Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar Conseil d'État (Francija) 2009. gada 4. augusta rīkojumu - Ministre du budget, des comptes publics et de la fonction publique/Société Accor

(lieta C-310/09)

Tiesvedības valoda - franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ministre du budget, des comptes publics et de la fonction publique

Atbildētājs: Société Accor

Prejudiciālie jautājumi

1) a) Vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. un 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šiem pantiem ir pretrunā nodokļu režīms, kura mērķis ir novērst nodokļu dubulto ekonomisko uzlikšanu dividendēm un

i)    kas ļauj mātes sabiedrībai no priekšnodokļa, kas tai ir jāmaksā, saviem akcionāriem izmaksājot dividendes, ko tā ir saņēmusi no saviem meitas uzņēmumiem, atskaitīt nodokļa atlaidi, kura ir saistīta ar šo dividenžu izmaksāšanu, ja tās nāk no Francijā reģistrēta meitas uzņēmuma,

ii)    bet šādu iespēju nepiešķir, ja šīs dividendes ir izmaksājis meitas uzņēmums, kas ir reģistrēts citā Eiropas Kopienas dalībvalstī, jo šis režīms tādos gadījumos nedod tiesības uz nodokļa atlaidi saistībā ar šī meitas uzņēmuma izmaksātajām dividendēm tāpēc, ka šāds režīms attiecībā uz mātes sabiedrību pārkāptu kapitāla brīvas aprites vai brīvības veikt uzņēmējdarbību principus?

b)    Ja uz pirmo jautājumu atbilde ir noraidoša, vai šie panti ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem tomēr ir pretrunā šāds režīms, jo būtu vajadzīgs arī ievērot akcionāru stāvokli tāpēc, ka, ņemot vērā priekšnodokļa samaksu, no meitas uzņēmumiem saņemto dividenžu summa, ko saviem akcionāriem ir izmaksājusi meitas sabiedrība, ir atšķirīga atkarībā no šo meitas uzņēmumu atrašanās Francijā vai citā Eiropas Kopienas dalībvalstī, līdz ar ko šis režīms atturētu akcionārus investēt šajā meitas sabiedrībā un tas ietekmētu šīs sabiedrības kapitāla piesaistīšanu un atturētu šo sabiedrību piešķirt kapitālu citās dalībvalstīs, izņemot Franciju, reģistrētiem meitas uzņēmumiem vai šajās valstīs dibināt šādus meitas uzņēmumus?

2)    Ja uz 1) jautājuma a) vai b) daļu atbilde ir apstiprinoša un ja Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. un 43. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā iepriekš aprakstītais priekšnodokļa režīms, un administrācijai pēc tam principā ir jāatmaksā summas, kuras ir iekasētas, pamatojoties uz šo pasākumu, jo tās ir pārkāpušas Kopienu tiesības, vai, tādā režīmā, kurā pašā par sevi nodokļa maksātāja maksātais nodoklis netiek pārnests uz trešām personām, Kopienu tiesības neļauj:

a)    administrācijai iebilst pret mātes sabiedrības samaksāto summu atmaksāšanu, norādot, ka šāda atmaksāšana tai radītu nepamatotu iedzīvošanos,

b)    un noraidošas atbildes gadījumā, lai neliktu atmaksāt sabiedrībai šo priekšnodokļa summu, administrācijai apgalvot, ka mātes sabiedrības samaksāta priekšnodokļa summa nerada tai ne nodokļu slogu, ne grāmatvedības saistības, bet gan tā tikai tiek uzlikta visām summām, kuras var tikt izmaksātas akcionāriem?

3)    Ievērojot atbildi, kas ir sniegta uz 1) un 2) punktā minētajiem jautājumiem, vai Kopienu līdzvērtības un efektivitātes princips neļauj summu, kuras var nodrošināt vienāda nodokļu režīma piemērošanu dividendēm, kuras no saviem Francijā vai citā Eiropas Kopienas dalībvalstī reģistrētajiem uzņēmumiem ir saņēmušas mātes sabiedrības un pēc tam izmaksā saviem akcionāriem, atmaksāšanai nosacījumu, izņemot gadījumu, ja starp Franciju un dalībvalsti, kurā ir reģistrēts meitas uzņēmums, ir noslēgta divpusēja konvencija par informācijas apmaiņu, ka nodokļa maksātājs sniedz pierādījumus, kas ir tikai tā rīcībā un kas attiecībā uz katru dividendi norāda reālo nodokļa likmi un reāli samaksātā nodokļa apmēru par ienākumiem, kurus ir guvuši tās meitas uzņēmumi, kuri atrodas citās Eiropas Kopienas dalībvalstīs, izņemot Franciju, bet par meitas uzņēmumiem, kuri atrodas Francijā un kuri ir zināmi administrācijai, šādi pierādījumi netiek pieprasīti?

____________