VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2015. gada 23. septembrī

Lieta T‑114/13 P

Maria Concetta Cerafogli

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Apelācija – ECB personāls – Sūdzība par diskrimināciju un psiholoģisku vardarbību – ECB lēmums izbeigt pēc iesniegtās sūdzības uzsākto administratīvo izmeklēšanu – Atteikums piekļūt pierādījumiem administratīvā procesa laikā – Lūguma pieprasīt iesniegt pierādījumus tiesvedības laikā noraidīšana – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Kļūda tiesību piemērošanā

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 12. decembra spriedumu lietā F‑43/10 Cerafogli/ECB (Krājums‑CDL, EU:F:2012:184), ar ko tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 12. decembra spriedumu lietā F‑43/10 Cerafogli/ECB. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajos procesos – Apjoms

2.      Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Sacīkstes princips – Apjoms

3.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Tiesības un pienākumi – Iekšējā izmeklēšana saistībā ar iespējamo psiholoģisko vardarbību – Sūdzības iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam un piekļūt izmeklēšanas lietas materiāliem – Robežas

4.      Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Lūgums iesniegt dokumentus – Lūgums attiecībā uz izmeklēšanas ziņojumā, kas ir ticis sagatavots sakarā ar sūdzību par diskrimināciju un psiholoģisko vardarbību, ietverto informāciju – Savienības tiesas pienākums līdzsvarot prasītāja intereses lietderīgi īstenot savas tiesības efektīvi vērsties tiesā un problēmas, kas var izrietēt no minētā ziņojuma elementu izpaušanas – Apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 47. pants)

5.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas atteikuma noteikt procesa organizatoriskos pasākumus vai pierādījumu savākšanas pasākumus pārbaude Vispārējā tiesā – Apjoms

(LESD 256. panta 2. punkts; Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 32.–34. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 2008. gada 18. decembris, Sopropé, C‑349/07, Krājums, EU:C:2008:746, 36. punkts; 2013. gada 10. septembris, G. un R., C‑383/13 PPU, Krājums, EU:C:2013:533, 32. punkts, un 2013. gada 22. oktobris, Sabou, C‑276/12, Krājums, EU:C:2013:678, 38. punkts.

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2009. gada 2. decembris, Komisija/Īrija u.c., C‑89/08 P, Krājums, EU:C:2009:742, 50. punkts.

3.      Sūdzības iesniedzēja situāciju sūdzības saistībā ar psiholoģisko vardarbību kontekstā nevar pielīdzināt tās personas situācijai, kas ir sūdzības priekšmets, un procesuālās tiesības, kas ir atzīstamas par labu personai, kurai tiek pārmesta psiholoģiskā vardarbība, atšķiras no tām – ierobežotākām – tiesībām, kuras administratīvajā procesā ir sūdzības iesniedzējam, kas uzskata, ka ir psiholoģiskās vardarbības upuris.

(sal. ar 40. punktu)

4.      Tiesības efektīvi vērsties tiesā nozīmē, ka sūdzības iesniedzējs, kura sūdzība saistībā ar psiholoģisko vardarbību ir noraidīta, Savienības tiesā var apstrīdēt viņam nelabvēlīgu aktu visos tā elementos, attiecīgajā gadījumā apgalvodams, ka izmeklēšanas ziņojumā nav pareizi atspoguļotas liecības, ar kurām šis noraidījums ir pamatots. Šīs tiesības var nozīmēt, ka prasītājam, lai tas varētu lietderīgi paust savus argumentus, ir jābūt iespējai pašam pārbaudīt, vai izmeklēšanas ziņojums atbilst to liecību protokoliem, ar kuriem minētais ziņojums ir pamatots, vai vismaz lūgt Civildienesta tiesai, lai tā iepazītos ar šiem pierādījumiem, ievērojot tās Reglamenta 47. pantā paredzētos konfidencialitātes nosacījumus. Tādējādi Civildienesta tiesai atbilstoši tās Reglamenta 47. panta 2. punktam ir jālīdzsvaro prasītāja intereses iegūt šos pierādījumus, kas ir vajadzīgi, lai tas varētu lietderīgi īstenot savas tiesības efektīvi vērsties tiesā, no vienas puses, un problēmas, kas var izrietēt no šo apstākļu izpaušanas, no otras puses.

(sal. ar 43. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2012. gada 21. jūnijs, IFAW Internationaler Tierschutz-Fonds/Komisija, C‑135/11 P, Krājums, EU:C:2012:376, 73. punkts.

5.      Civildienesta tiesai principā ir rīcības brīvība, lai novērtētu, vai ir lietderīgi pieprasīt sniegt informāciju, kas ir vajadzīga tās izskatāmo strīdu risinājumam. Tas, vai procesuālajiem dokumentiem ir pierādījumu vērtība vai nav, ietilpst Civildienesta tiesas patstāvīgajā faktu vērtējumā, un uz to neattiecas apelācijas tiesvedības ietvaros veicamā pārbaude Vispārējā tiesā, izņemot pirmās instances tiesai iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu vai gadījumu, ja šīs tiesas konstatējumu būtiska neprecizitāte izriet no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem.

Tomēr, ja prasītājam nav tikusi pienācīgi dota iespēja administratīvajā procesā piekļūt pierādījumiem, kas ir noteicoši saistībā ar šī procesa iznākumu, no tā nevar prasīt, lai tas pietiekami pierādītu kļūdas faktos, kuru konstatējums ir atkarīgs no to pierādījumu pārbaudes, kuriem piekļuve tam tika liegta. Tieši pretēji, ja prasītājs sniedz sākotnējus pierādījumus savu apgalvojumu atbalstam, Civildienesta tiesai ir jāpieprasa sniegt pierādījumus, kas ir nepieciešami šīs argumentācijas pamatojuma vērtējumam.

(sal. ar 44. un 45. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2009. gada 16. jūlijs, Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland/Komisija, C‑385/07 P, Krājums, EU:C:2009:456, 163. punkts un tajā minētā judikatūra.