Tiesas (virspalāta) 2022. gada 15. novembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Senatsverwaltung für Inneres und Sport, Standesamtsaufsicht/TB
(Lieta C-646/20) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Laulības šķiršana – Regula (EK) Nr. 2201/2003 – 2. panta 4. punkts un 21. pants – Jēdziens “spriedums” – Tādas laulības šķiršanas atzīšana dalībvalstī, par kuru panākta laulāto vienošanās un kuru ir pasludinājusi citas dalībvalsts civilstāvokļa aktu amatpersona – Kritērijs, kas ļauj noteikt “sprieduma” esamību)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Senatsverwaltung für Inneres und Sport, Standesamtsaufsicht
Atbildētājs: TB
Piedaloties: Standesamt Mitte von Berlin, RD
Rezolutīvā daļa
Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 2. panta 4. punkts
it īpaši šīs regulas 21. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem ir jāinterpretē tādējādi, ka
izcelsmes dalībvalsts civilstāvokļa aktu amatpersonas sagatavots laulības šķiršanas akts, kurā ir ietverta laulāto noslēgta vienošanās par laulības šķiršanu, ko viņi ir apstiprinājuši šīs amatpersonas klātbūtnē atbilstoši šīs dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem, ir “spriedums” šī 2. panta 4. punkta izpratnē.
____________
1 OV C 44, 8.2.2021.