Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 16. novembrī iesniedza Juzgado de Primera Instancia nº 8 de Donostia – San Sebastián (Spānija) – FG/Caja Rural de Navarra SCC
(Lieta C-699/23)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de Primera Instancia nº 8 de Donostia – San Sebastián
Pamatlietas puses
Prasītājs: FG
Atbildētāja: Caja Rural de Navarra SCC
Prejudiciālie jautājumi
Vai pārredzamības principam ir pretrunā “komisijas maksas par kredīta piešķiršanu” iekasēšana par pārdevēja vai piegādātāja sniegtiem pakalpojumiem, kurus tas nekonkretizē ne attiecībā uz to saturu, ne tiem patērēto laiku, kas liedz to, ka patērētājs varētu pārbaudīt, no vienas puses, ka tās iekasēšana ir atbilstoša pielīgtajam vai cenu tarifā noteiktajam, vai katrā ziņā ir saprātīga atkarībā no pakalpojuma veida, un, no otras puses, ka neviens pakalpojums nepārklājas, ka patērētājs nemaksā par pakalpojumiem, atlīdzība par kuriem jau ir ietverta aizdevuma lietošanas procentos, un ka pārdevējs vai piegādātājs nedublē maksu par jebkuru citu pakalpojumu?
Vai pārredzamības principam ir pretrunā, ja pārdevējs vai piegādātājs reklamēja procentu likmi, kuru piedāvāja hipotekārajiem aizdevumiem patērētājiem, bet nereklamēja arī “komisijas maksu par kredīta piešķiršanu”, kas bija obligāti jāsamaksā reklamētā līguma parakstīšanas brīdī, it īpaši, ja šī komisijas maksa bija zināma, iepriekš noteikta un nemainīga procentuālā daļa no piešķirtās aizdevuma summas, lai kāda tā arī būtu?
Vai kredīta pieteikuma izpēte un ar to saistītie pasākumi, informācijas par pieteicēja maksātspēju un viņa spēju atmaksāt aizdevumu visā līguma darbības laikā savākšana un pārbaude un sniegtā nodrošinājuma izvērtēšana ir daži no pakalpojumiem, par kuriem tiek samaksāts ar komisijas maksu par kredīta piešķiršanu, ja tiek apstiprināts aizdevuma pieteikums un tiek parakstīts līgums, un vai šie paši pakalpojumi netiek apmaksāti, ja aizdevuma pieteikums tiek noraidīts, vai ir jāuzskata, ka tie ir bankas darbībai raksturīgi pakalpojumi, kas ir daļa no tās drošības protokola, un ka to izmaksas ir jāuzņemas iestādei, kā tas ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu? 1
Ja tiktu konstatēts, ka ar komisijas maksu par kredīta piešķiršanu tiek atlīdzināts par pakalpojumiem, kas nav kredītiestādes darbībai raksturīgi pakalpojumi, un tāpēc tā tiek maksāta papildus aizdevuma lietošanas procentiem, vai tādā gadījumā šai iestādei nevajadzētu izsniegt patērētājam attiecīgu rēķinu ar šo pakalpojumu izklāstu un PVN, kas attiecas uz sniegtajiem pakalpojumiem?
Vai pārredzamības principam ir pretrunā tas, ka pārdevējs vai piegādātājs, kas ir noteicis komisijas maksu par kredīta piešķiršanu kā cenu par vairākiem ļoti konkrētiem pakalpojumiem, pirms līguma noslēgšanas neiesniedza un nenodrošināja patērētājam informāciju par tarifu, kurā būtu norādīta katras stundas cena, lai patērētājs varētu, no vienas puses, iepriekš zināt, kādas būs viņa aizdevuma līguma galīgās izmaksas, un, no otras puses, salīdzināt šo pakalpojumu cenu ar cenām, kādas piedāvā citi pārdevēji vai piegādātāji?
Vai pārredzamības principam atbilst pārdevēja vai piegādātāja veikta maksas iekasēšana par vairākiem ļoti konkrētiem pakalpojumiem, kas ir būtiski abu pušu iecerēta līguma noslēgšanai, atskaitot procentuālu summu no kopējās piešķirtā aizdevuma summas, tādējādi, ka identisks pakalpojums, kas ticis sniegts tikpat daudzām personām un tādā pašā laikposmā, rēķinos tika uzrādīts kā “komisijas maksa par kredīta piešķiršanu” ar dažādām summām atkarībā no konkrētā gadījumā piešķirtās aizdevuma summas?
Vai Direktīvas 93/13/EEK 1 4. panta 2. punktam ir pretrunā pārredzamības pārbaude, saskaņā ar kuru noteikumu par komisijas maksu par kredīta piešķiršanu uzskata par negodīgu atkarībā no tā, vai tās apmērs pārsniedz vai nepārsniedz konkrētu skaitli, kas secināms no internetā iegūtas statistikas par šo maksu?
Vai Direktīvas 93/13/EEK 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam ir pretrunā tāda valsts judikatūra, saskaņā ar kuru komisijas maksas par kredīta piešķiršanu nesamērīgums tiek noteikts, pamatojoties uz statistiku par savulaik Spānijā piemērotās komisijas maksas par kredīta piešķiršanu apmēru, kas tika noteikta brīdī, kad Spānijā noteikumiem, kuros ietverta šī komisijas maksa par kredīta piešķiršanu, neveica negodīguma pārbaudi?
Vai efektivitātes principam ir pretrunā tas, ka līgumos, kas ir parakstīti, pirms Spānijas Karaliste transponēja savā tiesību sistēmā Direktīvu 2014/17/ES, pārdevējs vai piegādātājs iekasē komisijas maksu par kredīta piešķiršanu, ar kuru tiek atlīdzināta iespējamā aizņēmēja maksātspējas izpēte un darījuma iespējamība, ja šīs izpētes izmaksas pēc minētās direktīvas transponēšanas vairs nevar tikt attiecinātas uz iespējamo aizņēmēju?
Vai Direktīvas 93/13/EEK 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam neatbilst tāda valsts judikatūra kā Tribunal Supremo 2023. gada 29. maija spriedumā 816/2023 iedibinātā, saskaņā ar kuru noteikuma par “komisijas maksas par kredīta piešķiršanu” negodīguma pārbaudē netiek prasīts, lai tiktu precizēti pakalpojumi, par kuriem tiek atlīdzināts ar komisijas maksu par kredīta piešķiršanu, un kāda ir to cena, un ka šajā negodīguma pārbaudē tiek tikai pārbaudīts, vai minētajā noteikumā ir skaidri norādīta summa, kas ir jāsamaksā patērētājam, un vai tā nepārsniedz noteiktu robežlielumu, lai tiktu uzskatīta par nesamērīgu?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 60, 34. lpp.).
1 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).