TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2018. gada 24. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2014/24/ES – 57. pants – Direktīva 2014/25/ES – 80. pants – Publiskais iepirkums – Procedūra – Izslēgšanas iemesli – Maksimālais izslēgšanas laikposms – Saimnieciskās darbības subjekta pienākums sadarboties ar līgumslēdzēju iestādi, lai pierādītu savu uzticamību
Lieta C‑124/17
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Vergabekammer Südbayern (Dienvidbavārijas Publisko iepirkumu palāta, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 7. martā un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 10. martā, tiesvedībā
Vossloh Laeis GmbH
pret
Stadtwerke München GmbH.
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: septītās palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], kas pilda ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], E. Juhāss [E. Juhász] (referents) un K. Vajda [C. Vajda],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretārs: K. Malaceks [K. Malacek] administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 21. februāra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Vossloh Laeis GmbH vārdā – K. Fischer un H.‑J. Hellmann, Rechtsanwälte,
– Stadtwerke München GmbH vārdā – H. Kern un M. Winstel, Rechtsanwälte,
– Vācijas valdības vārdā – T. Henze un D. Klebs, pārstāvji,
– Grieķijas valdības vārdā – M. Tassopoulou, A. Magrippi un D. Tsagaraki, kā arī K. Georgiadis, pārstāvji,
– Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un G. Koós, kā arī E. Sebestyén, pārstāvji,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. C. Becker un P. Ondrůšek, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 16. maija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.), 80. pantu, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), 57. panta 4., 6. un 7. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Vossloh Laeis GmbH un Stadtwerke München GmbH par pirmās minētās sabiedrības izslēgšanu no kvalifikācijas sistēmas, ko pēdējā minētā sabiedrība ieviesusi saistībā ar tiesībām noslēgt publiskā iepirkuma līgumus dzelzceļa infrastruktūras elementu piegādes jomā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 2014/24
3 Direktīvas 2014/24 102. apsvērumā ir noteikts:
“(102) Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties iepirkuma procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzus procesuālos un materiālos nosacījumus, kas piemērojami šādos gadījumos. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut, lai attiecīgos novērtējumus veic atsevišķas līgumslēdzējas iestādes, vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.”
4 Direktīvas 2014/24 57. pantā “Izslēgšanas iemesli” ir paredzēts:
“1. Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja tās, veicot pārbaudi saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu, ir konstatējušas vai kā citādi zina, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:
[..]
2. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja līgumslēdzēja iestāde zina, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, un ja tas atzīts ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks, saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktu noteikumiem.
Turklāt līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās no dalības iepirkuma procedūrā izslēgtu ekonomikas dalībnieku, ja līgumslēdzēja iestāde ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka šis ekonomikas dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem.
Šo punktu vairs nepiemēro, ja ekonomikas dalībnieks ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai attiecīgos sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus, tostarp attiecīgos gadījumos jebkādus uzkrātos procentus vai soda naudu.
[..]
4. Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no šādām situācijām:
a) ja līgumslēdzēja iestāde ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ir pārkāpti 18. panta 2. punktā minētie piemērojamie pienākumi;
b) ja ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā saimnieciskā darbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos;
c) ja līgumslēdzēja iestāde ar atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību;
d) ja līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka ekonomikas dalībnieks ir ar citiem ekonomikas dalībniekiem noslēdzis tādas vienošanās, kuru mērķis ir izkropļot konkurenci;
e) ja interešu konfliktu 24. panta izpratnē nevar efektīvi izlabot ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
f) ja konkurences izkropļojumus, ko rada ekonomikas dalībnieku iepriekšēja iesaistīšana iepirkuma procedūras sagatavošanā, kā minēts 41. pantā, nevar izlabot ar citiem, mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
g) ja ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju publisku līgumu, iepriekšēju līgumu ar līgumslēdzēju vai iepriekšēju koncesiju līgumu, kas noveda pie šāda iepriekšēja līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, zaudējumu atlīdzināšanas vai citām līdzīgām sankcijām;
h) ja ekonomikas dalībnieks bijis vainīgs tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un ir izpildīti atlases kritēriji, nav atklājis šādu informāciju vai nespēj iesniegt apliecinošus dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 59. pantu;
i) ja ekonomikas dalībnieks ir mēģinājis nepamatoti ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procesu, iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā, vai netīši sniegt maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta, dalībvalstis var pieprasīt vai paredzēt iespēju līgumslēdzējai iestādei neizslēgt ekonomikas dalībnieku, kas nonācis kādā no minētajā apakšpunktā paredzētajām situācijām, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka šis ekonomikas dalībnieks spēs izpildīt līgumu, ņemot vērā piemērojamos valsts noteikumus un pasākumus par uzņēmējdarbības turpināšanu b) apakšpunktā minētajās situācijās.
[..]
6. Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 1. un 4. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka šā ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no iepirkuma procedūras.
Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus.
Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.
Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.
7. Dalībvalstis saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 6. punktā norādītos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 1. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 4. punktā minētajos gadījumos.”
Direktīva 2014/25
5 Direktīvas 2014/25 77. pantā “Kvalifikācijas sistēmas” ir paredzēts:
“1. Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izveidot un izmantot ekonomikas dalībnieku kvalifikācijas sistēmu.
Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.
2. Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.
Līgumslēdzēji paredz objektīvus noteikumus un kritērijus to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu, un objektīvus kvalifikācijas sistēmas darbības kritērijus un noteikumus, ietverot tādus jautājumus kā ierakstīšana sistēmā, kvalifikācijas periodiska atjaunināšana, ja tādu piemēro, un sistēmas darbības ilgums.
Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro 60.–62. pantu. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var atjaunināt.
[..]”
6 Direktīvas 2014/25 80. pantā “Direktīvā 2014/24/ES paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana” ir noteikts:
“1. Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrās, konkursa dialogos vai inovācijas partnerībās var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 57. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde, šie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. un 2. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Ja to pieprasa dalībvalstis, šie kritēriji un noteikumi papildus ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.
[..]
3. Lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu, piemēro Direktīvas 2014/24/ES 59.–61. pantu.”
Vācijas tiesības
7 Direktīva 2014/24 Vācijas tiesībās tika transponēta ar Gesetz gegen Wettbewerbsbeschränkungen (Likums par konkurences ierobežojumu novēršanu, turpmāk tekstā – “GWB”).
8 GWB 124. pantā ir paredzēts:
“(1) Ievērojot samērīguma principu, līgumslēdzējas iestādes jebkurā brīdī var izslēgt ikvienu uzņēmumu no dalības publiskā iepirkuma procedūrā, ja:
[..]
3. uzņēmums savas darbības ietvaros ir pieļāvis konstatētu smagu pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godprātību; pēc analoģijas ir piemērojams 123. panta 3. punkts;
4. līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir pietiekami pārliecinoši fakti, lai secinātu, ka uzņēmums ir ar citiem uzņēmumiem noslēdzis tādas vienošanās, kuru mērķis ir apgrūtināt, ierobežot vai izkropļot konkurenci.
[..]”
9 GWB 125. pantā ir noteikts:
“(1) Līgumslēdzējas iestādes neizslēdz no dalības publiskā iepirkuma procedūrā uzņēmumu, uz kuru attiecas kāds no izslēgšanas iemesliem saskaņā ar 123. vai 124. pantu, ja uzņēmums pierāda, ka:
1. ir samaksājis vai ir apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums,
2. ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm un līgumslēdzēju iestādi, un
3. ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgus nodarījumus vai pārkāpumus.
[..]”
10 GWB 126. panta redakcija ir šāda:
“Ja uzņēmums, uz kuru attiecas kāds no izslēgšanas iemesliem, nav veicis nevienu pasākumu vai nav veicis pietiekamus pašattīrīšanās pasākumus 125. panta izpratnē, tas:
1. 123. pantā paredzēto izslēgšanas iemeslu gadījumā var tikt izslēgts no dalības publiskā iepirkuma procedūrās, nepārsniedzot piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu,
2. 124. pantā paredzēto izslēgšanas iemeslu gadījumā var tikt izslēgts no dalības publiskā iepirkuma procedūrās, nepārsniedzot trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
11 Pamatlietā pastāv strīds starp Vossloh Laeis un Stadtwerke München kā līgumslēdzēju iestādi par pirmās minētās sabiedrības izslēgšanu no kvalifikācijas sistēmas Direktīvas 2014/25 77. panta izpratnē, ko 2011. gadā – saistībā ar tiesību piešķiršanu noslēgt publiskā iepirkuma līgumus dzelzceļa infrastruktūras elementu piegādes jomā – ieviesusi minētā līgumslēdzēja iestāde. Šīs kvalifikācijas sistēmas darbība vairākkārt tika pagarināta, no kurām pēdējo reizi – 2015. gada 22. decembrī, un pavisam tā tika izbeigta 2016. gada beigās.
12 Vossloh Laeis ražo dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas elementus, tostarp sliedes un citus tērauda konstrukcijas elementus, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūrai. 2016. gada martā Bundeskartellamt (Federālais karteļu birojs, Vācija) uzlika minētajai sabiedrībai naudas sodu par līdz 2011. gadam ilgušo dalību nolīgumos, uz kuriem ir attiecināmas tiesības aizliegto vienošanos jomā un kuri bija saistīti ar pārmijām (turpmāk tekstā – “dzelzceļa jomā pastāvošā aizliegtā vienošanās”), vienlaicīgi piemērojot tai iecietības regulējumu, lai varētu tikt ņemta vērā tās sadarbība ar minēto iestādi, izskaidrojot savu koluzīvo rīcību. Stadtwerke München, kas ir subjekts, kuram dzelzceļa jomā pastāvošās aizliegtās vienošanās dēļ varētu būt bijis nodarīts kaitējums, cēla civilprasību par zaudējumu atlīdzību pret Vossloh Laeis.
13 Pēc Vossloh Laeis iesniegtā piedāvājuma citā konkursa procedūrā Stadtwerke München ar 2016. gada 15. jūnija vēstuli pauda šaubas par šī pretendenta uzņēmuma uzticamību, ņemot vērā tā dalību dzelzceļa jomā pastāvošās aizliegtās vienošanās darbībā. Atbildot uz šo vēstuli, Vossloh Laeis 2016. gada 16. jūnijā norādīja uz organizatoriskiem un ar personālu saistītiem “pašattīrīšanās pasākumiem”, kurus tā bija veikusi, lai novērstu prettiesisku aizliegtu vienošanos un nelojālu konkurences darbību atkārtošanos. Tāpat Vossloh Laeis paziņoja, ka ir gatava atlīdzināt tās prettiesiskās rīcības dēļ Stadtwerke München radīto kaitējumu.
14 Tomēr Vossloh Laeis atteicās iesniegt Stadtwerke München Federālā karteļu biroja lēmumu, ar kuru tai bija uzlikts naudas sods un kuru šī līgumslēdzēja iestāde tai bija lūgusi iesniegt, lai varētu to izskatīt un, pateicoties šai sadarbībai, noskaidrot šīs sabiedrības izdarīto tiesību aizliegto vienošanos jomā pārkāpumu. Šajā ziņā Vossloh Laeis norādīja, ka, tās ieskatā, pašattīrīšanās nolūkā bija pietiekami ar sadarbību, kas tika īstenota ar Federālo karteļu biroju.
15 Uzskatot, ka ar Vossloh Laeis sniegtajiem paskaidrojumiem nav pierādīts, ka šis uzņēmums ir veicis pietiekamus pasākumus GWB 125. panta izpratnē, Stadtwerke München 2016. gada 4. novembrī informēja šo sabiedrību, ka tā atbilstoši GWB 124. panta 1. punkta 3. un 4. apakšpunktam nekavējoties tiek galīgi izslēgta no attiecīgās kvalifikācijas procedūras.
16 Vossloh Laeis 2016. gada 17. novembrī cēla prasību par lēmumu, ar kuru tika nolemts veikt šo izslēgšanu, Vergabekammer Südbayern (Dienvidbavārijas Publisko iepirkumu palāta, Vācija). Tā uzskata, ka līgumslēdzēja iestāde ir kļūdaini interpretējusi GWB 125. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktu un nav pietiekami pamatojusi iepriekš minēto lēmumu, ņemot vērā to, ka Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktā ir paredzēta vienīgi sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm, nevis ar līgumslēdzēju iestādi. Turklāt saskaņā ar GWB 126. panta 2. punktu izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras esot iespējama tikai trīs gadu laikā pēc izslēgšanas iemeslu veidojošajiem faktiskajiem apstākļiem. Šajā gadījumā šie faktiskie apstākļi esot radušies vairāk nekā trīs gadus pirms minētās izslēgšanas.
17 Šādos apstākļos Vergabekammer Südbayern (Dienvidbavārijas Publisko iepirkumu palāta) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā kā ekonomikas dalībnieka veiksmīgas pašattīrīšanās priekšnoteikums ir izvirzīts tas, ka ekonomikas dalībnieks pilnībā izskaidro faktus un apstākļus, kas ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu un ar to radītajiem zaudējumiem, aktīvi sadarbojoties ne tikai ar izmeklēšanas iestādēm, bet arī ar līgumslēdzēju iestādi, ir saderīgs ar prasībām, kuras izvirzītas Direktīvas 2014/25 80. pantā, lasot to kopā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punkta otro daļu?
2) Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noraidoša atbilde – vai Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punkta otrā daļa šajā kontekstā ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, lai veiksmīgi pašattīrītos, katrā ziņā ir pienākums līgumslēdzējai iestādei izskaidrot lietas apstākļus tiktāl, lai tā varētu novērtēt, vai veiktie pašattīrīšanās pasākumi (tehniski, organizatoriski un ar personālu saistīti pasākumi, kā arī zaudējumu atlīdzība) ir atbilstīgi un pietiekami?
3) Saistībā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punktā paredzētajiem fakultatīvajiem izslēgšanas iemesliem atbilstoši Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punktam maksimālais laikposms, precīzāk, izslēgšanas termiņš ir trīs gadi no attiecīgā notikuma dienas. Vai ar “attiecīgo notikumu” ir jāsaprot jau Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punktā minēto izslēgšanas iemeslu īstenošanās vai nozīme ir brīdim, kad līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir droša un pamatota informācija par izslēgšanas iemesla pastāvēšanu?
4) Vai atbilstoši minētajam, ja ir izpildīts Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktā norādītais izslēgšanas nosacījums, proti, ekonomikas dalībnieks ir piedalījies aizliegtas vienošanās darbībā, attiecīgais notikums Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punkta izpratnē ir dalības aizliegtās vienošanās pārtraukšana vai par tādu ir uzskatāms brīdis, kad līgumslēdzēja iestāde ir ieguvusi drošu un uzticamu informāciju par dalību aizliegtas vienošanās darbībā?”
Par pirmo un otro jautājumu
18 Uzdodot pirmo un otro jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/25 80. pants, skatot to kopsakarā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu, atbilstoši kurai ekonomikas dalībniekam, kas vēlas pierādīt savu uzticamību, neraugoties uz atbilstošu izslēgšanas iemeslu, ir pilnībā jāizskaidro fakti un apstākļi, kuri saistīti ar noziedzīgo nodarījumu vai pārkāpumu, aktīvi sadarbojoties ne tikai ar izmeklēšanas iestādi, bet arī ar līgumslēdzēju iestādi, lai sniegtu tai pierādījumu par savas uzticamības atjaunošanos.
19 Direktīvas 2014/24 57. pantā, uz kuru ir atsauce Direktīvas 2014/25 80. pantā, līgumslēdzējai iestādei ir noteikts pienākums vai iespēja izslēgt ekonomikas dalībnieku no dalības publiskā iepirkuma procedūrā, ja pastāv viens no šī panta 1., 2. un 4. punktā uzskaitītajiem izslēgšanas iemesliem.
20 Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punkta otro daļu ekonomikas dalībniekam, kurš vēlas pierādīt savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls, kas minēts šī panta 1. un 4. punktā, ir jāpierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgus nodarījumus vai pārkāpumus.
21 Attiecībā uz šī noteikuma kontekstu, pirmkārt, ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punkta pirmo daļu, ja ekonomikas dalībnieka sniegtie pierādījumi tiek uzskatīti par pietiekamiem, ņemot vērā šajā ziņā pastāvošos atbilstošos valsts tiesību noteikumus, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no iepirkuma procedūras. Savukārt atbilstoši šīs direktīvas 57. panta 6. punkta trešajai daļai, ja veiktie pasākumi ir nepietiekami, ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.
22 Otrkārt, no Direktīvas 2014/24 102. apsvēruma izriet – ja ekonomikas dalībnieks ir veicis atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos, nodrošinot pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minētā iemesla dēļ. Saskaņā ar šo apsvērumu ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties iepirkuma procedūrā. Minētajā apsvērumā ir arī precizēts, ka dalībvalstīm ir jānosaka precīzi procesuālie un materiālie nosacījumi, kas piemērojami šādos gadījumos, un ka tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt par to, vai atļaut, lai attiecīgos novērtējumus veic atsevišķas līgumslēdzējas iestādes, vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.
23 Pierādījums par to, ka ir veikti Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punkta otrajā daļā minētie pasākumi, kuru vidū ir arī sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm, tādējādi ir jāiesniedz atbilstoši attiecīgajam valsts tiesiskajam regulējumam, ievērojot attiecības ar to pašu līgumslēdzēju iestādi, kura pieņem lēmumu par izslēgšanu saskaņā ar šīs direktīvas 57. pantu. Līdz ar to, ja dalībvalstis ir atļāvušas līgumslēdzējai iestādei veikt attiecīgos novērtējumus, tad tieši tai ir jāizvērtē ne vien tas, vai pastāv ekonomikas dalībnieka izslēgšanas iemesls, bet attiecīgā gadījumā arī tas, vai šis ekonomikas dalībnieks faktiski ir atjaunojis savu uzticamību.
24 Lai izvērtētu konkrētu izslēgšanas iemeslu pastāvēšanu, līgumslēdzējām iestādēm noteiktos apstākļos var būt jāveic izpēte un pārbaude. Tādējādi atbilstoši Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta a) apakšpunktam līgumslēdzēja iestāde var “ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem” pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks nav ievērojis piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā. Tāpat atbilstoši Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta c) apakšpunktam līgumslēdzēja iestāde “ar atbilstošiem līdzekļiem” var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību. Līgumslēdzējas iestādes veikta pārbaude, piemēram, var būt nepieciešama arī, lai konstatētu kādu no šīs direktīvas 57. panta 4. punkta g) un i) apakšpunktā ietvertajiem izslēgšanas gadījumiem.
25 Paturot to prātā, tādās situācijās kā pamatlietā, kad pastāv Savienības vai valsts tiesībās reglamentēta īpaša procedūra saukšanai pie atbildības par noteiktu pārkāpumu izdarīšanu un kad izmeklēšana šajā ziņā ir jāveic īpašām struktūrām, līgumslēdzējai iestādei, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, principā ir jāvadās no šādas procedūras iznākuma.
26 Šajā kontekstā ir jāņem vērā, no vienas puses, attiecīgās līgumslēdzēju iestāžu funkcijas un, no otras puses, attiecīgās izmeklēšanas iestāžu funkcijas. Pēdējo minēto pienākums ir konstatēt noteiktu subjektu atbildību par kādas tiesību normas pārkāpumu, objektīvi konstatējot to faktu patiesumu, kas var tikt uzskatīti par šādu pārkāpumu, kā arī sodīt par šo subjektu iepriekš īstenoto kļūdaino rīcību, savukārt līgumslēdzējām iestādēm ir jāizvērtē riski, kas tām var rasties, piešķirot līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kura godprātība vai uzticamība ir apšaubāma.
27 Kā norādījusi Eiropas Komisija, no tā izriet, ka izmeklēšanas iestāžu veiktajai faktu un apstākļu izskaidrošanai Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punkta izpratnē nav tāds pats mērķis kā tā ekonomikas dalībnieka uzticamības pārbaudei, kurš ir veicis šajā tiesību normā paredzētos pasākumus un kuram ir jāiesniedz līgumslēdzējai iestādei pierādījumi, kas apliecinātu šo pasākumu pietiekamību tā dalībai iepirkuma procedūrā. Līdz ar to, ja un ciktāl tas ir nepieciešams, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas iestādes un izmeklēšanas iestāžu funkcijas, ekonomikas dalībniekam, kurš vēlas pierādīt savu uzticamību, neraugoties uz atbilstoša izslēgšanas iemesla esamību, ir faktiski jāsadarbojas ar iestādēm, kurām ir uzticētas šīs attiecīgās funkcijas, neatkarīgi no tā, vai tā ir līgumslēdzēja iestāde vai izmeklēšanas iestāde.
28 Tomēr šādai sadarbībai ar līgumslēdzēju iestādi ir jāaprobežojas tikai ar pasākumiem, kuri ir strikti nepieciešami Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktā minētās ekonomikas dalībnieka uzticamības pārbaudes mērķa efektīvai sasniegšanai.
29 Konkrētāk, tādā situācijā kāda ir pamatlietā pretendentam tostarp ir jāpierāda, ka viņš, aktīvi sadarbojoties ar konkurences iestādi, kurai ir jāizvērtē attiecīgie fakti, ir pilnībā izskaidrojis aizliegtās vienošanās, kurā viņš ir piedalījies, faktus un apstākļus.
30 Šajā ziņā jānorāda, ka līgumslēdzējai iestādei ir jābūt iespējai lūgt ekonomikas dalībniekam, kurš ir ticis atzīts par atbildīgu par konkurences tiesību pārkāpumu, iesniegt attiecībā uz to pieņemto konkurences iestādes lēmumu. Ar faktu, ka šāda dokumenta iesniegšana varētu veicināt to, ka līgumslēdzēja iestāde ceļ civilprasību pret minēto ekonomikas dalībnieku, nav iespējams atspēkot šādu konstatējumu. Proti, ir jāatgādina, ka viens no pasākumiem, kas jāveic ekonomikas dalībniekam, lai pierādītu savu uzticamību, ir iesniegt pierādījumus par to, ka viņš ir samaksājis vai ir apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis tā izdarītais noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums.
31 Turklāt ir jānorāda, ka principā ar tāda lēmuma iesniegšanu līgumslēdzējai iestādei, ar kuru konstatēts pretendenta izdarīts konkurences noteikumu pārkāpums, bet ar kuru tam ir piemērots iecietības regulējums, pamatojoties uz to, ka tas ir sadarbojies ar konkurences iestādi, būtu jābūt pietiekami, lai varētu pierādīt līgumslēdzējai iestādei, ka šis ekonomikas dalībnieks, sadarbojoties ar minēto konkurences iestādi, ir pilnībā izskaidrojis faktus un apstākļus, bet tas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
32 Turklāt, tā kā līgumslēdzēja iestāde var arī lūgt ekonomikas dalībniekam iesniegt pierādījumus par pasākumiem, ko tas ir veicis un ar ko ir iespējams novērst konstatēto pārkāpumu atkārtošanos, ir jānorāda, ka līgumslēdzēja iestāde var lūgt šim ekonomikas dalībniekam iesniegt faktiska rakstura pierādījumus, ar kuriem varētu pierādīt, ka pasākumi, uz ko tas atsaucas, faktiski ir atbilstoši, lai novērstu inkriminētās rīcības atkārtošanos, ņemot vērā īpašos apstākļus, kuros minētie pārkāpumi ir izdarīti. Tas, ka konkurences iestāde savas izmeklēšanas laikā jau ir lūgusi iesniegt pierādījumu elementus, kas šajā ziņā ir jāiesniedz ekonomikas dalībniekam, pats par sevi neattaisno to, ka ekonomikas dalībnieks var tikt atbrīvots no pienākuma iesniegt šos pierādījumu elementus līgumslēdzējai iestādei, ja vien fakti vai apstākļi, saistībā ar kuriem tādējādi tiek lūgts iesniegt pierādījumus, jau pietiekami skaidri neizriet no pārējiem ekonomikas dalībnieka iesniegtajiem dokumentiem, it īpaši no lēmuma, ar kuru konstatēts konkurences noteikumu pārkāpums.
33 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/25 80. pants, skatot to kopsakarā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesību normu, atbilstoši kurai ekonomikas dalībniekam, kas, neraugoties uz atbilstošu izslēgšanas iemeslu, vēlas pierādīt savu uzticamību, ir pilnībā jāizskaidro fakti un apstākļi, kuri ir saistīti ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu vai pārkāpumu, aktīvi sadarbojoties ne tikai ar izmeklēšanas iestādi, bet arī ar līgumslēdzēju iestādi tās īpašās lomas kontekstā, lai sniegtu tai pierādījumu par savas uzticamības atjaunošanos, ja vien šī sadarbība ir ierobežota ar pasākumiem, kas ir strikti nepieciešami šīs pārbaudes veikšanai.
Par trešo un ceturto jautājumu
34 Uzdodot trešo un ceturto jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ekonomikas dalībnieks ir īstenojis rīcību, uz kuru ir attiecināms šīs direktīvas 57. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzētais izslēgšanas pamats un par kuru kompetentā iestāde ir piemērojusi sodu, maksimālais izslēgšanas laikposms ir aprēķināms no šīs iestādes pieņemtā lēmuma dienas.
35 Saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm Federālais karteļu birojs ir piemērojis Vossloh Laeis sodu par tās līdz 2011. gadam ilgušo dalību nolīgumos ar mērķi izkropļot konkurenci saistībā ar dzelzceļa jomā pastāvošo aizliegto vienošanos. Šis uzņēmums norāda, ka “attiecīgais notikums” minētās direktīvas 57. panta 7. punkta izpratnē, no kura sāk aprēķināt maksimālo izslēgšanas laikposmu, ir dalības aizliegtās vienošanās darbībā izbeigšanas diena. Iesniedzējtiesa norāda, ka GWB pamatojums saistībā ar tā 126. pantu, ar kuru paredzēts transponēt minēto 57. panta 7. punktu, varētu pamatot tēzi, ka par minēto notikumu ir uzskatāms konkurences jomā kompetentās iestādes lēmums.
36 Vispirms – atbilstoši Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punktam dalībvalstīm ir jānosaka maksimālais izslēgšanas laikposms, ja ekonomikas dalībnieks nav veicis šīs direktīvas 57. panta 6. punktā norādītos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, un, ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas šīs direktīvas 57. panta 4. punktā minētajos gadījumos nedrīkst pārsniegt trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas.
37 Lai arī Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punktā nav arī precizēts “attiecīgā notikuma” raksturs, nedz arī brīdis, kad tas rodas, ir jānorāda, ka šajā tiesību normā saistībā ar šī panta 1. punktā minētajiem obligātajiem izslēgšanas iemesliem un gadījumā, ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, ir paredzēts, ka piecu gadu termiņš ir aprēķināms no dienas, kad ir notikusi notiesāšana ar šo galīgo spriedumu, neņemot vērā datumu, kad ir radušies minētās notiesāšanas pamatā esošie faktiskie apstākļi. Tādējādi šo izslēgšanas iemeslu gadījumā minētais ilgums ir aprēķināms no dienas, kas atsevišķos gadījumos ir krietni vēlāka par pārkāpumu veidojošo faktu norises dienu.
38 Šajā gadījumā par rīcību, uz ko ir attiecināms atbilstošais izslēgšanas iemesls, tika piemērots sods ar kompetentās iestādes lēmumu, kurš tika pieņemts Savienības vai valsts tiesību reglamentētā procedūrā un kurā tika konstatēta tiesību normu pārkāpjoša rīcība. Šādā situācijā, lai nodrošinātu saskanību ar obligāto izslēgšanas iemeslu termiņa aprēķina kārtību, kā arī paredzamību un tiesisko drošību, ir jāatzīst, ka Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punktā paredzētais trīs gadu laikposms ir aprēķināms no minētā lēmuma pieņemšanas dienas.
39 Šis risinājums šķiet vēl jo pamatotāks, kā secinājumu 83.–85. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ja konkurenci ierobežojošas rīcības esamība var tikt konstatēta tikai pēc šāda lēmuma pieņemšanas, kurā fakti ir juridiski šādi kvalificēti.
40 Turklāt, kā norādījusi Komisija, ieinteresētajam ekonomikas dalībniekam šajā laikposmā joprojām ir iespēja veikt Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktā paredzētos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, ja tas tomēr vēlas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā.
41 Līdz ar to izslēgšanas laikposms ir aprēķināms nevis no dalības aizliegtās vienošanās darbībā sākšanās brīža, bet gan no dienas, kad saistībā ar attiecīgo rīcību kompetentā iestāde konstatēja pārkāpuma esamību.
42 No tā izriet, ka uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ekonomikas dalībnieks ir īstenojis rīcību, uz kuru ir attiecināms šīs direktīvas 57. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzētais izslēgšanas pamats un par kuru kompetentā iestāde ir piemērojusi sodu, maksimālais izslēgšanas laikposms ir aprēķināms no šīs iestādes pieņemtā lēmuma dienas.
Par tiesāšanās izdevumiem
43 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, 80. pants, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 57. panta 6. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesību normu, atbilstoši kurai ekonomikas dalībniekam, kas, neraugoties uz atbilstošu izslēgšanas iemeslu, vēlas pierādīt savu uzticamību, ir pilnībā jāizskaidro fakti un apstākļi, kuri ir saistīti ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu vai pārkāpumu, aktīvi sadarbojoties ne tikai ar izmeklēšanas iestādi, bet arī ar līgumslēdzēju iestādi tās īpašās lomas kontekstā, lai sniegtu tai pierādījumu par savas uzticamības atjaunošanos, ja vien šī sadarbība ir ierobežota ar pasākumiem, kas ir strikti nepieciešami šīs pārbaudes veikšanai.
2) Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ekonomikas dalībnieks ir īstenojis rīcību, uz kuru ir attiecināms šīs direktīvas 57. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzētais izslēgšanas pamats un par kuru kompetentā iestāde ir piemērojusi sodu, maksimālais izslēgšanas laikposms ir aprēķināms no šīs iestādes pieņemtā lēmuma dienas.
[Paraksti]