Prasība, kas celta 2021. gada 1. februārī – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-60/21)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: W. Roels un V. Uher)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste
Prasījumi
Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
atzīt, ka, uzturēdama spēkā tiesību normas, saskaņā ar kurām:
uzturlīdzekļu vai tiem pielīdzināmu naudas līdzekļu un uzturlīdzekļu papildmaksājumu atskaitīšana no ienākuma, kas apliekams ar nodokli, tiek atteikta uzturlīdzekļu maksātājiem, kuri nav Beļģijas rezidenti, kuri šajā valstī gūst mazāk par 75 % no saviem ar profesiju saistītajiem ienākumiem un kuri nevar izmantot tādu pašu atskaitījumu savā dzīvesvietas dalībvalstī – šajā valstī ar nodokli apliekamo ienākumu mazā apmēra dēļ,
Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līguma) 28. pantā, un
piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai Komisija izvirza vienu vienīgu pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka aplūkojamie tiesību akti varētu atturēt ārvalsts nodokļa maksātājus (nerezidentus) īstenot Līgumos garantētās pārvietošanās brīvības, konkrētāk, LESD 45. pantā un EEZ līguma 28. pantā paredzēto darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.
Proti, ārvalsts nodokļa maksātājam (nerezidentam), kurš vismaz 75 % no saviem ar profesiju saistītajiem ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, negūst Beļģijā un kurš savā rezidences valstī faktiski nevar izmantot uzturlīdzekļu atskaitīšanu, tādēļ ka viņš šajā valstī negūst pietiekamus ar nodokli apliekamus ienākumus, Beļģijas tiesību akti liedz izmantot jebkādu šo maksājumu atskaitīšanu. Taču no Tiesas judikatūras un it īpaši tās 2012. gada 10. maija sprieduma lietā C-39/10, Eiropas Komisija/Igaunija izriet, ka šādā gadījumā valstij, kurā ir nodarbināta attiecīgā persona, ir jāņem vērā ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) personīgā un ģimenes situācija.
____________