Language of document :

Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju, ko Abdelghani Selmani iesniedza 2004. gada 7. jūlijā

(lieta T-299/04)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 7. jūlijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Abdelghani Selmani, Dublina, Īrija, kuru pārstāv C. Ó. Briain, solicitor.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

Atcelt Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/20011 2. pantu, kā arī Padomes Lēmuma 2004/306/EK2 1. pantu, ciktāl tie attiecas vai var tikt attiecināti uz prasītāju;

atcelt Padomes Lēmumus, kas pieņemti uz Regulas Nr. 2580/2001 pamata un kuriem ir līdzīga iedarbība kā Lēmumam 2004/306, ciktāl tie attiecas vai var tikt attiecināti uz prasītāju;

ja nepieciešams atcelt Padomes Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP3 2. pantu un 2004/500/KĀDP4 1. pantu, kā arī visas Padomes Kopējās nostājas, kas pieņemtas, pamatojoties uz Kopējo nostāju 2001/931, visos gadījumos, ciktāl tās attiecas vai var attiekties uz prasītāju;

pakārtoti atzīt, ka minētie pasākumi ir spēkā neesoši, ciktāl tie attiecas vai var tikt attiecināti uz prasītāju;

piespriest Padomei atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Padomes Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP tika pieņemta ar noteiktu mērķi īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes Rezolūciju 1373(2001), kas aicina visas parakstītājas valstis novērst terorisma aktu finansēšanu, inter alia, iesaldējot visu personu, kuras varētu būt iesaistītas šādos aktos, līdzekļus un resursus. Regula Nr. 2580/2001 tika pieņemta nolūkā īstenot šo Kopējo nostāju. [Regulas] 2. pants paredz nosacījumu līdzekļu iesaldēšanai, kas pieder personām, kuras iesaistītas teroristiskās aktivitātēs, kas Padomei jānosaka saskaņā ar [šīs Regulas ] 2. panta 3. punktu. Padomes Lēmums 2004/306 nosaka šādu sarakstu un ietver prasītāja kā Alžīrijas pilsoņa vārdu. Tā rezultātā prasītāja līdzekļi Īrijā, kur viņš dzīvo jo viņam tika piešķirts bēgļa statuss, tika iesaldēti.

Uzturot savu prasību par apstrīdēto pasākumu atcelšanu, prasītājs apgalvo, ka Padomei atbilstoši EK līguma 60., 301. un 308. panta nosacījumiem nebija tiesību pieņemt Regulas Nr. 2580/2001 2. pantu un Lēmuma 2004/306 1. pantu un ka gan Padome, gan Komisija ir pārkāpusi savas pilnvaras, ko piešķir šie panti. Prasītājs tālāk apgalvo, ka Lēmumā 2004/306 esošais vārdu saraksts nav ticis izveidots saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts. Prasītājs arī apgalvo, ka Padome nebija tiesīga saskaņā ar Līguma par ES 15. un 34. panta nosacījumiem pieņemt Kopējas nostājas 2001/931 un 2004/500, kuras saskaņā ar prasītāja teikto pārkāpj šos pantus un EK līgumu kopumā.

Prasītājs arī apgalvo, ka apstrīdētie pasākumi pārkāpj vispārīgos Kopienu tiesību principus, proti, subsidiaritātes, samērīguma un cilvēktiesību ievērošanas principu. Turpmāk viņš apgalvo, ka Padome un Komisija nav sniegusi adekvātus iemeslus par to kādēļ katra dalībvalsts atsevišķi nevarētu noteikt šos nepieciešamos pasākumus.

____________

1 - Padomes 2001. gada 27. decembra Regula (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, OV L 344, 28/12/2001, 70. lpp.

2 - Padomes 2004. gada 2. aprīļa Lēmums ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un vienībām [organizācijām] un atceļ Lēmumu 2003/902/EK, OV L 099, 03/04/2004, 28. lpp.

3 - Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējā nostāja par īpašu pasākumu piemērošanu terorisma apkarošanā, OV L 344, 28/12/2001, 93. lpp.

4 - Padomes 2004. gada 17. maija Kopējā nostāja 2004/500/KĀDP, ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par īpašu pasākumu piemērošanu, lai apkarotu terorismu un atceltu Kopējo nostāju 2004/309/KĀDP.