Lieta T‑536/22
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Pesticide Action Network Europe (PAN Europe)
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2024. gada 21. februāra spriedums
Augu aizsardzības līdzekļi – Darbīgā viela cipermetrīns – Īstenošanas regula (ES) 2021/2049 – Pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu – Regulas (EK) Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts – Pieprasījuma noraidījums – EFSA veikta kritisku jomu identificēšana – Riska novērtējums un pārvaldība – Piesardzības princips – Komisijas rīcības brīvība
1. Atcelšanas prasība – Termiņi – Termiņa sākums – Lēmuma paziņošanas datums – Citā, nevis pieprasījuma valodā sagatavota Komisijas atbilde uz pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu – Šīs atbildes kopijas pieprasījuma valodā vēlāka nosūtīšana pieprasījuma iesniedzējam – Termiņš, kas sākas šīs vēlākās paziņošanas datumā
(LESD 263. panta sestā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1367/2006; Padomes Regulas Nr. 1 2. pants)
(skat. 24. punktu)
2. Vide – Orhūsas konvencija – Piemērošana Savienības iestādēm – Nevalstisko organizāciju iespēja pieprasīt iekšēji pārskatīt administratīvus aktus vides jomā – Administratīvs akts par darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu – Pārskatīšanas priekšmets – Apstiprinājuma atkārtota izvērtēšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts)
(skat. 38. punktu)
3. Atcelšanas prasība – Pamati – Prasība par lēmumu noraidīt pieprasījumu veikt pārskatīšanu – Pamats, kas nav izvirzīts pieprasījumā veikt pārskatīšanu – Nepieņemamība – Argumenti, kas ir tikai pieprasījumā veikt pārskatīšanu izvirzīta pamata papildinājums – Pieņemamība – Ierobežojumi – Pamats, kas nemaina iekšējas pārskatīšanas procedūras priekšmetu
(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1367/2006 12. pants)
(skat. 41., 43., 46. un 47. punktu)
4. Vide – Orhūsas konvencija – Piemērošana Savienības iestādēm – Nevalstisko organizāciju iespēja pieprasīt iekšēji pārskatīt administratīvus aktus vides jomā – Pārskatīšanas iemeslu precizējums – Nepieciešamība norādīt elementus, kas var radīt šaubas par attiecīgā akta pamatotību
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts)
(skat. 42. un 146. punktu)
5. Atcelšanas prasība – Pamati – Prasība par lēmumu noraidīt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu – Pamats, kas ir radies no šā noraidošā lēmuma un ar ko apstrīd tā pamatotību – Pieņemamība – Ierobežojumi – Pamats, kas nemaina iekšējas pārskatīšanas procedūras priekšmetu
(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1367/2006 12. pants)
(skat. 45. punktu)
6. Sabiedrības veselība – Riska novērtējums – Piesardzības principa piemērošana – Apjoms – Riska un apdraudējuma jēdzieni – Riska līmeņa, kas tiek atzīts par sabiedrībai nepieņemamu, noteikšana – Atbilstīgajā tiesiskajā regulējumā norādītās Savienības iestādes kompetence – Pienākums nodrošināt augstu sabiedrības veselības, drošības un vides aizsardzības līmeni
(LESD 114. panta 3. punkts, 168. panta 1. punkts un 191. pants)
(skat. 77.–87., 94., 97. un 314. punktu)
7. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana – Komisijas rīcības brīvība – Komisijas pienākums sekot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumam – Neesamība – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1107/2009; Komisijas Regulas Nr. 844/2012 14. panta 1. punkts)
(skat. 89.–93., 103., 104., 123. un 127. punktu)
8. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana – Komisijas rīcības brīvība – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) lūgts zinātniskais atbalsts bez īpaša juridiskā pamata – Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 178/2002 23. panta c) punkts un 29. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 230. punktu)
9. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana – Komisijas rīcības brīvība – Vērtēšanas kritēriji – Komisijas pieņemtas pamatnostādnes – Saistoša iedarbība – Pamatnostādņu spēkā esamības ilgums, kas prasa tās atjaunināt – Ietekmes neesamība
(Komisijas Regulas Nr. 844/2012 13. panta 1. punkts)
(skat. 391., 393. un 401. punktu)
Rezumējums
Saistībā ar atcelšanas prasību sakarā ar darbīgās vielas cipermetrīna apstiprinājuma atjaunošanu Vispārējā tiesa precizē pieņemamības nosacījumus šādai prasībai, kuru ir cēlusi nevalstiska organizācija, pamatojoties uz Regulu Nr. 1367/2006 (1), kā arī Eiropas Komisijas kā riska pārvaldītājas rīcības brīvības apjomu, ņemot vērā piesardzības principu.
Cipermetrīns ir Eiropas Savienībā lietots insekticīds, kura izmantošana augu aizsardzības līdzekļos tika atļauta 2005. gadā (2).
Cipermetrīna apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2018. gada jūlija zinātniskajos secinājumos identificēja četras kritiskas jomas (critical areas of concern) saistībā ar šo darbīgo vielu. Pēc tam 2019. gada septembrī tā publicēja paziņojumu par riska mazināšanas pasākumiem attiecībā uz cipermetrīnu.
Pēc šā riska novērtējuma Komisija 2021. gada 24. novembrī pieņēma Īstenošanas regulu 2021/2049 (3), ar ko atjauno cipermetrīna apstiprinājumu; tā ir papildināta ar vairākām īpašām normām.
2022. gada 20. janvārī prasītāja – vides organizācija Pesticide Action Network Europe (PAN Europe) – iesniedza Komisijai pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu Īstenošanas regulai 2021/2049 (4).
Komisija ar 2022. gada 23. jūnija lēmumu šo pieprasījumu noraidīja.
Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atcelt šo noraidošo lēmumu. Prasības atbalstam tā atsaucas uz piesardzības principa pārkāpumu un Savienības pienākuma nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni neizpildi. Prasītāja tostarp apgalvo, ka, ņemot vērā, ka EFSA bija identificējusi dažas kritiskas jomas attiecībā uz cipermetrīnu, Komisija nevarēja atjaunot šīs vielas apstiprinājumu. Šajā kontekstā Komisijai vairs neesot nekādas rīcības brīvības un tā vairs nevarot atsaukties uz savu riska pārvaldītājas lomu šajā ziņā.
Vispārējā tiesa ar spriedumu noraida prasību kopumā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, Vispārējā tiesa sniedz procesuālus precizējumus par noteikuma par pieprasījuma veikt pārskatīšanu un atcelšanas prasības, kas vērsta pret lēmumu, kurš pieņemts, atbildot uz šo pieprasījumu, savstarpējās atbilstības piemērojamību.
Šajā ziņā tā atgādina, ka šāda atcelšanas prasība ir pieņemama tikai tad, ja tā ir vērsta pret atbildi uz minēto pieprasījumu un ja atcelšanas atbalstam izvirzītie pamati attiecas tieši uz šo atbildi.
Šādas prasības pamatā nevar būt jauns pamatojums vai pierādījumi, kas nav iekļauti pieprasījumā veikt pārskatīšanu, jo pretējā gadījumā tiktu atņemta prasības norādīt pamatojumu šādam pieprasījumam lietderīgā iedarbība un tiktu mainīts ar šo pieprasījumu uzsāktās procedūras priekšmets (5).
Tomēr, pirmām kārtām, prasītājai atbilstoši Regulai Nr. 1367/2006 ir jābūt iespējai prasības izskatīšanas Vispārējā tiesā stadijā izvirzīt argumentus, lai no tiesību viedokļa kritizētu atbildes uz tās pieprasījumu veikt pārskatīšanu pamatotību, ar nosacījumu, ka šie argumenti nemaina ar šo pieprasījumu uzsāktās procedūras priekšmetu. Otrām kārtām, arguments, kurš netika izvirzīts pieprasījuma veikt pārskatīšanu stadijā, nav uzskatāms par jaunu, ja ar to tikai papildina argumentāciju, kas jau ir izklāstīta šajā pieprasījumā, proti, ja tam ar sākotnēji izklāstītajiem pamatiem vai iebildumiem ir pietiekami cieša saikne, lai varētu uzskatīt, ka tas izriet no diskusijas tiesvedībā dabiskas attīstības.
Otrkārt, Vispārējā tiesa norāda, ka, lai varētu efektīvi sasniegt mērķus, kas Komisijai ir noteikti Regulā Nr. 1107/2009, Komisijai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība. Tā tas ir it īpaši saistībā ar tiem lēmumiem riska pārvaldības jomā, kuri tai ir jāpieņem atbilstoši minētajai regulai (6).
Riska pārvaldība ir iestādes, kura saskaras ar risku, veikto darbību kopums nolūkā samazināt risku līdz tādam līmenim, kas tiek uzskatīts par sabiedrībai pieņemamu, saskaņā ar piesardzības principu pildot pienākumu nodrošināt augstu sabiedrības veselības, drošības un vides aizsardzības līmeni (7).
Tā ietver iepriekšēju riska novērtējumu, kas izpaužas, pirmām kārtām, tā, ka minētie riski tiek novērtēti no zinātniskā viedokļa, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, un, otrām kārtām, tā, ka tiek noteikts, vai tie nepārsniedz riska līmeni, kas tiek uzskatīts par sabiedrībai pieņemamu; tas ir atkarīgs no politiskās izvēles, saskaņā ar kuru ir noteikts minētajai sabiedrībai piemērots aizsardzības līmenis.
Tādējādi, lai arī darbīgo vielu atjaunošanas procedūrā Komisijai ir “jāņem vērā” tostarp EFSA zinātniskie secinājumi (8), tai kā riska pārvaldītājai EFSA veiktie konstatējumi nav saistoši. Šādu ņemšanu vērā nevar interpretēt kā pienākumu Komisijai visos jautājumos ievērot EFSA secinājumus.
Tomēr Komisijas kā riska pārvaldītājas plašo rīcības brīvību aizvien ierobežo nepieciešamība ievērot Regulas Nr. 1107/2009 normas, it īpaši tās 4. pantu (9), to lasot kopsakarā ar šīs regulas II pielikumu, kā arī piesardzības principu, kas ir pamatā visām šīs regulas normām.
Šajos apstākļos Komisija darbīgās vielas apstiprinājumu var atjaunot tikai tad, ja ir pietiekami pierādīts, ka, neraugoties uz kritisko jomu identificēšanu, riska mazināšanas pasākumi ļauj secināt, ka Regulas Nr. 1107/2009 4. panta kritēriji ir izpildīti. Tādējādi Komisijas loma tieši ir noteikt riskus, kas ir sabiedrībai pieņemami, ar augstāku pieļaujamības slieksni attiecībā uz vides aizsardzību nekā attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību un ņemot vērā pārvaldības pasākumus noteikto risku mazināšanai.
Šajā gadījumā apstāklis, ka EFSA savos secinājumos par cipermetrīnu identificēja četras kritiskas jomas, vien neļauj uzskatīt, ka Komisijai kā riska pārvaldītājai vairs nebija nekādas rīcības brīvības, ar nosacījumu, ka tā garantē, ka ir izpildīti Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā norādītie kritēriji. Citiem vārdiem, nav izslēgts, ka Komisija, ievērojot piesardzības principu, pārbauda, vai risks varētu kļūt pieņemams, nosakot konkrētus pasākumus.