Prasība, kas celta 2012. gada 24. februārī - T&L Sugars and Sidul Açúcares/Komisija
(lieta T-103/12)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: T&L Sugars Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) un Sidul Açúcares, Unipessoal Lda (Santa Iria de Azóia, Portugāle) (pārstāvji - D. Waelbroeck, lawyer, un D. Slater, Solicitor)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Komisija
Prasījumi:
atzīt šo prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu un/vai iebildi par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu attiecībā uz Regulu Nr. 1240/2011, Regulu Nr. 1308/2011, Regulu Nr. 1239/2011, Regulu Nr. 1281/2011, Regulu Nr. 1316/2011, Regulu Nr. 1384/2011, Regulu Nr. 27/2012 un Regulu Nr. 57/2012 par pieņemamu un pamatotu;
atcelt Komisijas 2011. gada 30. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1240/2011, ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2011./2012. tirdzniecības gadā (OV L 318, 9. lpp.);
atcelt Komisijas 2011. gada 14. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1308/2011, ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, noraida turpmākus pieteikumus un slēdz periodu pieteikumu iesniegšanai par pieejamajiem ārpuskvotas cukura daudzumiem, kas par samazinātu papildu maksājuma likmi jāpārdod Savienības tirgū 2011./2012. tirdzniecības gadā (OV L 332, 8. lpp.);
atcelt Komisijas 2011. gada 30. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011, ar ko izsludina uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pastāvīgajā konkursā 2011./2012. tirdzniecības gadam cukura ar KN kodu 1701 importam, piemērojot pazeminātu muitas nodokļa likmi (OV L 318, 4. lpp.);
atcelt Komisijas 2011. gada 8. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1281/2011 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu pirmajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 327, 60. lpp);
atcelt Komisijas 2011. gada 15. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1316/2011 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu otrajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 334, 16. lpp.);
atcelt Komisijas 2011. gada 22. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1384/2011 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu trešajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 343, 33. lpp.);
atcelt Komisijas 2012. gada 12. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 27/2012 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram ceturtajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, ka uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 9, 12. lpp.);
atcelt Komisijas 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 57/2012, ar ko pārtrauc konkursa procedūru, kura izsludināta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 19, 12. lpp.);
pakārtoti, atzīt par pieņemamu un pamatotu iebildi par Regulas Nr. 1234/2007 186. panta a) punkta un 187. panta prettiesiskumu un atzīt minētos noteikumus par prettiesiskiem, kā arī atcelt apstrīdētās regulas, kuras tieši vai netieši ir balstītas uz šiem noteikumiem;
piespriest ES, ko pārstāv Komisija, atlīdzināt jebkādus zaudējumus, kas radušies prasītājiem tāpēc, ka Komisija nav pildījusi savas juridiskās saistības, un noteikt, ka kompensācijas apmērs par prasītājiem nodarītajiem zaudējumiem laikā no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 29. janvārim ir EUR 87 399 257, kā arī jebkādi turpmāki zaudējumi, kas prasītājiem radušies pēc minētā datuma, vai jebkāda cita naudas summa, kas atspoguļo zaudējumus, kas radušies vai radīsies prasītājiem, kā turpmāk viņi būs norādījuši šīs tiesvedības gaitā, īpaši atbilstoši ņemot vērā zaudējumus, kas radīsies nākotnē;
piespriest procentus saskaņā ar likmi, ko attiecīgajā laikā galvenajiem refinansēšanas darījumiem bija noteikusi Eiropas Centrālā banka, pieskaitot divus procentus, vai saskaņā ar jebkādu citu atbilstošu likmi, ko nosaka Tiesa un kas jāpiemēro atmaksājamai summai, sākot ar Tiesas sprieduma pasludināšanas brīdi līdz faktiskai samaksai;
piespriest Komisijai atlīdzināt visus izdevumus un izmaksas, kas radušās šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips, jo apstrīdētie pasākumi diskriminē cukurniedru cukura pārstrādes uzņēmumus, salīdzinot ar biešu pārstrādātajiem.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Regula Nr. 1234/2007 un nav atbilstoša juridiskā pamata, jo atbildētājas nav tiesīgas palielināt kvotas un tām ir jāpiemēro augsti preventīvi nodokļi attiecībā uz ārpuskvotas cukura laišanu tirgū, kā arī atbildētājas nav tiesīgas vai pilnvarotas veikt šāda veida pasākumu, kurš nekad nav bijis paredzēts pamata tiesību aktos.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo Regula Nr. 1234/2011 un tās īstenošanas regulas radīja sistēmu, atbilstoši kurai muitas nodokļi nav paredzami un netiek noteikti, piemērojot konsekventus, objektīvus kritērijus, bet drīzāk tiek noteikti, pamatojoties uz subjektīvu vēlmi maksāt, nepastāvot faktiskai saiknei ar faktiski ievestajiem ražojumiem.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips, ciktāl atbildētāji vienkārši varēja pieņemt mazāk ierobežojošus pasākumus, kas nebūtu pieņemti, kaitējot vienīgi pārstrādātajiem, kuri veic importu.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta tiesiskā paļāvība, jo atbildētājas ir pārkāpušas prasītāju tiesisko paļāvību, ka pret tiem izturēsies līdzsvaroti, godīgi un bez diskriminācijas.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts centības, pienācīgas rūpības ievērošanas un labas pārvaldības pienākums, jo atbildētājas, pirmkārt, vispār nerīkojās, neņemot vērā atkārtotus brīdinājumus par tirgus traucējumiem, tad šo traucējumu novēršanai pieņēma acīmredzami neatbilstošus pasākumus un tādējādi izjauca Padomes ieviesto līdzsvaru starp vietējiem ražotājiem un pārstrādātājiem, kas veic importu.
Attiecībā uz Regulas Nr. 57/2012 atcelšanu prasītāji piemēro tikai pirmo, ceturto un sesto pamatu.
Pakārtoti, prasītāji iepriekš minētos pamatus attiecībā uz Regulu Nr. 1239/2011 un Regulu Nr. 1308/2011 piemēro kā iebildi par prettiesiskumu, pamatojoties uz LESD 277. pantu. Ja Tiesa noraidītu šos atcelšanas pamatus, prasītāji saskaņā ar LESD 277. pantu izvirza iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulas Nr. 1234/2007 186. panta a) punktu un 187. pantu, uz ko balstās apstrīdētās regulas, un pieprasa šo Regulas Nr. 1234/2007 noteikumu, kā arī apstrīdēto regulu atcelšanu.
____________1 - Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV L 299, 1. lpp.).