Lieta T‑324/05

Igaunijas Republika

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Pārejas posma pasākumi, kas jāpieņem sakarā ar jauno dalībvalstu pievienošanos – Regula (EK) Nr. 832/2005, kurā ir noteikti pārejas pasākumi cukura nozarē – Prasība atcelt tiesību aktu – Koleģialitāte – “Krājumu” jēdziens – Apstākļi, kuros ir radušies krājumi – Pamatojums – Laba pārvaldība – Labticība – Nediskriminācija – Īpašumtiesības – Samērīgums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Pieprasījums izņemt no lietas materiāliem iekšējos dokumentus

2.      Komisija – Koleģialitātes princips – Ietekme – Tiesību deleģēšanas sistēmas izmantošana pārvaldes un administratīvo pasākumu pieņemšanai

(EKL 213. pants, 217. panta 1. punkts un 219. pants; Komisijas Regula Nr. 832/2005)

3.      Jaunu dalībvalstu pievienošanās Kopienām – 2003. gada pievienošanās akts – Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Pārejas pasākumi cukura nozarē

(2003. gada pievienošanās akta IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunkts; Komisijas Regula Nr. 60/2004)

4.      Jaunu dalībvalstu pievienošanās Kopienām – 2003. gada pievienošanās akts – Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Pārejas pasākumi cukura nozarē

(2003. gada pievienošanās akta IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunkts; Komisijas Regula Nr. 60/2004)

5.      Jaunu dalībvalstu pievienošanās Kopienām – 2003. gada pievienošanās akts – Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Pārejas pasākumi cukura nozarē

(2003. gada pievienošanās akta IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 60/2004 6. panta 2. punkts)

6.      Jaunu dalībvalstu pievienošanās Kopienām – Pievienošanās aktu protokoli un pielikumi – Tiesiskā režīma attiecināšana uz primāro tiesību normām

7.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Mērķi – Tirgu stabilizācija – Piegāžu drošība – Taisnīgu ienākumu garantija ražotājiem – Cukura tirgu kopīgā organizācija

(EKL 33. un 34. pants)

8.      Jaunu dalībvalstu pievienošanās Kopienām – 2003. gada pievienošanās akts – Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Pārejas pasākumi cukura nozarē

(2003. gada pievienošanās akta IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 60/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

9.      Jaunu dalībvalstu pievienošanās Kopienām – Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Pārejas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību

1.      Ne iespējamais dokumentu, kuri pievienoti lietas materiāliem, konfidenciālais raksturs, ne fakts, ka šie dokumenti, iespējams, tika iegūti nelikumīgi, neliedz tos atstāt lietas materiālos. Pirmkārt, nav noteikuma, kas skaidri aizliegtu ņemt vērā nelikumīgi iegūtus pierādījumus, un, otrkārt, nav noliedzams, ka noteiktos gadījumos pat iekšējie dokumenti var būt ietverti lietas materiālos.

Noteiktās situācijās lietas dalībniekam, kurš iesniedz dokumentu, nav jāpierāda, ka tas sava apgalvojuma pamatojumam norādīto konfidenciālo dokumentu ir ieguvis likumīgi. Kopienu tiesa, ievērojot līdzsvaru starp aizsargājamām interesēm, var uzskatīt, ka ir jānovērtē, vai īpašie apstākļi, tādi kā dokumenta uzrādīšanas izšķirošais raksturs, lai nodrošinātu apstrīdētā tiesību akta pieņemšanas procedūras likumības kontroli vai konstatētu pilnvaru nepareizu izmantošanu, pamato dokumenta neizņemšanu.

(sal. ar 51., 52., 54. un 55. punktu)

2.      Komisijai, ievērojot koleģialitātes principu, ir jāatzīst spēja pilnvarot dažus tās locekļus īstenot grāmatvedības darbību pārvaldību, lai arī cik sarežģīta tā būtu, lai noteiktu atsevišķu dalībvalstu teritorijā esošus konkrēta lauksaimniecības produkta daudzumus, riskējot radīt nopietnu kaitējumu savai spējai efektīvi pārvaldīt kopējo lauksaimniecības politiku, jomu, kurai nepieciešama vienlaikus un ātra informācija par ražošanu, rezervēm un citiem mainīgajiem, kas izriet no tādu aprēķinu veikšanas kā to, kas veikti Regulas Nr. 832/2005 par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā.

(sal. ar 78. punktu)

3.      Pārpalikumu izņemšanas princips, ko ir paredzēts ieviest praksē ar Regulu Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ir noteikts ar primāro tiesību normu, proti, Akta attiecībā uz šo valstu pievienošanās nosacījumiem IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunktu, uz kuru ir norāde minētās regulas preambulas septītajā apsvērumā un kurā jēdzienam “krājums” ir centrālā nozīme. Tādējādi ir jāuzskata, ka Regulā Nr. 60/2004 minētais “krājuma” jēdziens izriet no tā, kas norādīts Pievienošanās akta IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunktā, kura mērķis, it īpaši attiecībā uz cukuru, ir izvairīties no visiem traucējumiem cukura tirgu kopīgās organizācijas (TKO) paredzēto mehānismu labai darbībai un sevišķi to mehānismu labai darbībai, kuriem ir ietekme uz cenu veidošanos un kurus izraisa virsnormas cukura daudzumu uzkrāšanās jaunajās dalībvalstīs pirms to pievienošanās Eiropas Savienībai.

Tādējādi, lai definētu jēdzienu “krājums”, ir jāpārbauda, vai nozīmīgu rezervju uzkrāšana jauno dalībvalstu mājsaimniecībās pirms pievienošanās ir potenciāls cukura TKO mehānismu traucējumu avots.

Tomēr pēc jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai mājsaimniecību rezervju iespējamā aizstāšana dalībvalstīs, kurās tās pastāv daudzumos, ko mājsaimniecības būtu nopirkušas Kopienu tirgū, radītu kaitējumu cukura TKO stabilitātei un finansējumam un būtu būtisks traucējums. Ja mājsaimniecību rezerves būtu jāizslēdz no jēdziena “krājums” Regulas Nr. 60/2004 izpratnē, jauno dalībvalstu, kurās cukura cena ir acīmredzami zemāka nekā Kopienas cena, iedzīvotāji varētu būt ieinteresēti veidot pēc iespējas lielākas rezerves, lai attālinātu sekas attiecībā uz cenu līmeni, piemērojot cukura TKO darbību to dzīvesvietas valstī. Tā kā visās jaunajās dalībvalstīs cukura cena bija zemāka nekā Kopienas cena, šāda izslēgšana radītu labvēlīgu vidi lielu mājsaimniecības rezervju veidošanai, kas minētajās valstīs izraisītu ļoti būtisku cukura patēriņa samazinājumu, dažos gadījumos pat izzušanu laikā tūlīt pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai.

Turklāt, aprēķinot Kopienas kvotas atkarībā no pārmērīgi samazināta pieprasījuma, būtībā tiktu pilnībā aizkavēta cukura TKO darbība jaunajās dalībvalstīs, kaitējot ražotājiem, kuru nodarbinātību un dzīves līmeni cukura TKO cenšas aizsargāt. No 2003. gada pievienošanās akta 2. un 10. panta izriet, ka šis akts ir balstīts uz principu par tūlītēju Kopienu tiesību aktu noteikumu piemērošanu jaunajām dalībvalstīm pilnā apjomā, atkāpes pieļaujot tikai tiktāl, ciktāl tās ir tieši paredzētas pārejas noteikumos.

Līdz ar to jēdziens “krājums” Regulas Nr. 60/2004 un Pievienošanās akta IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunkta izpratnē nav jāinterpretē kā tāds, no kura principā būtu izslēgtas mājsaimniecību rezerves.

(sal. ar 106., 119., 120., 129., 130., 134. un 136. punktu)

4.      Regulā Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos, ir paredzēts ne tikai cīnīties pret spekulatīvām darbībām, kas saistītas tikai ar tirdzniecību, bet arī pasargāt cukura tirgu kopīgās organizācijas (TKO) paredzētos mehānismus no traucējumiem un novērst iespējamas kaitīgas sekas uz pēdējās minētās stabilitāti, ko radījusi cukura virsnormas daudzumu esamība jaunajās dalībvalstīs, kas uzkrāti pirms pievienošanās. Traucējums cukura tirgū, ko var radīt virsnormas mājsaimniecību rezervju esamība, nav saistīts ar cukura pārdošanu lētāk par cukura TKO garantēto cenu, bet ir saistīts ar iespējamu patēriņa kritumu dalībvalstīs, kurās šādas rezerves ir veidotas, kas radītu starpību starp cukura TKO ietvaros piešķirtajām kvotām un Kopienas patēriņu, kaitējot ražotājiem un, iespējams, Kopienas budžetam.

(sal. ar 163. un 167. punktu)

5.      Regulas Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos, 6. panta 2. punktā ir paredzēts, ka attiecīgā jaunā dalībvalsts bez Kopienas intervences nodrošina tāda cukura vai izoglikozes daudzuma izņemšanu no tirgus, kas atbilst Komisijas noteiktajam pārpalikumam. Tādējādi minētajai dalībvalstij nav jāizņem cukurs, kas 2004. gada 1. maijā ir uzskatīts par pārpalikumu, bet pat pēc šī datuma nopirktā vai saražotā cukura daudzums, kas ir līdzvērtīgs daudzumam, ko Komisija ir atzinusi par pārpalikumu. No tā izriet, ka tāds izņemšanas pienākums, kāds ir jaunajām dalībvalstīm, kurās Komisija ir konstatējusi pārpalikumu esamību, neattiecas uz 2004. gada 1. maijā uzkrāto cukura pārpalikumu, bet tikai uz tam līdzvērtīgo daudzumu. Tātad, pat ja jaunajā dalībvalstī konstatētā pārpalikuma viena daļa ir uzkrāta kā virsnormas mājsaimniecību rezerves un ja šo rezervju izņemšana nebija iespējama saskaņā ar minētajiem 6. panta 2. punkta noteikumiem, attiecīgā dalībvalsts varēja izpildīt savu izņemšanas pienākumu, iegādājoties cukura daudzumu, kas ir vienāds ar tās mājsaimniecību rezervju daudzumu, lai to izņemtu atbilstoši minētajiem noteikumiem. To darot, attiecīgā dalībvalsts radītu Kopienas pieprasījuma pieaugumu, kas būtu vienāds ar mākslīgo samazinājumu, ko izraisīja tās mājsaimniecību rezerves, un kompensētu to esamības negatīvo ietekmi uz cukura tirgu kopīgās organizācijas stabilitāti.

(sal. ar 171., 177. un 178. punktu)

6.      Pievienošanās akta protokolos un pielikumos ir primārās tiesību normas, kuras, ja vien Pievienošanās aktā nav noteikts citādi, var apturēt, grozīt vai atcelt, vienīgi izmantojot pamatlīgumos paredzētās pārskatīšanas procedūras.

Principā primāro tiesību normas piemērojamība nav interpretējama, ņemot vērā atvasināto tiesību normas, ko iestādes, iespējams, ir pieņēmušas to piemērošanas nolūkā. Tieši atvasinātās tiesības ir tās, kuras ir jāinterpretē, ja šāda interpretācija ir vajadzīga, un, ciktāl iespējams, to atbilstības primārajām tiesībām kontekstā.

(sal. ar 207. un 208. punktu)

7.      EKL 33. pantā noteiktie lauksaimniecības politikas mērķi ir jāsaprot tā, lai ļautu Kopienas iestādēm tikt galā ar saviem uzdevumiem, ņemot vērā nepieciešamos mehānismus, novērstu tirgus traucējumus un nozarē strādājošajiem nodrošinātu atbilstošus individuālos ienākumus.

Saskaņā ar EKL 34. panta 2. punktu lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija kādā no šī paša panta 1. punktā paredzētajām formām var ietvert visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu EKL 33. pantā izvirzītos mērķus, it īpaši cenu regulēšanu, atbalstu dažādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumus un kopīgus paņēmienus importa vai eksporta stabilizācijai.

Jaunajās dalībvalstīs pirms to pievienošanās Eiropas Savienībai rezervēs uzglabāto cukura virsnormas daudzumu, tostarp mājsaimniecību rezervju, kontrole ir vispārobligāts nosacījums, lai izvairītos no iespējamiem traucējumiem cukura tirgu kopīgajā organizācijā īpaši pēc prognozētās pieprasījuma mākslīgās pazemināšanās, ko izraisīja minēto rezervju aizstāšana ar daudzumiem, kas tiktu pirkti tirgū, kaitējot Kopienas ražotāju ienākumiem un Kopienas budžetam.

No tā izriet, ka mājsaimniecību rezervju ņemšana vērā, lai aprēķinātu visus jaunajās dalībvalstīs esošos pārpalikumus, kas ir nepieciešama, lai izvairītos no iepriekš minēto problēmu rašanās, atbilst kopīgās lauksaimniecības politikas ietvaros nosakāmajiem pasākumiem.

(sal. ar 220.–224. punktu)

8.      Saskaņā ar Regulas Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos, 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai noteiktu jauno dalībvalstu pārpalikumus, Komisija it īpaši ņem vērā apstākļus, kādos krājumi radušies. Šī ņemšana vērā, ievērojot minētās regulas mērķi, kas ir izvairīties no traucējumiem Kopienas cukura tirgū, kaitējot Kopienas budžetam un ražotājiem, tomēr nedrīkst radīt tirgus traucējumu risku. Līdz ar to minētajā tiesību normā ir atļauts no pārpalikumu aprēķina izslēgt tikai noteiktus radušos krājumus, kuri saskaņā ar citiem minētajā 6. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem būtu jāuzskata par pārpalikumiem, bet kuri, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, nerada tirgus traucējuma risku.

(sal. ar 241., 246. un 247. punktu)

9.      Lauksaimniecības jomā katras paplašināšanās laikā pieņemtie pārejas pasākumi ir jāpielāgo konkrētajiem lauksaimniecības tirgu traucējumu riskiem, kurus var izraisīt šī paplašināšanās. Tādējādi iestādēm divu secīgu paplašināšanos kontekstā nav jāpiemēro līdzvērtīgi pārejas posma pasākumi.

(sal. ar 330. punktu)