Apvienotās lietas T‑168/10 un T‑572/10

Eiropas Komisija

pret

Société d’économie mixte d’équipement de l’Aveyron (SEMEA) un

Commune de Millau

Šķīrējklauzula – Subsīdiju piešķiršana vietējās attīstības darbības veikšanai, kas ietvēra sagatavošanas darbu īstenošanu un Eiropas Vietējo uzņēmumu centra atvēršanu Mijo [Millau] (Francija) – Daļēja izmaksāto avansa maksājumu atmaksāšana – Prasības, kas celta pret Francijā reģistrētu sabiedrību, kura ir izslēgta no komercdarbības un sabiedrību reģistra, pieņemamība – Francijas tiesiskā regulējuma piemērošana – Administratīvais līgums – Nepamatotu maksājumu atgūšana – Noilgums – Iespēja atsaukties uz šķīrējklauzulu – Parāda pārņemšana – Aksesuāru sastāvdaļu teorija – Apsolījuma līgums par labu trešai personai

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. septembra spriedums

1.      Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Prasība, kas celta pret sabiedrību, kura ir izslēgta no komercdarbības un sabiedrību reģistra – Pieņemamības novērtējums atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam

(LESD 256. panta 1. punkta pirmā daļa un LESD 272. pants)

2.      Valsts tiesības – Francijas tiesības – Vietējas sabiedrības ar jauktu kapitālu, kura ir izslēgta no komercdarbības un sabiedrību reģistra, parādu piedziņa

3.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

(LESD 340. panta otrā daļa)

5.      Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Vispārējās tiesas kompetence, kas noteikta tikai atbilstoši LESD 272. pantam un šķīrējklauzulai – Valsts tiesiskā regulējama piemērošana saistībā ar kompetenci – Izslēgšana

(LESD 272. pants)

6.      Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Šķīrējklauzulas piemērošana trešai personai ar līgumā noteiktu apsolījumu par labu trešai personai – Pieļaujamība – Iespēja vienpusēji izbeigt līgumu – Ierobežojumi

(LESD 272. pants)

7.      Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Šķīrējklauzulas formas prasība – Noformēšana rakstveidā

(LESD 272. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 5.a punkts)

1.      Prasība, kas celta saskaņā ar šķīrējklauzulu atbilstoši LESD 272. pantam, ir nepieņemama tad, ja tās iesniegšanas dienā atbildētājai sabiedrībai nebija ne tiesībspējas, ne procesuālās rīcībspējas. Šajā sakarā ir jāpiemēro tiesību normas, ar ko reglamentē konkrētās sabiedrības izveidošanu.

Šajā ziņā gadījumā, ja piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir atzīta iespēja, ka sabiedrības juridiskās personas statuss saglabājas ar likvidāciju saistītajām vajadzībām, ja trešā persona prasa atgūt no sabiedrības parādu, kas ir radies saistībā ar sabiedrības darbību, tad prasība par šāda parāda samaksu ir pieņemama, neskatoties uz sabiedrības izslēgšanu no komercdarbības un sabiedrību reģistra.

(sal. ar 52.–55. un 57. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 52.–56., 63.–67., 71., 78.–83., 85.–89., 92.–96., 127., 128., 154. un 156.–158. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 99. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 106. un 107. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 115.–119., 123. un 148. punktu)

6.      Tādas šķīrējklauzulas iekļaušana līgumā, kas ļauj Savienībai nodot strīdu starp to un trešo personu izskatīšanai Savienības tiesā, nav pretrunā LESD 272. panta prasībai, saskaņā ar kuru šādai klauzulai ir jābūt ietvertai līgumā, ko noslēgusi Savienība vai kas noslēgts tās vārdā. Pirmkārt, apsolījuma līgums par labu trešai personai var tikt uzskatīts kā apsolījums par labu Savienībai. Otrkārt, ir tiesa, ka šī LESD 272. panta prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tas, ka Savienības tiesas kompetenci attiecībā uz strīdiem par līgumiem varētu pamatot pretēji Savienības gribai. Tomēr tādu šķīrējklauzulu, kas ir nolīgta vienīgi par labu Savienībai, nevar izmantot pret Savienību pretēji tās gribai.

Turklāt, tā kā šķīrējklauzula ir līgumtiesisks nosacījums, nekas neliedz to izvērtēt atbilstoši vispārējiem līgumu tiesību principiem, kas izriet no dalībvalstu tiesību sistēmām. Pat ja viens no šādiem principiem noteic, ka līgums ir saistošs tikai to slēdzējām pusēm, šis princips neliedz, ka divas puses ar apsolījumu par labu trešai personai var nodot zināmas tiesības trešai personai. Šajā ziņā no līgumtiesību vispārējiem principiem izriet, ka apsolījums par labu trešai personai var izrietēt no skaidri noslēgta līguma starp otru līdzēju un apsolītāju, lai trešai personai nodotu zināmas tiesības. Šādu apsolījumu par labu trešai personai var arī izsecināt no līguma mērķa vai lietas apstākļiem.

Turklāt saskaņā ar zināmiem nosacījumiem apsolītājs un otrs līdzējs apsolījuma līgumā par labu trešai personai var atteikties vai grozīt līguma noteikumus, ar ko tiek piešķirtas attiecīgās tiesības. Tomēr, piemērojot līgumtiesību vispārējos principus, tas ir iespējams vienīgi pēc tam, kad trešā persona, kas ir tiesību ieguvēja, ir darījusi zināmu apsolītājam un otram līdzējam, ka tā vēlas izmantot savas tiesības.

(sal. ar 134., 135., 138. un 144. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 145. un 146. punktu)