VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS
(apelāciju palāta)

2013. gada 19. decembrī

Lieta T‑634/11 P

Mario Paulo da Silva Tenreiro

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par vakanci – Iecelšana Komisijas Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta E direkcijas “Tiesiskums” direktora amatā – Prasītāja kandidatūras noraidīšana – Cita kandidāta iecelšana – Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami nepamatota

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F‑72/10 da Silva Tenreiro/Komisija, lūdzot atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Mario Paulo da Silva Tenreiro sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijai šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu – Pierādīšanas pienākums un pierādījumu sniegšana

(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts; Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts)

No LESD 257. panta, Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkta un Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta izriet, ka, lai apelācijas sūdzība vai attiecīgais pamats nebūtu atzīstams par nepieņemamu, apelācijas sūdzībā precīzi jānorāda apstrīdētie elementi spriedumā vai rīkojumā, kura atcelšana tiek pieprasīta, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti šī prasījuma atbalstam. Šai prasībai neatbilst apelācijas sūdzība, kurā ir tikai atkārtoti vai atstāstīti pamati un argumenti, kas jau bija iesniegti Civildienesta tiesā, to skaitā tie, kas pamatoti ar faktiem, kurus minētā tiesa ir tieši noraidījusi. Šāda apelācija faktiski ir prasība veikt vienkāršu Civildienesta tiesā iesniegtā prasības pieteikuma pārskatīšanu, kas nav Vispārējās tiesas kompetencē.

Apelācijas sūdzības Vispārējai tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Pirmās instances tiesa ir vienīgā, kuras kompetencē ir konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad šo konstatējumu materiālā neprecizitāte izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un novērtēt šos faktus, ja vien nav sagrozīti tai iesniegtie pierādījumi, turklāt jāpiebilst, ka šādai sagrozīšanai acīmredzami ir jāizriet no lietas materiāliem, lai nebūtu vajadzības no jauna izvērtēt faktus un pierādījumus vai pat izmantot jaunus pierādījumus.

Vispārējās tiesas kompetence pārbaudīt Civildienesta tiesas konstatētos faktus tādēļ attiecas uz to, lai pārbaudītu, vai no lietas materiāliem izriet, ka konstatētie fakti ir būtiski nepareizi, vai pierādījumi nav sagrozīti, kā ir tiesiski kvalificējami fakti un vai ir ievēroti noteikumi par pierādīšanas pienākumu un par pierādījumu sniegšanu.

Lai panāktu tiesas pārliecību par kāda lietas dalībnieka apgalvojumu pareizību vai vismaz tā tiešu iesaistīšanos pierādījumu meklēšanā, sava apgalvojuma pamatojumam nepietiek atsaukties uz atsevišķiem faktiem; ir jāiesniedz arī pietiekami precīzas, objektīvas un saskaņotas norādes, kas var apstiprināt to patiesīgumu vai ticamību. Šajos apstākļos tiesai pierādījumu meklēšanā par labu prasītājiem ir jāiesaistās tikai izņēmuma gadījumos, kuros prasītājiem savas argumentācijas pamatojumam ir nepieciešama atsevišķa informācija, kas ir atbildētāja rīcībā, un kuros tie saskaras ar grūtībām to iegūt vai pat ar otra lietas dalībnieka atteikumu to iesniegt.

Izņemot iepriekš minētos gadījumus, vienīgi pirmās instances tiesa var lemt par iespējamu nepieciešamību papildināt informāciju, kas tai ir pieejama tajā izskatāmajās lietās. To, vai pierādījumi ir pārliecinoši, izvērtē vienīgi pirmās instances tiesa pati, un uz to netiek attiecināta pārbaude apelācijas tiesā, izņemot pirmās instances tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumā vai tad, ja pirmās instances tiesas veikto konstatāciju būtiska neprecizitāte izriet no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem.

(skat. 35., 36., 52. un 85.–87. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1997. gada 16. septembris, C‑59/96 P Koelman/Komisija, Recueil, I‑4809. lpp., 31. punkts; 2002. gada 8. janvāris, C‑248/99 P Francija/Monsanto un Komisija, Recueil, I‑1. lpp., 68. punkts; 2004. gada 19. marts, C‑196/03 P Lucaccioni/Komisija, Recueil, I‑2683. lpp., 40. un 41. punkts un tajos minētā judikatūra; 2005. gada 28. jūnijs C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 426. punkts.

Vispārējā tiesa: 2002. gada 25. septembris, T‑201/00 un T‑384/00 Ajour u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑167. un II‑885. lpp., 75. punkts; 2008. gada 12. marts, T‑107/07 P Rossi Ferreras/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑5. un II‑B‑1‑31. lpp., 38. un 39. punkts un tajos minētā judikatūra; 2010. gada 19. marts, T‑338/07 P Bianchi/EIF, 59. punkts; 2011. gada 4. aprīlis, T‑239/09 P Marcuccio/Komisija, 62. punkts; 2011. gada 7. decembris, T‑274/11 P Mioni/Komisija, 18. punkts; 2012. gada 6. decembris, T‑519/11 P Gozi/Komisija, 21. punkts; 2013. gada 16. maijs, T‑281/11 P Canga Fano/Padome, 75. punkts.