Apvienotās lietas C‑643/15 un C‑647/15
Slovākijas Republika
un
Ungārija
pret
Eiropas Savienības Padomi
Prasība atcelt tiesību aktu – Lēmums (ES) 2015/1601 – Pagaidu pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas Republikas un Grieķijas Republikas labā – Ārkārtas situācija, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums noteiktu dalībvalstu teritorijā – Šo valstspiederīgo pārcelšana uz citām dalībvalstīm – Pārcelšanas iedalījumi – LESD 78. panta 3. punkts – Juridiskais pamats – Piemērošanas nosacījumi – Jēdziens “leģislatīvs akts” – LESD 289. panta 3. punkts – Eiropadomes secinājumu saistošais raksturs attiecībā uz Eiropas Savienības Padomi – LES 15. panta 1. punkts un LESD 68. pants – Būtiski procedūras noteikumi – Eiropas Komisijas priekšlikuma grozījumi – Prasības par atkārtotu apspriešanos ar Eiropas Parlamentu un vienprātīgu balsojumu Eiropas Savienības Padomē – LESD 293. pants – Tiesiskās noteiktības un samērīguma principi
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 6. septembra spriedums
1. Iestāžu akti – Juridiskā būtība – Leģislatīvs akts – Jēdziens – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Izslēgšana
(LESD 78. panta 3. punkts, LESD 289. pants un LESD 294. pants)
2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Tvērums
(LESD 78. panta 2. un 3. punkts)
3. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Iespēja atkāpties no leģislatīva akta normām – Robežas – Nepieciešamība, lai pasākumiem būtu pagaidu raksturs
(LESD 78. panta 2. un 3. punkts; Padomes Lēmums 2015/1601)
4. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Termiņa noteikšana – Novērtējuma kritēriji
(LESD 78. panta 3. punkts; Padomes Lēmums 2015/1601)
5. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Jēdziens “pēkšņs”
(LESD 78. panta 3. punkts)
6. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Ciešas saiknes nepieciešamība starp ārkārtas situāciju un minēto pieplūdumu
(LESD 78. panta 3. punkts)
7. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Padomes rīcības brīvība attiecībā uz noteicamo pasākumu izvēli – Iespēja paredzēt pielāgošanās pasākumus, kas ļauj reaģēt uz situācijas attīstību
(LESD 78. panta 3. punkts)
8. Komisija – Pilnvaras – Likumdošanas iniciatīvas pilnvaras – Izmantošana, kas tiek veikta, ievērojot pilnvaru piešķiršanas un institucionālā līdzsvara principus – Piemērošana leģislatīvo aktu un neleģislatīvo aktu priekšlikumiem
(LES 13. panta 2. punkts; LESD 68. pants un LESD 78. panta 3. punkts)
9. Iestāžu akti – Sagatavošanas procedūra – Regulāra apspriešanās ar Parlamentu – Obligāta atkārtota apspriešanās sākotnējā priekšlikuma būtiska grozījuma gadījumā – Pienākuma apjoms
(LESD 113. pants)
10. Komisija – Pilnvaras – Likumdošanas iniciatīvas pilnvaras – Pilnvaras grozīt priekšlikumu – Īstenošanas nosacījumi – Priekšlikums pagaidu pasākumiem par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums
(LESD 78. panta 3. punkts un LESD 293. panta 2. punkts)
11. Komisija – Pilnvaras – Likumdošanas iniciatīvas pilnvaras – Pilnvaras grozīt priekšlikumu – Iespēja komisāru kolēģijai pilnvarot noteiktus tās locekļus veikt grozījumus
(LESD 293. panta 2. punkts; Komisijas reglamenta 13. pants)
12. Padome – Apspriedes – Valodu lietojums – Iespēja ierosināt tiesību akta projekta grozījumus vienā Savienības oficiālajā valodā – Pieļaujamība – Nosacījums – Dalībvalsts iebildumu neesamība
(LES 3. panta 3. punkta ceturtā daļa; Padomes Lēmuma 2009/937 pielikuma 14. pants)
13. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Tvērums – Savienības likumdevēja rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Vērtējums, ņemot vērā tiesību akta pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju
(LES 5. panta 4. punkts; LESD 78. panta 3. punkts)
14. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Šo valstspiederīgo pārcelšana uz citu dalībvalstu teritoriju – Pārbaude tiesā – Robežas – Skaitliski noteiktas pārcelto personu sadales starp dalībvalstīm paredzēšana – Pieļaujamība – Solidaritātes principa ievērošana un atbildības taisnīga sadalīšana starp dalībvalstīm
(LESD 78. panta 3. punkts un LESD 80. pants)
15. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Šo valstspiederīgo pārcelšana uz citu dalībvalstu teritoriju – Pienākums ņemt vērā kulturālas vai lingvistiskas saites esamību starp katru valstspiederīgo un pārcelšanas dalībvalsti – Neesamība
(LESD 78. panta 3. punkts un LESD 80. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants)
16. Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pamati, kas atšķiras no atbalstītā pamatlietas dalībnieka izvirzītajiem pamatiem – Pieņemamība – Nosacījums – Saikne ar strīda priekšmetu
(Tiesas statūtu 40. pants; Tiesas Reglamenta 129. pants un 132. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
17. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Šo valstspiederīgo pārcelšana uz citām dalībvalstīm – Pienākums nodrošināt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību pret pārcelšanas lēmumu
(LESD 78. panta 3. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)
18. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir noteikusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Šo valstspiederīgo pārcelšana uz citu dalībvalstu teritoriju – Lēmums 2015/1601 par pasākumiem Grieķijas un Itālijas labā – Valstspiederīgo sadales kārtība – Valstspiederīgā vēlmju ņemšana vērā attiecībā uz uzņemošo dalībvalsti – Izslēgšana
(LESD 78. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punkts; Padomes Lēmuma 2015/1601 5. panta 3. punkts)
19. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Pagaidu pasākumi, kurus Padome ir pieņēmusi par labu dalībvalstīm, kas ir ārkārtas situācijā, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums – Šo valstspiederīgo pārcelšana uz citām dalībvalstīm – Pārcelšanas kvalificēšana kā izraidīšana uz trešo valsti – Izslēgšana
(LESD 78. panta 3. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pants)
1. Tiesību akts var tikt kvalificēts kā Savienības leģislatīvais akts tikai tad, ja tas ir pieņemts uz tāda Līgumu noteikuma pamata, kurā ir tieša atsauce vai nu uz parasto likumdošanas procedūru, vai īpašo likumdošanas procedūru. No tā izriet, ka no prasības par apspriešanos ar Parlamentu, kura ir atrodama Līgumu noteikumos, kas ir attiecīgā akta juridiskais pamats, nevar secināt, ka šā akta pieņemšanai būtu piemērojama īpašā likumdošanas procedūra.
Līdz ar to – tā kā LESD 78. panta 3. punktā, kurā ir paredzēts, ka Padome pieņem tajā minētos pagaidu pasākumus pēc Komisijas priekšlikuma un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, nav nekādas tiešas atsauces nedz uz parasto likumdošanas procedūru, nedz īpašo likumdošanas procedūru – ir uzskatāms, ka pasākumi, kuri var tikt noteikti, pamatojoties uz šo normu, ir jākvalificē kā neleģislatīvi akti, jo tie netiek pieņemti likumdošanas procedūras rezultātā.
(skat. 62. un 64.–66. punktu)
2. LESD 78. panta 2. un 3. punktā minētajiem noteikumiem ir papildinošs raksturs, kas ļauj Savienībai kopējās patvēruma politikas ietvaros noteikt daudzveidīgus pasākumus, lai sev piešķirtu instrumentus, kuri it īpaši ir nepieciešami efektīvai migrācijas krīzes situāciju risināšanai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Šajā ziņā, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jēdziens “pagaidu pasākumi” LESD 78. panta 3. punkta izpratnē ir jāsaprot pietiekami plaši, lai ļautu Savienības iestādēm veikt visus pagaidu pasākumus, kuri nepieciešami, lai efektīvi un ātri reaģētu uz ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums.
(skat. 74. un 77. punktu)
3. Lai gan ir taisnība, ka uz LESD 78. panta 3. punkta pamata noteiktie pagaidu pasākumi principā var ietvert atkāpi no leģislatīvo aktu noteikumiem, šādām atkāpēm tomēr ir jābūt ierobežotām attiecībā gan uz to materiālo piemērojamību, gan piemērojamību laikā, tādējādi, ka tās aprobežojas ar ātru un efektīvu reaģēšanu uz konkrētu krīzes situāciju, izmantojot pagaidu instrumentu, kas izslēdz to, ka šo pasākumu mērķis vai sekas var būt leģislatīvo aktu pastāvīga un vispārēja aizstāšana vai grozīšana, šādi apejot LESD 78. panta 2. punktā paredzēto parasto likumdošanas procedūru.
Lēmumā 2015/1601 paredzētās atkāpes, ar kurām ir noteikti pagaidu pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā par labu Itālijai un Grieķijai, atbilst šīm prasībām. Proti, minētajā lēmumā paredzētās atkāpes ir piemērojamas tikai divus gadus ilgā laikposmā, ievērojot pagarināšanas iespēju. Turklāt tās attiecas uz ierobežotu skaitu konkrētu trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu Grieķijā vai Itālijā, kuriem ir kāda no Lēmumā 2015/1601 minētajām valstspiederībām, kuri tiks pārcelti no kādas no šīm abām dalībvalstīm un kuri ir ieradušies vai ieradīsies minētajās dalībvalstīs noteiktā laikposmā.
(skat. 78.–80. punktu)
4. LESD 78. panta 3. punktā, kaut arī tajā ir prasīts, lai tajā paredzētie pasākumi būtu pagaidu, Padomei tomēr ir atstāta rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā noteikt to piemērošanas periodu atkarībā no lietas apstākļiem un it īpaši ņemot vērā ārkārtas situācijas īpatnības, kas attaisno šos pasākumus.
Runājot par Lēmumu 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, Padome nav acīmredzami pārkāpusi savu rīcības brīvību, nosakot šajā lēmumā paredzēto pasākumu ilgumu uz 24 mēnešiem. Proti, šī izvēle šķiet pamatota, ņemot vērā faktu, ka ievērojama skaita personu pārcelšana ir operācija, kura ir vienlaikus iepriekš nepieredzēta un sarežģīta un kurai, pirms tā rada konkrētas sekas, ir nepieciešams noteikts sagatavošanas un īstenošanas laiks, it īpaši attiecībā uz koordināciju starp dažādu dalībvalstu iestādēm. Šajā ziņā nevar tikt pamatoti apgalvots, ka Lēmumam 2015/1601 nav pagaidu rakstura, tāpēc ka tam būs ilgtermiņa sakas. Proti, ja būtu jāņem vērā pārcelšanas pasākuma seku ilgums attiecībā uz pārceltajām personām, lai novērtētu to pagaidu raksturu LESD 78. panta 3. punkta izpratnē, uz šā noteikuma pamata nevarētu tikt veikts neviens tādu personu pārcelšanas pasākums, kurām nepārprotami ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, jo šādas vairāk vai mazāk ilgtermiņa sekas ir nesaraujami saistītas ar šādu pārcelšanu.
(skat. 92. un 96.–99. punktu)
5. Par “pēkšņu” LESD 78. panta 3. punkta izpratnē var tikt kvalificēts trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums tādā apmērā, kas ir bijis neparedzams, kaut arī tas noticis vairākus gadus ilgstošas migrācijas krīzes kontekstā, jo tas padara neiespējamu Savienības kopējās patvēruma sistēmas normālu darbību.
(skat. 114. punktu)
6. Runājot par vārdu “ko raksturo” interpretāciju, ar kuriem ir kvalificēta LESD 78. panta 3. punktā paredzētā “ārkārtas situācija” – lai gan minētās normas valodu redakciju mazākajā daļā ir lietots nevis šis jēdziens, bet gan jēdziens “izraisa”, šie abi jēdzieni šā noteikuma kontekstā un ņemot vērā tā mērķi, kas ir ļaut ātri veikt pagaidu pasākumus, lai efektīvi risinātu ārkārtas situāciju migrācijas jomā, ir jāsaprot tāpat kā prasība par pietiekami ciešas saiknes esamību starp attiecīgo ārkārtas situāciju un trešo valstu valstspiederīgo pēkšņo pieplūdumu.
(skatīt 125. punktu)
7. Ņemot vērā faktu, ka migrācijas plūsmu raksturīga iezīme ir apstāklis, ka tās var ātri attīstīties, it īpaši personām pārvietojoties uz citam dalībvalstīm, LESD 78. panta 3. punktam nav pretrunā tas, ka pielāgošanās mehānismi papildina uz šīs normas pamata noteiktos pagaidu pasākumus. Proti, minētajā noteikumā Padomei ir piešķirta plaša rīcības brīvība, izvēloties pasākumus, ko var veikt, lai ātri un efektīvi reaģētu uz konkrētu ārkārtas situāciju, kā arī iespējamu tās attīstību, kura varētu notikt. Ārkārtas situācijas risināšana neizslēdz risinājumam piemītošu attīstības un pielāgošanās raksturu, ja vien tiek saglabāts tā pagaidu raksturs.
(skat. 131.–134. punktu)
8. Pilnvaru piešķiršanas un institucionālā līdzsvara princips ir piemērojami Komisijas iniciatīvas pilnvarām, uz LESD 78. panta 3. punkta pamata pieņemot neleģislatīvus aktus, tādus kā lēmums, ar kuru ir noteikti pagaidu pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā par labu konkrētām dalībvalstīm. Šajā sakarībā LESD 78. panta 3. punktā Komisijas iniciatīvas pilnvaras nav pakārtotas Eiropadomes iepriekš noteiktu pamatnostādņu pastāvēšanai LESD 68. panta izpratnē.
Turklāt LESD 78. panta 3. punktā Padomei ir ļauts noteikt pasākumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Institucionālā līdzsvara princips aizliedz Eiropadomei grozīt šo noteikumu par balsošanu, savos secinājumos, kas ir pieņemti atbilstoši LESD 68. pantam, paredzot noteikumu, ka Padomei ir jābalso vienprātīgi. Taču, ciktāl noteikumi par to, kādā veidā Savienības iestādes pieņem lēmumus, ir paredzēti Līgumos un nav ne dalībvalstu, ne arī pašu iestāžu rīcībā, tiktāl tikai Līgumos un tikai īpašos gadījumos iestādei var tikt piešķirtas tiesības grozīt Līgumos noteikto lēmumu pieņemšanas procedūru.
(skat. 146.–149. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 160.–162. punktu)
10. Saskaņā ar LESD 293. panta 2. punktu, ja Padome vēl nav lēmusi par Komisijas priekšlikumu, pēdējā minētā var jebkurā laikā grozīt savu priekšlikumu, kamēr turpinās Savienības tiesību akta pieņemšanas procedūra. Grozītajiem priekšlikumiem, ko pieņem Komisija nav obligāti jābūt rakstveida formā, ja tie ir daļa no Savienības aktu pieņemšanas procesa, kuram ir raksturīga noteikta veida elastība, kas ir vajadzīga, lai panāktu iestāžu viedokļu konverģenci.
Īpašajā LESD 78. panta 3. punkta kontekstā var tikt uzskatīts, ka Komisija ir īstenojusi savas LESD 293. panta 2. punktā minētās grozīšanas pilnvaras, jo no šīs iestādes līdzdalības attiecīgā akta pieņemšanas procesā skaidri izriet, ka grozīto priekšlikumu ir apstiprinājusi Komisija. Šāda interpretācija atbilst LESD 293. panta 2. punktam, kura mērķis ir aizsargāt Komisija iniciatīvas pilnvaras.
(skat. 177., 179. un 181. punktu)
11. No Komisijas reglamenta 13. panta, kas ir interpretēts, ņemot vērā LESD 293. panta 2. punktu, kura mērķis ir aizsargāt Komisijas iniciatīvas pilnvaras, izriet, ka komisāru kolēģija var pilnvarot noteiktus savus locekļus procedūras gaitā veikt grozījumus Komisijas priekšlikumā tajās robežās, kuras tā ir iepriekš noteikusi.
(skat. 185. punktu)
12. Kaut arī Savienība ir apņēmusies saglabāt daudzvalodību, kuras nozīmība ir atgādināta LES 3. panta 3. punkta ceturtajā daļā, nekas neliedz Padomei interpretēt tās reglamenta 14. pantu tādējādi, ka, lai gan tā 1. punktā ir prasīts, ka projektiem, uz kuriem “pamatojas” Padomes apspriedes, principā ir jābūt sagatavotiem visās Savienības oficiālajās valodās, šā paša panta 2. punktā ir paredzēts vienkāršots valodu režīms attiecībā uz grozījumiem, kuriem nav obligāti jābūt pieejamiem visās Savienības oficiālajās valodās. Tikai tad, ja kāda dalībvalsts iebilst, tās norādītās valodu redakcijas arī esot jāiesniedz Padomē, pirms tā var turpināt apspriešanos. Šāda interpretācija rada līdzsvarotu un elastīgu rezultātu, kas veicina Padomes darba efektivitāti un raitumu.
(skat. 201. un 203. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 206.–208. punktu un 221. punktu)
14. Tādas nopietnas ārkārtas situācijas kontekstā, kuru raksturo masīvs un pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums dalībvalstīs, ir jāatzīst, ka lēmumu izveidot saistošu mehānismu 120 000 personu pārcelšanai uz LESD 78. panta 3. punkta pamata, kaut arī tam ir jābūt pamatotam ar objektīviem kritērijiem, Tiesa var atcelt tikai tad, ja tiktu konstatēts, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome, ņemot vērā šajā brīdī pieejamo informāciju un datus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā tādējādi, ka tajos pašos termiņos būtu bijis iespējams pieņemt citu mazāk ierobežojošu pasākumu, kas ir vienlīdz efektīvs.
Šajā ziņā, runājot par argumentāciju, saskaņā ar kuru apstrīdētais lēmums esot uzskatāms par nesamērīgu pasākumu, jo tajā nevajadzīgi tiekot noteikts saistošs mehānisms, kas ietver skaitliski noteiktu un obligātu pārcelto personu sadali starp dalībvalstīm iedalījumu formā, nešķiet, ka Padome, izvēloties noteikt šādu saistošu pārcelšanas mehānismu, būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Proti, Padome, tai šajā ziņā piešķirtās rīcības brīvības ietvaros var pamatoti uzskatīt, ka pārcelto personu sadales saistošais raksturs ir nepieciešams, ņemot vērā īpašo ārkārtas situāciju, kurā apstrīdētais lēmums ir jāpieņem. Turklāt, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padomei bija jāīsteno solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma starp dalībvalstīm princips, tostarp finansiālo seku ziņā, kas, īstenojot Savienības kopējo patvēruma politiku, ir piemērojams, pamatojoties uz LESD 80. pantu. Tādējādi Padomei nevar pārmest, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka tai, ņemot vērā situācijas īpašo ārkārtējo raksturu, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, lasītu kopā ar LESD 80. pantu un tajā noteikto dalībvalstu savstarpējās solidaritātes principu, ir jāveic pagaidu pasākumi, ko veido saistoša pārcelšanas mehānisma noteikšana.
(skat. 235., 236., 245., 246., 252. un 253. punktu)
15. Ja viena vai vairākas dalībvalstis atrodas ārkārtas situācijā LESD 78. panta 3. punkta izpratnē, slogs, ko rada uz šā noteikuma pamata pieņemtie pagaidu pasākumi par labu šai vai šīm dalībvalstīm, principā ir jāpārdala starp visām pārējām dalībvalstīm atbilstoši solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma starp dalībvalstīm principam, jo atbilstoši LESD 80. pantam šis princips attiecas uz Savienības politiku patvēruma jomā. Līdz ar to Komisija un Padome, pieņemot lēmumu, ar ko ir noteikti pagaidu pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā par labu konkrētām dalībvalstīm, pamatoti uzskata, ka pārcelto pieteikuma iesniedzēju sadale starp visām dalībvalstīm atbilstoši LESD 80. pantā noteiktajam principam ir fundamentāls minētā lēmuma elements.
Šajā ziņā, ja pārcelšanai būtu jābūt strikti piesaistītai nosacījumiem par kulturālu vai lingvistisku saišu pastāvēšanu starp katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un pārcelšanas mērķa dalībvalsti, tas nozīmētu, ka šo pieteikumu iesniedzēju sadale starp visām dalībvalstīm, ievērojot no LESD 80. panta izrietošo solidaritātes principu, un tādējādi – saistoša pārcelšanas mehānisma noteikšana – būtu neiespējama. Katrā ziņā ir jāpiebilst, ka apsvērumus, kuri ir saistīti ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju etnisko izcelsmi, nevar ņemt vērā, jo tie acīmredzami ir pretrunā Savienības tiesībām, it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantam.
(skat. 291., 292., 304. un 305. punktu)
16. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 303. punktu)
17. Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību ir jānodrošina valsts līmenī pret jebkādu lēmumu, kas valsts iestādei ir jāpieņem pārcelšanas procedūras ietvaros uz LESD 78. panta 3. punkta pamata.
(skat. 325. punktu)
18. Sistēma, kas ir izveidota ar Lēmumu 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, tāpat kā sistēma, kas ir izveidota ar Regulu Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, balstās uz objektīviem kritērijiem, nevis uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja izteiktam vēlmēm. It īpaši minētās regulas 13. panta 1. punktā paredzētais noteikums par pirmās ieceļošanas dalībvalsts atbildību, pamatojoties uz kuru tiek noteikta atbildīgā dalībvalsts, kas ir vienīgais šajā regulā paredzētais noteikums, no kura ir izdarīta atkāpe Lēmumā 2015/1601, nav saistīts ar pieteikuma iesniedzēja vēlmēm attiecībā uz noteiktu uzņemošo dalībvalsti un tā mērķis nav konkrēti nodrošināt, ka pastāv lingvistiska, kulturāla vai sociāla saikne starp šo pieteikuma iesniedzēju un atbildīgo dalībvalsti.
Visbeidzot, kaut arī labumguvēju dalībvalstu iestādēm ir atstāta noteikta rīcības brīvība, kad tās, pamatojoties uz Lēmuma 2015/1601 5. panta 3. punktu, nosaka atsevišķus pieteikumu iesniedzējus, kurus var pārcelt uz noteiktu pārcelšanas mērķa dalībvalsti, šāda brīvība ir pamatota, ņemot vērā šā lēmuma mērķi, kas ir mazināt spiedienu uz Grieķijas un Itālijas patvēruma sistēmām, kuru rada ievērojams skaits pieteikumu iesniedzēju, viņus īsos termiņos un efektīvi pārceļot uz citām dalībvalstīm, atbilstoši Savienības tiesībām un it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētajām pamattiesībām. Turklāt Savienības tiesībās pieteikuma iesniedzējiem nav atļauts izvēlēties dalībvalsti, kura ir atbildīga par viņu pieteikuma izskatīšanu. Proti, Regulā Nr. 604/2013 paredzētie kritēriji par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanai nav saistīti ar pieteikuma iesniedzēja vēlmēm attiecībā uz noteiktu uzņemošo dalībvalsti.
(skat. 333., 334., 337. un 339. punktu)
19. Taču pārcelšanas operācijas ietvaros uz LESD 78. panta 3. punkta veikta starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšana no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā nodrošināt viņa pieteikuma izskatīšanu sapratīgos termiņos nevar tikt uzskatīta par izraidīšanu uz trešo valsti. Gluži pretēji, runa ir par Savienības līmenī veiktu krīzes pārvaldības pasākumu, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantā atzīto pamattiesību uz patvērumu efektīvu īstenošanu, ievērojot 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstīto Konvenciju par bēgļa statusu.
(skat. 342. un 343. punktu)