Apvienotās lietas T‑229/11 un T‑276/11

Lord Inglewood u.c.

pret

Eiropas Parlamentu

Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu pensiju shēma – Lēmumi, ar kuriem noraidīti lūgumi piemērot noteikumus, kas bija spēkā pirms papildu brīvprātīgās shēmas grozīšanas 2009. gadā – Iebilde par prettiesiskumu – Iegūtās tiesības – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 13. marta spriedums

1.      Iestāžu akti – Lēmums, ar kuru groza Eiropas Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmas tiesisko regulējumu – Publicēšana – Paziņošana, izmantojot iestādes intraneta vietni – Nepieejamība bijušajiem deputātiem – No publicēšanas internetā atkarīga iespēja atsaukties uz lēmumu

2.      Eiropas Parlaments – Noteikumi par deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu brīvprātīgo pensiju shēma –Piešķiršanas nosacījumi – Kumulatīvs raksturs

3.      Eiropas Parlaments – Noteikumi par deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu brīvprātīgo pensiju shēma – Ārpuslīgumisks raksturs

4.      Eiropas Parlaments – Noteikumi par deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu brīvprātīgo pensiju shēma – Iespējas daļu papildu pensijas saņemt kapitāla formā atcelšana – Tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums – Neesamība

5.      Eiropas Parlaments – Noteikumi par deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu brīvprātīgo pensiju shēma – Iespējas daļu papildu pensijas saņemt kapitāla formā un priekšlaicīgi pensionēties atcelšana – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

6.      Eiropas Parlaments – Noteikumi par deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu brīvprātīgo pensiju shēma – Grozījumu ieviešana ar mērķi nodrošināt shēmas finansiālu līdzsvaru – Pieļaujamība

(LESD 232. panta pirmā daļa)

7.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Jēdziens – Pārbaude tiesā –Ierobežojumi

8.      Eiropas Parlaments – Noteikumi par deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu brīvprātīgo pensiju shēma – Pensionēšanās vecuma palielināšana – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums tādu pārejas pasākumu kā Savienības ierēdņiem paredzētie nenoteikšanas dēļ – Neesamība

(Padomes Regula Nr. 723/2004)

9.      Eiropas Parlaments – Noteikumi par deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu brīvprātīgo pensiju shēma – Grozījumi – Pienākums iepriekš apspriesties ar Parlamenta ģenerālsekretāru un Parlamenta kvestoru kolēģiju – Neesamība

(Parlamenta iekšējā reglamenta 21. panta 2. punkts)

1.      Parlamenta Prezidija lēmums par grozījumiem Noteikumos par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, kā vispārīgi piemērojams tiesību akts, kurš nav adresēts kādam adresātam, nav individuāli jāpaziņo, bet ir jāpublicē, lai tas stātos spēkā. Eiropas Savienības tiesību sistēmas pamatprincips prasa, ka publisko tiesību iestāžu pieņemts tiesību akts nevar tikt piemērots fiziskai vai juridiskai personai, pirms šīm personām nav bijusi iespēja uzzināt par šo tiesību aktu.

Tā kā tas nav tiesību akts, attiecībā uz kuru EKL 254. pantā ir paredzēta publicēšana Oficiālajā Vēstnesī, jebkura cita veida publicēšana ir jāuzskata par pietiekamu. Tādējādi, ciktāl 2009. gada 1. aprīļa lēmums ir Parlamenta iekšējās organizācijas akts, ir jāpieļauj, ka tas tiek darīts zināms ieinteresētajām personām saskaņā ar noteikumiem, kuri iestādē ir ieviesti šādiem pasākumiem. Šajā ziņā ir jāuzskata, ka publicēšana Parlamenta intranetā atbilstoši Parlamenta izmantotajai praksei bija pietiekama attiecībā uz esošajiem deputātiem Savukārt, tā kā bijušajiem deputātiem vairs nav piekļuves Parlamenta intranetam, attiecībā uz viņiem bija vajadzīga publicēšana internetā.

Šim lēmumam kā vispārēji piemērojamam tiesību aktam bija jāstājas spēkā vienā un tajā pašā brīdī attiecībā uz visām personām, kuru tiesisko stāvokli šis tiesību akts ietekmē, gan tiesiskās noteiktības, gan vienlīdzīgas attieksmes iemeslu dēļ. Turklāt, tā kā viens no nosacījumiem, lai tiesību akts varētu tikt piemērots personām, ir šo personu iespējas iepazīties ar šo tiesību aktu pastāvēšana, šajā ziņā ir jāņem vērā datums, kad šāda iespēja pastāvēja pēdējai no attiecīgajām personām.

(sal. ar 32.–34. un 37. punktu)

2.      No Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, 1. panta 1. punkta skaidri izriet, ka, lai iegūtu tiesības uz papildu pensiju, deputātam kumulatīvi ir jāizpilda tajā minētie nosacījumi, proti, pirmkārt, viņam vismaz divus gadus ir bijis jāveic iemaksas papildu pensiju shēmā, otrkārt, viņam ir jābūt izbeigušam pildīt savas pilnvaras un, treškārt, viņam ir jābūt 60 gadiem. Līdz ar to deputātam vai bijušajam deputātam ir jāizpilda pēdējais no šiem nosacījumiem – vienalga, kurš tas būtu, – lai viņam rastos tiesības uz papildu pensiju.

(sal. ar 40. un 56. punktu)

3.      Uz Eiropas Parlamenta deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kas ietverta Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, ekskluzīvi attiecas publiskās varas prerogatīvas, kuras ir piešķirtas Parlamentam, lai tas varētu veikt tam ar Līgumiem noteikto uzdevumu. Līdz ar to uz Parlamenta un deputātu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs shēmas, ir attiecināma tos vienojoša tiesību aktos paredzēta saikne un tie tādējādi nav noteikti ar līgumu, bet izriet no publiskajām tiesībām; šo konstatējumu neizmaina tas, ka attiecīgā persona šai shēmai ir pievienojusies brīvprātīgi.

(sal. ar 61. un 148. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 66. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 70.–72., 93.–95., 107. un 132. punktu)

6.      Parlaments, īstenojot savu kompetenci reglamentēt papildu pensiju shēmu, kas ietverta Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, varēja leģitīmi izdarīt grozījumus, kas domāti it īpaši, lai cik vien iespējams novērstu jebkādu finansiālu ietekmi uz Eiropas nodokļu maksātājiem, nodrošinātu, lai visas izmaksas tiktu sadalītas vienlīdzīgi, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību lēmumus izskaidrot sabiedrībai, un cik vien iespējams saglabātu pensiju fonda likviditāti. Ja shēmā, kas balstās uz aktuāro aprēķinu, kurā personu, kuras ir pievienojušās šai shēmai, un Parlamenta gadā veiktajam kopējam iemaksu apjomam ir jāsedz visas iegūtās tiesības uz pensiju tajā pašā gadā, izrādās, ka prognozes par fonda aktīvu sniegumu, atkarībā no kura ir noteikts iemaksu apmērs, bija pārāk optimistiskas, ir jāsecina, ka personu, kuras ir pievienojušās šai shēmai, un Parlamenta iemaksas pagātnē faktiski bija pārāk zemas, lai finansētu attiecīgās tiesības uz pensiju. Lai līdzsvarotu šo shēmu, principā tādējādi ir pamatoti likt iemaksas veikt gan personām, kuras ir pievienojušās šai shēmai, gan Parlamentam.

Šajā ziņā, tā kā lēmums palielināt pensionēšanās vecumu papildu pensiju shēmas ietvaros galvenokārt bija pamatots ar papildu pensiju fonda sarežģīto finansiālo stāvokli, arguments, ka vecums ir ticis noteikts atbilstoši apsvērumam, kuri ir piemērojami obligātajām pensiju shēmām, nav atbilstošs.

(sal. ar 73.–75., 98. un 145. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 112 un 113. punktu)

8.      Attiecībā uz Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, grozījumiem apstāklis, ka pensionēšanās vecums tika palielināts, nenosakot pārejas pasākumus, nav diskriminējošs tikai tāpēc vien, ka attiecībā uz citu Kopienu pensiju shēmu grozījumiem šādi pasākumi tika paredzēti. Tā kā deputāti, no vienas puses, un Savienības ierēdņi, no otras puses, atrodas būtiski atšķirīgās faktiskajās un juridiskajās situācijās, viņiem varēja piemērot atšķirīgu attieksmi saistībā ar pārejas pasākumu noteikšanu.

Attiecībā uz izmaiņām Savienības ierēdņu pensiju shēmā, kas tika veiktas ar Regulu Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ar pārejas pasākumiem, pirmkārt, atsevišķiem grozījumu stāšanās spēkā brīdī dienestā esošiem ierēdņiem šie grozījumi netika piemēroti un, otrkārt, šie grozījumi tika piemēroti pakāpeniski atkarībā no to spēkā stāšanās dienā dienestā esošo ierēdņu vecuma. Šajā kontekstā ir jānorāda, ka vecuma pensija, kuru var izmantot Savienības ierēdņi, vairumā gadījumu ir vislielākais, pat ja ne vienīgais, vecu cilvēku ienākums, uz kuru viņiem ir tiesības saistībā ar viņu profesionālo darbību. Savukārt Parlamenta deputāta mandāts vispārīgi nav tāds, ka tam būtu vienīgās profesionālās darbības raksturs. Tādējādi tas tiek īstenots pēc vai pirms citiem deputāta profesionālās darbības laikposmiem vai pat paralēli šādai darbībai. Līdz ar to Eiropas Parlamenta deputātu papildu pensija vispārīgi veido tikai daļu no bijušo deputātu vecumā esošajiem ienākumiem, jo parasti viņi ir ieguvuši citas tiesības uz pensiju citu savu profesionālo darbību ietvaros. No tā izriet, ka izmaiņas papildu pensiju shēmā nevar ietekmēt iemaksas veikušās personas tādā pašā veidā kā Savienības ierēdņus ir ietekmējušas izmaiņas viņu pensiju shēmā.

Turklāt ar Regulu Nr. 723/2004 veiktās izmaiņas Savienības ierēdņu pensiju shēmā pamatojās uz citiem iemesliem nekā tiem, kuri bija minēti lēmumā attiecībā uz izmaiņām Parlamenta deputātu papildu pensiju shēmā. Ar ierēdņu pensionēšanās vecuma palielināšanu, kā arī tiesību uz pensiju uzkrāšanas ikgadējās likmes samazināšanu pensiju shēma tiek pielāgota demogrāfijas pakāpeniskām izmaiņām un tā nav atbilde uz minētās shēmas akūtu krīzi. Savukārt lēmums grozīt deputātu papildu pensiju shēmu – un it īpaši lēmums palielināt pensionēšanās vecumu šīs shēmas ietvaros – galvenokārt tika pamatots ar īpašas steidzamības situāciju saistībā ar tiesību uz pensiju likviditāti un seguma likmi.

(sal. ar 114, 117.–121., 123. un 124. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 137. un 138. punktu)