Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 15. aprīlī Arysta LifeScience Great Britain Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2022. gada 9. februāra spriedumu lietā T-740/18, Taminco un Arysta LifeScience Great Britain/Komisija

(Lieta C-259/21 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Arysta LifeScience Great Britain Ltd (pārstāvji: C. Mereu, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Taminco BVBA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu un

atcelt apstrīdēto regulu 1 un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai segt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību un tiesvedību Vispārējā tiesā vai arī piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai segt šīs apelācijas tiesvedības tiesāšanās izdevumus un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību aprobežojas ar Regulas Nr. 844/2012 12. panta 3. punktā un 14. panta 1. punktā izklāstītajiem īpašajiem noteikumiem. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neatzīstot, ka vielu apstiprinājuma atjaunošanas procedūra ir administratīva rakstura un tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja drīkst īstenot tiesības uz aizstāvību, pārsniedzot attiecīgā tiesiskā regulējuma (piemēram, Regulas Nr. 1107/2009 1 un Regulas Nr. 844/2012 2 ) noteikumus, kuros šīs tiesības ir konkrēti paredzētas.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja no paziņojuma dokumentācijas nevar atsaukt vienu no reprezentatīvajiem lietojumiem. Atbilstoši Regulai Nr. 1107/2009 un Regulai Nr. 844/2012 brīvība izvēlēties reprezentatīvos lietojumus atjaunošanas procedūras sākumā atspoguļo un noteikti arī ietver brīvību tos atsaukt šīs procedūras laikā.

Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka ir piemērojamas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Administratīvās vadlīnijas. Atjaunošana ir vienota procedūra, kas ietver divus savstarpēji saistītus posmus. Tādēļ neesot svarīgi, ka EFSA Administratīvās vadlīnijas attiecas uz procedūru, kas sākas ar “pieteikuma iesniegšanu un beidzas ar EFSA secinājuma pieņemšanu un publicēšanu”, un ka līdz ar to atsaukšana var notikt tikai pirmajā posmā, kas norisinās EFSA.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai sagrozījusi pierādījumus, tādējādi nonākot pie nepareiza juridiska secinājuma, atsaucoties uz vielas lietojumu lapu apsmidzināšanai, lai pamatotu secinājumu par izmantošanu sēklu apstrādē. Tā ir pretrunīgi atsaukusies uz problēmām saistībā ar izmantošanu lapu apsmidzināšanai – ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija atsaukusi – lai secinātu, ka “Komisijai nebija pienākuma balstīt apstrīdēto īstenošanas regulu vienīgi uz pamatojumu par tirama izmantošanu sēklu apstrādē”.

Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai sagrozījusi pierādījumus, atzīdama, ka Komisija ir pareizi grozījusi apstrīdēto regulu, lai atspoguļotu lietojuma lapu apsmidzināšanai atsaukumu. Apstrīdētā regula joprojām liecinot par tirama apstiprinājuma neatjaunošanu saistībā ar problēmām lietošanā lapu apsmidzināšanai (piemēram, apstrīdētās regulas 8. apsvērumā ir teikts: “Iestāde konstatēja, ka augstu akūtu risku patērētājiem un strādniekiem rada tirama izmantošana augu lapu apsmidzināšanā”), ko apelācijas sūdzības iesniedzējs bija atsaucis.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, sagrozījusi pierādījumus un/vai balstījusi savus secinājumus uz nesaskanīgu pamatojumus un/vai nesniedzot pietiekamu pamatojumu, kad tā atzina, ka metabolītam M1 ir nozīme, izvērtējot lietojumu sēklu apstrādē. Jebkāda atsauce uz metabolītu M1, kas ir tieši saistīts ar lietošanu lapu apsmidzināšanā, Vispārējai tiesai esot bijusi jāignorē, jo šis lietojums bija atsaukts.

Tāpat Vispārējā tiesa bija rīkojusies, atzīstot, ka pastāv risks saistībā ar lietojumu sēklu apstrādei metabolīta DMCS klātbūtnes dēļ. Attiecībā uz metabolītu DMCS no lietojuma sēklu apstrādei izrietošais risks ir jāuzskata par pieņemamu, jo tā līmeņi sēklu apstrādē ir krietni zemāki un tikuši konstatēti zem bažu robežvērtībām.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi piesardzības principu un/vai pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai sagrozījusi reģistrētos pierādījumus, tādējādi nonākot pie nepareiza juridiska secinājuma, atzīstot, ka Komisija ir veikusi pietiekamu ietekmes novērtējumu, ievērodama piesardzības principu. Komisija neesot veikusi nekādu ietekmes novērtējumu, bet tikai secinājusi, ka “aplūkotie riski un problēmas prevalē pār vielas iespējamās noārdīšanās ietekmi”. Komisija būtu vismaz varējusi konkretizēt, kādus elementus tā esot ņēmusi vērā, lai nonāktu pie šāda secinājuma.

____________

1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1500 (2018. gada 9. oktobris) par darbīgās vielas tirama apstiprinājuma neatjaunošanu un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur tiramu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV 2018, L 254, 1. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.).

1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (OV 2012, L 252, 26. lpp.).