Lieta T‑335/08

BNP Paribas un Banca Nazionale del Lavoro SpA (BNL)

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Itālijas iestāžu veiktie pasākumi attiecībā uz konkrētām restrukturētām bankām – Aktīvu fiskālo vērtību pielīdzināšanas shēma – Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums atgūt atbalstu – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāla skaršana – Pieņemamība – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Selektīvs raksturs – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru tiek aizliegta nozares atbalsta shēma – Uzņēmuma, kurš ir saņēmis individuālu atbalstu, kas ir piešķirts saskaņā ar šo atbalsta shēmu un kas ir jāatmaksā, celta prasība – Pieņemamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

(EKL 253. pants)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Atkāpe no vispārīgās nodokļu sistēmas

(EKL 87. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Ieinteresēto personu apsvērumu trūkums – Ietekmes uz Komisijas lēmuma spēkā esamību trūkums

(EKL 88. panta 2. punkts)

1.      Fiziska vai juridiska persona, kas nav lēmuma adresāts, var apgalvot, ka to individuāli skar šis lēmums, tikai tad, ja tas to skar dažu tās specifisko īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un tādēļ individuāli izceļ līdzīgi kā šāda lēmuma adresātu. Līdz ar to uzņēmums principā nevar celt prasību atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tiek aizliegti atbalsta pasākumi konkrētā nozarē, ja šis lēmums skar to tikai tāpēc, ka tas pieder pie attiecīgās nozares un ir iespējamais atbalsta saņēmējs. Attiecībā uz šo uzņēmumu šāds lēmums ir vispārēji piemērojams pasākums, kas tiek piemērots objektīvi noteiktās situācijās un kam ir juridiskas sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju.

Tomēr uzņēmums, kuru attiecīgais lēmums nav tikai skāris kā uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē un kas būtu potenciālais atbalsta shēmas saņēmējs, bet arī kā faktisku tāda individuālā atbalsta saņēmēju, kurš piešķirts atbilstoši šai atbalsta shēmai un kuru Komisija uzdevusi atgūt, atrodas citā situācijā. Šādu uzņēmumu Komisijas lēmums ir skāris individuāli un šī uzņēmuma pret šo lēmumu vērstā prasība ir pieņemama.

(sal. ar 64.–66. punktu)

2.      Jautājums par to, vai tiesību aktā ir ievērotas EKL 253. pantā noteiktās prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā saturu, bet arī tā kontekstu, kā arī tiesību normu, kuras regulē attiecīgo jomu, kopumu.

Komisijai nav pienākuma tādu lēmumu pamatojumā, kuri tai ir jāpieņem konkurences noteikumu piemērošanas nodrošināšanai, izklāstīt visus faktiskos un tiesību jautājumus, kā arī apsvērumus, kas tai likuši pieņemt šādu lēmumu. Tomēr saskaņā ar EKL 253. pantu tai vismaz ir jāmin fakti un apsvērumi, kas ir būtiski tās lēmuma sistēmā, lai šādā veidā dotu iespēju Kopienu tiesai un ieinteresētajām personām uzzināt Komisijas veiktās Līguma piemērošanas apstākļus.

(sal. ar 93. un 94. punktu)

3.      Viena no valsts atbalsta jēdziena EKL 87. panta 1. punkta izpratnē iezīmēm ir nosacījums par pasākuma specifiskumu vai selektivitāti. EKL 87. panta 1. punktā ir prasīts, lai attiecīgais pasākums rada priekšrocību “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” atšķirībā no pārējiem uzņēmumiem, kas, ņemot vērā šī pasākuma mērķi, faktiskā un juridiskā ziņā atrodas līdzīgā situācijā.

EKL 87. panta piemērošanā nav nozīmes, vai pasākuma iespējamā saņēmēja situācija salīdzinājumā ar iepriekš pastāvējušo tiesisko situāciju ir uzlabojusies vai pasliktinājusies vai, tieši pretēji, tā laika gaitā nav izmainījusies. Ir tikai jānosaka, vai attiecīgā tiesiskā regulējuma ietvaros valsts pasākums EKL 87. panta 1. punkta izpratnē dod priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri, ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi, faktiskā un juridiskā ziņā atrodas līdzīgā situācijā.

Atskaites punkta noteikšanai, lai novērtētu attiecīgā pasākuma selektivitāti, ir liela nozīme nodokļu pasākumu gadījumā, jo pat priekšrocības esamību var konstatēt, tikai to salīdzinot ar tā saucamo “parasto” nodokli, proti, nodokli, kurš parasti tiek piemērots uzņēmumiem, kuri, ņemot vērā ar strīdīgo atbalsta shēmu sasniedzamo mērķi, faktiskā un juridiskā ziņā atrodas uzņēmumiem, šīs atbalsta shēmas izmantotājiem, līdzīgā situācijā. Turklāt šādas ekonomiskas priekšrocības esamība uzņēmumiem, kuri saņem atbrīvojumu no aplikšanas ar parasto nodokli, nevar tikt apstrīdēta, pamatojoties uz to, ka citi uzņēmumi saņem citus atbrīvojumus no šī paša nodokļa. Tādējādi tas, ka attiecībā uz parastā nodokļa režīmu, kas nav attiecīgā shēma, ir piemērojami citi izņēmumi, neapšauba, ka šai shēmai faktiski ir atkāpes ietverošs raksturs.

Komisijai, izvērtējot atbalsta shēmu saskaņā ar noteikumiem valsts atbalsta jomā, ir jāveic objektīvs vērtējums. Lai noteiktu, vai attiecīgajā atbalsta shēmā objektīvi ir runa par ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar nodokli, no kura ar šo shēmu ir izdarīta atkāpe un kurš parastos apstākļos būtu piemērojams šīs shēmas neesamības gadījumā, Komisijai šī atbalsta shēma ir jāizvērtē objektīvi. Komisijai nav jāparedz subjektīvas izvēles, kuras šīs shēmas izmantotāji varētu izmantot tās neesamības gadījumā.

(sal. ar 160.–162., 169., 187. un 204. punktu)

4.      EKL 88. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisijai pirms lēmuma pieņemšanas ir jāiegūst informācija no ieinteresētajām personām. Tomēr ar šo tiesību normu tai šādu apsvērumu neesamības gadījumā nav aizliegts secināt, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu. It īpaši Komisijai nevar pārmest, ka tā nebija ņēmusi vērā iespējamos faktus vai tiesisko regulējumu, kas tai būtu varējuši tikt sniegti administratīvās procedūras laikā, bet netika sniegti, jo Komisijai nav pienākuma pēc savas ierosmes un ar prognožu palīdzību pārbaudīt, kādi fakti būtu varējuši tai tikt iesniegti.

(sal. ar 188. punktu)