VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2014. gada 25. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Vītņu nostiprinātāja forma – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑171/12
Peri GmbH, Veisenhorna [Weißenhorn] (Vācija), ko pārstāv J. Dönch, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Walicka, pārstāve,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 1209/2011‑1 attiecībā uz pieteikumu trīsdimensiju apzīmējumu, kuru veido vītņu nostiprinātāja forma, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un K. Veters [C. Wetter] (referents),
sekretāre S. Bukšeka Tomaca [S. Bukšek Tomac], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 12. aprīlī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 24. jūlijā,
pēc 2014. gada 5. jūnijā tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2010. gada 5. oktobrī prasītāja Peri GmbH Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Trīsdimensiju forma, kuru lūgts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, ir atveidota šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 6. un 19. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 6. klase: “Betona veidņi un to metāla piederumi”;
– 19. klase: “Betona veidņi un to piederumi no materiāla, kas nav metāls”.
4 2011. gada 21. aprīlī pārbaudītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām konkrētajām precēm.
5 2011. gada 7. jūnijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.
6 ITSB Apelāciju pirmā padome ar 2012. gada 26. janvāra lēmumu, kurš 2012. gada 13. februārī tika paziņots prasītājai (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), noraidīja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka trīsdimensiju apzīmējumam, kuru tika lūgts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, attiecībā uz konkrētajām precēm nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par strīda priekšmetu
9 Iztaujāta tiesas sēdē par iespējamiem apsvērumiem, kurus tā grasās formulēt saistībā ar ziņojumu tiesas sēdē, prasītāja informēja Vispārējo tiesu par savu vēlmi veikt tajā izmaiņas, ņemot vērā tās reģistrācijas pieteikuma ierobežojumu. Tā, atbildot uz tai šajā ziņā uzdotiem jautājumiem, precizēja, ka šis ierobežojums tika noteikts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, proti, 2014. gada 23. maijā, un ka tajā attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm, kas norādītas šā sprieduma 3. punktā, tika precizēts “izņemot veidņu aizdares”.
10 ITSB iebilda, norādot, ka šo lūgumu, kā tas ITSB ieskatā izriet no judikatūras (2007. gada 20. novembra spriedums Tegometall International/ITSB – Wuppermann (“TEK”), T‑458/05, Krājums, EU:T:2007:349), Vispārējā tiesa nevar ņemt vērā, jo saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktu tā tikšot radītas nepieļaujamas izmaiņas strīda priekšmetā.
11 ITSB ieskatā ir taisnība, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja paziņojums, kas ir izdarīts pēc apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas un ar kuru tas atsaucis savu pieteikumu attiecībā uz atsevišķām sākotnēji norādītām precēm vai pakalpojumiem, var tikt interpretēts tādējādi, ka apstrīdētā lēmuma tiesiskums tiek apstrīdēts tikai attiecībā uz pārējām konkrētajām precēm vai pakalpojumiem, un ka ar šo paziņojumu tātad netiek izmainīts strīda priekšmets. Tomēr šajā gadījumā tā tas neesot, jo ar preču zīmes reģistrācijas pieteikuma ierobežojumu nav atsaukta neviena prece, bet gan izdarītas izmaiņas konkrēto preču aprakstā.
12 Neraugoties uz šo iebildumu, prasītāja savu argumentāciju nemainīja.
13 Vispirms ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa var atcelt vai grozīt ITSB apelāciju padomes lēmumu vienīgi tad, ja tā pieņemšanas brīdī uz to attiecās kāds no Regulas Nr. 207/2009 65. panta 2. punktā paredzētajiem atcelšanas vai grozīšanas pamatiem. Proti, saskaņā ar minētās regulas 76. pantu Vispārējai tiesai ir jālemj, ņemot vērā strīda faktisko un juridisko kontekstu, kāds tas ticis izskatīts apelāciju padomē (skat. iepriekš 10. punktā minēto spriedumu “TEK”, EU:T:2007:349, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
14 Savukārt Vispārējā tiesa nevar šo lēmumu atcelt vai grozīt tāda iemesla dēļ, kas iestājies pēc tā pieņemšanas (2006. gada 11. maija spriedums Sunrider/ITSB, C‑416/04 P, Krājums, EU:C:2006:310, 55. punkts, un 2008. gada 9. jūlija spriedums Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), T‑304/06, Krājums, EU:T:2008:268, 24. punkts).
15 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 26. panta 1. punkta c) apakšpunktu “pieteikums par Kopienas preču zīmi ietver [..] preču vai pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem reģistrāciju pieprasa”.
16 Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu Kopienas preču zīmes pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču un pakalpojumu sarakstu”.
17 Šajā lietā netiek apstrīdēts, ka prasītāja pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas ir ierobežojusi tās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces.
18 No minētā izriet, ka principā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ietverto preču vai pakalpojumu saraksta ierobežošana, kas veikta pēc Vispārējā tiesā apstrīdētā apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas, Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punkta izpratnē nevar ietekmēt šī lēmuma tiesiskumu, kas vienīgais ir apstrīdēts Vispārējā tiesā (skat. iepriekš 14. punktā minēto spriedumu “Mozart”, EU:T:2008:268, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Tomēr ir arī jānorāda, ka ITSB apelāciju padomes lēmumu ir iespējams apstrīdēt Vispārējā tiesā tikai attiecībā uz noteiktām attiecīgajā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajā sarakstā minētajām precēm vai pakalpojumiem. Šādā gadījumā šis lēmums kļūst galīgs attiecībā uz pārējām šajā pašā sarakstā minētajām precēm vai pakalpojumiem (iepriekš 14. punktā minētais spriedums “Mozart”, EU:T:2008:268, 26. punkts).
20 Ņemot vērā šo iespēju, Vispārējā tiesa preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja paziņojumu, kas izdarīts tiesā un tātad pēc apelāciju padomes lēmuma un saskaņā ar kuru tas atsauc savu pieteikumu attiecībā uz noteiktām sākotnējā pieteikumā norādītajām precēm, ir interpretējusi kā paziņojumu, ka apstrīdētais lēmums tiek apstrīdēts vienīgi attiecībā uz pārējām konkrētajām precēm, vai kā daļēju atteikšanos no prasības gadījumā, ja šis paziņojums ir veikts vēlākā tiesvedības Vispārējā tiesā posmā (skat. iepriekš 14. punktā minēto spriedumu “Mozart”, EU:T:2008:268, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Tomēr, ja, ierobežojot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā iekļauto preču sarakstu, preču zīmes pieteikuma iesniedzējs paredz nevis svītrot no šī saraksta vienu vai vairākas preces, bet gan grozīt kādu vai vairākas īpašības, nevar tikt izslēgts, ka šāds grozījums var ietekmēt ITSB instanču administratīvā procesa gaitā veikto Kopienas preču zīmes pārbaudi. Šajos apstākļos atļauja veikt šādu grozījumu prasības Vispārējā tiesā stadijā līdzinātos tiesvedības laikā veiktam strīda priekšmeta grozījumam, kas ir aizliegts Reglamenta 135. panta 4. punktā. Tādējādi, pārbaudot prasības pamatotību, Vispārējā tiesa šādu ierobežojumu nevar ņemt vērā (iepriekš 10. punktā minētais spriedums “TEK”, EU:T:2007:349, 25. punkts, un 2013. gada 20. februāra spriedums Caventa/ITSB – Anson’s Herrenhaus (“B BERG”), T‑631/11, EU:T:2013:85, 23. punkts).
22 Tādējādi ir svarīgi noteikt, vai attiecīgo preču zīmes reģistrācijas pieteikuma ierobežojums, kas izdarīts 2014. gada 23. maijā un par ko prasītāja informēja tiesas sēdē, var tikt interpretēts kā tās paziņojums par to, ka tā apstrīd apstrīdēto lēmumu vienīgi tiktāl, ciktāl tas attiecas uz grozītajā sarakstā iekļautajām precēm, vai kā daļēju atteikšanos no prasības.
23 Taču tā tas nav. Proti, ar šo ierobežojumu prasītāja nav atsaukusi preces no to preču saraksta, attiecībā uz kurām ir iesniegts konkrētais preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kuras joprojām attiecas, pirmām kārtām, uz 6. klasi, t.i., betona veidņiem un to metāla piederumiem, un, otrām kārtām, uz 19. klasi, t.i., betona veidņiem un to piederumiem no materiāla, kas nav metāls, bet norādījusi, ka šīs preces ir jāsaprot kā “izņemot veidņu aizdares”. Tādējādi nevar tikt izslēgts, ka, šādi rīkojoties, prasītāja ir izdarījusi tādus grozījumus, kas var ietekmēt ITSB iestāžu administratīvās procedūras laikā veikto Kopienas preču zīmes pārbaudi. Kā norādīts šā sprieduma 21. punktā, šādu ierobežojumu Vispārējā tiesa nevar ņemt vērā, jo ar to tiek grozīts strīda priekšmets.
24 Tātad ir jāsecina, ka preces, kas ir jāņem vērā saistībā ar šo prasību, ir tās, kuras ir iekļautas prasītājas sākotnējā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ietvertajā preču sarakstā (skat. šā sprieduma 3. punktu).
25 Tādējādi šā sprieduma 9. punktā minētais prasītājas lūgums ir jānoraida.
Par lietas būtību
26 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, bet otrais – ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
27 Prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas, kuru veido profesionāļi, uzmanības līmeni, kurš ir augstāks par samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uzmanības līmeni, kā arī konkrētajā apzīmējumā attēlotā nostiprinājuma ļoti atpazīstamās raksturīpašības, Apelāciju padomei esot bijis jāsecina, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja.
28 Tā apgalvo, ka Apelāciju padome nav norādījusi konkrētus faktus savas argumentācijas, kas balstīta uz vienkāršiem nepamatotiem pieņēmumiem, atbalstam. Tā piebilst, ka tos atspēkojot procesā ITSB iesniegtie elementi, it īpaši tās iesniegtie aptaujas rezultāti, un ka Apelāciju padome nepamatoti tos esot uzskatījusi par tādiem, kas attiecas vienīgi uz vācu valodā runājošo sabiedrības daļu, lai gan nostiprinājums esot apzīmējums, kurš var tikt “uztverts” bez jebkādām lingvistiskām zināšanām.
29 ITSB apstrīd prasītājas argumentus.
30 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]”.
31 Preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. 2010. gada 9. decembra spriedumu Wilo/ITSB (Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma), T‑253/09 un T‑254/09, EU:T:2010:507, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Šī preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem to lūdz reģistrēt, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, kas ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi minēto preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētāji (skat. iepriekš 31. punktā minēto spriedumu [Wilo/ITSB] (Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma), EU:T:2010:507, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmju, ko veido pašas preces veidols, atšķirtspējas novērtēšanas kritēriji ir tie paši, kas piemērojami citu kategoriju preču zīmēm (skat. iepriekš 31. punktā minēto spriedumu lietā [Wilo/ITSB] (Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma), EU:T:2010:507, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces veidols, ne vienmēr ir tāda pati kā tad, kad tā sastopas ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu, bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. iepriekš 31. punktā minēto spriedumu lietā [Wilo/ITSB] (Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma), EU:T:2010:507, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Turklāt saskaņā ar judikatūru jo vairāk forma, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums to reģistrēt kā preču zīmi, līdzinās formai, kuru, visdrīzāk, ieņems konkrētā prece, jo lielāka ir iespējamība, ka minētajai formai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajos apstākļos vienīgi tādai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares normām vai ieražām un kura tādēļ var pildīt izcelsmes norādes pamatfunkciju, netrūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. iepriekš 31. punktā minēto spriedumu lietā [Wilo/ITSB] (Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma), EU:T:2010:507, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Prasītājas argumenti ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.
37 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi, ka runa ir par specializētu sabiedrības daļu (apstrīdētā lēmuma 11. punkts). Piekrītot šai analīzei, prasītāja tomēr no minētā secina, ka konkrētā sabiedrības daļa tātad ir profesionāla sabiedrības daļa, kas tā ir tikai daļēji. Tā kā – kā turklāt atzīst prasītāja – minētās sabiedrības daļas saistība ar konkrēto jomu ir tāda, kas vispārīgāk attiecas arī uz personām, “kurām par to ir būtiska interese”, tā attiecīgā gadījumā, pretēji tam, kā šos pēdējos terminus saprot prasītāja, var pārsniegt strikti profesionāla konteksta robežas.
38 Pēc šī precizējuma ir jānorāda, ka lietas dalībnieki pamatoti ir vienisprātis par secinājumu, ko ir būtiski izdarīt no apstākļa, ka konkrētā sabiedrības daļa ir specializēta sabiedrības daļa, proti, augsts uzmanības līmenis, kas būtu minētajai sabiedrības daļai attiecībā uz tādu trīsdimensiju apzīmējumu kā šajā lietā aplūkotais, izpaužas it īpaši ar to, ka tā “pievērsīs uzmanību šāda slēdzeņu sistēmas tehniskajām pazīmēm” (attiecīgi – materiālu un ražošanas kvalitātei) (apstrīdētā lēmuma 11. punkts).
39 Savukārt prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā šo konkrētās sabiedrības daļas augsto uzmanības līmeni, nostiprinātāja, kas ir šī trīsdimensiju apzīmējuma, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums to reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, īpašības, proti, it īpaši, robveida līnijas un centrālais grieznis vertikālā nostiprinājuma stienī, nevar palikt nepamanītas un tādējādi piešķir minētajai preču zīmei atšķirtspēju, ko apstiprinot arī aptaujas rezultāti. Tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav norādījusi nevienu konkrētu elementu, kas pamatotu tās atteikumu reģistrēt pieteikto preču zīmi.
40 Apelāciju padome savukārt uzskata, ka tieši konkrētās sabiedrības daļas augstās uzmanības pakāpes dēļ, kas uzsvērta šā sprieduma 38. punktā, tā vispirms uztveršot konkrētos funkcionālos elementus kā tehnisku instrumentu, kuru lieto, lai savienotu vai noslēgtu tostarp sienu elementus vai betona izstrādājumus. Tā kā šādi tehniski parametri piemīt arī citiem nostiprinātājiem, šī aplūkotā nostiprinātāja nebūtiskās atšķirības no citiem nostiprinātājiem Apelāciju padomes ieskatā liedzot reģistrācijai pieteikto trīsdimensiju preču zīmi uzskatīt par tādu, kurai ir unikāls un zīmīgs raksturs.
41 Attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm ir jāuzsver, ka saskaņā ar šā sprieduma 35. punktā atgādināto judikatūru atšķirtspēja ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieradumiem un kura šī fakta dēļ var pildīt izcelsmes norādes pamatfunkciju.
42 Šī analīze joprojām ir pilnībā piemērota, ja konkrētā sabiedrības daļa ir specializēta sabiedrības daļa (skat. attiecībā uz ierobežotu patērētāju loku saistībā ar mikrofoniem 2007. gada 12. septembra spriedumu Neumann/ITSB (Mikrofona galviņas forma), T‑358/04, Krājums, EU:T:2007:263, 46. punkts, saistībā ar noēnotām nojumēm un pārsegiem – 2008. gada 17. decembra spriedumu Somm/ITSB (Noēnota nojume), T‑351/07, EU:T:2008:591, 29. punkts, un saistībā ar luksusa pulksteņiem un luksusa pulksteņu ciparnīcām – 2009. gada 14. septembra spriedumu Lange Uhren/ITSB (Ģeometriskas figūras uz rokas pulksteņa ciparnīcas), T‑152/07, EU:T:2009:324, 87. punkts).
43 Tātad, precīzi piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Apelāciju padome ir norādījusi uz atveidotā nostiprinājuma unikālā un zīmīgā rakstura neesamību, jo tam piemīt vienkārši dažas maznozīmīgas atšķirības no citām šāda veida precēm. Proti, nešķiet, ka šajā gadījumā konkrētajam nostiprinātājam piemīt tāds neparasts raksturs, ka būtu iespējams uzskatīt, ka tā trīsdimensiju atveidojums vien ļauj reģistrācijai pieteikto preču zīmi uzskatīt par tādu, kurai piemīt spēja nošķirt ar to apzīmētās preces no tās konkurentu precēm.
44 Arguments, ar kuru prasītāja piedēvē Apelāciju padomei to, ka tā nav norādījusi nevienu konkrētu elementu šī apgalvojuma atbalstam, neatbilst faktiem. Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome ir izvērtējusi nostiprinātāju paraugus, kurus ražo prasītājas konkurenti, norādot, ka tie ļauj konstatēt vienīgi, ka knaiblēm, iespējams, “piemīt funkcionāli, pat estētiski atšķirīgs izskats”, bet ka “šīs preces variācijas” neļauj konstatēt “preču zīmes funkciju savā kopējā iespaidā” (apstrīdētā lēmuma 17. punkts). Tā pamatoti norādīja prasītājai, ka nav pietiekami, ka sabiedrības daļa var atpazīt atšķirības starp dažādiem nostiprinātājiem, kas faktiski ir sasniedzams specializētai sabiedrības daļai, par kādu ir runa šajā lietā, bet ka tai arī būtu jāspēj uztvert vītņu nostiprinātāja variantu, kuru piedāvā prasītāja, kā tādu, kas “ir tik ļoti atšķirīgs, ka tā to atpazīs kā norādi uz izcelsmi” (apstrīdētā lēmuma 18. punkts). Kā to skaidri norāda Apelāciju padome, konkrētā nostiprinātāja atšķirības, protams, ir identificējamas, tomēr šķiet, ka runa ir vienkārši par vītņu nostiprinātāja atveidojuma variantiem. Šīs raksturīpašības tātad nevar ļaut individualizēt konkrēto preci un pašas par sevi norādīt uz konkrētu komerciālo izcelsmi.
45 Visbeidzot, runājot par prasītājas procesā ITSB iesniegtās aptaujas pierādījuma raksturu attiecībā uz konkrētā trīsdimensiju apzīmējuma atšķirtspēju, ir svarīgi uzsvērt, ka Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi, ka tā tikusi veikta vienīgi attiecībā uz vācu valodā runājošo specializēto sabiedrības daļu, nevis attiecībā uz Eiropas Savienības specializēto sabiedrības daļu, kas šajā lietā ir konkrētā sabiedrības daļa. Proti, pat ja runa ir par tādas Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuras “uztveršanai”, kā pamatoti norāda prasītāja, nav nepieciešamas valodu zināšanas, tomēr vācu valodā runājošajai specializētajai sabiedrības daļai ir zināmākas ar Vācijas un Austrijas firmu nosaukumiem tirgotās preces un tā tātad dabiski piemin biežāk to nosaukumus aptaujā, nekā to darītu Savienības specializētā sabiedrības daļa, kopumā skatot.
46 Turklāt prasītāja, pieminot minētās aptaujas rezultātus, Apelāciju padomē (apstrīdētā lēmuma 6. punkta ceturtais ievilkums) ir norādījusi, ka “liela Vācijas specializētās sabiedrības daļas proporcija” ir identificējusi trīsdimensiju formas, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums to reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, ražotāju. Taču atšķirtspēja ir jāuztver kā tāda visai konkrētajai sabiedrības daļai (proti, Savienības konkrētajai sabiedrības daļai). No minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir noraidījusi šo aptauju kā tādu, kas neļauj atspēkot secinājumu par konkrētā trīsdimensiju apzīmējuma atšķirtspējas neesamību.
47 Ciktāl prasītāja atsaucas uz šīs aptaujas rezultātiem kā tādiem, kas pierāda minētā apzīmējuma atšķirtspēju konkrētās sabiedrības daļas skatījumā attiecībā uz preci, ko tā jau ir laidusi apgrozībā un kas šajā apzīmējumā ir attēlota, ir jānorāda, ka šāds arguments attiecas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūtu atšķirtspēju. Tātad Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atgādinot, ka šāda elementa dēļ nevar tikt izslēgta ITSB veikta absolūta atteikuma pamata piemērošana Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (šajā ziņā skat. 2002. gada 7. februāra spriedumu Mag Instrument/ITSB (Kabatas lukturīša forma), T‑88/00, Krājums, EU:T:2002:28, 39. punkts) un ka tas var tikt ņemts vērā vienīgi saistībā ar minētās regulas 7. panta 3. punkta piemērošanu, ko prasītāja nevienā procesa stadijā nav lūgusi.
48 No minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir konstatējusi, ka konkrētajai trīsdimensiju preču zīmei Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nav atšķirtspējas attiecībā uz visām attiecīgajām precēm.
49 Līdz ar to pirmais pamats noteikti ir jānoraida.
Par otro pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpumu
50 Ir jākonstatē, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā, t.i., tā pēdējā daļā, to, ka pārbaudītājam esot bijusi iespēja noraidīt prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, arī pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) daļu, ir minējusi tikai pilnības labad, to nepiemērojot. Proti, no paša šī punkta formulējuma izriet, ka procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ, ņemot vērā, ka pieteikums bija “katrā ziņā jānoraida, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu”, Apelāciju padome ir atteikusies nosūtīt lietu pārbaudītājam papildu lēmuma pieņemšanai, – šī vērtējuma tiesiskums ir apstiprināts šā sprieduma 30.–48. punktā.
51 Tādējādi, tā kā apstrīdētais lēmums nav balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) daļu, kā ITSB atgādina atbildes rakstā, pamats saistībā ar tā pārkāpumu neietekmē minētā lēmuma tiesiskumu.
52 Šī paša iemesla dēļ Regulas Nr. 207/2009 75. pants, saskaņā ar kuru ITSB lēmumos norāda to pamatojumu, nav ticis pārkāpts. Attiecībā uz elementu, ar kuru Apelāciju padome ir nolēmusi nepamatot savu lēmumu pēc savas ierosmes, iepriekšēja konsultēšanās ar prasītāju acīmredzami nebija nepieciešama.
53 No iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida.
54 Līdz ar to, neesot nepieciešamībai spriest par tiesas sēdē prasītājas iesniegtā dokumenta pieņemamību, prasība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
55 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
56 Tā kā prasītājai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt.
2) Peri GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 25. septembrī.
[Paraksti]