Prasība, kas celta 2010. gada 15. septembrī - voestalpine un voestalpine Austria Draht/Komisija
(lieta T-418/10)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: voestalpine AG (Linca, Austrija) un voestalpine Austria Draht GmbH (Bruck an der Mur, Austrija) (pārstāvji - A. Ablasser-Neuhuber un G. Fussenegger, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010)4387, galīgā redakcija, LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūrā (lieta COMP/38.344 - Spriegojuma tērauds), ciktāl tas attiecas uz prasītājām;
pakārtoti, samazināt lēmuma 2. pantā prasītājām uzlikto naudas sodu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas vēršas pret Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010)4387, galīgā redakcija, lietā COMP/38.344 - Spriegojuma tērauds. Ar apstrīdēto lēmumu prasītājām un vēl citiem uzņēmumiem tika uzlikti naudas sodi par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Komisija uzskata, ka prasītājas esot ilgstoši bijušas aizliegtas vienošanās un/vai saskaņotu darbību dalībnieces spriegojuma tērauda iekšējā tirgū un EEZ tirgū.
Prasības pamatojumam prasītājas izvirza trīs pamatus.
Kā pirmo pamatu prasītājas norāda to, ka tās neesot pārkāpušas LESD 101. pantu. Šajā sakarā tās norāda, ka apgalvojums par to dalību tikai tādēļ, ka tajā ir piedalījies viņu tirdzniecības pārstāvis Itālijā, esot kļūdains, jo šis tirdzniecības pārstāvis prasītājas "Club Italia" tikšanās reizē neesot pārstāvējis, neekskluzīva tirdzniecības pārstāvja darbības neesot saistāmas ar prasītājām ekonomiskās vienības neesamības dēļ, fakts, ka atbildētāja neekskluzīvā tirdzniecības pārstāvja darbības esot saistījusi ar prasītājām esot pretrunā Tiesas judikatūrai, un ka prasītājām par tirdzniecības pārstāvja darbībām neesot bijis zināms. Pakārtoti tās norāda, ka pārkāpuma ilgums attiecībā uz tām ir noteikts nepareizi.
Otrā prasības pamata ietvaros prasītājas apstrīd savu dalību vienotā, kompleksā un turpinātā pārkāpumā. Šajā sakarā tās cita starpā norāda, ka pārkāpums "Club Italia" ietvaros esot jānošķir no citiem apstrīdētajā lēmumā minētajiem pārkāpumiem. Turpinot tās norāda, ka nav piedalījušās vienotā, kompleksā un turpinātā pārkāpumā, jo tām nav bijis zināms kopējais plāns, par ko tās arī nevarēja nojaust un nevarēja būt gatavas uzņemties ar to saistītos riskus.
Visbeidzot kā trešo pamatu prasītājas norāda kļūdu, nosakot naudas soda apmēru. Prasītājas šajā sakarā izvirza samērīguma principa pārkāpumu, jo sakarā ar jauniem (neparedzamiem) juridiskiem aspektiem esot piemērots nesamērīgi augsts naudas sods un tāds pats arī ticis uzlikts par informētību par citu uzņēmumu pārkāpumiem. Turpinājumā tās norāda vienlīdzīgas uz attieksmes principa pārkāpumu, naudas sodu aprēķināšanas pamatnostādņu
1, kā arī tiesību uz aizstāvību un taisnīgu procesu pārkāpumu.