Prasība, kas celta 2009. gada 29. jūnijā - Insula/Komisija

(lieta T-246/09)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Conseil scientifique international pour le développement des îles (Insula), Parīze (Francija) (pārstāvji - P. Marsal un J.-D. Simonet, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

atzīt, ka Komisijas lūgums atmaksāt 189 241,64 EUR nav pamatots un līdz ar to piespriest Komisijai izdot parādzīmi 189 241,64 EUR apmērā;

piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus 212 597 EUR apmērā;

pakārtoti, atzīt, ka prasītājai ir tiesība uz kompensējošu maksājumu 230 025 EUR apmērā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību, kas balstīta uz šķīrējklauzulu, prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu konstatēt, ka 2008. gada 25. septembra, 2009. gada 26. marta un 2009. gada 26. maija parādzīmes, ar kurām Komisijas pēc OLAF revīzijas ziņojuma lūdza atgūt prasītājai izmaksātos avansa maksājumus, nav saderīgas ar līguma IST-2001-35077 DIAS.NET un līguma IST-1999-20896 MEDIS klauzulām, kuri noslēgti saistībā ar specifisku Kopienas programmu pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrācijas darbībām informācijas sabiedrības jomā (1998-2002). Pakārtoti, prasītāja lūdz atlīdzināt zaudējumus.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tā apstrīd Komisijas prasījumu pamatotību un apgalvo, ka visas izmaksas, ko tā ir paziņojusi Komisijai, ir jāuzskata par pieņemamām.

Ar otro pamatu tā norāda, ka Komisija pārkāpa lojālas un labticīgas sadarbības pienākumu saistībā ar līguma izpildi tādā ziņā, ka tā netika pienācīgi izpildījusi savus līgumiskos pienākumus, it īpaši ilgu laiku gaidot pirms atbildēšanas uz piedāvājumu par papildu rīcību, ko iesniedza prasītāja un nepamatoti laužot MEDIS līgumu, pamatojoties uz neadekvātiem rezultātiem, kaut tie nekad netika izvirzīti iepriekš un, pēc prasītājas domām, var vienīgi tikt attiecināti uz Komisiju.

Ar trešo pamatu prasītāja izvirza to, ka ir nesamērīga finansiālā sankcija, kuru Komisija noteica par iespējamo noteiktu grāmatvedības pienākumu neievērošanu, kas, pat ja tā tiktu pierādīta, nedod tiesības atgūt saskaņā ar Beļģijas administratīvo un civiltiesību principiem gandrīz visus izmaksātos avansa maksājumus. Līdz ar to prasītāja izvirza tiesības uz atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

Ar ceturto pamatu prasītāja norāda, ka Komisija netika ievērojusi labas pārvaldības principu un tiesības uz aizstāvību pārvaldes un revīzijas procesā.

____________