Prasība, kas celta 2010. gada 27. septembrī - Hannigan/Komisija

(lieta T-466/10)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eugene Hannigan (Killybegs, Īrija) (pārstāvji - A. Collins, SC, N. Travers, Barrister, un D. Barry, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt Komisijas lēmumu, kurš Īrijai ir paziņots vēstules formā kā 2010. gada 13. jūlija dokuments C(2010) 4754, noraidīt drošības spējas pieteikumu attiecībā uz jaunu zvejas kuģi "Niamh Eoghan" un aizstāt lēmumu par minēto pieteikumu, kas ietverts Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Lēmumā 2003/245/EK par Komisijas saņemtajiem pieteikumiem palielināt MAGP IV mērķus, lai ņemtu vērā uzlabojumus attiecībā uz drošību, kuģošanu jūrā, higiēnu, produktu kvalitāti un darba apstākļiem uz kuģiem, kuru kopējais garums ir lielāks par 12 metriem (OV L 90, 48. lpp.), kurš tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, ir atcelts ar Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedumu apvienotajās lietās no T-218/03 līdz T-240/03 Boyle un citi/Komisija (Krājums, II-1699. lpp.); un

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs atbilstoši LESD 263. pantam lūdz atcelt Komisijas lēmumu, kurš Īrijai ir paziņots vēstules formā kā 2010. gada 13. jūlija dokuments C(2010) 4754, noraidīt drošības spējas pieteikumu attiecībā uz jaunu zvejas kuģi "Niamh Eoghan" un aizstāt lēmumu par minēto pieteikumu, kas ietverts Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Lēmumā 2003/245/EK par Komisijas saņemtajiem pieteikumiem palielināt MAGP IV mērķus, lai ņemtu vērā uzlabojumus attiecībā uz drošību, kuģošanu jūrā, higiēnu, produktu kvalitāti un darba apstākļiem uz kuģiem, kuru kopējais garums ir lielāks par 12 metriem (OV L 90, 48. lpp.), kurš tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, ir atcelts ar Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedumu apvienotajās lietās no T-218/03 līdz T-240/03 Boyle un citi/Komisija (Krājums, II-1699. lpp.).

Šīs prasības pamatojumam prasītājs izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka atbildētāja esot rīkojusies bez tiesiska pamata. Padomes 1997. gada 26. jūnija Lēmuma 97/413/EK par mērķiem un sīki izstrādātiem noteikumiem Kopienas zivsaimniecības sektora pārstrukturēšanai laika posmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim nolūkā sasniegt ilgtspējīgu līdzsvaru starp resursiem un to izmantošanu (OV L 175, 27. lpp.) 4. panta 2. punkts turpinot būt par atbilstošu tiesisko pamatu apstrīdētajam lēmumam un tādējādi Komisijai neesot bijis tiesiska pamata pieņemt lēmumu kā ad hoc lēmumu.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi būtisku procesuālu prasību. Prasītājs apgalvo, ka saskaņā ar Padomes Lēmumu 97/413/EK apstrīdētais lēmums esot bijis jāpieņem atbilstoši administratīvās komitejas procedūrai un ka, izvēloties pieņemt lēmumu uz ad hoc pamata, Komisija esot rīkojusies, pārkāpjot būtiskas procesuālas prasības.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka, nepareizi interpretējot Padomes Lēmuma 97/413/EK 4. panta 2. punktu, Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, it īpaši, atsaucoties uz neatbilstošu kritēriju un ignorējot "zvejas piepūles" definīciju, kas noteikta Padomes Lēmumā 97/413/EK un Kopienas zvejniecības tiesiskajā regulējumā, kurš bija piemērojams laikā, kad prasītājs iesniedza pieteikumu par drošības tonnāžu - 2001. gada decembrī.

Turklāt tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot acīmredzamas kļūdas prasītāja pieteikuma par drošības tonnāžu vērtējumā. It īpaši prasītājs norāda, ka Komisijas lēmums noraidīt prasītāja pieteikumu, pamatojoties uz vairāku mazo kuģu aizstājējjaudas izmantošanu kuģim "Niamh Eoghan", kas nozīmēja, ka laikā, kad šīs kuģis tika reģistrēts, Īrijas flotes polivalentā segmenta kopējā jauda nepalielinājās, ir nepamatots.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi tiesības uz labu pārvaldību. Tiek apgalvots, ka Komisijas atteikums vērtēt viņa pieteikuma pamatotību esot tai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā paredzēto pienākumu un it īpaši viņa tiesību uz to, lai viņa pieteikums saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/413/EK 4. panta 2. punktu tiktu izvērtēts "godīgi un saprātīgā termiņā", pārkāpums.

____________