Prasība, kas celta 2011. gada 2. augustā - Makhlouf/Padome

(lieta T-432/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rami Makhlouf (Damasa, Sīrija) (pārstāvis - E. Ruchat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt prasītāja prasību par pieņemamu un pamatotu;

atcelt Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP un vēlāk pieņemtos šī lēmuma īstenošanas lēmumus, ar kuriem prasītājs tiek atstāts iekļauts to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, kā arī Padomes 2011. gada 9. maija Regulu (ES) Nr. 442/2011 un vēlāk pieņemtās īstenošanas regulas, ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju;

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas paredzētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā - "ECPAK") 6. un 13. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu tiktāl, ciktāl prasītājs pārmet Padomei, ka sniegtais pamatojums neizpilda pienākumu, kāds Eiropas Savienības iestādēm ir paredzēts ECPAK 6. pantā, LESD 296. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie pasākumi nepamatoti un nesamērīgi ierobežo prasītāja pamattiesības un it īpaši viņa tiesības uz īpašumu, kas paredzētas ECPAK Pirmā papildu protokola 1. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, viņa tiesības uz cieņas un reputācijas aizsardzību, kas paredzētas ECPAK 8. un 10. pantā, un, visbeidzot, nevainīguma prezumpcijas principu, kas paredzēts ECPAK 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā.

____________