Prasība, kas celta 2008. gada 14. augustā - BNP Paribas un BNL/Komisija

(lieta T-335/08)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: BNP Paribas un Banca Nazionale del Lavoro SpA (BNL) (pārstāvji - R. Silvestri, avvocato, G. Escalar, avvocato, M. Todino, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

pilnībā atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu Nr. C (2008)869, galīgā redakcija, par valsts atbalstu C-15/2007 (iepriekš Nr. NN 20/2007), kuru Itālija īstenoja "attiecībā uz nodokļu pasākumiem par labu dažām kredītiestādēm, kurās notiek sabiedrības reorganizācija".

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāji apstrīd pasākumu, ar kuru Itālijas likums Nr. 350/2003 daļā, ar kuru paredz īpašu nodokļu pārdalīšanas shēmu (turpmāk tekstā - "īpaša shēma") atsevišķu kredītiestāžu aktīviem, kas ir iegūti vai saistīti ar uzņēmumu pārstrukturēšanu atbilstīgi 1990. gada 30. jūlija likumam Nr. 218 (turpmāk tekstā -"Amato likums"), tika atzīts par esošu pretrunā EK līguma 87. punktam valsts atbalsta jautājumos. Komisija uzskata, ka īpašās shēmas prettiesiskumu Līguma 87. punkta izpratnē pamato pieņēmums, ka Itālijas likumdevējs ar šādas shēmas palīdzību ir piešķīris "selektīvu" nodokļu priekšrocību tikai tām kredītiestādēm, kuras vēlas veikt Amato likumā minēto reorganizāciju, neparedzot tādas pašas priekšrocības citām kredītiestādēm un uzņēmumiem vispār.

Savu prasījumu pamatojumam prasītāji norāda, ka Komisija kļūdaini uzskatījusi, ka ar īpašo nodokļu pārdalīšanas shēmu ir piešķirta ekonomiska priekšrocība sabiedrībām, kas priekšrocību saņem, un tādējādi ir piešķirts prettiesisks valsts atbalsts. Īstenībā ar šo shēmu netiek piešķirta nodokļu priekšrocība, jo runa ir tikai par fakultatīvu sistēmu, kuru uzņēmumi var izvēlēties, veicot nodokļa maksājumu ar aizvietojošu likmi.

Pat pieņemot, ka šī shēma sniedz jebkāda veida priekšrocības uzņēmumiem, uz kuriem tiek attiecināta šī shēma, tas tomēr nav valsts atbalsts, jo tam nav selektīva rakstura. Šī nodokļu shēma ir saskaņots risinājums, kas ir atbilstošs vispārējai nodokļu sistēmai un balstīts uz objektīviem kritērijiem, proti, ļaut šādām privatizācijā iesaistītām kredītiestādēm pārdalīt nodokļus saskaņā ar Amato likumu, uzliekot nodokli ar tādu likmi, kurā tiek ņemts vērā gan iepriekšējā daļēja nodokļa uzlikšana par vērtības pieaugumu, kas jau ir iegrāmatots, gan arī citas ar šiem nodokļiem saistītās nemainīgās summas; tās ir grūtības, kas neattiecas uz citiem uzņēmumiem - salīdzinājumā ar kredītiestādēm, kurām uzliek nodokli saskaņā ar likumu Nr. 350/2003 -, kuriem ir uzlikts nodoklis saskaņā ar citu likumu un kuriem piemērotā nodokļa pārdalīšanas shēma bija pilnībā pamatota.

Otrkārt, Komisijas lēmums ir kļūdains, jo tajā ir acīmredzama kļūda pamatojumā, kas radās no nepareiza pieņēmuma, ka likums Nr. 350/2003 nesniedz nekādu vispārējo nodokļu pārdalīšanas shēmu. Nepareizi uzskatot, ka vispārējā nodokļu pārdalīšanas shēma, kuru varētu salīdzināt ar īpašo shēmu, par kuru ir iesniegta sūdzība, nepastāv, Komisija nav salīdzinājusi divas shēmas, kas būtu palīdzējis novērtēt visus rādītājus, kuri var ietekmēt vispārējo nodokļu lielumu katrā shēmā.

Prasītāji uzskata, ka, pat ja abas shēmas būtu salīdzinātas uz šādu rādītāju pamata, acīmredzami, ka īpašā shēma salīdzinājumā ar vispārējo praktiski nesniedz nodokļu priekšrocības piemērojamās likmes izpratnē.

____________