Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 7. maija spriedums –
Spānija/Komisija

(lieta T‑49/17)

ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Finanšu korekcijas – Ražotāja jēdziens – Ārpus ražotāju organizācijas telpām veiktas investīcijas – Iepriekšējas pārbaudes darbības programmas apstiprināšanai – Pārbaude maksājumu apstiprināšanā – Vienreizēja finanšu korekcija – Vienotas likmes finanšu korekcija – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu

1.      Lauksaimniecība – ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpumu – Attiecīgās dalībvalsts iebildumi – Pierādīšanas pienākums – Sadale starp Komisiju un dalībvalsti

(Komisijas Regulas Nr. 1580/2007 105. un 106. pants)

(skat. 88.–94. punktu)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu ELGF un ELFLA finansēto izdevumu ietvaros

(LESD 296. pants)

(skat. 238.–240. punktu)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdētais tiesību akts – Akta likumības vērtējums, pamatojoties uz tā pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

(LESD 263. pants)

(skat. 303. punktu)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2018 (2016. gada 15. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 312, 26. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1) Prasību noraidīt.

2) Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.