Lieta T‑43/13

Beniamino Donnici

pret

Eiropas Parlamentu

Prasība par zaudējumu atlīdzību – Eiropas Parlamenta locekļi – Pilnvaru pārbaude – Parlamenta lēmums, ar kuru Eiropas Parlamenta deputāta mandāts atzīts par spēkā neesošu – Parlamenta lēmuma atcelšana ar Tiesas spriedumu – Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 20. marta rīkojums

1.      Tiesvedība – Iebilde par nepieņemamību – Iesniegšanas termiņš – Termiņa sākums – Atbildētāja saņemts prasības pieteikums

(Vispārējās tiesas Reglamenta 46. panta 1. punkts un 114. panta 1. punkts)

2.      Prasība par zaudējumu atlīdzību – Noilguma termiņš – Termiņa sākums – Atbildība par individuālu aktu – Datums, kad attiecībā uz konkrēto personu parādījās ar aktu radītais kaitējums – Subjektīvā vērtējuma par zaudējumu esamību ņemšana vērā – Nepieļaujamība

(LESD 340. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 46. pants)

3.      Prasība par zaudējumu atlīdzību – Noilguma termiņš – Termiņa sākums – Nepārtraukts zaudējums – Vērā ņemamais datums

(LESD 340. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 46. pants)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

(LESD 340. panta otrā daļa)

1.      Termiņš iebildumu raksta iesniegšanai ir divi mēneši. Šis termiņš ir atbildētājam atvēlētais termiņš, lai vai nu atbildētu pēc būtības, iesniedzot iebildumu rakstu, vai izvirzītu prasības nepieņemamību, par to iesniedzot iebildi saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 114. panta 1. punktu. Tātad ir pamats uzskatīt, ka termiņš iebildes par nepieņemamību iesniegšanai arī ir divi mēneši,

Turklāt Vispārējās tiesas Reglamenta 46. panta 1. punktā noteikto termiņu iebildumu raksta iesniegšanai sāk skaitīt tikai no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis prasības pieteikumu. Ir pamats uzskatīt, ka šis iznākums ir piemērojams arī iebildes par nepieņemamību iesniegšanas termiņam.

(sal. ar 37.–39., 41. un 42. punktu)

2.      Atbilstoši Tiesas statūtu 46. pantam lietu pret Eiropas Savienību saistībā ar ārpuslīgumisko atbildību nevar ierosināt, ja pagājuši pieci gadi pēc notikuma, kas ļāvis lietu ierosināt. Šo termiņu sāk skaitīt, ja ir izpildīti nosacījumi, kādiem ir pakļauts pienākums atlīdzināt zaudējumus, un tostarp tad, ja ir radušies atlīdzināmie zaudējumi. Tomēr nosacījumus, kuriem ir pakļauts LESD 340. panta otrajā daļā noteiktais pienākums atlīdzināt zaudējumus, un attiecīgi noteikumus par noilgumu, kas reglamentē prasības par minēto zaudējumu atlīdzību, var pamatot tikai un vienīgi ar objektīviem kritērijiem. Tādējādi precīza un detalizēta lietas faktu zināšana nav to nosacījumu skaitā, kas jāizpilda, lai sāktu skaitīt noilguma termiņu. Tāpat, nosakot prasības par Savienības ārpuslīgumisko atbildību noilguma termiņa sākuma brīdi, nevar tikt ņemts vērā zaudējumus cietušās personas subjektīvais vērtējums par zaudējumu īstumu.

Strīdos, kas radušies saistībā ar individuāliem aktiem, noilguma termiņu sāk skaitīt no brīža, kad lēmums ir radījis sekas tā adresātiem. Šajā ziņā attiecībā uz noilguma termiņa sākšanos nav nozīmes tam, ka Savienības prettiesiskā rīcība ir tikusi konstatēta tiesas nolēmumā.

(sal. ar 46., 48., 50.–52. un 56. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59. un 60. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 81.–87. punktu)