrozījumu rezultāti, kuri atspoguļo šī uzņēmuma ienākumu samazinājumu par aptuveni divām trešdaļām, parāda tikai to, ka aplūkotā atbalsta pasākuma īstenošanas mehānisms ir piemērojams, kā prasītāja to atzīst, visiem tās dalībniekiem, nevis īpaši šim uzņēmumam. Pēc prasītājas domām, no tā izriet, ka apstrīdētais lēmums visiem tās 80 dalībniekiem ir piemērojams identiski, proti, to objektīvā statusā kā monētu automātu pakalpojumu sniedzējiem Dānijā.
48 Otrkārt, ir jāsecina, ka prasītāja atbildē uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu norādīja arī, ka, pēc tās domām, aplūkotā atbalsta pasākuma īstenošanas mehānisms, ciktāl ar to tiek ietekmēta prasītājas dalībnieku saimnieciskā situācija, nav piemērojams tikai attiecībā uz pēdējiem minētajiem, bet attiecībā uz visiem monētu automātu pakalpojumu sniedzējiem Dānijā. Prasītājas iesniegtie argumenti tātad attiecas uz visiem monētu automātu pakalpojumu sniedzējiem Dānijā, un tādējādi ar tiem nevar tikt pierādīta viena vai vairāku tās dalībnieku situācijas īpatnība.
49 Treškārt, ir jānorāda, ka prasītāja nav pierādījusi, kādā ziņā Likuma par azartspēļu nodevām ietekme uz tās dalībnieku stāvokli attiecīgajā tirgū būtu atšķirīga no ietekmes, kāda minētajam likumam ir uz azartspēļu pakalpojumu sniedzēju klātienes spēļu namos situāciju. Saskaņā ar šo likumu arī azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem klātienes spēļu namos ir piemērojama daudz lielāka nodokļa likme, nekā tā ir paredzēta attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem tiešsaistes spēļu namos (skat. iepriekš 44. punktu). Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kuri ļautu konstatēt, ka mehānisms, kurš, pēc tās domām, tiek īstenots ar aplūkoto atbalsta pasākumu, saistībā ar tās dalībnieku saimniecisko situāciju tāpat nebūtu piemērojams azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem klātienes spēļu namos. Līdz ar to prasītājas iesniegtie argumenti neattiecas tikai uz visiem monētu automātu pakalpojumu sniedzējiem Dānijā, bet arī uz visiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem klātienes spēļu namos šajā dalībvalstī.
50 Šajā ziņā ir jāatgādina arī pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt to tiesību subjektu skaitu vai pat identitāti, attiecībā uz kuriem ir piemērojams pasākums, nekādā gadījumā nenozīmē, ka šis pasākums šos subjektus skar individuāli, ja ir skaidrs, ka šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā (skat. spriedumu Telefónica/Komisija, minēts 30. punktā, EU:C:2013:852, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 Ceturtkārt, ir jānorāda, ka prasītāja nav pierādījusi ietekmes, kāda aplūkotajam atbalsta pasākumam varētu būt uz tās dalībnieku saimniecisko situāciju, nozīmīgumu. Ir skaidrs, ka, iesniedzot aprēķinus saistībā ar viena no tās dalībniekiem uzņēmuma apgrozījumu, prasītāja vēlējās pierādīt ietekmi, kāda aplūkotajam atbalsta pasākumam varētu būt uz tās dalībnieku saimniecisko situāciju atbilstoši novērtējumam, kas veikts prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tomēr ir jāsecina, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu faktu, kas apstiprinātu šos aprēķinus, un līdz ar to šiem aprēķiniem noteikti ir hipotētisks raksturs, jo Likums par azartspēļu nodevām ir stājies spēkā pēc šīs prasības celšanas, proti, 2012. gada 1. janvārī. Līdz ar to nav izslēdzams, ka prasītājas dalībnieku nelielais apgrozījums ir saistīts ar ekonomikas krīzes Savienībā sekām, kā to apgalvo arī Dānijas Karaliste.
52 Līdz ar to prasītāja, tā kā tā nav nedz pierādījusi, pirmkārt, ka aplūkotā atbalsta pasākuma sekas tās dalībniekus – kā azartspēļu pakalpojumu sniedzējus bezsaistē Dānijā –, tāpat kā visus citus saimnieciskās darbības subjektus, kuri ir identiskā situācijā, ietekmē ne tikai to objektīvo īpašību dēļ, nedz arī, otrkārt, ietekmes, kāda šim pasākumam varētu būt uz tās dalībnieku saimniecisko situāciju, nozīmīgumu, nav pierādījusi, ka ar aplūkoto atbalsta pasākumu var tikt nodarīts būtisks kaitējums viena vai vairāku tās dalībnieku stāvoklim attiecīgajā tirgū. Prasītājas dalībnieki un līdz ar to prasītāja ar apstrīdēto lēmumu tātad nav skarti individuāli.
Par reglamentējoša akta, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, esamību
53 Prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma pēdējās daļas izpratnē.
54 Jānorāda, ka Tiesa jau ir atzinusi, ka jēdziens “reglamentējošs akts, kas [..] nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem” LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma pēdējās daļas izpratnē, ir jāinterpretē, ņemot vērā šī noteikuma mērķi, kas, kā tas izriet no tā rašanās vēstures, ir novērst, ka privātpersonai ir jāpārkāpj tiesības, lai tā varētu iegūt piekļuvi tiesai. Ja reglamentējošs akts tieši ietekmē fiziskas vai juridiskas personas tiesisko stāvokli, bet nav vajadzības veikt īstenošanas pasākumus, pastāvētu risks, ka šī persona nesaņems efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja tai nebūtu tiesību celt tiešu prasību Savienības tiesā, lai apstrīdētu šī reglamentējošā akta tiesiskumu. Būtībā, ja nebūtu īstenošanas pasākumu, fiziska vai juridiska persona, lai arī attiecīgais akts ir to tieši skāris, varētu panākt šī tiesību akta pārbaudi tiesā, tikai pārkāpjot šajā aktā ietvertos noteikumus un atsaucoties uz šī akta noteikumu prettiesiskumu pret to ierosinātajos procesos valsts tiesās (spriedums Telefónica/Komisija, minēts 30. punktā, EU:C:2013:852, 27. punkts).
55 Tāpat Tiesa ir precizējusi, ka gadījumā, ja reglamentējošs akts būtu saistīts ar īstenošanas pasākumiem, Savienības tiesību sistēmas ievērošanas pārbaude tiesā tiktu nodrošināta neatkarīgi no tā, vai minētos pasākumus ir veikusi Savienība vai dalībvalstis. Fiziskas vai juridiskas personas, kuras LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto pieņemamības nosacījumu dēļ nevar tieši apstrīdēt Savienības reglamentējošu aktu Savienības tiesā, ar iespēju apstrīdēt ar šo aktu saistītos īstenošanas pasākumus ir aizsargātas pret šī akta piemērošanu tām (spriedums Telefónica/Komisija, minēts 30. punktā, EU:C:2013:852, 28. punkts).
56 Turklāt ir jāatgādina, ka, lai izvērtētu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāņem vērā tās personas situācija, kura ir atsaukusies uz tiesībām celt prasību atbilstoši LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma pēdējai daļai. Līdz ar to nav nozīmes tam, vai attiecīgais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem attiecībā pret citām personām (spriedums Telefónica/Komisija, minēts 30. punktā, EU:C:2013:852, 30. punkts).
57 Vēl, lai izvērtētu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāņem vērā tikai prasības priekšmets (spriedums Telefónica/Komisija, minēts 30. punktā, EU:C:2013:852, 31. punkts).
58 Izskatāmajā lietā prasītājas celtās prasības mērķis ir panākt apstrīdētā lēmuma 1. panta, kas pieņemts 2011. gada 20. septembrī un ar kuru Komisija aplūkoto atbalstu atzinusi par ar iekšējo tirgu saderīgu, atcelšanu. Šajā pantā nav noteiktas specifiskas un konkrētas šī atzinuma sekas attiecībā uz katru nodokļu maksātāju. Turklāt no apstrīdētā lēmuma 3. apsvēruma izriet, ka Dānijas iestādes atlika Likuma par azartspēļu nodevām spēkā stāšanos, līdz Komisija šajā lietā būs pieņēmusi galīgo lēmumu atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam. Saskaņā ar šo likumu Dānijas iestādēm bija jānosaka tā spēkā stāšanās datums. Likums par azartspēļu nodevām stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī.
59 No tā izriet, ka specifiskas un konkrētas apstrīdētā lēmuma sekas attiecībā uz prasītājas dalībniekiem ir īstenotas ar valsts tiesību aktiem, proti, Likumu par azartspēļu nodevām, ar kuru Dānijā tika ieviesta aplūkotā atbalsta shēma, un tiesību aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo likumu, ar kuru noteikts nodokļu apmērs, kas jāmaksā nodokļu maksātājiem, kuri paši par sevi veido ar apstrīdēto lēmumu paredzētos īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma pēdējās daļas izpratnē (šajā ziņā skat. 2014. gada 27. februāra spriedumus Stichting Woonpunt u.c./Komisija, C‑132/12 P, Krājums, EU:C:2014:100, 53. punkts, un Stichting Woonlinie u.c./Komisija, C‑133/12 P, Krājums, EU:C:2014:105, 40. punkts). Lai aplūkotā atbalsta shēma radītu sekas attiecībā uz prasītājas dalībniekiem, šie tiesību akti bija jāpieņem pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Vēl, kā to turklāt apgalvo Dānijas Karaliste, ir jānorāda, ka minētie tiesību akti var tikt apstrīdēti valsts tiesā, prasītājas dalībniekiem ir tiesības vērsties tiesā un tie nav spiesti rīkoties prettiesiski. Prasībās valsts tiesās tie būtu varējuši atsaukties uz apstrīdētā lēmuma spēkā neesamību un likt tām atbilstoši LESD 267. pantam šajā ziņā vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem (šajā ziņā skat. 2013. gada 3. oktobra spriedumu Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, C‑583/11 P, Krājums, EU:C:2013:625, 93. punkts, un spriedumu Telefónica/Komisija, EU:C:2013:852, 29. punkts).
60 Līdz ar to neatkarīgi no jautājuma par to, vai apstrīdētais lēmums ir reglamentējošs akts LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma pēdējās daļas izpratnē, prasītājas prasība neatbilst šajā tiesību normā paredzētajiem pieņemamības nosacījumiem.
61 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un nepastāvot nepieciešamībai spriest par tiešo ietekmi uz prasītājas dalībniekiem, prasība ir noraidāma kā nepieņemama prasītājas tiesību celt prasību neesamības dēļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
62 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši šī reglamenta 87. panta 4. punktam dalībvalstis, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
63 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Komisijas, Betfair un EGBA tiesāšanās izdevumus atbilstoši pēdējo minēto prasījumiem. Runājot par tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību, prasītājai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši pēdējās minētās prasījumiem. Dānijas Karaliste un Maltas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Dansk Automat Brancheforening sedz savus tiesāšanās izdevumus pamattiesvedībā un atlīdzina Eiropas Komisijas, Betfair Group plc, Betfair International Ltd un European Gaming and Betting Association (EGBA) tiesāšanās izdevumus pamattiesvedībā;
3) Dansk Automat Brancheforening sedz savus tiesāšanās izdevumus pagaidu noregulējuma tiesvedībā un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus pagaidu noregulējuma tiesvedībā;
4) Dānijas Karaliste un Maltas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Dittrich | Schwarcz | Tomljenović |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 26. septembrī.
[Paraksti]