Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā F-15/10 Andres u.c./ECB 2014. gada 21. februārī iesniedza Carlos Andres un 150 citi prasītāji
(lieta T-129/14 P)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Carlos Andres un 150 citi prasītāji (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis – L. Levi, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Centrālā banka (ECB)
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā F-15/10;
tā rezultātā apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumus pirmajā instance un tādējādi:
atcelt algas aprēķina paziņojumus par 2009. gada jūniju, ciktāl ar šiem algas aprēķina paziņojumiem attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējiem pirmo reizi ievieš pensijas režīma reformu, par ko 2009. gada 4. maijā lēmusi Padome, kā arī atcelt šādā pašā apmērā visus vēlākos algas aprēķina paziņojumus, kā arī nākamos pensijas aprēķina paziņojumus;
ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumus noraidīt pārskatīšanas lūgumus (“administrative review”) un iekšējās sūdzības (“grievance procedure”), lēmumus, kas ir datēti attiecīgi ar 2009. gada 28. augustu un 17. decembri;
tādējādi:
piespriest atbildētājai samaksāt starpību starp darba samaksu un pensiju, kas izriet no iepriekš minētā Padomes 2009. gada 4. maija lēmuma, salīdzinājumā ar to, ja tiek piemērots iepriekšējais pensijas režīms; šai darba samaksas un pensijas starpībai ir pieskaitāmi nokavējuma procenti no 2009. gada 15. jūnija un turpmāk no katra mēneša 15. datuma līdz samaksai pilnībā; nosakot šos procentus ECB likmes līmenī, tai pieskaitot 3 punktus;
piespriest atbildētājai samaksāt atlīdzinājumu un procentus par kaitējumu, kas nodarīts pirktspējas zuduma dēļ; novērtējot šo pirktspēju ex aequo et bono, un provizoriski 1 % apmērā no katra apelācijas sūdzības iesniedzēja ikmēneša darba samaksas;
piespriest ECB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.Pamati un galvenie argumentiSavas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza astoņus pamatus.Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Nodarbinātības kārtības III pielikuma 6.8. punkta pārkāpums, tiesiskuma principa un tiesiskās noteiktības principa pārkāpums un Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpums.Ar otro pamatu tiek apgalvots Uzraudzības komitejas kompetences pārkāpums, Nodarbinātības kārtības III pielikuma pārkāpums un Uzraudzības komitejas mandāta pārkāpums, kā arī labas ticības principa pārkāpums.Ar trešo pamatu tiek apgalvots Personālkomitejas un Uzraudzības komitejas konsultēšanās tiesību pārkāpums, labas ticības principa pārkāpums, Nodarbinātības kārtības 45. un 46. punkta pārkāpums, Protokola par vienošanos par attiecībām starp ECB Direktorātu un P
ersonālkomiteju pārkāpums, No
darbinātības kārtības III pielikuma un Uzraudzības komitejas mandāta pārkāpums, kā arī lietas m
ateriālu sagrozīšana.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Pensiju plāna 6.3. punkta pārkāpums, 2009. gada 4. maija lēmuma pamatojuma pārbaudes pārkāpums, lietas materiālu sagrozīšana un labas finanšu pārvaldības principa pārkāpums.Ar piekt
o pamatu tiek apgalvots acīmredzamas kļūdas vērtējumā un lietas materiālu sagrozīšanas pārbaudes pārkāpums.Ar sesto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums, pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums
, lietas materiālu sagrozīšana un pierādījumu [savākšanas] pārkāpums.Ar septīto pamatu tiek apgalvota atšķirības neievērošana starp līgumiskām darba attiecībām un likumiskām darba attiecībām, darba attiecību pamatnosacījumu pārkāpums un Direktīvas 91/533 pārkāpums.Ar astoto pamatu tiek apgalvots acquis tiesību pārkāpums.
________________________1 Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienāku