Prasība, kas celta 2006. gada 25. janvārī - Trioplast Wittenheim pret Komisiju
(lieta T-26/06)
Tiesvedības valoda - zviedru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Trioplast Wittenheim SA (Wittenheim, Francija) (pārstāvis - Tommy Pettersson, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
daļēji atcelt lēmuma 1. panta g) apakšpunktu attiecībā uz periodu, kura laikā prasītāja ir atbildīga par pārkāpumu;
daļēji atcelt lēmuma 2. panta f) apakšpunktu attiecībā uz prasītājai uzliktā naudas soda apmēru; pakārtoti, samazināt uzliktā naudas soda apmēru;
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja pārsūdz Komisijas lēmumu lietā COMP/F/38.354 - rūpniecības maisi (C(2005) 4634 galīgā redakcija, turpmāk tekstā - "apstrīdētais lēmums"), ar kuru prasītājai par dalību konkurenci ierobežojošās darbībās rūpniecības maisu tirgū Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē, tādējādi pārkāpjot EKL 81. pantu, ir uzlikts naudas sods EUR 17,85 miljonu apmērā.
Prasītāja neapstrīd to, ka tā līdz 1999. gada 23. martam ir piedalījusies konkurenci ierobežojošās darbībās, taču tā apgalvo, ka pārkāpumu izbeidza 1999. gada martā, kad tās jaunajam īpašniekam Trioplast Industrier kļuva zināms par konkurenci ierobežojošajām darbībām. Saskaņā ar prasītājas teikto Komisija tādējādi ir nepareizi novērtējusi sabiedrības izdarītā pārkāpuma ilgumu.
Turklāt, runājot par pārkāpuma smagumu, prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā prasītājas tirgus daļu, Komisija tai ir uzlikusi pārlieku lielu pamata summu salīdzinājumā ar citām iesaistītajām sabiedrībām.
Turklāt, pamatojot savu prasību, prasītāja apgalvo, ka Komisijas izmantotā naudas soda noteikšanas aprēķina metode bija nepareiza un ka bija jāizmanto cita metode, ņemot vērā to, ka prasītājas izdarītais pārkāpums notika trīs atsevišķos laika periodos, jo prasītāja laikā, kad notika pārkāpums, piederēja trīs dažādām īpašniecēm (St. Gobain, FLS un Trioplast Industrier). Saskaņā ar prasītājas teikto Komisijas izmantotās metodes rezultātā FLS un Trioplast Industrier solidārās atbildības summa pārsniedz kopējo prasītājai uzlikto naudas sodu un praktiski FLS un Trioplast Industrier ir solidāri jāatbild arī par laika posmu, kad neviena no šīm sabiedrībām nebija prasītājas īpašniece.
Turklāt prasītāja uzskata, ka Komisijai saistībā ar prasītājas izdarīto pārkāpumu bija jāņem vērā atbildību mīkstinoši apstākļi, jo prasītājai pārkāpumā bija tikai neliela un pasīva loma. Turklāt saskaņā ar prasītājas teikto Komisija neņēma vērā Regulā Nr. 1/2003
1 noteikto 10 % noteikumu un Komisijai bija jānodrošina plašāka atbrīvošana no atbildības sakarā ar liecību sniegšanu nekā tas ir noticis apstrīdētajā lēmumā.
Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības un samērīguma principus.
____________1 - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 04.01.2003., 1. lpp.).