Prasība, kas celta 2023. gada 29. decembrī – Alessio u.c./ECB
(Lieta T-1192/23)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Roberto Alessio (Turīna, Itālija) un 77 citi prasītāji (pārstāvji: F. Ferraro un A. Califano, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atzīt ECB ārpuslīgumisko atbildību un piespriest tai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas radies saistībā ar lēmumu attiecībā uz Banca Carige piemērot ārkārtas pārvaldību (ECB 2019. gada 1. janvāra lēmums ECB-SSM-2019-ITCAR-11), lēmumiem par pagarināšanu (ECB 2019. gada 29. marta lēmums ECB-SSM-2019-ITCAR-13, ar ko līdz 2019. gada 30. septembrim pagarina ārkārtas pārvaldības piemērošanas ilgumu; ECB 2019. gada 29. septembra lēmums, ar ko līdz 2019. gada 31. decembrim pagarina ārkārtas pārvaldības piemērošanas ilgumu; ECB 2019. gada 19. decembra lēmums, ar ko līdz 2020. gada 31. janvārim pagarina ārkārtas pārvaldības piemērošanas ilgumu); aizliegumu piekļūt 2019. gada 1. janvāra un 2019. gada 29. marta lēmumiem (ECB 2019. gada 29. maija [lēmums] LS/LDG/19/182) un uzraudzību pār Banca Carige funkciju izpildi laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 6. decembrim.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatojumam prasītāji izvirza vienpadsmit pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi nopietnu un acīmredzamu nemo auditur propriam turpitudinem allegans principa, kā arī rūpības un labas pārvaldības pienākuma pārkāpumu, jo tā esot veicinājusi Banca Carige finansiālā stāvokļa pasliktināšanos laikposmā pirms tai tika piemērots ārkārtas pārvaldības režīms.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi nopietnu un acīmredzamu Direktīvas 2014/59/ES 27.–29. panta, Testo Unico Bancario italiano (Itālijas Konsolidētais banku likums; turpmāk tekstā – “T.U.B.”) 69.octiesdecies panta un 70. panta, kā arī samērīguma principa pārkāpumu, jo tā attiecībā uz Banca Carige esot prettiesiski piemērojusi ārkārtas pārvaldības režīmu, kā to ir atzinusi Savienības Vispārējā tiesa 2022. gada 11. oktobra spriedumā lietā T-502/19 Corneli/ECB. ECB arī esot pieļāvusi nopietnu un acīmredzamu T.U.B. 72. panta pārkāpumu, jo tās esot liegusi tās akcionāriem celt prasību par atbildības atzīšanu, par ārkārtas administratoriem ieceļot personas, kuras bija Banca Carige valdē tieši pirms ārkārtas pārvaldības režīma piemērošanas.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ECB pietiekami nopietni esot pārkāpusi prasītāju tiesisko paļāvību, jo tā sākotnēji skaidri un nepārprotami esot norādījusi, ka nav absolūtas steidzamības iejaukties Banca Carige atveseļošanā, bet drīz pēc tam esot piemērojusi bankai ārkārtas pārvaldības režīmu. Vienlaikus ECB Savienības mērķu īstenošanā esot pieļāvusi lojālas sadarbības ar administratoriem principa pārkāpumu.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi būtisku un acīmredzamu LESD 63. panta un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo prettiesiska ārkārtas pārvaldības piemērošana attiecībā uz Banca Carige un no tās izrietošā kapitāla palielināšana neatstāja izvēles iespējas prasītājiem akcionāriem, patvaļīgi liedzot tiem iespēju turpināt ieguldīt šajā bankā un piedalīties tās pārstrukturēšanā, pretēji tam, kā tas bija saistībā ar iepriekš veiktajām citu kredītiestāžu atveseļošanas darbībām.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi būtisku un acīmredzamu LES 1. panta otrās daļas, LESD 15. panta 1. punkta un Lēmuma 2004/258/EK 1 par piekļuvi iestāžu dokumentiem 4. panta pārkāpumu, jo tā esot prettiesiski noraidījusi pieteikumus par piekļuvi tās 2019. gada 1. janvāra lēmumam par ārkārtas pārvaldības piemērošanu Banca Carige, kā tas uzsvērts Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 29. jūnija spriedumā lietā T-501/19 Corneli/ECB.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi nopietnu un acīmredzamu Direktīvas 2014/59/ES 1 40. apsvēruma un 29. panta 5. un 8. punkta, kā arī T.U.B. 56. un 61. panta pārkāpumu, jo tā neesot iesaistījusies, kad ārkārtas administratori pieņēma prettiesisku lēmumu izslēgt prasītājus akcionārus no ierosinātās kapitāla palielināšanas ārkārtas pārvaldības režīmā; neesot pārbaudījusi pilnvaru pārkāpumus attiecībā uz balsošanu par kapitāla palielināšanu un neesot pārbaudījusi CCB līdzdalības kapitāla palielināšanā faktiskumu.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot piemērojusi prettiesisku lēmumu piemērot ārkārtas pārvaldību attiecībā uz Banca Carige, jo tā esot ļāvusi tās ieceltajiem jaunajiem administratoriem pieņemt aktus, kuriem nebija tiesiska pamata, un neesot veikusi nepieciešamos pasākumus, kas bija jāveic, izpildot spriedumu par atcelšanu.
Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi nopietnu un acīmredzamu prasītāju tiesību uz īpašumu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants) pārkāpumu.
Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi nopietnu un acīmredzamu tiesību uz labu pārvaldību (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants) pārkāpumu.
Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi nopietnu un acīmredzamu tiesību piekļūt iestāžu dokumentiem (LESD 15. pants un Hartas 42. pants) un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (Pamattiesību hartas 47. pants) pārkāpumu.
Ar vienpadsmito pamatu gadījumā, ja ECB rīcības prettiesiskums netiktu konstatēts, pakārtoti tiek lūgts atzīt Savienības uzraudzības iestādes atbildību par tiesisku aktu.
____________
1 Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2004. gada 4. marts) par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (ECB/2004/3) (OV 2004, L 80, 42. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).