Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2024. gada 7. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pieņemamība – LESD 267. pants – Jēdziens “tiesa” – Valsts arbitrāžas komisija, kuras kompetencē ir cīņa pret dopinga lietošanu sportā – Kritēriji – Tādas institūcijas neatkarība, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu – Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība
Lietā C‑115/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Unabhängige Schiedskommission Wien (Vīnes Neatkarīgā arbitrāžas komisija, Austrija) iesniegusi ar 2021. gada 21. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 17. februārī, tiesvedībā
SO,
piedaloties:
Nationale Anti‑Doping Agentur Austria GmbH (NADA),
Österreichischer Leichtathletikverband (ÖLV),
World Anti‑Doping Agency (WADA),
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], palātu priekšsēdētāji A. Prehala [A. Prechal], K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], T. fon Danvics [T. von Danwitz], F. Biltšens [F. Biltgen], Z. Čehi [Z. Csehi] un O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], S. Rodins [S. Rodin], Ž. Pasers [J. Passer] (referents), D. Gracijs [D. Gratsias], M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún] un M. Gavalecs [M. Gavalec],
ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],
sekretārs: D. Diterts [D. Dittert],
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 2. maija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– SO vārdā – J. Öhlböck, Rechtsanwalt,
– Nationale Anti‑Doping Agentur Austria GmbH (NADA) vārdā – A. Sammer, pārstāvis, kam palīdz P. Lohberger un A. Schütz, Rechtsanwälte,
– World Anti‑Doping Agency (WADA) vārdā – D. P. Cooper, solicitor, kam palīdz A.‑S. Oberschelp de Meneses, advokāte, K. Van Quathem, B. Van Vooren, advocaten, un L. Waty, advokāts,
– Beļģijas valdības vārdā – P. Cottin un J.‑C. Halleux, pārstāvji,
– Francijas valdības vārdā – R. Bénard un A.‑L. Desjonquères, pārstāvji,
– Latvijas valdības vārdā – E. Bārdiņš, J. Davidoviča un K. Pommere, pārstāvji,
– Luksemburgas valdības vārdā – A. Germeaux un T. Schell, pārstāvji,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar, M. Heller un H. Kranenborg, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2023. gada 14. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; labojums OV 2018, L 127, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”) 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, 6. panta 3. punktu, kā arī tās 9. un 10. pantu.
2 Šis lūgums iesniegts saistībā ar šķīrējtiesas procesu starp SO, profesionālu sportisti, un Nationale Anti‑Doping Agentur Austria GmbH (NADA), neatkarīgu dopinga apkarošanas aģentūru, par tās lēmumu publicēt sodu, kas piemērots SO par to, ka pēdējā minētā bija pārkāpusi valsts antidopinga tiesisko regulējumu.
Atbilstošās tiesību normas
IAAF noteikumi
3 International Association of Athletics Federations (Starptautiskā vieglatlētikas federāciju asociācija; turpmāk tekstā – “IAAF”) ir pieņēmusi IAAF Competition Rules 2014‑2015 (IAAF Sacensību noteikumi 2014.–2015. gadam), ar kuru 32.2. noteikuma (b) un (f) punktu, tāpat kā ar 2017. gada IAAF Anti‑Doping Rules (IAAF Antidopinga noteikumi) 2.2. un 2.6. pantu, nav pieļaujama “aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums” un “aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes glabāšana”.
Savienības tiesības
4 VDAR 5. pantā ir paredzēti personas datu apstrādes principi, savukārt šīs regulas 6. pantā ir noteikti apstrādes likumības nosacījumi. Minētās regulas 9. un 10. pantā ir ietverti noteikumi par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, kā arī par personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi.
5 Minētas regulas 77. panta “Tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē” 1. punktā ir noteikts:
“Neskarot jebkādus citus administratīvos tiesību aizsardzības līdzekļus vai tiesību aizsardzību tiesā, katram datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, jo īpaši tajā dalībvalstī, kurā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, darbavieta vai iespējamā pārkāpuma izdarīšanas vieta, ja datu subjekts uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj šo regulu.”
6 Minētās regulas 78. panta “Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret uzraudzības iestādi” 1. punktā ir paredzēts:
“Neskarot jebkādus citus administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret uzraudzības iestādes pieņemtu juridiski saistošu lēmumu, kas skar minētās personas.”
7 Šīs regulas 79. panta “Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret pārzini vai apstrādātāju” 1. punkts noteic:
“Neskarot pieejamos administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, tai skaitā tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, ievērojot 77. pantu, ikvienam datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, tādas viņa personas datu apstrādes rezultātā, kura neatbilst šai regulai.”
Austrijas tiesības
ADBG
8 2020. gada 23. decembra Anti‑Doping‑Bundesgesetz 2021 (2021. gada Federālais antidopinga likums; BGBl. I, 152/2020; turpmāk tekstā – “ADBG”) 5. panta “Unabhängige Dopingkontrolleinrichtung [Neatkarīgā dopinga kontroles aģentūra, Austrija]” 1. punktā ir noteikts, ka šīs iestādes uzdevums citastarp ir atbilstoši ADBG 18. pantam vērsties Österreichische Anti‑Doping Rechtskommission (Austrijas Antidopinga juridiskā komisija, turpmāk tekstā – “ÖADR”) ar pieteikumu par pārbaudes veikšanu, kad tā uzskata, ka ir pārkāpts ADBG, un piedalīties kā pusei procesā minētajā iestādē, kā arī procesā Unabhängige Schiedskommission (Neatkarīgā arbitrāžas komisija, Austrija; turpmāk tekstā – “USK”) atbilstoši ADBG 20. panta 2. punktam un 23. panta 2. punktam.
9 ADBG 5. panta 5. punktā ir noteikts:
“Lai veiktu neatkarīgas dopinga kontroles iestādes funkcijas, tiek izveidota sabiedriskā labuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar nosaukumu [NADA]. [..] [NADA] kā pārzinis VDAR 4. panta 7. punkta nozīmē apstrādā personas datus.”
10 ADBG 6. panta “Datu aizsardzības noteikumi” 1. punktā ir noteikts:
“Neatkarīgā dopinga kontroles iestāde kā pārzinis saskaņā ar VDAR 4. panta 7. punktu ir tiesīga apstrādāt personas datus, ciktāl tas nepieciešams tai atbilstoši [ADBG] uzticēto uzdevumu izpildei un [ADBG] īstenošanai, jo īpaši saistībā ar [ÖADR] un [USK] uzdevumiem. [..]”
11 ADBG 7. panta “[ÖADR]” 1. punktā citastarp ir paredzēts, ka ÖADR attiecīgajai kompetentajai federālajai sporta federācijai saskaņā ar spēkā esošajiem kompetentās starptautiskās sporta federācijas antidopinga noteikumiem jārisina disciplinārās procedūras (antidopinga procedūra). Atbilstoši ADBG 7. panta 7. punktam ÖADR tiek izveidota kā piesaistīta neatkarīgā antidopinga aģentūra. ADBG 7. panta 8. punktā ir precizēts, ka tā 6. pants ir piemērojams mutatis mutandis.
12 ADBG 8. pantā “[USK]” ir noteikts:
“(1) [USK] ir neatkarīga valsts iestāžu, privātpersonu un neatkarīgās dopinga kontroles aģentūras komisija. USK locekļi nedrīkst būt piedalījušies ne izmeklēšanā, kas attiecas uz sportistu, sportisti vai citu personu, ne arī lēmuma pieņemšanā lietā par pieteikumu attiecībā uz sportista, sportistes vai citas personas pārbaudi, ne arī tāda pašas ÖADR lēmuma pieņemšanā, kurš nodots viņu izskatīšanai. Neskarot 23. panta 10. punkta 1. un 2. apakšpunkta noteikumus, to izveido neatkarīgā dopinga kontroles aģentūrā, lai pārbaudītu ÖADR lēmumus antidopinga procedūrās.
(2) USK ietilpst vismaz 50 % sieviešu, priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja un septiņi locekļi ar šādu kvalifikāciju:
1. priekšsēdētājai vai priekšsēdētājam un viņa/viņas vietniekam vai aizstājējam jābūt sekmīgi nokārtojušiem tiesneša vai advokāta eksāmenu;
2. diviem locekļiem ir jābūt diplomam tiesību zinātnēs un pieredzei oficiālo izmeklēšanas procedūru veikšanā;
3. diviem locekļiem jābūt analītiskās ķīmijas vai toksikoloģijas ekspertiem vai ekspertēm;
4. diviem locekļiem jābūt sporta medicīnas ekspertiem vai ekspertēm.
Katrā procedūrā tās veikšanas nolūkiem priekšsēdētāja vai priekšsēdētājs vai viņa aizstājējs vai aizstājēja no USK locekļu vidus ieceļ vismaz vienu locekli, kuram ir diploms tiesību zinātnēs un pieredze oficiālo izmeklēšanas procedūru veikšanā, vismaz vienu analītiskās ķīmijas vai toksikoloģijas ekspertu vai eksperti un vismaz vienu locekli kā sporta medicīnas ekspertu vai eksperti.
(3) Priekšsēdētāju un 2. punkta 1.–4. apakšpunktā minētos locekļus uz četriem gadiem ieceļ [Bundesminister für Kunst, Kultur, öffentlichen Dienst und Sport (federālais mākslas, kultūras, civildienesta un sporta ministrs, Austrija)]. No locekļu vidus ieceļ vienu priekšsēdētājas vai priekšsēdētāja vietnieku. Pilnvaras var pagarināt un atsaukt pirms termiņa nopietnu iemeslu dēļ. Priekšsēdētāja vai priekšsēdētājs un locekļi jebkurā laikā var atkāpties no amata. Ja priekšsēdētāja vai priekšsēdētājs, vai loceklis priekšlaicīgi atkāpjas no amata, uz atlikušo pilnvaru termiņa laiku ieceļ jaunu personu. USK pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, un kvorums tiek sasniegts, kad piedalās priekšsēdētāja vai priekšsēdētājs un vismaz divi locekļi. Vienāda balsu skaita gadījumā priekšsēdētājai vai priekšsēdētājam ir izšķirošā balss. USK var pieņemt lēmumus, izmantojot rakstisko procedūru – arī tad, ja apstākļu skaidrības dēļ nav nepieciešama apspriede klātienē un ja ne priekšsēdētāja, ne priekšsēdētājs, ne loceklis neiebilst pret lēmuma pieņemšanu šādā kārtībā. USK ir piemērojami 5. panta 3. punkta noteikumi.
[..]
(6) [ADBG] 6. pantu piemēro mutatis mutandis.”
13 ADBG 20. pantā “Procedūras [ÖADR]” būtībā ir noteikts, ka ÖADR kompetencē ir veikt antidopinga procedūras pēc pārbaudes pieteikumiem, ko iesniegusi neatkarīgā dopinga kontroles iestāde, un pieņemt lēmumus pirmajā instancē kompetentās starptautiskās sporta federācijas antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā.
14 ADBG 21. panta 3. punkts noteic:
“ÖADR ne vēlāk kā 20 dienas pēc lēmuma spēkā stāšanās jāinformē [federālā sporta organizācija], sporta organizācijas, sportistes, sportisti, citas personas un sacensību organizētājas un organizētāji, kā arī sabiedrība par piemērotajiem drošības pasākumiem (piemēram, atstādināšanu) un lēmumiem antidopinga procedūrās, norādot attiecīgās personas vārdu, atstādināšanas ilgumu un tās iemeslus, neradot iespēju izdarīt secinājumus par attiecīgās personas veselības datiem. Šo informāciju var nepubliskot saistībā ar īpaši neaizsargātām personām, amatiersportistēm un amatiersportistiem, kā arī personām, kas, darot zināmu informāciju vai sniedzot citas norādes, ir būtiski veicinājušas potenciālu antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanu. Attiecībā uz amatiersportistēm un amatiersportistiem, ja ir konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar 1. panta 2. punkta 3. un 9.–11. apakšpunktu, informācija jāizpauž sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.”
15 ADBG 23. panta “Procedūras [USK]” 1. punktā ir noteikts:
“Četru nedēļu laikā pēc lēmumu paziņošanas 2. punktā minētās puses var pieprasīt, lai USK veic 20. pantā minēto lēmumu pārbaudi. USK ir jāpārbauda lēmuma likumība, un to kā prettiesisku var atcelt pilnībā vai grozīt par labu vienai vai otrai pusei. Prasība veikt pārbaudi saskaņā ar 20. pantu neaptur lēmuma izpildi, ja vien USK nenosaka pretējo.”
16 ADBG 23. panta 2. punktā ir precizēts, ka neatkarīgā dopinga kontroles aģentūra ir puse procedūrā USK.
17 Saskaņā ar ADBG 23. panta 3. punktu procedūrā USK mutatis mutandis ir piemērojams Zivilprozessordnung (Civilprocesa kodekss, turpmāk tekstā – “ZPO”) 580. panta 1. un 2. punkts, 588. panta 2. punkts, 592. panta 1. un 2. punkts, 594., 595. pants, 597.–602. pants, 604. pants, 606. panta 1.–5. punkts, 608. panta 1. un 2. punkts un 610. pants. Komisijai procedūra jāveic, pamatojoties uz kompetentās starptautiskās sporta federācijas spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem. Turklāt procedūras puses var lūgt to publiskot.
18 ADBG 23. panta 4. punktā ir noteikts:
“Sešu nedēļu laikā pēc pārbaudes pieprasījuma saņemšanas USK ir vai nu jāpieņem lēmums vai jāsasauc uzklausīšanas sanāksme. Četru nedēļu laikā pēc uzklausīšanas sanāksmes jāpieņem rakstisks un pamatots galīgais lēmums. Procedūra jānoslēdz sešu mēnešu laikā pēc pārbaudes pieprasījuma saņemšanas, šajā termiņā ierēķinot aizkavēšanās, kuras izraisījis lietas dalībnieks saskaņā ar 2. punkta 1. apakšpunktu. Ja ir vienāds balsu sadalījums, izšķiroša ir priekšsēdētāja vai priekšsēdētājas balss. Lēmumi jānoformē rakstiski, un tiem ir jābūt pamatotiem. Neatkarīgi no USK arbitrāžas lēmuma WADA, Starptautiskā olimpiskā komiteja, Starptautiskā paraolimpiskā komiteja un attiecīgā kompetentā starptautiskā sporta asociācija USK lēmumu var pārsūdzēt [Tribunal arbitral du sport (TAS) (Sporta šķīrējtiesā) Lozannā (Šveice)]. Lietās, kuras saistītas ar dalību starptautiskās sacensībās vai kurās iesaistīti starptautiski sportisti, lēmumus TAS var apstrīdēt ieinteresētās personas pašas. Ja visas pārsūdzības iespējas iekšējās instancēs ir izmantotas, civiltiesiskus strīdus antidopinga procedūrās vēl joprojām var risināt civiltiesiskā kārtībā.”
19 ADBG 23. panta 14. punkts noteic:
“USK par saviem lēmumiem jāinformē [federālā sporta organizācija], sporta organizācijas, sportiste vai sportists, citas personas un sacensību organizētāja vai sacensību organizētājs, kā arī sabiedrība, norādot attiecīgo personu vārdus, atstādināšanas ilgumu un tās iemeslus, neradot iespēju izdarīt secinājumus par attiecīgo personu veselības datiem. Šo informāciju var nepubliskot saistībā ar īpaši neaizsargātām personām, amatiersportistēm un amatiersportistiem, kā arī personām, kas, darot zināmu informāciju vai sniedzot citas norādes, ir būtiski veicinājušas potenciālu antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanu. Attiecībā uz amatiersportistēm un amatiersportistiem, ja ir konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar 1. panta 2. punkta 3. un 9.–11. apakšpunktu, informācija jāizpauž sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.”
2021. gada federālajā antidopinga likumā paredzētais neatkarīgās arbitrāžas komisijas reglaments
20 2021. gada 1. janvāra Verfahrensordnung der Unabhängigen Schiedskommission nach dem Anti‑Doping‑Bundesgesetz 2021 (2021. gada federālajā antidopinga likumā paredzētais neatkarīgās arbitrāžas komisijas reglaments) 1. panta 3. punktā ir noteikts, ka USK locekļi savu funkciju izpildē ir neatkarīgi. Šī reglamenta 5. pantā ir paredzēti iemesli, kuru dēļ var apšaubīt viena vai vairāku locekļu objektivitāti, kā arī tas, kādas tam ir sekas.
21 Šī paša reglamenta 9. panta 1. punktā ir precizēts, ka procedūras puses var izmantot visus pierādīšanas līdzekļus, kas paredzēti ZPO.
ZPO
22 ZPO, tā 2020. gada 23. decembra redakcijā (BGBl. I, 148/2020), viens no pantiem par šķīrējtiesas procesu ir 597. pants, kurš attiecas uz noteikumiem par šķīrējtiesas pieteikumu un atbildes rakstu, savukārt 598. pantā ir paredzēta iespēja organizēt tiesas sēdi un 599. pantā – it īpaši – noteikumi par pierādījumu iegūšanu šķīrējtiesā.
23 ZPO 607. pantā būtībā ir paredzēts, ka šķīrējtiesas nolēmums attiecībās starp pusēm rada sekas, kādas ir tiesas nolēmumam, kam ir res judicata spēks.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
24 SO no 1998. līdz 2015. gadam bija profesionāla sportiste. Viņa citastarp ir atbildīga par apvienību, kas ir Vīnes (Austrija) vieglatlētikas federācijas locekle.
25 2021. gadā, pamatojoties uz Bundeskriminalamt (Federālais kriminālpolicijas birojs, Austrija) izmeklēšanas rezultātiem, NADA iesniedza ÖADR pieprasījumu pārbaudīt SO lietu, jo uzskatīja, ka SO ir pārkāpusi antidopinga noteikumus.
26 Ar 2021. gada 31. maija lēmumu ÖADR atzina SO par vainīgu IAAF Sacensību noteikumu 2014.–2015. gadam 32.2. noteikuma (b) un (f) punkta pārkāpumā, kā arī IAAF 2017. gada antidopinga noteikumu 2.2. un 2.6. panta pārkāpumā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Konkrētāk, ÖADR konstatēja, ka laikposmā no 2015. gada maija līdz 2017. gada aprīlim SO glabājumā bija vielas, kuru izmantošanu WADA šajā laikposmā profesionāliem sportistiem, uz ko attiecas IAAF noteikumi, bija aizliegusi, proti, eritropoetīns (saukts arī par EPO), genotropīns (“Omnitrope”), kā arī testosterons (“Androgel”), un ka SO tās vismaz daļēji izmantoja 2015. gadā.
27 Šo konstatējumu rezultātā ÖADR ar apstrīdēto lēmumu anulēja visus SO laikā no 2015. gada 10. maija līdz šī lēmuma spēkā stāšanās datumam sasniegtos rezultātus, kā arī atņēma visas atlīdzības par dalību un/vai saņemtās naudas balvas. Turklāt tā uz četriem gadiem, sākot no 2021. gada 31. maija, diskvalificēja SO dalībai jebkāda veida sporta sacensībās.
28 ÖADR procedūrā SO lūdza, lai apstrīdētais lēmums netiktu darīts zināms plašai sabiedrībai atbilstoši ADBG 21. panta 3. punktam, it īpaši, neizpaužot un nepublicējot viņas vārdu, kā arī citas individuālās īpašības. ÖADR apstrīdētajā lēmumā šo lūgumu noraidīja.
29 SO par pārbaudi iesniedza pieteikumu USK, prasot apstrīdēto lēmumu grozīt tādējādi, lai sabiedrība, publicējot viņas vārdu un uzvārdu brīvi pieejamā interneta vietnē, netiktu informēta par viņas izdarītajiem pārkāpumiem dopinga jomā un viņai piespriesto sodu.
30 Ar 2021. gada 21. decembra lēmumu USK apstiprināja visu SO sacensībās sasniegto rezultātu anulēšanu, tostarp visu titulu, medaļu, balvu, atlīdzību par dalību un naudas balvu, kas iegūtas kopš 2015. gada 10. maija, atgūšanu, kā arī diskvalifikāciju no visām (valsts un starptautiskajām) sacensībām uz četriem gadiem, sākot no 2021. gada 31. maija.
31 Tomēr USK nolēma ar atsevišķu lēmumu lemt par lūgumu nepubliskot SO izdarītos pārkāpumus dopinga jomā, kā arī no tiem izrietošos sodus, atliekot savu lēmumu šajā ziņā.
32 Šādos apstākļos USK nolēma apturēt administratīvo procesu un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai informācija par to, ka noteikta persona ir izdarījusi konkrētu antidopinga [tiesiskā regulējuma] pārkāpumu un šā pārkāpuma dēļ ir diskvalificēta dalībai (valsts līmeņa un starptautiskajās) sacensībās, ir uzskatāma par “veselības datiem” [VDAR] 9. panta izpratnē?
2) Vai [VDAR] – it īpaši, ņemot vērā tās 6. panta 3. punkta otro daļu, – nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā ir paredzēts publiskot to personu vārdu, uz kurām attiecas [USK] lēmums, diskvalifikācijas ilgumu un tās iemeslus, neradot iespēju izdarīt secinājumus par attiecīgās personas veselības datiem? Vai šajā gadījumā ir nozīme tam, ka saskaņā ar valsts tiesību normu sabiedrībai šo informāciju var neizpaust vienīgi tad, ja attiecīgā persona ir amatieru līmeņa sportists, nepilngadīga persona vai persona, kas, darot zināmu informāciju vai sniedzot citas norādes, ir būtiski veicinājusi potenciālu antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanu?
3) Vai [VDAR] – it īpaši, ņemot vērā tās 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktos noteiktos principus, – pirms publiskošanas jebkurā gadījumā pieprasa samērot šādas publiskošanas iespējami skartās datu subjekta personīgās intereses ar sabiedrības interesēm saņemt informāciju par sportista izdarīto antidopinga noteikumu pārkāpumu?
4) Vai informācija, ka noteikta persona ir izdarījusi konkrētu dopinga pārkāpumu un šā pārkāpuma dēļ ir diskvalificēta dalībai (valsts līmeņa un starptautiskajās) sacensībās, ir uzskatāma par personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi [VDAR] 10. panta izpratnē?
5) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša: vai saskaņā ar [ADBG] 8. pantu izveidotā [USK] ir oficiāla iestāde [VDAR] 10. panta izpratnē?”
Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību
33 Ar LESD 267. pantu izveidotā procedūra ir Tiesas un valsts tiesu sadarbības instruments, kura ietvaros pirmā sniedz otrajām tādas Savienības tiesību interpretācijas norādes, kas tām ir nepieciešamas, lai atrisinātu izskatāmās lietas (spriedums, 2010. gada 9. marts, ERG u.c., C‑378/08, EU:C:2010:126, 72. punkts, un rīkojums, 2024. gada 9. februāris, Bravchev, C‑338/23, EU:C:2024:4, 18. punkts).
34 Lai varētu vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, iesniedzējinstitūcijai jābūt kvalificējamai par “tiesu” LESD 267. panta izpratnē, un tas jāpārbauda Tiesai, balstoties uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu (rīkojumi, 2018. gada 13. decembris, Holunga, C‑370/18, EU:C:2018:1011, 13. punkts, un 2022. gada 19. maijs, Frontera Capital, C‑722/21, EU:C:2022:412, 11. punkts).
35 Saskaņā Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai izvērtētu, vai attiecīgajai iesniedzējinstitūcijai ir “tiesas” raksturiezīmes LESD 267. panta izpratnē – un tas ir jautājums, uz kuru attiecas vienīgi Savienības tiesības –, un tātad lai izvērtētu, vai lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams, Tiesa ņem vērā virkni aspektu, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai procedūra tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1966. gada 30. jūnijs, Vaassen‑Göbbels, 61/65, EU:C:1966:39, 395. lpp.; 2022. gada 3. maijs, CityRail, C‑453/20, EU:C:2022:341, 41. punkts, un 2023. gada 21. decembris, Krajowa Rada Sądownictwa (Tiesneša atstāšana amatā), C‑718/21, EU:C:2023:1015, 40. punkts).
36 No Tiesas pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka valsts tiesas drīkst vērsties Tiesā vienīgi tad, ja tās izskata strīdu un tām ir lūgts lemt procedūrā, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt nolēmumu, kam ir tiesas nolēmuma raksturs. Tātad institūcijas tiesības vērsties Tiesā ir nosakāmas gan pēc strukturāliem, gan funkcionāliem kritērijiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 3. maijs, CityRail, C‑453/20, EU:C:2022:341, 42. un 43. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
37 Attiecībā uz šiem strukturālajiem kritērijiem no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, it īpaši no ADBG noteikumiem, izriet, ka USK atbilst kritērijiem par tās likumā paredzēto izcelsmi, tās pastāvīgumu, tās nolēmumu saistošo raksturu, kā arī tajā notiekošās procedūras sacīkstes raksturu.
38 Turpretī rodas jautājums par to, vai USK atbilst neatkarības kritērijam.
39 Attiecībā uz šo kritēriju jāuzsver, ka valsts tiesu neatkarība, kas ir būtiska efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā, ir neatņemama tiesas spriešanas funkcijas sastāvdaļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses, C‑64/16, EU:C:2018:117, 41. un 42. punkts). Tātad tā ir būtiska tiesu sadarbības sistēmas, ko iemieso LESD 267. pantā paredzētais prejudiciāla nolēmuma tiesvedības mehānisms, raitai darbībai, jo, kā teikts Tiesas pastāvīgajā judikatūrā, šo mehānismu var iedarbināt vienīgi institūcija, kura citastarp atbilst šim neatkarības kritērijam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Jēdzienam “neatkarība” ir divi aspekti (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 19. septembris, Wilson, C‑506/04, EU:C:2006:587, 49. un 50. punkts, kā arī 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 57. punkts).
41 Pirmais, ārēja rakstura aspekts, ietver prasību, lai attiecīgā instance pildītu savas funkcijas pilnīgi autonomi, ne ar vienu nebūdama nedz hierarhiskās, nedz padotības attiecībās un nesaņemot jebkādas izcelsmes norādījumus vai instrukcijas, un tādējādi ir pasargāta no ārējas iejaukšanās vai spiediena, kas varētu apdraudēt tās locekļu spriešanas neatkarību un ietekmēt to lēmumus (spriedums, 2020. gada 21. janvāris, Banco Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Šajā ziņā jāatgādina, ka attiecīgās instances locekļu neatceļamība ir ar tiesnešu neatkarību nedalāmi saistīta garantija, jo tās mērķis ir aizsargāt personas, kuru uzdevums ir spriest tiesu (spriedums, 2020. gada 21. janvāris, Banco Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 It īpaši – atbilstoši neatceļamības principam, kura būtiskā nozīme ir jāuzsver, tiesnešiem citastarp ir jāvar palikt amatā līdz brīdim, kad viņi sasniedz obligāto pensionēšanās vecumu, vai līdz savu pilnvaru termiņa beigām, ja tās ir piešķirtas uz noteiktu laiku. No minētā principa, lai gan tam nav absolūta rakstura, izņēmumi var būt tikai ar nosacījumu, ka tas ir pamatots ar attaisnojošiem un primāriem iemesliem, ievērojot samērīguma principu. Tā parasti tiek pieņemts, ka tiesneši, ievērojot atbilstošas procedūras, var tikt atcelti, ja tie nevar turpināt pildīt savas funkcijas nespējas vai būtiska pārkāpuma dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
44 Tiesas tiesnešu neatceļamības garantijai tātad ir nepieciešams, lai gadījumi, kuros attiecīgās iestādes locekļus var atcelt no amata, būtu noteikti īpašos tiesību aktos, skaidrās tiesību normās, kas sniedz garantijas, kuras pārsniedz nelikumīgas atcelšanas gadījumā piemērojamajos vispārīgajos administratīvo tiesību un darba tiesību noteikumos paredzētās garantijas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 21. janvāris, Banco Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 60. punkts, un 2023. gada 26. janvāris, Construct, C‑403/21, EU:C:2023:47, 44. punkts).
45 Otrs, iekšēja rakstura, “neatkarības” jēdziena aspekts ir saistīts ar “neitralitātes” jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda attieksme pret strīda dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar strīda priekšmetu. Šajā aspektā jāievēro objektivitāte un, izņemot stingru tiesību normu piemērošanu, jābūt absolūtai neieinteresētībai strīda atrisinājumā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Tādējādi atbilstoši Tiesas judikatūrai “neatkarības” jēdziens vispirms nozīmē, ka attiecīgajai tiesai jābūt trešās personas pozīcijā attiecībā pret iestādi, kura pieņēmusi lēmumu, par ko celta prasība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Šādām neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešams, lai pastāvētu tiesību normas, it īpaši par institūcijas sastāvu, iecelšanu, pilnvaru ilgumu, kā arī tās locekļu atturēšanās, noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, lai indivīdos kliedētu jebkādas pamatotas šaubas par minētās tiesas ārēju ietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā uz interesēm, ar ko tā saskaras (spriedums, 2020. gada 21. janvāris, Banco Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Šajā ziņā attiecībā uz USK jākonstatē, ka 2021. gada federālajā antidopinga likumā paredzētā reglamenta 1. panta 3. punktā un 5. pantā ir noteikts, ka tās locekļi ir neatkarīgi savu uzdevumu izpildē un pakļauti objektivitātes principam.
49 Tomēr saskaņā ar ADBG 8. panta 3. punktu federālais mākslas, kultūras, civildienesta un sporta ministrs USK locekļus ieceļ uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko var pagarināt un ko var priekšlaicīgi izbeigt “nopietnu iemeslu dēļ”, bet valsts tiesību aktos šis jēdziens nav definēts.
50 It īpaši USK locekļu neatceļamība nav garantēta nevienā īpašā noteikumā.
51 Tādējādi USK locekļu situācija atšķiras, piemēram, no iesniedzējinstitūcijas situācijas lietā, kurā pasludināts 2015. gada 6. oktobra spriedums Consorci Sanitari del Maresme (C‑203/14, EU:C:2015:664), jo, kā izriet no minētā sprieduma 11. un 20. punkta, šīs institūcijas locekļiem to pilnvaru pildīšanas laikā ir paredzēta neatceļamības garantija, no kuras var atkāpties tikai minēto institūciju reglamentējošajos tiesību aktos skaidri uzskaitīto iemeslu dēļ.
52 Turklāt lēmumu par USK locekļu atcelšanu no amata pieņem tikai federālais mākslas, kultūras, civildienesta un sporta ministrs, proti, izpildvaras nesējs, iepriekš nenosakot nedz precīzus kritērijus, nedz arī garantijas.
53 No tā izriet, ka piemērojamajos valsts tiesību aktos nav garantēts, ka USK locekļi ir pasargāti no ārēja spiediena – vai tas būtu tiešs vai netiešs –, kas varētu radīt šaubas par viņu neatkarību, līdz ar to šī institūcija neatbilst tiesas neatkarības prasībai, aplūkojot to no ārējā aspekta.
54 No visiem iepriekš minētajiem apstākļiem izriet, ka USK nevar tikt kvalificēta par “tiesu” LESD 267. panta izpratnē.
55 Tomēr tas to neatbrīvo no pienākuma nodrošināt Savienības tiesību piemērošanu, pieņemot savus nolēmumus, un vajadzības gadījumā nepiemērot valsts tiesību normas, kas izrādās esam pretrunā Savienības tiesību normām, kurām ir tieša iedarbība, jo šādi pienākumi faktiski gulstas uz visām kompetentajām valsts iestādēm, nevis tikai uz tiesu iestādēm (spriedums, 2020. gada 21. janvāris, Banco Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).
56 Turklāt jānorāda, ka no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem un NADA tiesas sēdē sniegtās informācijas izriet, ka SO, piemērojot VDAR 77. panta 1. punktu, vērsās Österreichische Datenschutzbehörde (Austrijas datu aizsardzības iestāde) ar sūdzību par šīs aizsardzības pārkāpumu. Šī iestāde pieņēma noraidošu lēmumu, par kuru tika iesniegta pārsūdzība Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija), piemērojot VDAR 78. panta 1. punktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 7. decembris, SCHUFA Holding (Atbrīvošana no atlikušajām parādsaistībām), C‑26/22 un C‑64/22, EU:C:2023:958, 52. un 70. punkts). Šīs prasības izskatīšana tika apturēta, gaidot Tiesas atbildi uz šajā lietā uzdotajiem jautājumiem.
57 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.
Par tiesāšanās izdevumiem
58 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējinstitūcija, un tā lemj par procesuālajiem izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Unabhängige Schiedskommission Wien (Vīnes Neatkarīgā arbitrāžas komisija, Austrija) iesniegusi ar 2021. gada 21. decembra lēmumu, ir nepieņemams.
[Paraksti]