Lieta T-287/04

Lorte, SL u.c.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Prasība atcelt tiesību aktu − Regula (EK) Nr. 864/2004 un Regula (EK) Nr. 865/2004 − Atbalsta shēma olīveļļas nozarē − Fiziskas personas un juridiskas personas − Individuālas skaršanas neesamība − Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Regula, ar ko nosaka atbalsta olīveļļas ražotājiem aprēķināšanas kritērijus – Olīveļļas ražotāju un ražotāju apvienību prasība – Vispārpiemērojams akts – Prasītāji, kas nav skarti individuāli – Nepieņemamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Pieņemamība – Nosacījumi

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Nosacījuma par nepieciešamību būt skartam individuāli interpretācija “contra legem” – Nepieļaujamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

1.      Olīveļļas ražotāju un ražotāju apvienību prasība atcelt tiesību aktu, kas celta par 1. panta 7., 11. un 20. punktu Regulā (EK) Nr. 864/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī šīs regulas pielikumu, ir nepieņemama.

Faktiski, ciktāl tās paredz kritērijus atbalsta aprēķināšanai olīveļļas nozarē vispārējā un abstraktā formā, neņemot vērā katra ražotāja īpašos apstākļus, minētās regulas apstrīdētās normas kopumā, ņemot vērā to raksturu un piemērojamību, uzskatāmas par vispārpiemērojamiem aktiem, nevis par lēmumiem EKL 249. panta izpratnē.

Turklāt šajā lietā apstrīdētās normas prasītājas skar tieši objektīvu faktisko apstākļu dēļ, proti, kā ražotājus un apvienības, kuru biedri ražojuši olīveļļu atskaites periodā un ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar vienu no tiesību aktos paredzētajām atbalsta shēmām. Šādi apstākļi pastāv saistībā ar tās regulas mērķi, kurā ietilpst konkrētās apstrīdētās normas, tas ir, saistībā ar jaunas atbalsta shēmas izveidošanu olīveļļas nozarē. Apstāklis, ka apstrīdētās normas var īpaši skart atsevišķus ražotājus, un, precīzāk, atbalsta aprēķināšanai noteiktu kritēriju dēļ var šiem ražotājiem liegt iespēju saņemt atbalstu, minētajām normām automātiski neatņem vispārpiemērojamo raksturu, ja vien tās ir piemērojamas visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, kas ir tādos pašos objektīvi noteiktos faktiskajos vai tiesiskajos apstākļos. Faktiski, nepietiek ar to, ka akts dažus tirgus dalībniekus ekonomiski skar vairāk nekā citus tās pašas nozares tirgus dalībniekus, lai uzskatītu, ka attiecīgais akts viņus ir skāris individuāli.

Tāpat apstāklis, ka valsts iestādes un Komisija pirms apstrīdēto normu pieņemšanas bija informējušas Padomi par prasītāju situāciju, tomēr nevar prasītājas individualizēt, attiecībā uz minētajām normām, jo nav pierādīts Kopienas tiesību normā noteikts Padomes pienākums kā vienu no nosacījumiem, lai saņemtu attiecīgo atbalstu, to īpaši ņemt vērā.

(sal. ar 38.–39., 41., 43.–44., 54., 62. punktu)

2.      Prasības, ko par tiesību aktu atcelšanu cēlušas apvienības, ir pieņemamas trīs veidu situācijās, proti, pirmkārt, ja tiesību norma profesionālai apvienībai skaidri piešķir procesuāla rakstura pilnvaras, otrkārt, ja apvienība pārstāv tādu uzņēmumu intereses, kam pašiem ir tiesības celt prasību, un, treškārt, ja apvienība ir individualizēta tādēļ, ka ir skartas pašas apvienības intereses, it īpaši tāpēc, ka tiesību akts, kuru lūdz atcelt, ietekmējis apvienības kā sarunu vadītājas pozīciju.

(sal. ar 64. punktu)

3.      Lai gan EKL 230. panta ceturtajā daļā izvirzītais individuālās skaršanas nosacījums patiešām ir interpretējams, ievērojot efektīvas tiesas aizsardzības principu, gadījumā, ja, ņemot vērā dažādos apstākļus, kas var individualizēt prasītāju, šādas interpretācijas rezultātā tiktu atcelts minētais nosacījums, kurš skaidri paredzēts Līgumā, tiktu pārsniegtas Kopienas tiesām Līgumā piešķirtās pilnvaras.

Turklāt, lai gan, bez šaubām, ir iespējams iedomāties citādu Kopienas vispārpiemērojamo tiesību aktu tiesiskuma kontroles sistēmu nekā tā, kas paredzēta Līgumā un kuras principi nekad nav grozīti, taču tādā gadījumā dalībvalstīm būtu jāveic pašlaik spēkā esošās sistēmas reforma atbilstoši LES 48. pantam.

(sal. ar 73.–74. punktu)