VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2015. gada 15. jūlijā (*)

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Priekšspriegojuma tērauda Eiropas tirgus – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Vienots, komplekss un turpināts pārkāpums – Samērīgums – Sodu un sankciju individualizācijas princips – Neierobežota kompetence

Lieta T‑422/10

Trafilerie Meridionali SpA, iepriekš – Emme Holding SpA, Peskara [Pescara] (Itālija), ko pārstāv G. Visconti, E. Vassallo di Castiglione, M. Siragusa, M. Beretta un P. Ferrari, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja B. Gencarelli un V. Bottka, vēlāk – V. Bottka un R. Striani un visbeidzot – V. Bottka un G. Conte, pārstāvji, kuriem palīdz P. Manzini, advokāts,

atbildētāja,

par prasību atcelt un grozīt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010) 4387, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38344 – Priekšspriegojuma tērauds), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2010. gada 30. septembra Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, un Komisijas 2011. gada 4. aprīļa Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija.

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. M. Kolinss [A. M. Collins],

sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 2. jūlija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums (1)

[..]

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

42      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 15. septembrī, Trame cēla šo prasību.

43      Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 6. oktobrī, Trame iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu nolūkā panākt lēmuma izpildes apturēšanu.

44      Ar 2010. gada 29. oktobra lēmumu Vispārējā tiesa (pirmā palāta) informēja prasītāju, ka tai ir iespēja pielāgot savus pamatus un prasījumus, lai ņemtu vērā ar pirmo lēmumu par grozījumiem veiktās korekcijas.

45      Savā 2011. gada 19. aprīlī iesniegtajā replikas rakstā Trame sniedza apsvērumus par pirmo lēmumu par grozījumiem.

46      Ar 2011. gada 6. jūnija lēmumu Vispārējā tiesa lūdza Komisijai sniegt tai dokumentus.

47      2011. gada 22. jūnijā Komisija paziņoja Trame otro lēmumu par grozījumiem.

48      2011. gada 12. jūlijā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīja steidzamības neesamības dēļ (rīkojums, 2011. gada 12. jūlijs, Emme/Komisija, T‑422/10 R, EU:T:2011:349).

49      2011. gada 1. augustā Trame sniedza savus apsvērumus par otro lēmumu par grozījumiem.

50      2011. gada 20. oktobrī Komisija iesniedza savas atbildes uz repliku oriģinālu tiesvedības valodā, kā arī savas piezīmes par Trame par otro lēmumu par grozījumiem sniegtajiem apsvērumiem, kā rezultātā rakstveida process tika noslēgts.

51      Tā kā no 2013. gada 23. septembra Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tika pārcelts uz sesto palātu, kurai tādējādi tika nodota šīs lietas izskatīšana.

52      1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 52. panta 2. punktā minētais sākotnējais ziņojums sestajai palātai tika paziņots 2013. gada 8. novembrī.

53      2013. gada 17. decembrī saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kas ir tikuši noteikti, piemērojot tās 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. pantu, Vispārējā tiesa lūdza lietas dalībniekiem atbildēt uz jautājumu virkni un Komisijai – sniegt dokumentus.

54      2014. gada 28. februārī Trame un Komisija atbildēja uz šiem lūgumiem. Savā atbildē Trame norādīja, ka 2013. gada 18. novembrī tā bija iesniegusi Komisijai jaunu lūgumu, lai tiktu ņemta vērā tās maksātnespēja saistībā ar šīs sabiedrības ekonomisko un finansiālo situāciju uz šo datumu.

55      2014. gada 16. maijā saistībā ar pierādījumu savākšanas pasākumiem, kas ir tikuši noteikti, piemērojot 1991. gada 2. maija Reglamenta 65. pantu, Vispārējā tiesa uzdeva Komisijai sniegt dokumentus, kurus tā bija atteikusies sniegt, atbildot uz 2013. gada 17. decembrī noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem.

56      2014. gada 28. maijā Komisija sniedza pieprasītos dokumentus, kuriem Trame tika nodrošināta piekļuve pirms tiesas sēdes.

57      2014. gada 2. jūlija tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.

58      Trame prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tai ar to ir uzlikts naudas sods, vai samazināt tai uzliktā naudas soda apmēru;

–        pamatojoties uz 1991. gada 2. maija Reglamenta 68. pantu, uzdot veikt Tréfileurope Italia pārstāvja aizliegtās vienošanās ietvaros izsaukšanu un uzklausīšanu, lai apstiprinātu noteiktus prasības pieteikuma 98. punktā minētos faktus;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

59      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt visus prasītājas prasījumus;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

60      Lai pamatotu savu prasību, Trame izvirza piecus pamatus saistībā ar savu dalību aizliegtās vienošanās darbībā un sekām, kas no tās var izrietēt attiecībā uz naudas soda apmēra noteikšanu: pirmais pamats attiecas uz vienotu pārkāpumu, otrais – uz dzīslu, ko veido trīs stieples, izslēgšanu no aizliegtās vienošanās, kurā tā ir piedalījusies, trešais – uz dalības pārkāpumā laikposmu, ceturtais – uz tās marginālo lomu un aizliegtās vienošanās ietekmes uz tirgu neesamību un piektais – uz pārkāpuma nodoma elementu. Pēc otrā lēmuma par grozījumiem Trame ir pielāgojusi savus pamatus, izvirzīdama arī samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu naudas soda apmēra noteikšanā tās attieksmes dēļ, kas ir tikusi izrādīta pret ArcelorMittal un Ori Martin, salīdzinot ar pret pašu Trame izrādīto attieksmi. Sestajā pamatā Trame saistībā ar naudas soda samaksu tāpat norāda uz savu maksātspēju.

 A – Ievadapsvērumi

 1. Apstrīdētā lēmuma saturs

61      No apstrīdētā lēmuma 1. panta izriet, ka Trame, apstrīdētajā lēmumā norādītajos laikposmos piedaloties “nolīgumu un saskaņotu darbību kopumā attiecībā uz priekšspriegojuma tērauda nozari iekšējā tirgū un, sākot no 1994. gada 1. janvāra, EEZ” (turpmāk tekstā – “aizliegtā vienošanās” vai “vienots pārkāpums”, kurš tāpat ir komplekss un turpināts saskaņā ar parasti izmantojamo terminoloģiju), ir pārkāpusi LESD 101. pantu un, sākot no 1994. gada 1. janvāra, EEZ līguma 53. pantu.

 a) Aizliegtās vienošanās sastāvdaļas un vienota pārkāpuma raksturojums

62      Apstrīdētā lēmuma preambulas 122. apsvērumā aizliegtā vienošanās ir aprakstīta kā “Eiropas mēroga vienošanās, ko veido tā saucamais Cīrihes posms un tā saucamais Eiropas posms un/vai valstu līmeņa/reģionālas vienošanās atkarībā no konkrēta gadījuma”. Apstrīdētā lēmuma preambulas 123.–135. apsvērumā šie dažādie nolīgumi un saskaņotas darbības ir norādīti īsumā, un turpmāk tie ir detalizēti izklāstīti un izvērtēti saistībā ar LESD 101. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu. Shematizējot aizliegto vienošanos veido šādas vienošanās:

–        Cīrihes klubs, kas ir pirmais Eiropas mēroga nolīguma posms. Šis nolīgums pastāvēja no 1984. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 9. janvārim un bija saistīts ar kvotu noteikšanu attiecībā uz katru valsti (Vācija, Austrija, Benilukss, Francija, Itālija un Spānija), klientu sadali, cenām un apmaiņu ar konfidenciālu komercinformāciju. Tā dalībnieki bija Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK un Redaelli, kura, sākot vismaz no 1993. un 1995. gada, pārstāvēja vairākus Itālijas uzņēmumus, kuriem turpmāk 1992. gadā pievienojās Emesa un 1993. gadā – Tycsa;

–        Itālijas klubs – valsts līmeņa vienošanās, kura pastāvēja no 1995. gada 5. decembra līdz 2002. gada 19. septembrim. Šis nolīgums attiecās uz kvotu noteikšanu attiecībā uz Itāliju, kā arī eksportu no šīs valsts uz pārējo Eiropu. Tā dalībnieki bija Itālijas uzņēmumi Redaelli, ITC, CB un Itas, kuriem turpmāk pievienojās Tréfileurope un Tréfileurope Italia (1995. gada 3. aprīlī), SLM (1997. gada 10. februārī), Trame (1997. gada 4. martā), Tycsa (1996. gada 17. decembrī), DWK (1997. gada 24. februārī) un Austria Draht (1997. gada 15. aprīlī);

–        Dienvidu nolīgums – reģionāla vienošanās, kuru 1996. gadā saskaņoja un noslēdza Itālijas uzņēmumi Redaelli, ITC, CB un Itas, vienojoties ar Tycsa un Tréfileurope, lai noteiktu katra dalībnieka iesaistīšanās dienvidu valstīs (Spānija, Itālija, Francija, Beļģija un Luksemburga) pakāpi un vienotos par kopīgu uzstāšanos, pārrunājot kvotas ar citiem Ziemeļeiropas ražotājiem;

–        Eiropas klubs, kas ir otrais Eiropas mēroga nolīguma posms. Šo nolīgumu 1997. gada maijā noslēdza Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK, Tycsa un Emesa (kas tiek sauktas par “pastāvīgajiem dalībniekiem” vai “sešiem ražotājiem”), un tas beidzās 2002. gada septembrī. Nolīgums bija vērsts uz to, lai pārvarētu Cīrihes kluba krīzi, no jauna sadalītu kvotas (aprēķinātas par laikposmu no 1995. gada ceturtā ceturkšņa līdz 1997. gada pirmajam ceturksnim), sadalītu klientus un noteiktu cenas. Seši ražotāji vienojās par saskaņošanas noteikumiem, ieskaitot koordinatora iecelšanu, kas ir atbildīgs par nolīgumu īstenošanu vairākās valstīs un saskaņošanu ar citiem ieinteresētiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgās valstīs vai ir saistīti ar tiem pašiem klientiem. To pārstāvji regulāri tikās dažādos līmeņos, lai pārraudzītu nolīgumu īstenošanu. Tie apmainījās ar konfidenciālu komercinformāciju. Saskaņotas rīcības neievērošanas gadījumā tika piemērota kompensāciju sistēma;

–        saskaņošana attiecībā uz klientu Addtek. Šīs Eiropas mēroga vienošanās ietvaros seši ražotāji, kuriem dažos gadījumos pievienojās Itālijas ražotāji un Fundia, ad hoc kārtībā, ja tiem ir bijusi interese, stājās arī divpusējos (vai daudzpusējos) kontaktos un piedalījās cenas noteikšanā un klientu sadalē. Piemēram, Tréfileurope, Nedri, WDI, Tycsa, Emesa, CB un Fundia saskaņoja visas cenas un apjomus attiecībā uz klientu Addtek. Šie projekti attiecās galvenokārt uz Somiju, Zviedriju un Norvēģiju, bet arī uz Nīderlandi, Vāciju, Baltijas valstīm un Centrālo un Austrumeiropu. Saskaņošana attiecībā uz Addtek notika jau Eiropas mēroga vienošanās Cīrihes kluba posmā un turpinājās vismaz līdz 2001. gada beigām;

–        diskusijas starp Eiropas klubu un Itālijas klubu. Laikposmā, vismaz sākot no 2000. gada līdz 2002. gada septembrim, seši ražotāji, ITC, CB, Redaelli, Itas un SLM regulāri tikās ar mērķi integrēt Itālijas uzņēmumus Eiropas klubā kā pastāvīgus dalībniekus. Itālijas uzņēmumi vēlējās paaugstināt Itālijas kvotu Eiropā, tomēr Eiropas klubs vēlējās saglabāt esošo stāvokli. Sanāksmes šajā ziņā notika Itālijas klubā, lai izstrādātu kopīgu nostāju, Eiropas klubā, lai izskatītu šo nostāju un noteiktu savu nostāju, un sanāksmes starp Eiropas kluba dalībniekiem un Itālijas pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos par Itālijas kvotas sadali konkrētā valsts tirgū. Iesaistītie uzņēmumi apmainījās ar konfidenciālu komercinformāciju. Saistībā ar Eiropas kvotas pārdali, lai iekļautu Itālijas ražotājus, šie uzņēmumi vienojās izmantot jaunu references laikposmu (no 2000. gada 30. jūnija līdz 2001. gada 30. jūnijam). Šie uzņēmumi tāpat saskaņoja Itālijas uzņēmumu kopējo eksporta apjomu Eiropā, kuru tie sadalīja atbilstoši valstīm. Vienlaikus tie apsprieda cenas, jo Eiropas kluba dalībnieki vēlējās Eiropas mērogā ieviest Itālijas klubā Itālijas ražotāju piemēroto cenu noteikšanas mehānismu;

–        Spānijas klubs. Līdztekus Eiropas mēroga nolīgumam un Itālijas klubam pieci Spānijas uzņēmumi (Trefilerías Quijano, Tycsa, Emesa, Galycas un Proderac, pēdējā minētā – sākot no 1994. gada maija) un divi Portugāles uzņēmumi (Socitrel, sākot no 1994. gada aprīļa, un Fapricela, sākot no 1998. gada decembra) saistībā ar Spāniju un Portugāli un attiecībā uz laikposmu vismaz no 1992. gada decembra līdz 2002. gada septembrim vienojās saglabāt nemainīgu savu tirgus daļu, noteikt kvotas, sadalīt klientus, ieskaitot klientus saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem, un noteikt cenas un samaksas nosacījumus. Turklāt tie apmainījās ar konfidenciālu komercinformāciju.

63      Komisija ir uzskatījusi, ka visas iepriekš minētajā 62. punktā aprakstītās vienošanās esot raksturojamas ar LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta vienota pārkāpuma pazīmēm (apstrīdētā lēmuma preambulas 135. un 609. apsvērums, kā arī 12.2.2. sadaļa).

64      It īpaši Komisija ir uzskatījusi, ka iepriekš minētās vienošanās esot daļa no vispārējā plāna, ar ko ir noteiktas aizliegtās vienošanās dalībnieku rīcības pamatnostādnes visās ģeogrāfiskajās zonās, un ka “šie uzņēmumi ir ierobežojuši savu individuālo komerciālo rīcību, lai sasniegtu vienotu pretkonkurences mērķi un īstenotu vienotu komerciālo pretkonkurences uzdevumu, tas ir, izkropļot vai novērst normālus konkurences nosacījumus PT tirgū EEZ un noteikt globālo līdzsvaru, tostarp paredzot cenas un kvotas, sadalot klientus un apmainoties ar konfidenciālu komercinformāciju” (apstrīdētā lēmuma preambulas 610. apsvērums un 9.3. sadaļa).

65      Komisija šajā ziņā ir norādījusi:

“Plāns, kuru ir akceptējušas DWK, WDI, Tréfileurope, Tycsa, Emesa, Fundia, Austria Draht, Redaelli, CB, ITC, Itas, SLM, Trame, Proderac, Fapricela, Socitrel, Galycas un Trefilerías Quijano (ne visas vienlaicīgi), ir ticis izstrādāts un īstenots attiecībā vismaz uz astoņpadsmit gadu laikposmu, izmantojot koluzīvu vienošanās, īpašu nolīgumu un saskaņotu darbību kopumu. Tā vienīgais un kopīgais mērķis ir bijis ierobežot konkurenci starp dalībniekiem, minētā mērķa sasniegšanai izmantojot līdzīgus mehānismus (skat. 9.3.1. sadaļu). Pat ja kāda vienošanās radītu problēmas, pārējās turpinātu funkcionēt parastajā kārtībā” (apstrīdētā lēmuma preambulas 612. apsvērums).

66      Savā argumentācijā Komisija ir uzsvērusi:

–        “Eiropas mēroga vienošanās Cīrihes kluba un Eiropas kluba posmi ir vienota pārkāpuma daļas, kas nav ticis pārtraukts ar krīzes laikposmu, kura ir norisinājusies no 1996. gada 9. janvāra līdz 1997. gada 12. maijam. [..] Turklāt, tāpat kā Cīrihes kluba gadījumā, Eiropas kluba dalībnieki ir turpinājuši noteikt kvotas, sadalīt klientus un noteikt cenas. To diskusijas un to nolīgumi ir attiekušies uz to pašu teritoriju kā tā, kas attiecas uz Cīrihes klubu, taču tā ir tikusi palielināta ar vairākām citām valstīm [..]” (preambulas 613. apsvērums).

–        “Pašas aizliegtās vienošanās organizācija (it īpaši saskaņošanas sistēma [..]) un tās piemērošana praksē [..] parāda, ka Eiropas mēroga, Ibērijas un Itālijas vienošanās ir veidojušas vienotu pārkāpumu. Būtiski lēmumi, tādi kā Eiropas kvotu noteikšana attiecībā uz atsauces teritoriju, kas ir attīstījusies laika gaitā, [..] kuras ir tikušas aprēķinātas atbilstoši pārdošanas apjomam aktualizētā atsauces laikposmā [..], ir tikuši pieņemti vadības orgānu līmenī daudzpusēju sanāksmju starp sešiem Eiropas kluba ražotājiem laikā [..]. Vadība tāpat ir veikusi noteiktu (atsauces) klientu (piemēram, Betonson un Addtek, [..]) piešķiršanu vai minimālo cenu zināmām valstīm un zināmiem atsauces klientiem noteikšanu. Dažiem Eiropas mēroga vienošanās pastāvīgajiem dalībniekiem ir ticis uzticēts pārdevēju līmenī vispirms pārbaudīt Eiropas mērogā noslēgtu nolīgumu piemērošanu vienā vai vairākās valstīs, it īpaši attiecībā uz saskaņošanu saistībā ar cenām un klientiem (ieskaitot Itāliju, Spāniju un Portugāli, kas ir veidojušas daļu no atsauces teritorijas, un Itālijas kluba vai Spānijas kluba dalībnieku izcelsmes valstis), un pēc tam – dibināt kontaktus ar citiem ieinteresētiem ražotājiem, kas darbojas attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās (ieskaitot Itālijas kluba un Spānijas kluba vienošanos ražotājus un, piemēram, Fundia saistībā ar saskaņošanu attiecībā uz klientu Addtek)” (preambulas 614. apsvērums).

–        “Konkrēta aizliegtās vienošanās funkcionēšana tāpat parāda, ka Eiropas un valstu līmeņa vienošanās veido vienotu pārkāpumu: no paša sākuma Ibērijas un Itālijas vienošanās ir bijušas cieši saistītas ar Eiropas mēroga vienošanos. Itālijas kluba kvotu sistēma ir bijusi modelis Cīrihes kluba kvotu sistēmas izveidei un Cīrihes kluba posmā, kā arī krīzes laikā Cīrihes kluba un Itālijas kluba dalībnieki ir saskaņojuši un noslēguši vienošanos par kvotām, cenu un klientu sadali vienlaikus attiecībā uz Itāliju un citiem Eiropas tirgiem atsauces ģeogrāfiskajā teritorijā. Lai gan Itālijas ražotāji vairs nav bijuši Eiropas kluba pastāvīgie dalībnieki, saskaņošanu starp abiem klubiem nodrošināja Tréfileurope – koordinatore attiecībā uz Itāliju, kas ir piedalījusies gandrīz visās Itālijas kluba diskusijās un tātad ir varējusi arī ietekmēt vienā klubā notiekošas pārrunas un diskusijas, dodot iespēju visiem dalībniekiem ņemt vērā citā klubā pieņemtus plānus un noslēgtus nolīgumus. Tas attiecas arī uz DWK, Tycsa un vēlāk – Nedri, Eiropas mēroga ražotājiem, kas tāpat ir regulāri piedalījušies Itālijas kluba sanāksmēs un divpusējās sanāksmēs ar Itālijas ražotājiem. Līdzīgi Cīrihes/Eiropas kluba ražotāji gan klubu ietvaros, gan arī divpusējā kārtībā ir saskaņojuši un noslēguši nolīgumu par kvotām, cenām un klientu sadali. Turklāt arī Tycsa (koordinatore attiecībā uz Spāniju Portugāli) un Emesa, kas ir piedalījušās abos klubos, ir varējušas ietekmēt vienā klubā notiekošas pārrunas, ņemot vērā citā klubā pastāvošās cerības un noslēgtus nolīgumus. Trijos klubos notiekošās diskusijas ir bieži attiekušās uz pārrunām, nolīgumiem vai lēmumiem, kas ir tikuši pieņemti citos klubos. Kopš 2000. gada 11. septembra pārrunas starp galvenajiem PT ražotājiem turklāt ir pastiprinājušās, lai attiecinātu Eiropas kluba kvotu sistēmu uz visiem lielajiem PT ražotājiem [..]” (preambulas 615. apsvērums).

–        Šo iemeslu dēļ Komisija pasākumus, kas ir tikuši saskaņoti un pieņemti valstu un reģionālajā (Ibērijas, Itālijas vai dienvidu) līmenī, uzskata par savstarpēji saskaņotu pasākumu kopumu, kas ir savienots ar Eiropas līmeņa nolīgumiem. No IV daļā norādītajiem apstākļiem attiecībā uz faktu aprakstu skaidri izriet, ka visi pretkonkurences nolīgumu dalībnieki dažādās pakāpēs (tas ir, atkarībā no tā, vai tie ir bijuši viena vai vairāku nolīgumu dalībnieki) ir pievienojušies un atbalstījuši kopējo pret konkurenci vērsto plānu (preambulas 616. apsvērums).

67      Konkrētāk attiecībā uz dalības pārkāpumā turpinātību Komisija ir izteikusi divas šādas norādes:

–        pirmkārt, “visi [apstrīdētā lēmuma] adresāti ir piedalījušies aizliegtās vienošanās darbībā, kas ir pastāvējusi ilgāk par astoņpadsmit gadiem, un vairāki no tiem ir vienlaikus piedalījušies dažādos šīs aizliegtās vienošanās līmeņos. Tas, ka uzņēmums nav tieši piedalījies visos vispārējo aizliegto vienošanos veidojošajos elementos, nevar novērst tā atbildību par LESD 101. panta vai EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Šajā lietā tas, ka noteikti uzņēmumi nav piedalījušies visās Eiropas mēroga vai valstu līmeņa sanāksmēs, nekādi neietekmē to dalību aizliegtās vienošanās darbībā, jo tie visi ir bijuši situācijā, kad, nosakot savu komerciālo rīcību tirgū, tie ir bijuši par to informēti un ir ņēmuši vērā un izmantojuši savā labā informāciju, ar ko tie ir apmainījušies ar saviem konkurentiem. Kā ir aprakstīts iepriekš, dalībnieku vairākums ir atbalstījis vispārējo sistēmu un ir piemērojis to vairāku gadu garumā, izmantojot vienus un tos pašus mehānismus un tiecoties uz vienu un to pašu mērķi, kas ir bijis ierobežot konkurenci. Tātad [..] visi adresāti tāpat ir zinājuši, ka tie ņem dalību vispārējā sistēmā, kas tiek piemērota dažādos līmeņos, lai gan attiecībā uz dažiem no tiem šī apzināšanās ir varējusi tikt pierādīta tikai attiecībā uz samērā vēlu pārkāpuma posmu” (apstrīdētā lēmuma preambulas 622. apsvērums);

–        otrkārt, “katra uzņēmuma dalības aizliegtās vienošanās darbībā intensitāte tomēr nav identiska, ievērojot to individuālas dalības aizliegtās vienošanās darbībā ilgumu [..], ģeogrāfisko darbības teritoriju (ražošanas un pārdošanas teritorija) un to attiecīgo izmēru (lielie vai mazie dalībnieki). Visi šie apstākļi ir izskatīti [apstrīdētā lēmuma] VIII daļā [attiecībā uz apstākļiem, kas ir ņemti vērā naudas sodu apmēra noteikšanai]” (apstrīdētā lēmuma preambulas 623. apsvērums).

 b) Attiecībā uz Trame izvirzītie apstākļi

68      Trame dalība apstrīdētā lēmuma 1. pantā aprakstītās aizliegtās vienošanās darbībā (skat. iepriekš 61. punktu) ir tikusi konstatēta attiecībā uz laikposmu no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim.

69      Galvenie pierādījumi, kas ļauj konstatēt šo dalību, ir šādi.

 Itālijas klubs (no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim)

70      Komisija ir uzskatījusi, ka Trame ir piedalījusies Itālijas klubā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim (apstrīdētā lēmuma preambulas 124., 385. un nākamie apsvērumi, kā arī 467.–473. apsvērums 9.2.1.8. sadaļā ar nosaukumu “Individuālā dalība Itālijas klubā”).

71      Tostarp no apstrīdētā lēmuma izriet:

–        Trame dalību aizliegtās vienošanās darbībā apstiprina daudzi pārbaužu laikā atklāti dokumenti un vismaz trīs aizliegtās vienošanās dalībnieku (SLM, Redaelli un Tréfileurope) veikti paziņojumi (apstrīdētā lēmuma preambulas 467. apsvērums);

–        pat ja Trame nav pievienojusies Itālijas tirgus sadalīšanai no paša sākuma, 1995. gada 18. decembra sanāksmes dalībnieki (Redaelli, Itas, CB un ITC) ir nolēmuši informēt tostarp Trame par secinājumiem attiecībā uz jaunajām no 1996. gada piemērojamajām cenām. Līdzīgi 1996. gada 17. decembra sanāksmē ir tikusi izplatīta tabula, kas parāda tonnu sadalījumu attiecībā uz katru klientu un galveno piegādātāju noteikšanu zināmam klientu skaitam Itālijas tirgū 1997. gadā. Lai gan ailes attiecībā uz Trame ir palikušas tukšas, uzņēmuma ņemšana vērā tabulā nozīmē, ka diskusijām starp dalībniekiem ir bijis jānotiek vai tās vismaz ir bijušas ieplānotas (apstrīdētā lēmuma preambulas 467. apsvērums);

–        pirmā norāde par tiešu kontaktu starp Itālijas klubu un Trame ir dokuments attiecībā uz 1997. gada 4. marta sanāksmi. Šis dokuments ietver ar roku rakstītas piezīmes par sanāksmi, kas liek saprast, ka “Trame ir informējusi Itālijas kluba dalībniekus par savu vēlēšanos pievienoties Itālijas nolīgumam” (“Trame vēlas piedalīties – nāks nākamo reizi”) (apstrīdētā lēmuma preambulas 467. apsvērums);

–        Trame ir piedalījusies 1997. gada 10. marta Itālijas kluba sanāksmē (apstrīdētā lēmuma preambulas 467. apsvērums);

–        administratīvā procesa gaitā Trame ir atzinusi, ka ir piedalījusies Itālijas kluba sanāksmēs vispirms sešas reizes – 1998. gada 5. oktobrī, 1998. gada 9. novembrī, 1999. gada 18. janvārī, 1999. gada 8. februārī, 1999. gada 22. februārī un 1999. gada 15. martā (zemsvītras piezīmē ir precizēts, ka Trame tomēr noliedz, ka būtu noslēgusi aizliegto vienošanos, un paziņo, ka esot aprobežojusies vienīgi ar dalību sanāksmēs nolūkā saņemt informāciju), vēlāk – laikposmā no 2000. gada 28. februāra līdz 2000. gada 19. jūnijam (zemsvītras piezīmē ir precizēts, ka Trame atzīst, ka ir piedalījusies 2000. gada 28. februārī, 2000. gada 6. martā, 2000. gada 13. martā, 2000. gada 21. martā, 2000. gada 15. maijā, 2000. gada 12. jūnijā un 2000. gada 19. jūnijā notikušajās sanāksmēs) un visbeidzot 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 468. apsvērums);

–        Trame dalība Itālijas klubā laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim ir bijusi nepārtraukta. Attiecībā uz Itālijas kluba sanāksmēm, kas ir notikušas no 1999. gada 15. marta līdz 2000. gada 28. februārim, neraugoties uz Trame prombūtni šajās sanāksmēs, citi aizliegtās vienošanās dalībnieki joprojām ir bijuši informēti par datiem attiecībā uz Trame un tās situācija joprojām ir tikusi apspriesta. 1999. gada 12. jūlija un 2000. gada 17. janvāra sanāksmēs tās prombūtne ir tikusi īpaši protokolēta, no kā var secināt, ka tās dalība ir tikusi sagaidīta, un nav pierādījumu, ka Trame kādā brīdī būtu distancējusies no aizliegtās vienošanās. Runājot par sanāksmēm pēc 2000. gada jūnija, Trame ir turpinājusi piedalīties aizliegtās vienošanās darbībā ne vien 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēs, attiecībā uz kurām tā savu dalību atzīst, bet arī 2000. gada 9. oktobra un 2002. gada 30. jūlija sanāksmēs, jo tās situācija joprojām ir tikusi apspriesta līdz pārkāpuma beigām (apstrīdētā lēmuma preambulas 469. un 470. apsvērums).

72      Rezumējot Komisija ir konstatējusi, ka Trame ir tieši piedalījusies astoņpadsmit Itālijas kluba sanāksmēs, ka tā ir tikusi tieši atzīta par promesošu četrās šī kluba sanāksmēs, kas nozīmē, ka tās dalība ir tikusi sagaidīta, un ka šajā klubā tās situācija ir tikusi pastāvīgi apspriesta (apstrīdētā lēmuma piezīme pie preambulas 468. apsvēruma).

 Eiropas klubs un Eiropas mēroga sistēma (no 2000. gada 15. maija līdz 2002. gada 19. septembrim)

73      Lai pierādītu pārkāpuma, kurā tiek vainota Trame, vienotu un turpinātu raksturu un it īpaši “šīs sabiedrības dalības vispārīgākā sistēmā individuālu apzināšanos” (skat. apstrīdētā lēmuma 12.2.2.4. sadaļas nosaukumu), Komisija ir norādījusi:

“(651)      Atbildot uz paziņojumu par iebildumiem, Trame nav norādījusi nevienu iebildumu attiecībā uz to, ka tā ir zinājusi par citiem nolīgumiem. Jebkurā gadījumā Komisijai ir pierādījums, ka Trame ir zinājusi vai tai saprātīgi ir bijis jāzina par dažādiem aizliegtās vienošanās līmeņiem. Piemēram, 2000. gada 15. maija sanāksmē, kurā Trame ir piedalījusies, Tréfileurope ir paziņojusi, ka Eiropas klubs un Itālijas klubs abi ir krīzes stāvoklī [..]. 2000. gada 12. jūnijā Trame ir piedalījusies sanāksmē starp Redaelli, ITC, Itas, Tréfileurope Italia, CB, SLM, Tycsa un DWK, kurā ir ticis norādīts, ka Eiropas klubā ir sūdzības par Tycsa, kas tāpat ir Spānijas kluba dalībniece. Šajā sanāksmē tāpat ir tikuši minēti citu Spānijas kluba dalībnieku, tādu kā Socitrel un Fapricela, nosaukumi [..]. Turklāt 2000. gada 9. oktobrī Trame ir piedalījusies sanāksmē, kurā Eiropas kluba un Itālijas kluba dalībnieki ir sākuši meklēt kopīgu risinājumu pieaugošajam Itālijas ražotāju eksportam virzienā uz Eiropu. Šajā pašā sanāksmē seši ražotāji (izņemot Emesa) un Itālijas ražotāji ir analizējusi tostarp Eiropas tirgu un savstarpējas iesaistīšanās pakāpi [..]. Šo iemeslu dēļ Komisija secina, ka vismaz kopš 2000. gada 15. maija Trame ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina, ka tā veido daļu no vispārīgākas Eiropas mēroga sistēmas, kas pastāv vairākos līmeņos un kuras mērķis ir stabilizēt PT tirgu, lai izvairītos no cenu samazināšanās. Jebkurā gadījumā visā pārkāpuma laikposmā Trame nav veikusi pārdošanu ārpus Itālijas [..].”

74      Tātad līdzās Trame dalībai Itālijas klubā laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim Komisija tāpat ir uzskatījusi, ka kopš 2000. gada 15. maija Trame “ir zinājusi vai tai saprātīgi ir bijis jāzina par dažādiem aizliegtās vienošanās līmeņiem” un it īpaši par Eiropas klubu.

 c) Trame uzliktā naudas soda apmēra aprēķins

75      Ievadam Komisija ir atgādinājusi, ka, nosakot naudas soda apmēru, tai saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktu ir jāņem vērā visi nozīmīgie apstākļi, it īpaši gan pārkāpuma smagums, gan arī tā ilgums. Komisija tāpat ir precizējusi, ka šajā ziņā tā atsaucas uz 2006. gada pamatnostādnēs definētajiem principiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 920. apsvērums).

76      Trame uzliktais naudas sods EUR 3,249 miljonu apmērā ir ticis aprēķināts šādi.

77      Pirmkārt, Trame ir tikusi uzskatīta par atbildīgu par vispārīgu aizliegto vienošanos PT tirgū EEZ ietvaros. Tādējādi, lai noteiktu naudas soda pamatsummu, Komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu tā ir ņēmusi vērā “pārkāpumā iesaistīto uzņēmuma preču un pakalpojumu pārdevumu vērtību atbilstošajā EEZ ģeogrāfiskajā teritorijā” tā dalības pārkāpumā pēdējā pārskata gadā (apstrīdētā lēmuma preambulas 929. un nākamie apsvērumi).

78      Attiecībā uz Trame vērā ņemtā pārdevumu vērtība ir EUR 8 231 277 (pirmā lēmuma par grozījumiem 5. punkts). Runa ir par PT pārdevumu vērtību ar pārkāpumu skartajā ģeogrāfiskajā teritorijā, tas ir, konstatētajā laikposmā saistībā ar Trame [šo teritoriju veido]: Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Spānija, Austrija, Portugāle, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija (apstrīdētā lēmuma preambulas 931. un 932. apsvērums). Tomēr šajā lietā ir tikuši ņemti vērā tikai Trame pārdevumi Itālijā, jo šajā laikposmā Trame nav veikusi pārdošanu ārpus Itālijas (apstrīdētā lēmuma preambulas 651. apsvērums).

79      Otrkārt, šādi aprēķinātajai pārdevumu vērtībai piemērojamā procentuālā likme ir atkarīga no pārkāpuma smaguma. Šajā ziņā starp šajā lietā nozīmīgajiem apstākļiem Komisija ir ņēmusi vērā pārkāpuma raksturu, visu iesaistīto uzņēmumu kopējo tirgus daļu, pārkāpuma ģeogrāfisko teritoriju un pārkāpuma īstenošanu vai neīstenošanu (apstrīdētā lēmuma preambulas 936. un nākamie apsvērumi).

80      Saistībā ar pārkāpuma raksturu Komisija ir norādījusi, ka aizliegtā vienošanās kopumā paredzēja tirgus sadali, klientu sadali un horizontālus nolīgumus par cenām (apstrīdētā lēmuma preambulas 939. apsvērums).

81      Komisija tāpat ir ņēmusi vērā to, ka pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem ir bijusi kopējā tirgus daļa aptuveni 80 % apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 946. apsvērums) un ka pārkāpums ir attiecies uz būtisku EEZ daļu. Attiecībā uz Socitrel, Proderac, Fapricela un Fundia, uzņēmumiem, no kuriem pirmie trīs ir piedalījušies tikai Spānijas klubā (kas sedza tikai Spāniju un Portugāli) vai pēdējā uzņēmuma gadījumā – tikai saskaņošanā attiecībā uz Addtek un attiecībā uz kuriem vienota pārkāpuma apzināšanās ir varējusi tikt konstatēta tikai ļoti vēlā pārkāpuma posmā (attiecībā uz Socitrel, Proderac un Fapricela – 2001. gada 17. maijā un attiecībā uz Fundia – 2001. gada 14. maijā), Komisija, nosakot pārdevumu vērtības proporciju, kas ir ņemama vērā, novērtējot pārkāpuma smaguma pakāpi, ir ņēmusi vērā ierobežotāku ģeogrāfisko teritoriju. Komisija ir uzskatījusi, ka saistībā ar citiem Spānijas kluba dalībniekiem (Emesa/Galycas, Tycsa/Trefilerías Quijano), kuri vienlaicīgi ir piedalījušies dažādos aizliegtās vienošanās līmeņos vai attiecībā uz kuriem vienota pārkāpuma apzināšanās ir varējusi tikt konstatēta daudz agrākā posmā, situācija ir atšķirīga. Līdzīgi Itālijas kluba dalībnieku situācija esot atšķirīga no Socitrel, Proderac un Fapricela situācijas, ņemot vērā, ka Itālijas kluba ģeogrāfiskā teritorija lielā mērā ir sakritusi ar Eiropas mēroga nolīgumu ģeogrāfisko teritoriju un ir būtiski pārsniegusi Spānijas kluba ģeogrāfisko teritoriju (Spānija un Portugāle) (apstrīdētā lēmuma preambulas 949. apsvērums).

82      Saistībā ar vienošanās īstenošanu Komisija uzskatīja, ka, lai gan tās ne vienmēr ir pilnībā sasniegušas mērķi, vienošanās katrā ziņā esot tikušas īstenotas (apstrīdētā lēmuma preambulas 950. apsvērums).

83      Ņemot vērā iepriekš minētos lietas apstākļus un kritērijus, Komisija ir uzskatījusi, ka pārdevumu vērtības proporcija, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu pārkāpuma smaguma pakāpi, attiecībā uz Fundia ir 16 %, attiecībā uz Socitrel, Fapricela un Proderac – 18 % un attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, tostarp Trame, – 19 % (apstrīdētā lēmuma preambulas 953. apsvērums).

84      Treškārt, pārkāpuma ilgums attiecībā uz Trame tika noteikts kā tāds, kas atbilst pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, tas ir, no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim (apstrīdētā lēmuma preambulas 956. apsvērums).

85      Ceturtkārt, attiecībā uz procentuālo lielumu, kas ir iekļaujams pamatsummā neatkarīgi no tā, cik ilgi uzņēmums piedalījies pārkāpuma izdarīšanā, Komisija ir secinājusi, ka attiecībā uz Fundia atbilstošā summa ir 16 % apmērā, attiecībā uz Socitrel, Fapricela un Proderac – 18 % apmērā un attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, tostarp Trame, – 19 % apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 962. apsvērums).

86      Piektkārt, Komisija ir izskatījusi administratīvā procesa gaitā Trame norādītos atbildību mīkstinošus apstākļus. Konkrēti runa ir par argumentiem saistībā ar nenozīmīgu vai pasīvu lomu (apstrīdētā lēmuma preambulas 987. un 992. apsvērums), atrašanos ārpus pārkāpuma nolīgumu piemērošanas jomas vai būtiski samazinātu dalību pārkāpumā (apstrīdētā lēmuma 1023. un 1025. apsvērums), saistībā ar kuriem Komisija ir atzinusi, ka, tāpat kā Proderac gadījumā, Trame loma ir bijusi “būtiski samazināta, salīdzinot ar citu aizliegtās vienošanās dalībnieku lomu, un ka šiem uzņēmumiem tātad ir jāpiešķir naudas soda samazinājums”, un ir norādījusi, ka “Itālijas klubā Trame ir bijusi margināla dalībniece, kura rada spriedzi attiecībās ar citiem dalībniekiem”, kas ir pamats naudas soda apmēra samazinājumam 5 % apmērā.

87      Tādējādi naudas soda pamatsummu EUR 10 miljonu apmērā Komisija ir samazinājusi līdz EUR 9,5 miljoniem. Ņemot vērā, ka šis apmērs ir pārsniedzis maksimālo 10 % apmēru no kopējā Trame 2009. gadā gūtā apgrozījuma (aptuveni EUR 32,5 miljoni), tā turpmāk ir tikusi samazināta līdz EUR 3,249 miljoniem (apstrīdētā lēmuma preambulas 963., 1057. un 1071. apsvērums).

 2. Principu atgādinājums

 a) Pārkāpuma pastāvēšanas un ilguma pierādījums

88      Pirmām kārtām ir jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka Komisijai ir jāpierāda ne tikai aizliegtās vienošanās pastāvēšana, bet arī tās ilgums. It īpaši ir jāatgādina, ka saistībā ar pierādījumu sniegšanu par LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus un sniegt atbilstošus pierādījumus, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību. Tiesas šaubas ir jāvērš par labu uzņēmumam, kas ir lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresāts. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas, it īpaši prasības par lēmuma, ar kuru ir uzlikts naudas sods, atcelšanu vai grozīšanu ietvaros. Pēdējās minētās situācijas gadījumā ir jāņem vērā nevainīguma prezumpcijas princips, kas ir viena no pamattiesībām, kuras ir aizsargātas Savienības tiesību sistēmā un nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktā. Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu, kā arī ar tiem saistīto sodu raksturu un smagumu, nevainīguma prezumpcijas princips ir it īpaši piemērojams procesos par konkurences tiesību normu pārkāpumiem, par kuriem uzņēmumiem var uzlikt naudas sodu vai kavējuma naudu. Tādējādi Komisijai ir jāsniedz precīzi un saskanīgi pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību, ka apgalvotais pārkāpums ir izdarīts (skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Trelleborg Industrie un Trelleborg/Komisija, T‑147/09 un T‑148/09, Krājums, EU:T:2013:259, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

89      Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstie nolīgumi, notiek slepeni, sapulces notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka pat tad, ja Komisija atklāj dokumentus, kas tiešā veidā apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, tādus kā sanāksmes protokoli, tie parasti ir tikai fragmentāri un izkaisīti, kā rezultātā bieži vien noteiktas detaļas ir jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Tādēļ vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīguma esamība ir jāsecina no noteiktām sakritībām vai norādēm, kuras, skatot kopsakarā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var būt pierādījums konkurences tiesību normu pārkāpumam (skat. spriedumu Trelleborg Industrie un Trelleborg/Komisija, minēts 88. punktā, EU:T:2013:259, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

90      Turklāt judikatūrā ir izvirzīta prasība, ka tādu pierādījumu trūkuma gadījumā, kas tieši apstiprina pārkāpuma ilgumu, Komisija balstās vismaz uz pierādījumiem, kuri attiecas uz faktiem, kas ir pietiekami saistīti laikā, lai varētu saprātīgi pieņemt, ka šis pārkāpums ir veikts nepārtraukti no viena konkrēta datuma līdz otram datumam (skat. spriedumu Trelleborg Industrie un Trelleborg/Komisija, minēts 88. punktā, EU:T:2013:259, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

 b) Vienota pārkāpuma jēdziens salikta pārkāpuma izpratnē

91      Otrām kārtām tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 101. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums var izrietēt ne tikai no atsevišķas darbības, bet arī no virknes darbību vai turpinātas rīcības, lai gan arī viens vai vairāki šīs darbību virknes vai turpinātās rīcības elementi paši, aplūkojot atsevišķi, var būt minētās normas pārkāpums. Tādēļ, ja dažādas darbības to identiskā mērķa dēļ – kropļot konkurenci iekšējā tirgū – ietilpst “kopējā plānā”, Komisija var saukt pie atbildības par šīm darbībām atbilstoši dalībai pārkāpumā, aplūkojot to kopumā (spriedumi, 1999. gada 8. jūlijs, Komisija/Anic Partecipazioni, C‑49/92 P, Krājums, EU:C:1999:356, 81. punkts; 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, Krājums, EU:C:2004:6, 258. punkts, un 2012. gada 6. decembris, Komisija/Verhuizingen Coppens, C‑441/11 P, Krājums, EU:C:2012:778, 41. punkts).

92      Uzņēmums, kas šādā vienotā un kompleksā pārkāpumā ir piedalījies ar tādu savu rīcību, uz ko attiecas nolīguma vai saskaņoto darbību ar mērķi, kurš ir vērsts pret konkurenci, jēdzieni LESD 101. panta 1. punkta izpratnē un kas ir vērsta uz pārkāpuma īstenošanu kopumā, var būt atbildīgs arī par citu uzņēmumu šī paša pārkāpuma ietvaros veiktu rīcību par to laikposmu, kad tas tajā ir piedalījies. Tas tā ir tad, ja ir konstatēts, ka minētais uzņēmums ar savu paša rīcību ir vēlējies dot ieguldījumu kopējiem mērķiem, ko ir vēlējušies īstenot visi dalībnieki, un ka tas ir zinājis par citu uzņēmumu iecerēto vai veikto pārkāpjošo rīcību, īstenojot šos pašus mērķus, vai ka tas ir varējis to saprātīgi paredzēt un bijis gatavs uzņemties par to risku (spriedumi Komisija/Anic Partecipazioni, minēts 91. punktā, EU:C:1999:356, 83., 87. un 203. punkts; Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 91. punktā, EU:C:2004:6, 83. punkts, un Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 91. punktā, EU:C:2012:778, 42. punkts).

93      Tādējādi uzņēmums var būt tieši piedalījies visā pret konkurenci vērstā rīcībā, kura veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, un šādā gadījumā Komisijai ir tiesības to saukt pie atbildības par visu šo rīcību un tādējādi – par minēto pārkāpumu kopumā. Uzņēmums var arī būt tieši piedalījies tikai vienotu un turpinātu pārkāpumu veidojošās pret konkurenci vērstās rīcības daļā, bet tas var būt zinājis par visu pārējo pārkāpjošo rīcību, ko iecerējuši vai īstenojuši pārējie aizliegtās vienošanās dalībnieki to pašu mērķu labā, vai arī tas ir varējis to saprātīgi paredzēt un ir bijis gatavs uzņemties risku. Šādā gadījumā Komisijai arī ir tiesības saukt šo uzņēmumu pie atbildības par visu pret konkurenci vērsto rīcību, kas veido šo pārkāpumu, un tādējādi – par šo pārkāpumu kopumā (spriedums Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 91. punktā, EU:C:2012:778, 43. punkts).

94      Turpretim, ja uzņēmums ir tiešā veidā piedalījies vienā vai vairākās pret konkurenci vērstās darbībās, kuras veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet nav pierādīts, ka ar savu paša rīcību šis uzņēmums ir vēlējies sekmēt pārējo aizliegtās vienošanās dalībnieku iecerēto kopīgo mērķu īstenošanu un ka tas ir zinājis par visām minēto dalībnieku iecerētajām vai īstenotajām pārkāpjošajām darbībām šo pašu mērķu īstenošanai vai ka tas ir varējis saprātīgi tās paredzēt un bijis gatavs uzņemties ar tām saistītu risku, Komisijai ir tiesības to atzīt pat atbildīgu tikai par darbībām, kurās tas ir piedalījies tiešā veidā, un par pārējo dalībnieku iecerētajām vai īstenotajām darbībām to mērķu, ko tas vēlējies sasniegt, īstenošanai, ja ir pierādīts, ka tas par tām ir zinājis vai varējis saprātīgi tās paredzēt un ir bijis gatavs uzņemties ar tām saistīto risku (spriedums Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 91. punktā, EU:C:2012:778, 44. punkts).

95      Tomēr tas nevar būt pamats šī uzņēmuma atbrīvošanai no atbildības par darbībām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tas tajās ir piedalījies, vai attiecībā uz kurām uzņēmumu faktiski var atzīt par atbildīgu. Tomēr šāda Komisijas lēmuma, ar ko globālu aizliegto vienošanos kvalificē par vienotu un turpinātu pārkāpumu, sadalīšana ir apsverama tikai tad, ja, pirmkārt, attiecīgajam uzņēmumam administratīvā procesa ietvaros ir bijusi iespēja saprast, ka tam tiek pārmesta arī dalība katrā šo vienošanos veidojošajā darbībā, un līdz ar to šajā ziņā aizstāvēties un, otrkārt, ja minētais lēmums šajā aspektā ir pietiekami skaidrs (spriedums Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 91. punktā, EU:C:2012:778, 45. un 46. punkts).

96      Visbeidzot tas, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegtās vienošanās sastāvdaļās, vai tas, ka tam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgajā gadījumā nosakot naudas soda apmēru (spriedumi Komisija/Anic Partecipazioni, minēts 91. punktā, EU:C:1999:356, 90. punkts; Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 91. punktā, EU:C:2004:6, 86. punkts, un Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 91. punktā, EU:C:2012:778, 45. punkts).

 c) Norobežošanās jēdziens dalības sanāksmē gadījumā

97      Trešām kārtām no pastāvīgās judikatūras tāpat izriet, ka, lai pietiekami pierādītu, ka attiecīgais uzņēmums ir bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, pietiek ar to, ka Komisija parāda, ka minētais uzņēmums ir piedalījies sanāksmēs, kurās ir tikuši slēgti pret konkurenci vērsti nolīgumi, acīmredzami pret tiem neiebilstot. Ja dalība šādās sanāksmēs ir tikusi konstatēta, šim uzņēmumam ir jāsniedz norādes, lai pierādītu, ka tā dalība šajās sanāksmēs ir notikusi bez pret konkurenci vērsta nolūka, pierādot, ka tas ir norādījis saviem konkurentiem, ka tas šajās sanāksmēs piedalās ar citu nostāju (skat. spriedumu Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 91. punktā, EU:C:2004:6, 81. punkts un tajā minētā judikatūra).

 d) Principi attiecībā uz īpašās situācijas ņemšanu vērā

98      Ceturtām kārtām judikatūrā ir tikuši izrādīti centieni, lai secinātu noteiktus principus attiecībā uz individuālu atbildību, kuras pamatā ir tāds LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums kā aizliegtā vienošanās (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 19. maijs, Chalkor/Komisija, T‑21/05, Krājums, EU:T:2010:205, 90. un nākamie punkti).

99      Pēc tam, kad Komisija ir konstatējusi vienota pārkāpuma esamību un identificējusi tā dalībniekus, Komisijai, lai uzliktu naudas sodus, ir jāpārbauda katra no tām dalības šajā pārkāpumā relatīvais smagums. Tas izriet gan no judikatūras, gan arī no pamatnostādnēm, kurās ir paredzēta gan atšķirīga attieksme saistībā ar sākumsummu (īpašo sākumsummu), gan arī tas, ka tiek ņemti vērā atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi, kas ļauj pielāgot naudas soda apmēru, īpaši atkarībā no attiecīgo uzņēmumu aktīvās vai pasīvās lomas pārkāpuma izdarīšanā (šajā ziņā skat. spriedumu, Komisija/Anic Partecipazioni, minēts 91. punktā, EU:C:1999:356, 90. un 150. punkts, un saistībā ar 1998. gada pamatnostādnēm (OV 1998, C 9, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) – spriedumu Chalkor/Komisija, minēts 98. punktā, EU:T:2010:205, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).

100    Katrā ziņā uzņēmumam nekādā gadījumā nevar uzlikt naudas sodu, kura apmērs ir aprēķināts atkarībā no dalības slepenā norunā, par kuru tas nav saukts pie atbildības (spriedums Chalkor/Komisija, minēts 98. punktā, EU:T:2010:205, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).

101    Līdzīgi uzņēmumam var tikt piemērota sankcija tikai par faktiem, kuri pret to tiek individuālā kārtā izvirzīti (spriedums, 2001. gada 13. decembris, Krupp Thyssen Stainless un Acciai speciali Terni/Komisija, T‑45/98 un T‑47/98, Krājums, EU:T:2001:288, 63. punkts).

102    Sankcijām ir jābūt individualizētām tādā ziņā, ka tām ir jābūt saistītām ar attiecīgo uzņēmumu rīcību un tiem piemītošajām īpašībām (spriedumi, 2006. gada 29. jūnijs, SGL Carbon/Komisija, C‑308/04 P, Krājums, EU:C:2006:433, 46. punkts, un 2007. gada 7. jūnijs, Britannia Alloys & Chemicals/Komisija, C‑76/06 P, Krājums, EU:C:2007:326, 44. punkts).

103    It īpaši jau ir ticis nospriests, ka uzņēmums, kura atbildība ir pierādīta attiecībā uz vairākām aizliegtās vienošanās daļām, vairāk veicina šīs aizliegtās vienošanās efektivitāti un smagumu nekā pārkāpuma izdarītājs, kas ir iesaistīts tikai vienā šīs pašas aizliegtās vienošanās daļā. Tātad pirmais minētais uzņēmums izdara smagāku pārkāpumu, salīdzinot ar to, ko izdara otrais minētais uzņēmums (spriedums Chalkor/Komisija, minēts 98. punktā, EU:T:2010:205, 99. punkts).

104    Vispārējās tiesas paziņotajā tiesas sēdes ziņojumā detalizēti izklāstītie lietas dalībnieku argumenti ir jānovērtē, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma saturu un iepriekš norādītos principus.

 B – Par dalību vienotā pārkāpumā

 1. Lietas dalībnieku argumenti

105    Trame norāda, ka Komisija nevarot pret to izvirzīt iebildumu, ka tā piecu gadu un sešu mēnešu laikā būtu piedalījusies vienotā pārkāpuma, ko veido nolīgumi Eiropas (Eiropas klubs), reģionālā un valstu (Spānijas klubs, Dienvidu nolīgums, Itālijas klubs) līmeņos. Faktu rašanās laikā Trame esot veikusi pārdošanu tikai Itālijā, un iemesls tam esot bijis nevis iespējams nolīgums par tirgus sadali, bet atļaujas tās preču pārdošanai ārvalstīs neesamības fakts. Informācija par citām valstīm, nevis Itāliju tai neesot bijusi ne mazākā mērā interesanta. Turklāt neviens pierādījums nepierādot tās dalību pārkāpuma pārnacionālā līmenī vai citā aizliegtās vienošanās darbībā, nevis Itālijas klubā. Pirmkārt, Trame nekad neesot piedalījusies Eiropas līmeņa sanāksmēs, ne arī šajā ziņā ir apmainījusies ar informāciju. Otrkārt, dalību vienotā pārkāpumā nevarot secināt vienīgi no tā, ka Itālijas klubā konkurenti Trame klātesamības apstākļos sporādiski vai tostarp būtu devuši mājienu uz Eiropas klubu. Par šo jautājumu Komisija pati atzīstot, ka Trame nav zinājusi par pārkāpuma Eiropas līmeni līdz 2000. gada 15. maijam (apstrīdētā lēmuma preambulas 651. apsvērums), kas tai esot bijis vismaz jāņem vērā, nosakot naudas soda apmēru. Vienīgā norāde uz Eiropas klubu izrietot no dokumenta attiecībā uz 2000. gada 15. maija sanāksmi, kurā ir vienīgi norādīts, ka šajā klubā ir krīze. Komisija uzskatot, ka runa turklāt ir par “varbūtēju” atsauci uz Eiropas klubu, un tas parādot tās šaubas šajā jautājumā. Dokumentos attiecībā uz 2000. gada 12. jūnija un 9. oktobra sanāksmēm neesot ietverta tieša atsauce uz Eiropas klubu. Pārkāpuma laikposmā, kas tiek izvirzīts pret Trame, tai neesot bijušas un neesot varējušas būt nekādas faktiskas zināšanas par Eiropas klubu un tā mehānismiem.

106    Vienlaikus Trame norāda, ka Socitrel, Proderac un Fapricela esot tikusi piemērota sankcija tikai par to dalību vienotā pārkāpuma sastāvdaļā (Spānijas klubā), tostarp ņemot vērā to novēlotās zināšanas par tās Eiropas līmeni. Tā Komisija esot vainojusi Fapricela par to, ka tā ir piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībā laikposmā no 1998. gada decembra līdz 2002. gada septembrim, bet tā esot ņēmusi vērā tikai šī uzņēmuma dalību Spānijas klubā, jo Fapricela nekad neesot piedalījusies Eiropas līmeņa sanāksmēs un neesot zinājusi par tām līdz 2001. gada maijam. Šī situācija esot līdzīga Trame situācijai, pret kuru Komisija izvirza dalību Itālijas klubā laikposmā no 1997. gada marta līdz 2002. gada septembrim, kā arī aizliegtās vienošanās Eiropas līmeņa apzināšanos kopš 2000. gada maija. Tātad šiem uzņēmumiem Eiropas līmenī neesot bijusi nekāda loma un par šo aizliegtās vienošanās līmeni tie esot uzzinājuši tikai pēc tam, kad ir pagājusi vairāk nekā puse no inkriminētā pārkāpuma laikposma. Patvaļīgi noteiktā atšķirība attieksmē starp šiem diviem uzņēmumiem esot radījusi negatīvas sekas attiecībā uz Trame uzliktā naudas soda apmēra noteikšanu, kurš, ņemot vērā situāciju, kas nav tās pašas situācija, ir ticis noteikts pārmērīgā līmenī.

107    Komisija nepiekrīt šiem argumentiem. Apstrīdētajā lēmumā esot noteikts, ka Itālijas kluba dalībnieki ir bijuši pastāvīgi informēti par Eiropas klubā pieņemtajiem lēmumiem un ka tie paši ir informējuši Eiropas kluba dalībniekus par saviem lēmumiem. Starp Eiropas klubu un Itālijas klubu esot pastāvējusi izteikta saskaņošana. Gan Cīrihes kluba, gan arī Eiropas kluba posmā Itālijas kluba dalībnieki esot varējuši pielāgot savus lēmumus, ņemot vērā informāciju, ko tiem ir nodevuši to pārstāvji Eiropas līmenī (Redaelli – Cīrihes kluba posmā, Tréfileurope – Eiropas kluba posmā). Tāpat esot pierādīts, ka kopš 2000. gada 15. maija Trame ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina, ka tā ir neatņemama daļa no vispārīgākas vairākos līmeņos strukturētas Eiropas mēroga sistēmas. Trame situācija esot arī atšķirīga no Socitrel, Proderac un Fapricela situācijas, kuras to, ka tās piedalās Eiropas mēroga sistēmā, ir uzzinājušas tikai kopš 2001. gada 15. maija, tas ir, labu laiku pēc tam, kad tas bija kļuvis zināms Trame. Turklāt esot jāņem vērā tas, ka Itālijas klubs un Eiropas klubs ģeogrāfiskajā aspektā esot pārklājušies.

 2. Vispārējās tiesas vērtējums

108    Vispirms ir jānorāda, ka Komisija ir kļūdaini vainojusi Trame par dalību vienotajā pārkāpumā piecu gadu un sešu mēnešu laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim (skat. apstrīdētā lēmuma 1. pantu un iepriekš minēto 61. un 68. punktu), jo Komisija vienīgi kopš 2000. gada 15. maija ir varējusi pierādīt, ka Trame “ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina”, ka, piedaloties Itālijas klubā, tā piedalās arī vispārīgākā vairākos līmeņos strukturētā Eiropas mēroga sistēmā (skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 651. apsvērumu un iepriekš minēto 73. punktu).

109    Katrā ziņā Trame tātad nevar pārmest, ka, pirmkārt, tā būtu piedalījusies Itālijas klubā laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim un, otrkārt, ka Itālijas kluba ietvaros tā būtu bijusi situācijā, attiecībā uz kuru varētu uzskatīt, ka kopš 2000. gada 15. maija tā ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina, ka tās dalība šajā aizliegtās vienošanās daļā ir iekļāvusies vispārīgākā sistēmā, kurā tā ar savu pašas rīcību ir vēlējusies sniegt ieguldījumu, kas ļautu Komisijai uzskatīt, ka tā tātad ir piedalījusies vienotā pārkāpumā iepriekš 91. un nākamajos punktos minētajā judikatūrā definētajā izpratnē.

110    Šajā kontekstā it īpaši ir jāpārbauda, vai Komisijai ir bijis pamats konstatēt, ka kopš 2000. gada 15. maija Trame “ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina”, ka Itālijas klubs ir bijis daļa no vispārēja plāna, kas tostarp ietvēra Eiropas līmeņa nolīguma otro posmu – Eiropas klubu, kurš ir pastāvējis vienlaikus ar Itālijas klubu.

 a) Trame situācija, salīdzinot ar citu Itālijas kluba dalībnieku situāciju

111    Vispirms ir jānorāda, ka Trame nav minēta to uzņēmumu skaitā, kas ir piedalījušies Itālijas kluba 1997. gada 16. decembra sanāksmē, kura ir uzskatāma par vienu no sanāksmēm, kas vislabāk raksturo ciešo saikni starp Itālijas un Eiropas līmeņa nolīgumiem Eiropas kluba posmā (apstrīdētā lēmuma preambulas 558. apsvērums). Faktiski šajā sanāksmē Tréfileurope ir detalizēti izklāstījusi Redaelli, CB, Itas un ITC Eiropas kluba noteikumus (skat. apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļauto sadaļu attiecībā uz 1997. gada 16. decembra sanāksmi).

112    Attiecībā uz šiem pieciem ražotājiem Komisija var pamatoti uzskatīt, kā tā ir darījusi savas argumentācijas pirmajā daļā (skat. iepriekš minēto 107. punktu), ka Itālijas kluba dalībnieki ir tikuši informēti par Eiropas klubā pieņemtajiem lēmumiem un ka tie ir informējuši Eiropas kluba dalībniekus par saviem lēmumiem. Tā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Tréfileurope ir bijusi ne vien Itālijas kluba dalībniece, bet arī viena no Eiropas kluba pastāvīgajiem dalībniecēm un ka Redaelli, CB, Itas un ITC un turpmāk arī SLM ir piedalījušās vairākās Eiropas klubā un Itālijas klubā notikušajās pārrunās vai ir bijušas šo pārrunu priekšmets, lai noteiktu Itālijas ražotāju eksporta kvotu ārpus Itālijas. Šim nolūkam notikušo pārrunu saturu var rezumēt šādi: Eiropas ražotāji ir vēlējušies piedāvāt Itālijas ražotājiem tādu eksporta kvotu, ko tie būtu varējuši paciest, bet Itālijas ražotāji ir uzskatījuši šo kvotu par nepietiekamu, tāpēc ir notikušas pārrunas, kamēr netiktu atrasts savstarpēji pieņemams risinājums (skat. apstrīdētā lēmuma daļas ar nosaukumu “Galveno daudzpusējo sanāksmju apraksts” 278. un nākamos apsvērumus, no kuriem izriet, ka saistībā ar Eiropas ražotāju piedāvāto kvotu 47 000 tonnu apmērā attiecībā pret Itālijas ražotāju piedāvātajām 60 000 tonnām ir tikusi panākta principiāla vienošanās par apjomu 50 000 tonnu apmērā).

113    Tomēr ir jākonstatē, kā savā argumentācijā norāda Trame (skat. iepriekš 105. punktu), ka tās situācija atšķiras no Tréfileurope, Redaelli, CB, Itas, ITC un turpmāk – SLM situācijas. Kā ir norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 651. apsvērumā, “visā pārkāpuma laikposmā Trame nav veikusi pārdošanu ārpus Itālijas”. Turklāt, kā ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, Trame ir piedalījusies astoņpadsmit Itālijas kluba sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 468. apsvēruma zemsvītras piezīme). Trame šajā ziņā ir precizējusi, ka runa ir par astoņpadsmit sanāksmēm no 234 sanāksmēm kopumā. Šis skaitlis ir daudz mazāks nekā to sanāksmju skaits, kurās ir piedalījušies galvenie Itālijas kluba dalībnieki. Vispārīgi un neskarot sanāksmēs, ko Komisija ir tieši identificējusi apstrīdētajā lēmumā, var arī secināt, ka Trame nav piedalījusies galvenajās sanāksmēs saistībā ar pārrunām, kas vienlaikus interesējušas gan Itālijas klubu, gan arī Eiropas klubu (līdzās 1997. gada 16. decembra sanāksmei skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā norādītās sadaļas attiecībā uz 2001. gada 12. un 23. jūlija sanāksmēm).

114    Komisija ir netieši atzinusi Trame situācijas īpašo raksturu, salīdzinot ar Itālijas kluba galveno dalībnieku situāciju, jo Komisija ir uzskatījusi, ka par to, ka, piedaloties Itālijas klubā, Trame piedalās arī Eiropas mēroja sistēmā, tā “ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina” tikai kopš 2000. gada 15. maija, nevis no tās pievienošanās Itālijas klubam 1997. gada martā. Tas izriet arī no Trame viena no Tréfileurope pārstāvjiem Itālijas klubā vārdā veikta paziņojuma, kur tostarp ir norādīts, ka “Itālijas kluba ietvaros [Trame] ir piedalījusies ļoti ierobežotā sanāksmju skaitā, visbiežāk – pie Federacciai [..]. Bieži ir noticis, ka [Trame] ir tikusi uzaicināta uz sanāksmi tikai otrajā posmā. Dažreiz tā pēc savas iniciatīvas ir izstājusies no sanāksmes pirms tās beigām”.

115    No iepriekš minētā izriet, ka pierādījumu attiecībā tieši uz Trame situāciju neesamības apstākļos Komisija nevar aprobežoties ar norādi, ka ar to, ka pieci galvenie Itālijas kluba dalībnieki un turpmāk arī SLM ir bijuši iesaistīti starp Eiropas klubu un Itālijas klubu notiekošajās pārrunās, kas ir bijušas saistītas ar Itālijas ražotāju eksporta kvotu ārpus Itālijas, pietiekot, lai pierādītu, ka Trame kā Itālijas kluba dalībniece ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina par šīm pārrunām. Pretēji tam, ko norāda Komisija, Itālijas kluba dalībnieki nevis veido homogēnu kategoriju, bet gan starp tiem ir sastopami būtiski atšķirīgi uzņēmumi. Tā daži Itālijas kluba dalībnieki, tādi kā Tréfileurope vai Tycsa, ir piedalījušies arī citos klubos. Citi Itālijas kluba dalībnieki, tādi kā Redaelli, CB, Itas, ITC un turpmāk – SLM, ir bijuši uzņēmumi, kas ir darbojušies ne vien Itālijā, bet arī citās dalībvalstīs. Šajā lietā, lai gan Trame ir bijusi Itālijas kluba dalībniece, tās dalība gan faktu ziņā (eksporta neesamība, novēlotas zināšanas par aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga dimensiju), gan arī pierādījumu ziņā (neliels to sanāksmju skaits, kurās ir ziņots par Trame dalību) atšķiras no piecu galveno Itālijas kluba dalībnieku dalības, kas šajos nolīgumos no paša sākuma ir piedalījušies gan saistībā ar to valsts iekšējo, gan arī ārvalstu aspektu.

 b) Pierādījumu attiecībā uz 2000. gada maija, jūnija un oktobra sanāksmēm pārbaude

116    No apstrīdētā lēmuma un Komisijas argumentācijas otrās daļas (skat. iepriekš 107. punktu) izriet, ka kopš 2000. gada 15. maija tā uzskata, ka tai ir pamats norādīt, ka Trame ir piedalījusies vienotā pārkāpumā, jo kopš šī brīža Trame “ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina”, ka tā ir vispārīgākas Eiropas mēroga sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Komisija uzskata, ka šādu secinājumu varot izdarīt, balstoties uz pierādījumiem attiecībā uz trīs apstrīdētā lēmuma preambulas 651. apsvērumā identificētajām sanāksmēm, tas ir, 2000. gada 15. maija, 12. jūnija un 9. oktobra sanāksmēm.

117    Tomēr šo pierādījumu pārbaude neļauj Vispārējai tiesai izdarīt to pašu secinājumu, kuru ir izdarījusi Komisija.

118    Pirmā sanāksme, ko Komisija ir norādījusi, lai pierādītu, ka no 2000. gada 15. maija Trame ir varējusi zināt, ka Itālijas klubs ir bijis vispārīgāka kopēja plāna daļa, jo tajā tika paredzēta Itālijas kluba saskaņošana ar Eiropas klubu, ir šajā datumā notikusī Itālijas kluba sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: CB, Itas, ITC, Tréfileurope Italia, SLM, Trame un DWK, Tycsa tika minēta kā promesoša.

119    Šajā sadaļā Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 2000. gada 15. maija sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “pārrunas par izejvielu cenām un krīzi tirgū. [Viens no Tréfileurope pārstāvjiem] ir norādījis, ka Eiropas klubs, ko veido Emesa, Tycsa, Tréfileurope, Nedri, DWK un WDI, un Itālijas klubs [abi] abi ir krīzes stāvoklī”;

–        “Emesa pamet Eiropas klubu”, un “Tycsa un Emesa ir ieguvušas lielus daudzumus no Fundia”; “Fapricela un Socitrel tāpat ir minētas”;

–        “Tréfileurope apstiprina sanāksmi attiecībā uz Itālijas tirgu”.

120    Šīs informācijas avots ir ITC, CB, SLM un Tréfileurope, un tā ir tikusi iegūta vai nu pārbaužu laikā, vai nu atbilstoši pieteikumam iecietības programmas piemērošanai. ITC sniegtais ar roku rakstītais 2000. gada 15. maija sanāksmes protokols ļauj tostarp apstiprināt iepriekš 119. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā sniegtās norādes.

121    Otrā attiecīgā sanāksme ir Itālijas kluba 2000. gada 12. jūnija sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope Italia, SLM, Trame, Tycsa un DWK.

122    Šajā sadaļā Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 2000. gada 12. jūnija sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “pārrunas par tirgu. Tycsa lūdz pārdot par zemākām cenām (ir norādīts, ka Itālijas tirgū tie pārdod 4000 tonnu, kas atbilst 4 % tirgus daļai). Uz portugāļiem ir īstenojuši spiedienu spāņi. Ir minēti nosaukumi “Emesa-Tycsa, Socitrel-Fapricela”. Atsauce (visticamāk) uz Eiropas klubu, kas sūdzas par Tycsa (Antverpene un Diseldorfa sūdzas par Tycsa)”;

–        “noteiktu (nosauktu) klientu sadale un piegādes piegādātājiem, kuri ir norādīti kā “leaders” [līderi]”.

123    Šīs informācijas avots ir Tycsa un ITC, un tā ir tikusi iegūta vai nu pārbaužu laikā, vai nu atbilstoši pieteikumam iecietības programmas piemērošanai. ITC sniegtais ar roku rakstītais 2000. gada 12. jūnija sanāksmes protokols ļauj tostarp apstiprināt iepriekš 122. punkta pirmajā ievilkumā sniegtās norādes.

124    Trešā attiecīgā sanāksme ir Itālijas kluba 2000. gada 9. oktobra sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un Tréfileurope Italia, SLM, Trame, Tycsa, DWK, Nedri un WDI.

125    Šajā sadaļā Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 2000. gada 9. oktobra sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “pārrunas par kvotām Eiropas tirgū (ieskaitot Apvienoto Karalisti, Īriju, Portugāli, Zviedriju, Austriju, Beļģiju). Šajā ziņā pārrunas par to, ko SLM būtu gatava akceptēt (1400 tonnas attiecībā pret kopējo pārdošanas apjomu (Itālijā) 2001. gadā, kas tika novērtēts 50 000 tonnu apmērā). Tiek norādīts, ka SLM būtu gatava turpmāk rīkot pārrunas ar Eiropu par savu nostāju”;

–        “atbilstoši tam, ko ir norādījusi CB, sanāksme ir attiekusies uz Eiropas tirgus analīzi un interpretācijas procentu. Pārrunas ar Itālijas ražotājiem saistībā ar tirgus sadales nolīgumu”;

–        “Tycsa: tirgus analīze un noteiktu ražotāju lūgums nodrošināt kvotas attiecībā uz katru valsti netika akceptēts”;

–        “Nedri: (nesasniegtais) mērķis ir bijis integrēt Itālijas ražotājus jaunajā kvotu piešķiršanā. Sanāksmē Itālijas ražotāji (CB, ITC, Itas, Redaelli, SLM) lūdza WDI, DWK, Nedri, Tycsa un Tréfileurope eksporta kvotu 60 000 tonnu apmērā”;

–        “šo sanāksmi 2000. gada 26. septembrī Briselē notiekošās sanāksmes laikā sagatavoja Eiropas kluba dalībnieki [..]”.

126    Šīs informācijas avots tostarp ir ITC, CB, Tycsa, Nedri, WDI, Tréfileurope, DWK un Redaelli.

127    Ņemot vērā ITC sniegto ar roku rakstīto 2000. gada 9. oktobra sanāksmes protokolu, no tā nevar acīmredzami secināt, ka pārrunas ir attiekušās uz visu to, kas ir norādīts iepriekš 125. punktā. Šajā protokolā izdarītās nozīmīgās norādes ietver šādu informāciju: pirmkārt, sanāksmē klātesošo personu un pārstāvēto uzņēmumu sarakstā “SLM” un “RT [Redaelli]” ir pievienots vārds “– NO” un Trame pārstāvja vārdam ir pievienota norāde “plkst. 15” (atbilstoši turpmāk norādītajam sanāksme ir sākusies plkst. 10; turklāt šī pārstāvja vārda pārbaude ļauj konstatēt, ka šis vārds ir ticis minēts virs norādes “–”, kas sākotnēji ir tikusi izdarīta blakus norādei “Trame”); otrkārt, pārrunas par kvotām Eiropas tirgū, kas atbilstoši to vietai protokolā esot notikušas sanāksmes sākumā, izriet tikai no četrām rindām ar šādām norādēm: “AK + Īrija 40; Norvēģija, Zviedrija, Dānija 40; Portugāle 25; Zviedrija – Austrija 10” (runa varētu būt par procentiem vai procentu likmēm attiecībā uz eksportu, bet, ņemot vērā protokolu, tas nav acīmredzams); treškārt, vairākas saistībā ar SLM izdarītās norādes, tostarp atsauce uz “1400 tonnu”, “ražošanu 2001”, “50 000 tonnu” un SLM iespēju turpināt rīkot pārrunas par nostāju attiecībā uz Eiropu, bet nav acīmredzams, ka šīs norādes skartu datus attiecībā uz apgalvotajām kvotām Eiropas tirgum, jo tās ir nodalītas ar garu svītru, kas stiepjas visas lapas garumā.

128    No iepriekš minētā izriet, ka dokuments, uz kuru Komisija balstās, lai pierādītu iepriekš 125. punkta pirmajā ievilkumā norādītās informācijas saturu, patiesībā ļauj pierādīt tikai to, kas ir minēts šī ievilkuma otrajā un trešajā teikumā, un nevar pierādīšanas ziņā pietiekami secināt, ka šī pārrunu daļa ir notikusi SLM un Redaelli klātesamības apstākļos vai arī brīdī, kad ir bijis klāt Trame pārstāvis, jo var tikt saprātīgi uzskatīts, ka, lai gan sanāksme ir sākusies plkst. 10, Trame pārstāvis ir ieradies tikai plkst. 15.

129    Turklāt no citām norādēm, ko Komisija ir minējusi tās informācijas izklāstā, kura Komisijas rīcībā ir saistībā ar 2000. gada 9. oktobra sanāksmi, izriet, ka tad, kad Nedri ir minējusi Itālijas ražotājus un pārrunas par eksporta kvotām, tā ir norādījusi, ka šie Itālijas ražotāji ir bijuši CB, ITC, Itas, Redaelli un SLM, neminot Trame. Ja Trame šajā pārrunu brīdī būtu bijusi klāt, var domāt, ka Nedri šo uzņēmumu būtu minējusi.

130    Aplūkojot kopumā, pierādījumi attiecībā uz trim minētajām sanāksmēm ļauj konstatēt trīs lietas saistībā ar Trame. Pirmkārt, šajās sanāksmēs ir minēts Eiropas klubs, un 2000. maijā tas bez šaubām ir noticis tieši, jo Trame pat ir varējusi saprast minētā kluba sastāvu, un 2000. gada jūnijā – vismaz netieši (atsaucoties uz Antverpeni un Diseldorfu, ko varētu saprast kā atsauci uz uzņēmumu – Eiropas kluba dalībnieku atrašanās vietu). Otrkārt, tāpat ir jākonstatē, ka šajās sanāksmēs izdarītās atsauces uz Eiropas klubu ir tikušas veiktas saistībā ar vienu uzņēmumu – Tycsa (kurš turklāt ir piedalījies 2000. gada jūnija un oktobra sanāksmēs), kurš ir nenozīmīgi darbojies Itālijā, vai arī saistībā ar citiem uzņēmumiem, kas nav Itālijas uzņēmumi (Socitrel, Fapricela, Emesa). Tas saprātīgi liecina par to, ka aizliegtā vienošanās par PT ir pastāvējusi ne tikai Itālijā vai ir ietvērusi ne tikai ražotājus, kurus galvenokārt ir interesējusi Itālija. Treškārt, tāpat var saprātīgi uzskatīt, ka jautājumi, kas ir varējuši pastāvēt par Eiropas kluba raksturu un rīcību, kuri ir tikuši minēti 2000. gada maija un jūnija sanāksmēs, 2000. gada oktobrī ir tikuši atsaukti, jo var konstatēt, ka šīs sanāksmes dalībnieki nav tikai galvenie Itālijas kluba dalībnieki vai ražotāji, kas darbojas Itālijas tirgū. Tomēr pastāv šaubas par jautājumu, vai Trame ir varējusi piedalīties šīs sanāksmes daļā, kas ir attiekusies uz SLM nodomiem ārpus Itālijas.

131    Tomēr katrā ziņā ir jākonstatē, ka, pat ja pieņem, ka Trame pārstāvis 2000. gada 9. oktobra sanāksmē ir ieradies tikai plkst. 15, viņš ir piedalījies sanāksmē, kurā ir bijuši klāt tostarp DWK, WDI un Nedri pārstāvji, kas nav ražotāji, kuri būtu galvenokārt ieinteresēti Itālijā.

132    Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, ir iespējams konstatēt, ka, sākot vismaz no trešās – 2000. gada 9. oktobra – sanāksmes, Trame kā ikviens uzņēmums, kas ir piedalījies trīs minētajās sanāksmēs, ir varējis saprast, ka līdzās Itālijas klubam pastāv cits klubs – Eiropas klubs, kurš ir ticis minēts šī gada maijā un norādīts jūnijā, kura darbībām ir bijis jābūt ne vien līdzīgām Itālijas kluba darbībām, bet arī saskaņotām ar šo Itālijas klubu, kā to pierāda tādu ražotāju kā DWK, kas nav Itālijas ražotāji, dalība Itālijas kluba sanāksmēs.

133    Turpretim pretēji tam, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, nav tiesiski pietiekami pierādīts, ka, sākot no Trame dalības pirmajā no trim attiecīgajām Itālijas kluba sanāksmēm, kas ir notikusi 2000. gada 15. maijā, šis uzņēmums būtu bijis situācijā, kad tas ir zinājis vai tam būtu jāzina par aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga dimensiju. Ar to, ka šajā sanāksmē ir norādīts vienīgi nosaukums “Eiropas klubs”, nepietiek, lai prezumētu informētību par šī kluba dalībnieku noslēgtajiem nolīgumiem. Šāda interpretācija ir jo vairāk ticama, ņemot vērā to, ka norāde uz šo klubu ir tikusi papildināta ar kvalifikāciju “krīzes stāvoklī” un ar norādi, saskaņā ar kuru “Emesa pamet Eiropas klubu”, vai arī to, ka “Tycsa un Emesa ir ieguvušas lielus daudzumus no Fundia”. Šie precizējumi ļauj uzskatīt, ka neatkarīgi no tā, ko Eiropas klubs varētu pārstāvēt, tas ir bijis savu pozīciju zaudēšanas ceļā.

134    Līdzīgi, runājot par otro sanāksmi, kas ir notikusi 2000. gada 12. jūnijā, norāde attiecībā uz Tycsa (kura līdz pazemināt cenas) attiecas uz Itālijas tirgu, kurā tai ir piederējuši 4 % no tirgus ar pārdošanas apjomu 4000 tonnu apmērā. Tātad šis uzņēmums ir varējis tikt uzskatīts par Itālijas kluba dalībnieku, kas turklāt ir bijis traucējošs dalībnieks, nevis par Eiropas kluba dalībnieku. Šķiet, ka citas no šīs sanāksmes izrietošās norādes var tikt izvirzītas, lai atbalstītu ideju, ka, ja pastāv Eiropas klubs (kas ir minēts pirmajā sanāksmē), tas ietver dalībniekus, kuri izrāda konkurējošu agresīvu rīcību, tādus kā Spānijas sabiedrības (Emesa un Tycsa), kuras izdara spiedienu uz Portugāles sabiedrībām (Socitrel un Fapricela).

135    Šajā posmā tātad nevar tiesiski pietiekami secināt, ka kopš 2000. gada 15. maija Trame ir zinājusi vai nav varējusi neievērot pārkāpuma Eiropas mērogu. Šādu secinājumu var izdarīt, tikai sākot no 2000. gada 9. oktobra.

136    Papildus ir jānorāda, kā Trame apgalvo savā argumentācijā (skat. iepriekš 105. punktu), ka, pat ja varētu uzskatīt, ka Trame ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina par pārkāpuma Eiropas mērogu kopš 2000. gada 9. oktobra, šāda argumentācija katrā ziņā nevar būt pamats tam, lai Komisija, izskatot jautājumu par naudas soda apmēra noteikšanu, uzskatītu, ka Trame ir piedalījusies Eiropas klubā. Turklāt šajā lietā Trame situācija ir īpaša tādā ziņā, ka visā pārkāpuma laikposmā, kas tai tiek pārmests, netiek apstrīdēts, ka šis uzņēmums ir piedalījies tikai Itālijas klubā. Vēl precīzāk, visā šajā laikposmā Trame ir piedalījusies tikai Itālijas kluba iekšējā aspektā, jo tai nav bijušas nepieciešamas atļaujas, lai tirgotu PT ārpus šīs valsts. Turklāt Komisija apstrīdētajā lēmumā atzīst, ka šajā laikposmā Trame nav veikusi pārdošanu ārpus Itālijas, un tas atbilst patiesībai saistībā ar kontinentālo Eiropu, uz ko ir bijusi vērsta aizliegtā vienošanās, jo Trame ir veikusi noteiktu tirdzniecību Apvienotajā Karalistē, ko neskar vienotais pārkāpums. Tātad šī situācija atšķiras no galveno Itālijas kluba dalībnieku (tādu kā Redaelli) situācijas, kas ir darbojušies gan Itālijā, gan arī citās dalībvalstīs, un no noteiktu pastāvīgu Eiropas kluba dalībnieku (tādu kā Tréfileurope) situācijas, kuri ir darbojušies pārējā Eiropā, bet arī Itālijā.

 c) Trame situācija, salīdzinot ar noteiktu Spānijas kluba dalībnieku situāciju

137    Īpaši ir jāuzsver lietas dalībnieku argumentācijā minētais pēdējais apstāklis (skat. iepriekš 106. un 107. punktu), tas ir, jautājums, vai Trame situācija ir līdzīga Socitrel, Proderac un Fapricela situācijai, kam būtu jāizraisa Komisijai līdzīgas attieksmes izrādīšana attiecībā pret Trame.

138    Mutatis mutandis šīs situācijas patiešām ir līdzīgas. Tāpat kā Trame gadījumā, kuras situācija Itālijas kluba ietvaros atšķiras no piecu galveno šī kluba dalībnieču – Redaelli, CB, Itas, ITC un Tréfileurope – situācijas, Socitrel, Proderac un Fapricela – trīs Spānijas kluba dalībnieču – situācija atšķiras no citu šī kluba dalībnieku, tostarp Emesa un Tycsa, situācijas, kuri ir piedalījušies arī Eiropas klubā un Tycsa gadījumā – pat Itālijas klubā.

139    No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija sabiedrībām Socitrel, Proderac un Fapricela ir uzlikusi sodu nevis vispārīgi, atbilstoši to dalībai vienotajā pārkāpumā visā pārkāpuma, kurā tās tiek vainotas, laikposmā, bet gan, ņemot vērā to dalību tikai vienā šī pārkāpuma daļā, kas šajā gadījumā ir Spānijas klubs, tostarp ievērojot aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga novēlotu apzināšanos no to puses (sākot no 2001. gada maija) (apstrīdētā lēmuma preambulas 949. apsvērums attiecībā uz Komisijas šajā ziņā noteikto atšķirību naudas soda pamatsummas atbilstoši 2006. gada pamatnostādnēm noteikšanas stadijā). Trame gadījumā tas tā nav bijis, un tai ir ticis noteikts sods par tās dalību vienotajā pārkāpumā no 1997. gada marta līdz 2002. gada septembrim.

140    Lai attaisnotu faktu, ka pret Trame nav tikusi izrādīta tāda attieksme, kas būtu salīdzināma ar to, kura ir tikusi noteikta attiecībā pret Socitrel, Proderac un Fapricela, Komisija norāda divus apstākļus: pirmkārt, to, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Socitrel, Proderac un Fapricela ir apzinājušās, ka piedalās vispārīgākā sistēmā, sākot no 2001. gada 15. maija (apstrīdētā lēmuma preambulas 658., 660. un 661. apsvērums), tas ir, vienu gadu pēc Trame, kas to ir apzinājusies kopš 2000. gada 15. maija, un, otrkārt, to, ka atšķirībā no Socitrel, Proderac un Fapricela “Itālijas kluba ģeogrāfiskā teritorija lielā mērā pārklājas ar Eiropas līmeņa nolīgumu teritoriju un tādējādi tā ir ievērojami lielāka par Spānijas kluba ģeogrāfisko teritoriju (Spānija un Portugāle)” (apstrīdētā lēmuma preambulas 949. apsvērums).

141    Tomēr ir jākonstatē, ka, neraugoties uz Komisijas minētajām atšķirībām, spēkā paliek tas, ka tie paši apstākļi kā tie, ko Komisija ir norādījusi saistībā ar Socitrel, Proderac un Fapricela, tas ir, pirmkārt, pārkāpuma Eiropas mēroga novēlotā apzināšanās (2000. gada oktobrī, nevis 2000. gada maijā) un, otrkārt, Itālijas kluba ģeogrāfiskā teritorija, kura saistībā ar Trame, kas nav eksportējusi ārpus Itālijas, jo šajā ziņā tai nav bijušas atļaujas, ir varējusi būt tikai iekšēja, mīkstinātā formā ir piemērojami attiecībā uz Trame. Tāpat ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka, pat ja Spānijas klubs ir galvenokārt attiecies uz Spāniju un Portugāli, tajā tāpat ir minēts Ibērijas ražotāju eksports (skat. apstrīdētā lēmuma 4. pielikumā iekļauto sadaļu par 2001. gada 6. jūlija sanāksmi).

 d) Secinājums

142    Izdarot secinājumu, no iepriekš minētā izriet, ka Komisijas apstrīdētajā lēmumā izklāstītais vērtējums saistībā ar Trame dalību vienotajā pārkāpumā ir kritizējams trijos aspektos.

143    Pirmkārt, Komisija ir kļūdaini vainojusi Trame dalībā vienotā pārkāpumā, tas ir, “nolīgumu un saskaņotu darbību kopumā attiecībā uz priekšspriegojuma tērauda nozari iekšējā tirgū un, sākot no 1994. gada 1. janvāra, EEZ”, laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim, jo no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Trame ir zinājusi par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu tikai kopš 2000. gada 15. maija.

144    Otrkārt, Komisija tāpat ir kļūdaini uzskatījusi, ka Trame ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu kopš 2000. gada 15. maija, jo nav iespējams pierādīšanas ziņā pietiekami konstatēt, ka šajā datumā Trame ir varējusi zināt par Eiropas kluba raksturu un sasniedzamajiem mērķiem. Ievērojot šajā ziņā sniegtos pierādījumus, šādu situāciju var konstatēt tikai kopš 2000. gada 9. oktobra, kas ir datums, kurā Trame ir piedalījusies sanāksmē, kurā ir kopīgi piedalījušies Itālijas kluba dalībnieki un uzņēmumi, kas nav bijuši šī kluba, bet vienīgi Eiropas kluba dalībnieki, un tam būtu jāļauj tai atmest visas šaubas, kuras vēl varētu būt bijušas par vārdiem “Eiropas klubs”, kuri iepriekš ir tikuši minēti vai norādīti Itālijas kluba sanāksmēs, piešķiramo nozīmi.

145    Sākot no šī datuma Komisijai ir bijušas tiesības uzskatīt, ka ir pierādīts, ka Trame ar savu pašas rīcību ir vēlējusies dot ieguldījumu kopējiem mērķiem, kas ir bijuši visiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, pat ja tā nav veikusi eksportu, un ka tā ir zinājusi par citu uzņēmumu iecerētajām vai veiktajām pārkāpjošajām darbībām, īstenojot šos pašus mērķus, vai ka tā ir varējusi tās saprātīgi paredzēt un bija gatava uzņemties ar tām saistīto risku judikatūras izpratnē.

146    Treškārt, saistībā ar Trame dalības vienotajā pārkāpumā rakstura un apjoma vērtējumu Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā atšķirības, kas pastāv starp Trame situāciju un piecu galveno Itālijas kluba dalībnieku situāciju, tāpat kā līdzības, kas mutatis mutandis pastāv starp Trame situāciju un trīs mazāk nozīmīgo Spānijas kluba dalībnieku situāciju.

147    Šī fakta dēļ apstrīdētā lēmuma 1. panta 17. punkts, ciktāl Komisija ir uzskatījusi, ka Trame ir piedalījusies attiecīgā pārkāpuma Eiropas mēroga aspektā no 1997. gada 4. marta līdz 2000. gada 9. oktobrim, jau šajā stadijā ir jāatceļ. Citas iepriekš minētā sekas tiks vispārīgi izvērtētas pēc lietas dalībnieku argumentu izskatīšanas.

148    Šajā brīdī tomēr ir jānorāda, ka ietekme, ko šīs sekas varētu radīt uz Komisijas noteikto naudas soda apmēru, nevar būt īpaši nozīmīga, jo tās aprēķins ir ticis veikts, pamatojoties uz Trame vienīgi Itālijā veiktās PT pārdošanas kopējo apmēru. Šajā ziņā nevar uzskatīt, ka Trame dalībai vienīgi Itālijas kluba iekšējā aspektā pašai par sevi nebūtu zināmas smaguma pakāpes, pat ja atbilstoši iepriekš 103. punktā minētajai judikatūrai šī dalība pēc sava rakstura ir mazāk smaga nekā tāda uzņēmuma dalība, kurš ir piedalījies ne tikai Itālijas kluba iekšējā aspektā, bet arī ārējā aspektā vai pat citos klubos, tādos kā Eiropas klubs un Spānijas klubs.

 C – Par dzīslām, ko veido trīs stieples

 1. Lietas dalībnieku argumenti

149    Trame norāda, ka Komisija, naudas soda apmēra noteikšanas vajadzībām ņemot vērā Trame tirdzniecību ar dzīslām, ko veido trīs stieples (“treccia”), esot pieļāvusi kļūdu. Ievērojot, ka 2001. gadā dzīslu, ko veido trīs stieples, pārdevumu vērtība ir bijusi vairāk par 50 % no tās veiktajiem dzīslu pārdevumiem, šī kļūda esot bijusi būtiska. Dzīslu, ko veido septiņas stieples (“trefolo”), Trame veikto pārdevumu vērtība tātad esot bijusi tikai EUR 4,05 miljoni no kopējās pārdevumu vērtības, kura ir iekļāvusi dzīslas, ko veido trīs stieples, EUR 8,2 miljonu vērtībā.

150    Vispārīgi Trame norāda, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, nekad nesot bijušas Itālijas kluba priekšmets. Šī prece dažreiz esot tikusi minēta pierādījumos, bet neesot pierādīts, ka Itālijas kluba dalībnieki šajā ziņā būtu vienojušies. Lai apgalvotu pretējo, Komisija balstoties uz tabulu ar nosaukumu “1996. gada nolīgums”, kas ir datēta ar 1995. gada decembri un kurā Trame nav minēta. Apgalvojumu, ka šajā tabulā norādītās kvotas ir bijušas piemērojamas līdz 2002. gadam, neapstiprinot citi administratīvā procesa lietā esošie dokumenti. Patiesībā vienīgais mēģinājums aizliegtās vienošanās darbībā iekļaut dzīslas, ko veido trīs stieples, esot ticis nesekmīgi veikts 2000. gada 28. februāra un 6. marta sanāksmēs. Atsaucoties uz 2000. gada 28. februāra sanāksmi, Komisija tātad norādot, ka ir notikušas pārrunas par “iespējas iekļaut dzīslas, ko veido trīs stieples, komerciālajā nolīgumā attiecībā uz Itālijas tirgu vērtējumu”.

151    Pēc 2000. gada 28. februāra sanāksmes neesot pierādījumu, ka Itālijas klubs faktiski attiektos uz dzīslām, ko veido trīs stieples. Komisija šajā lietā atsaucoties uz dokumentu attiecībā uz 2000. gada 6. marta sanāksmi, kas iekļauj “80 (Itālijas) klientu nosaukumu ļoti detalizētu sarakstu, attiecībā uz kuriem dzīslu, ko veido trīs stieples, piegāde ir sadalīta starp Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope, SLM un Trame”. Tomēr runa esot nevis par kvotu vai klientu sadali attiecībā uz nākotni, bet, kā ir precizējusi ITC, kura ir iesniegusi šo dokumentu, par “ražotāju 1999. gadā veikto piegāžu pārbaudi”. ITC pārstāvis, kas ir piedalījies ITC pieteikuma iecietības programmas piemērošanai izstrādāšanā, esot to apstiprinājis kādā Trame sniegtā paziņojumā. Tas arī norādot, ka “references laikposmā pārrunas Itālijas klubā esot bijušas vērstas uz dzīslām, ko veido septiņas stieples”. Attiecīgā informācija esot tikusi sniegta saistībā ar 2000. gada februārī veikto nesekmīgo mēģinājumu iekļaut dzīslas, ko veido trīs stieples, aizliegtās vienošanās darbībā. Pat ja pieņem (quod non), ka šādas informācijas izpaušana ir konkurences tiesību normu pārkāpums, runa esot par mazāk smagu pārkāpumu nekā nolīgums par tirgus daļu sadali, un tas esot jāņem vērā, aprēķinot naudas soda apmēru. No vēlākas tabulas, kas ir iekļauta administratīvā procesa lietas 15905. dokumentā, kuru Komisija kvalificē kā “kvotu 2001. gadam piešķiršanas un prognožu 2002. gadam plānu”, izrietot, ka norādītie apjomi attiecas vienīgi uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, un tas vēlreiz pierādot, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, nav bijušas aizliegtās vienošanās priekšmets.

152    Visbeidzot Trame pamatojas uz Tréfileurope pārstāvja, kurš apstiprina, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, ir palikušas ārpus aizliegtās vienošanās, veiktu paziņojumu, kurā viņš norāda, ka “Itālijas kluba ietvaros konkurenti vai jo mazāk – Trame nekad nav noslēguši vienošanos attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples”, ka “šādas preces ražošana, pārdošana vai eksports nav ietilpis starp Itālijas PT ražotājiem notikušo sanāksmju pārrunu jomā, jo šī prece šos uzņēmumus nav interesējusi”, un ka “faktiski runa ir par marginālu preci, kas galvenokārt ir paredzēta Itālijas tirgum”. Tas, ka Itālijas klubā laiku pa laikam ir tikusi izdarīta atsauce uz arī uz dzīslām, ko veido trīs stieples, piemēram, nesekmīgajā mēģinājumā iekļaut tās aizliegtās vienošanās jomā, nemazinot šo paziņojumu patiesumu. Tāpat Trame precizē, ka dzīslu, ko veido trīs stieples, pieprasījums Itālijā laikposmā no 1997. līdz 2002. gadam esot bijis 20 000/22 000 tonnu gadā un kopš šī laikposma tas samazinoties, kamēr dzīslu, ko veido septiņas stieples, pieprasījums šajā pašā laikposmā esot bijis 100 000/120 000 tonnu gadā.

153    Komisija norāda, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, jau labu laiku pirms 2000. gada 28. februāra esot bijušas aizliegtās vienošanās priekšmets (apstrīdētā lēmuma preambulas 409.–411. apsvērums). Trame tātad nevarot uzskatīt, ka šī prece nav bijusi šajā klubā noslēgto nolīgumu daļa. Runājot par 2000. gada 28. februāra sanāksmi, ITC ar roku rakstītais protokols par šo sanāksmi parādot, ka pārrunas ir notikušas, ņemot vērā precīzus skaitļus par dzīslu, ko veido trīs stieples, apjomiem un cenām. Uzņēmumiem būtu bijis grūtu apspriest šādu informāciju, ja tā iepriekš tiem nebūtu zināma. Katrā ziņā šis protokols uzrādot apmaiņu ar komerciālo informāciju. Līdzīgi pierādījumi attiecībā uz 2000. gada 6. marta sanāksmi esot pilnīgi viennozīmīgi. Atbildot uz Trame apgalvojumu, ka ar roku rakstītās piezīmes attiecībā uz šo sanāksmi ietverot atsauci uz ražotāju 1999. gadā veikto piegāžu pārbaudi, ko apstiprina ITC, Komisija atzīmē, ka šo piezīmju pirmajā lapā autors esot norādījis, ka skaitļi norāda uz “kvotām” saistībā ar “dzīslām, ko veido trīs stieples”. CB 2002. gada 26. novembra paziņojumā tāpat esot norādīts, ka 2000. gada 13. marta, 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmju konkrētais priekšmets ir bijis dzīslu, ko veido trīs un septiņas stieples, klientu sadale. Turklāt, ņemot vērā to, ko Trame apraksta kā 2000. gada 28. februāra un 6. marta sanāksmēs veikto mēģinājumu iekļaut dzīslas, kuras veido trīs stieples, Tréfileurope pārstāvja paziņojums esot maz ticams. Līdzīgi, runājot par ITC pārstāvja paziņojumu, nekas 2000. gada 6. marta tabulā nenorādot, ka runa ir par “vēsturiskiem datiem attiecībā uz dzīslu, ko veido trīs stieples, piegādēm”. Šādi paziņojumi nevar samazināt pieejamo pierādījumu vērtību.

 2. Vispārējās tiesas vērtējums

154    Vispirms ir jāatgādina, ka Trame ir ticis uzlikts sods par tās dalību aizliegtās vienošanās darbībā PT nozarē. Komisija šajā ziņā apstrīdētajā lēmumā precizē, ka šis apzīmējums attiecas uz metāla stieplēm un dzīslām. Komisija, atsaucoties uz PT, tāpat izmanto apzīmējumu “stieples/dzīslas”, kas ļauj uzskatīt, ka pirmais un otrais no šiem terminiem ir sinonīmi. Katrā ziņā lēmumā ir tieši norādīts, ka “PT dzīslas veido trīs vai septiņas stieples” (apstrīdētā lēmuma preambulas 2. un 3. apsvērums).

155    Tādējādi no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija faktiski ir uzskatījusi, ka aizliegtā vienošanās ir attiekusies gan uz dzīslām, ko veido trīs stieples, gan arī uz tām, ko veido septiņas stieples. Tomēr starp šiem diviem preču veidiem pastāv atšķirības gan pašu preču īpašību aspektā, gan arī pieprasījuma un piedāvājuma aspektā.

156    Tātad no atbildēm uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem izriet, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, nav aizstājamas ar dzīslām, ko veido septiņas stieples, pat ja to pamatā ir viena uz tā pati izejviela – stieples. Kamēr pirmās minētās var tikt izmantotas samazinātas nestspējas struktūrās, tādās kā vīnogulāju stādījumos izmantojamie mieti, otrās minētās tiek izmantotas kā lielu rūpnieciski ražotu struktūru atbalsts.

157    Šajā kontekstā Trame norāda, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, aizliegtās vienošanās darbībā iekļaujot dzīslas, ko veido trīs stieples. Trame uzskata, ka pārkāpums, kurā tā tiek vainota, attiecoties tikai uz dzīslām, ko veido septiņas stieples. No tā izrietošajām sekām esot jābūt tādām, ka, lai noteiktu naudas soda apmēru, Komisija ņemtu vērā tikai dzīslu, ko veido septiņas stieples, pārdošanu, un tā atbilstot tikai pusei no Trame dzīslu, ko veido trīs un septiņas stieples, 2001. gadā veiktās pārdošanas.

 a) Pierādījumi attiecībā uz pirmajiem Itālijas kluba gadiem

158     Pirmām kārtām Trame norāda, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, nekad neesot bijušas Itālijas kluba priekšmets. Tomēr ir jākonstatē, ka šī argumentācija ir pretrunā apstrīdētajam lēmumam un tajā minētajiem pierādījumiem saistībā ar pirmajiem Itālijas kluba gadiem.

159    Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Itālijas klubs ir valsts mēroga nolīgums, kas ir pastāvējis no 1995. gada 5. decembra līdz 2002. gada 19. septembrim. Šis nolīgums ir attiecies uz kvotu noteikšanu attiecībā uz Itāliju un eksportu no šīs dalībvalsts uz pārējo Eiropas daļu. Tā dalībnieces ir bijušas Redaelli, CB, Itas un ITC, kurām vēlāk pievienojušās Tréfileurope (1995. gada 3. aprīlī), SLM (1997. gada 10. februārī), Trame (1997. gada 4. martā), Tycsa (1996. gada 17. decembrī), DWK (1997. gada 24. februārī) un Austria Draht (1997. gada 15. aprīlī).

160    Šajā ziņā, kā pareizi norāda Komisija, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka 1995. gada 5. decembrī Redaelli, CB, Itas un ITC ir noslēgušas nolīgumu par kvotu piešķiršanu attiecībā uz stieplēm, dzīslām, ko veido trīs stieples, un dzīslām, ko veido septiņas stieples, kas bija domātas Itālijas tirgum un iekšējam tirgum (apstrīdētā lēmuma preambulas 409. apsvērums). Šis nolīgums ir atspoguļots it īpaši apstrīdētā lēmuma preambulas 409. apsvērumā iekļautajā tabulā, kurā ir minēti kopumā 85 000 tonnu (tostarp 9000 tonnu stiepļu, 13 000 tonnu dzīslu, ko veido trīs stieples, un 63 000 tonnu dzīslu, ko veido septiņas stieples) attiecībā uz Itālijas tirgu un kopumā 45 000 tonnu (tostarp 16 300 tonnu stiepļu, 3900 tonnu dzīslu, ko veido trīs stieples, un 24 800 tonnu dzīslu, ko veido septiņas stieples) attiecībā uz iekšējo tirgu.

161    Tāpat kā to ir norādījusi Komisija, atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, no iepriekš minētā nolīguma skaidri izriet, ka Redaelli, CB, Itas un ITC kopā ir nolēmušas sadalīt norādītos apjomus attiecībā uz stieplēm, dzīslām, ko veido trīs stieples, un dzīslām, ko veido septiņas stieples, Itālijā un pārējā Savienības daļā un ka šis nolīgums ir ticis noslēgts, jo to ir parafējuši attiecīgie dalībnieki.

162    1995. gada 18. decembra sanāksmē Redaelli, ITC, Itas un CB ir apstiprinājušas savas PT (stieple, trīs stieples un septiņas stieples) eksporta kvotas uz pārējo Eiropas daļu (apstrīdētā lēmuma preambulas 410. apsvērums un 3. pielikums).

163    No tā izriet, ka Trame kļūdaini apgalvo, ka Itālijas klubs, kurā tā vēl nebija piedalījusies, ir attiecies tikai uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, jo Redaelli, CB, Itas un ITC ir vienojušās savstarpēji sadalīt visus no apstrīdētā lēmuma preambulas 409. apsvērumā iekļautajā tabulā norādītajiem daudzumiem.

164    Turklāt Komisija norāda, ka šis nolīgums esot ticis piemērots līdz 2002. gadam. Lai pierādītu šo faktu, Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 411. apsvērumā tostarp norāda, ka “Redaelli, CB, Itas un ITC (kuriem ir vēlāk pievienojušās Tréfileurope Italia, Trame, SLM un Eiropas līmeņa ražotāji Tréfileurope, Tycsa, Austria Draht un DWK) ir turpinājušas piemērot nolīgumu līdz 2002. gadam” un ka, “piemēram, atbilstoši Itālijas nolīgumam saskaņotie 85 000 un 45 000 tonnu [..] ir atspoguļoti ar 1997. gada 3. februāri datētajā Dienvidu nolīguma tabulā”.

165    Par šo jautājumu Komisija norāda tikai vienu pierādījumu, un šis pierādījums attiecas tikai uz Redaelli, CB, Itas un ITC, kas ir piedalījušās nolīgumā no 1995. gada 5. decembra. Tātad ir loģiski, ka šie četri Itālijas kluba dalībnieki diskusijās, kas ir notikušas atbilstoši Dienvidu nolīgumam, atsaucas uz savu nolīgumu (skat. iepriekš 62. punktu). Tomēr nekas šajā lietā neļauj secināt, ka šim nolīgumam būtu pievienojusies Trame, kura turklāt nav minēta Komisijas norādītajā 85 000 un 45 000 tonnu sadalē un nav bijusi Dienvidu nolīguma daļa.

166    Lai gan šie Komisijas norādītie pierādījumi ir atbilstoši saistībā ar Redaelli, CB, Itas un ITC, kas ir parakstījušas 1995. gada decembra nolīgumu, tomēr tie praktiski nav uzskatāmi par pierādošiem gadījumā, kad ir jāpierāda, ka kopš tās pievienošanās Itālijas klubam 1997. gada martā Trame ir zinājusi vai nav varējusi nezināt, ka aizliegtā vienošanās attiecas gan uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, gan arī dzīslām, ko veido trīs stieples, vai arī uz stieplēm. Šajā ziņā izvirzītajā Komisijas argumentācijā nav atrodama atsauce ne uz vienu pierādījumu, kurš ļautu noteikt Trame iesaistīšanos laikposmā no 1997. gada 3. februāra, kas ir tabulas datums, kurā ir iekļautas atsauces uz 1995. gada decembrī izlemtajām kvotām, kur Trame nav bijusi iesaistīta šajās pārrunās, līdz 2000. gada 28. februārim, kas ir datums, kuru Trame ir norādījusi kā pirmo pārrunu attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, datumu.

167    Atbildot uz šajā ziņā uzdotu jautājumu saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem, Komisija nav varējusi atsaukties uz nozīmīgiem pierādījumiem, jo tās norādītie pierādījumi attiecas uz divām Itālijas kluba – 1997. gada 30. septembra un 1997. gada 7. oktobra – sanāksmēm, kurās nav ziņots par Trame klātbūtni (skat. apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautās sadaļas attiecībā uz šīm sanāksmēm).

168    Tātad Komisija šajā posmā nevar konkrēti un faktiski pierādīt, kā tai tas ir jādara (skat. iepriekš 88. punktu), ka attiecībā uz laikposmu no 1997. gada marta līdz 2000. gada februārim Trame ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina, ka aizliegtā vienošanās attiecas uz dzīslām, ko veido trīs stieples.

 b) Pierādījumu attiecībā uz 2000. gada 28. februāra sanāksmi pārbaude

169    Otrām kārtām no apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautās sadaļas attiecībā uz 2000. gada 28. februāra sanāksmi izriet, ka šajā sanāksmē, kurā ir piedalījušās ne tikai Redaelli, CB, Itas un ITC, bet arī Tréfileurope, SLM un Trame, ir tikuši izskatīti šādi jautājumi:

–        “pārrunas, kas ir notikušas, atbildot uz [Trame pārstāvja] priekšlikumu, par dzīslu, ko veido trīs stieples, tirgus apjomu (25 000 tonnu, nevis 35 000 tonnu, kas ir aprēķinātas, pamatojoties uz ražotāju paziņoto pārdošanu)”;

–        “iespējas iekļaut dzīslas, ko veido trīs stieples, komerciālajā nolīgumā attiecībā uz Itālijas tirgu vērtējums”;

–        “detalizētas un citas pārrunas par cenām (ieskaitot pielikumu) un cenu noteikšanu starp Redaelli, CB, Itas, ITC, SLM un Trame”.

170    Šis izklāsts liecina par labu Trame tēzei, jo no Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem, tas ir, galvenokārt no šīs sanāksmes ar roku rakstītā protokola, ko ir paziņojusi ITC, izriet, ka tieši pēc Trame veiktā priekšlikuma ir notikušas pārrunas par dzīslām, ko veido trīs stieples. Tādējādi var saprātīgi uzskatīt, ka, ja Trame jau būtu bijusi informēta, ka Itālijas klubs attiecas uz šo preci, tā noteikti nebūtu uzskatījusi par lietderīgu šajā ziņā sākt pārrunas, no kurām turklāt izriet, ka starp tās un citu dalībnieku uztveri ir bijušas būtiskas domstarpības.

171    Turklāt iebildumu raksta 1. pielikumā Komisija norāda uz CB 2002. gada 26. decembra paziņojumu, no kura izriet, ka 2000. gada 28. februāra sanāksme ir attiekusies uz iespēju iekļaut dzīslas, ko veido trīs stieples, komerciālajā nolīgumā attiecībā uz Itālijas tirgu (Valutazioni per l’inserimento del prodotto cd. ‘trescia’ nell’accordo commerciale per il mercato italino). Šis pierādījums, kas ir iekļauts iepriekš minētā 169. punkta otrajā ievilkumā, tāpat liecina par labu Trame tēzei, ka nav pierādīts, ka tā ir zinājusi vai tai būtu jāzina, ka Itālijas klubā notiekošās pārrunas pirms tam, kad tā ir pievienojusies šim klubam 1997. gada martā, jau bija attiekušās uz dzīslām, ko veido trīs stieples.

172    Tomēr Komisija uzskata, ka no ITC ar roku rakstītā protokola (iebildumu raksta B.2. pielikums) izrietot, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, jau ir bijušas šī nolīguma priekšmets, jo pārrunas ir notikušas, ņemot vērā precīzus skaitļus attiecībā gan uz šīs preces apjomu, gan arī cenām, ko uzņēmumiem būtu bijis grūtu apspriest, ja tie iepriekš tiem jau nebūtu zināmi.

173    Vispārējā tiesa uzskata, ka ITC ar roku rakstītā protokola interpretācija nevar novērst šaubas, kas pastāv tiesas uztverē. Ir jākonstatē, ka attiecīgie apjomi un cenas ir tikušas norādītas pārrunu gaitā, kuras ir notikušas pēc Trame izteiktā priekšlikuma novērtēt iespēju iekļaut dzīslas, ko veido trīs stieples, Itālijas klubā, aplūkojot vismaz citus ražotājus, nevis tos, kas ir parakstījuši 1995. gada decembra nolīgumu. Dažādie sanāksmē klātesošie ražotāji tātad ir varējuši sniegt savus datus, tostarp piemērojamās cenas. Turklāt ir jākonstatē, ka attiecīgie apjomi visi ir aptuveni un nav uzskatāmi par patiešām precīziem. Tie ir norādīti tūkstošos vienību.

174    Turklāt ir jānorāda, ka Trame tēzi apstiprina divi paziņojumi, kas par šo jautājumu ir iesniegti, lai apstiprinātu tās argumentāciju, reaģējot uz Komisijas argumentāciju, tas ir, Tréfileurope pārstāvja paziņojums (prasības pieteikuma 10. pielikums) un ITC pārstāvja paziņojums (replikas Z.1. pielikums), kuri ir minēti to personu skaitā, kas ir piedalījušās 2000. gada 28. februāra sanāksmē (skat. apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā norādīto šai sanāksmei atbilstošo sadaļu un iepriekš minēto 152. punktu).

175    No iepriekš minētā ir jāsecina, ka Komisija nav varējusi tiesiski pietiekami pierādīt, ka Trame ir zinājusi vai nav varējusi nezināt to, ka Itālijas klubs ir attiecies gan uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, gan uz tām, ko veido trīs stieples, jau pirms 2000. gada 28. februāra sanāksmes, kurā Trame, kā ir apstiprinājuši citi šīs sanāksmes dalībnieki, ir uzsākusi pārrunas par šo jautājumu, un tas parāda tās neinformētību iepriekšējā laikposmā.

 c) Pierādījumu attiecībā uz 2000. gada 6. marta sanāksmi pārbaude

176    Trešām kārtām Trame norāda, ka pēc 2000. gada 28. februāra sanāksmes neesot pierādījumu, ka Itālijas klubā dzīslas, ko veido trīs stieples, patiešām tiktu iekļautas aizliegtās vienošanās darbībā. Trame uzskata, ka dokumentu attiecībā uz 2000. gada 6. marta sanāksmi (prasības pieteikuma 7. pielikums) šajā ziņā nevarot izvirzīt, jo tas attiecoties nevis uz tirgus daļu vai klientu sadali a priori attiecībā uz nākotni, bet gan vienīgi uz vēsturiskiem datiem attiecībā uz “ražotāju 1999. gadā veiktajām piegādēm”. Šajā ziņā tā norāda ITC paziņojumus Komisijai (prasības pieteikuma 8. pielikums) un šī uzņēmuma pārstāvja paziņojumu (replikas Z.1. pielikums), kas faktiski un tieši apstiprina šo tēzi.

177    Tomēr no apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautās sadaļas attiecībā uz 2000. gada 6. marta sanāksmi izriet, ka šajā sanāksmē, kas ir sekojusi 2000. gada 28. februāra sanāksmei un kurā ir piedalījušās Redaelli, Itas, ITC, Tréfileurope, SLM un Trame, ir tikuši izskatīti šādi jautājumi:

–        “šīs sanāksmes protokolā ir iekļauts ļoti detalizēts 80 (Itālijas) klientu nosaukumu saraksts, attiecībā uz kuriem dzīslu, ko veido trīs stieples, piegāde ir sadalīta starp Redaelli, ITC, CB, Itas, SLM, Trame un [Tréfileurope]”;

–        “CB uzskata, ka šī sadale ir iekļāvusi klientus attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, un tām, ko veido septiņas stieples”.

178    Pirmā apgalvojuma avots ir ITC, kas ir iesniegusi attiecīgo ar roku rakstīto protokolu, kamēr otrā apgalvojuma avots ir CB, kas atbilstoši savam pieteikumam iecietības programmas piemērošanai ir norādījusi, kāds ir bijis šīs sanāksmes saturs, tomēr attiecībā uz šo sanāksmi tās dalība ITC protokolā nav tikusi minēta.

179    Pretēji tam, ko norāda Trame, nevar uzskatīt, ka apstākļu, kas ir minēti ITC ar roku rakstītajā protokolā, saturs neļautu konstatēt pārrunu attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, esamību Itālijas kluba ietvaros.

180    Kā Komisija ir norādījusi savās atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, no minētā protokola skaidri izriet, ka 2000. gada 6. marta sanāksmē, kurā ir piedalījušies divi Trame pārstāvji, ir notikušas detalizētas pārrunas par astoņu uzņēmumu (Redaelli, ITC, CB, Itas, SLM, Trame, Tréfileurope un Tycsa) dzīslu, ko veido trīs stieples, piegādi vairākiem desmitiem Itālijas klientu.

181    Apzīmējums, kas šajā ziņā protokolā ir izmantots, lai aprakstītu tabulu attiecībā uz piegādēm, ir “kvotas – klientu saraksts” (Quote – elenco clienti). Šajā ziņā jautājums, vai pārrunas ir notikušas par veiktajām piegādēm vai veicamajām piegādēm, pats par sevi nav noteicošs, ievērojot, ka no šī protokola izriet vismaz tas, ka, pat ja pieņem, ka attiecīgā informācija ir tikusi sniegta attiecībā uz pagātni, var uzskatīt, ka tā ir sekojusi 2000. gada 28. februārī uzsāktajām pārrunām ar mērķi izskatīt iespēju Itālijas kluba ietvaros noslēgt nolīgumu par dzīslām, ko veido trīs stieples, saistībā ar astoņiem iepriekš 180. punktā minētajiem uzņēmumiem.

182    Turklāt Komisija pamatoti norāda, ka atbilstoši apstrīdētā lēmuma preambulas 409. apsvērumā attēlotajai 1995. gada 5. decembra tabulai dzīslu, ko veido trīs stieples, Itālijas tirgus vai vismaz šajā tabulā minētajiem ražotājiem piešķirtās kvotas aptuveni atbilst 13 000 tonnu. Ievērojot protokolā attiecībā uz 2000. gada 6. marta sanāksmē minēto informāciju, starp dažādiem tajā minētajiem ražotājiem sadalītās tonnas kopumā atbilst aptuveni 12 000 tonnu. Tātad var saprātīgi uzskatīt, ka prece, kas ir bijusi 2000. gada 6. marta sanāksmē notikušo pārrunu priekšmets, patiešām ir dzīslas, ko veido trīs stieples, nevis kopumā dzīslas, ko veido trīs stieples, un tās, ko veido septiņas stieples, kā to apgalvo CB. Izdarot pretējo pieņēmumu, starp Itālijas kluba dalībniekiem sadalāmo tonnu skaitam būtu jābūt ievērojami lielākam.

183    Tātad ir jāatbalsta Komisijas argumentācija, kad tā norāda, ka, sākot vismaz no 2000. gada 28. februāra un 6. marta sanāksmēm, no kurām izriet, ka ir tikusi apspriesta konfidenciāla komercinformācija attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, Trame, kā arī citi šo divu sanāksmju dalībnieki var tikt vainoti par to, ka tie ir pauduši savu kopīgo vēlēšanos saskaņot savas darbības attiecībā uz šo preci, lai ar nodomu savstarpēji aizstātu konkurences riskus ar praktisko sadarbību, tādējādi pārkāpjot LESD 101. panta 1. punktu.

 d) Pierādījumu, kas ir vēlāki par 2000. gada 6. martu, pārbaude

184    Ceturtām kārtām lietas dalībniekiem ir domstarpības par to, ko var secināt no pierādījumiem, kas ir vēlāki par 2000. gada 6. martu, runājot par jautājumu, vai Trame ir zinājusi, ka Itālijas klubs ir attiecies arī uz dzīslām, ko veido trīs stieples.

185    Atbilstoši Trame viedoklim mēģinājums iekļaut dzīslas, ko veido trīs stieples, Itālijas klubā esot bijis nesekmīgs. Tas izrietot tostarp no Tréfileurope un ITC pārstāvju paziņojumu satura un no vēlākas tabulas, kas atbilst administratīvā procesa lietas 15905. dokumentam (prasības pieteikuma 9. pielikums), kuru Komisija ir kvalificējusi kā “kvotu 2001. gadam piešķiršanas un prognožu 2002. gadam plānu”, no kura izrietot, ka norādītie apjomi attiecas tikai uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, un tas pierādot, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, nav bijušas aizliegtās vienošanās starp konkurentiem priekšmets.

186    Komisija uzskata, ka esot acīmredzami, ka Itālijas klubs ir attiecies uz dzīslām, ko veido trīs stieples, un tas izriet no CB 2002. gada 26. novembra paziņojuma (iebildumu raksta B.1. pielikums; administratīvā procesa lietas 16942., 16945. un 16951. lpp.), kurā ir norādīts, ka šī prece ir tikusi minēta 2000. gada 13. marta, 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēs vienlaikus ar pārrunām par dzīslām, ko veido septiņas stieples.

187    Tomēr ir jānorāda, ka CB tās 2002. gada 26. novembra paziņojumā sniegtā informācija ir vienīgi dažos vārdos izteikti apgalvojumi un tiem kā tādiem trūkst pierādījumu, kas apstiprinātu to saturu.

188    Saistībā ar 2000. gada 13. marta, 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēm CB tātad ir norādījusi, ka pirmās sanāksmes gadījumā, kurā Trame dalība nav minēta, runa ir par “komerciālu sanāksmi: dzīslu, ko veido septiņas stieples, un dzīslu, ko veido trīs stieples, klientu sadali” (riunione commerciale: ripartizione clienti trefolo e treccia), otrās sanāksmes gadījumā, kurā Trame dalība ir minēta, runa ir par sanāksmi par “dzīslu, ko veido trīs stieples, tirgu: Itālijas klientu sadali” (mercato della treccia: ripartizione clienti trefolo Italia) un trešās sanāksmes gadījumā, kurā Trame dalība ir minēta, runa ir par “galīgu sanāksmi dzīslu, ko veido septiņas stieples, un dzīslu, ko veido trīs stieples, preču tirgus sadali” (riunione definitiva per ripartizione clienti quote del mercato prodotti trefolo et treccia).

189    Izdarot salīdzinājumu, apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajās sadaļās attiecībā šīm sanāksmēm, kurās Trame dalība ir norādīta katru reizi, Komisija ir izklāstījusi šādu informāciju:

–        2000. gada 13. marta sanāksme: “pārrunas par dzīslu, ko veido septiņas stieples, klientiem (ar cenu un tonnāžas norādēm) un it īpaši pārrunas par klientiem, kuriem piegādes ir veikušas Tycsa un DWK”, un “pārrunas par situāciju Šveicē un Nīderlandē (Svizzera – NL)” (CB nav minēta starp avotiem, ko Komisija ir norādījusi, lai pamatotu šīs informācijas saturu; ir norādītas tikai ITC un SLM);

–        2001. gada 10. aprīļa sanāksme: “pārrunas par pārdošanu, Itālijas klientu piešķiršanu un cenas noteikšanu. Noteikumu atgādinājums: sanāksmes, galvenās – katru pirmspēdējo pirmdienu mēnesī; pārdošanas (komerciālās) – katru otro un pēdējo pirmdienu mēnesī. SLM piezīmes par Tycsa datiem”; “CB un Tréfileurope apstiprina sanāksmi” un “atbilstoši CB datiem, klientu sadale arī attiecībā uz Itāliju”;

–        2002. gada 16. septembra sanāksme: “sanāksme, lai sadalītu kvotas attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs un septiņas stieples, un noteiktu cenas”; ir izdarīta atsauce uz iekšējo elektroniskā pasta vēstuli, kurā ir minēts tostarp izejvielu cenas pieaugums un jauna konkurenta ienākšana, un “CB un Tréfileurope apstiprina sanāksmi”.

190    Tātad ir redzams, ka vienīgi attiecībā uz trešo no šīm sanāksmēm – 2002. gada 16. septembra sanāksmi – Komisija ir pilnībā norādījusi tās informācijas, ko tai bija sniegusi CB, saturu, tas ir, ka pārrunas ir notikušas gan attiecībā uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, gan arī uz tām, ko veido trīs stieples. Pierādījumu, kas varētu apstiprināt CB paziņojumus, neesamības apstākļos tos nevar uzskatīt par pietiekami pierādošiem, lai konstatētu, ka tajos minētās sanāksmes ir attiekušās uz dzīslām, ko veido trīs stieples. Faktiski ir iespējams, ka CB rutinētā veidā ir uzskatījusi, ka visas pārrunas ir attiekušās uz abiem preču veidiem, nemēģinot patiešām noteikt atšķirību, lai gan saistībā, piemēram, ar Trame pārrunas ir attiekušās tikai uz dzīslas, ko veido septiņas stieples, tik ilgi, kamēr tā nav konkrēti pārrunājusi dzīslas, ko veido trīs stieples. Izdarot salīdzinājumu, ITC pieteikumā iecietības programmas piemērošanai saistībā ar 2000. gada 13. marta sanāksmi ir norādīts, ka “sanāksmē ir tikuši apspriesti dzīslu, ko veido septiņas stieples, klienti” (durante la riunione si discute di clienti di trefolo).

191    Tomēr no pierādījumu, ko šajā ziņā Komisija ir iesniegusi, atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, pārbaudes izriet, ka ar roku rakstītajā protokolā par 2001. gada 10. aprīļa sanāksmi, ko ITC ir nodevusi Komisijai (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.25 un E.26. pielikums), ir norādīti vairāku klientu vārdi un visticamāk – 2001. gada janvāra, februāra un marta mēnesī pārdotie apjomi. Nosaukums un apjomi attiecībā vismaz uz vienu no šiem klientiem atbilst vai līdzinās atbilstošiem datiem, kas ir minēti 2000. gada 6. marta sanāksmes protokolā. Līdzīgi iekšējā elektroniskā pasta vēstulē, kas ir norādīta saistībā ar 2002. gada 16. septembra sanāksmi (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.30. pielikums), ir minēta jauna konkurenta ienākšana tirgū, un tajā ir precizēts, ka tas veic darbību dzīslu, ko veido trīs stieples, tirgū, kā arī tas, ka ir tikusi apspriesta attiecībā uz šo konkurentu piemērojamā stratēģija.

192    Turklāt no pieejamiem pierādījumiem saistībā ar 2002. gada 30. jūlija sanāksmi (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.31 un E.32. pielikums) starp Redaelli, CB, Itas, ITC, SLM un Trame izriet, ka šī sanāksme ir attiekusies tostarp uz klientiem un minimālajām cenām, kā arī “dzīslu, ko veido trīs stieples, Itālijas tirgus analīzi” (skat. apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautās sadaļas attiecībā uz šo sanāksmi). Lai gan noteikta informācija, kas ir minēta ITC iesniegtajā ar roku rakstītajā šīs sanāksmes protokolā, attiecas uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, šī norāde ir iekļauta šī dokumenta beigās un tā seko piezīmei “trefolo”, kas ļauj domāt, ka visa pirms šīs norādes iekļautā informācija attiecībā uz noteiktiem klientiem attiecas uz dzīslām, ko veido trīs stieples.

193    Ņemot vērā šos dažādos pierādījumus, Komisija ir tiesīga uzskatīt, ka, sākot vismaz no 2000. gada 28. februāra un 6. marta sanāksmēm un līdz 2002. gada 19. septembrim, Trame Itālijas kluba ietvaros ir piedalījusies sanāksmēs, kuru mērķis galvenokārt vai pakārtoti ir bijis saskaņot dažādu dalībnieku Itālijā veicamās darbības attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples.

 e) Secinājums

194    No iepriekš minētā izriet, ka, lai gan ir pierādīts, ka četri sākotnējie Itālijas kluba dalībnieki ir plānojuši pārkāpumu, kas vienlaikus attiecas uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, un dzīslām, ko veido trīs stieples, nav pietiekami pierādīts, ka Trame pirms tam, kad šis jautājumus ir ticis izskatīts 2000. gada 28. februāra un 6. marta sanāksmēs, ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, tāpat ir bijušas Itālijas kluba ietvaros notiekošo pārrunu priekšmets.

195    No Komisijas minētajiem pierādījumiem, izņemot argumentu, kas ir tikuši izvirzīti saistībā ar Trame dalību aizliegtās vienošanās darbībā laikposmā no 2001. gada 10. aprīļa līdz 2002. gada 16. septembrim, vērtējuma rezultātu, tāpat tiesiski pietiekami izriet, ka pēc 2000. gada 28. februāra un 6. marta sanāksmēm un līdz 2002. gada 16. septembrim Itālijas klubā ir notikušas pārrunas attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, un Trame tajās vai nu ir piedalījusies, vai tā ir tikusi ņemta vērā.

196    Šie pierādījumi ļauj pierādīt, ka pārrunas attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, vismaz ir iekļāvušas apmaiņu ar konfidenciālu komercinformāciju par pārdotajiem daudzumiem un par vairāku Itālijas kluba ietvaros apvienojušos ražotāju piedāvātajām cenām, kas ļauj uzskatīt, ka tām ir bijis pretkonkurences mērķis LESD 101. panta izpratnē.

197    Izdarot secinājumu – Komisijas apstrīdētajā lēmumā izklāstītais vērtējums attiecībā uz Trame dalību pretkonkurences nolīgumos skar vienlaikus dzīslas, ko veido septiņas stieples, un dzīslas, ko veido trīs stieples. Pirmkārt, Komisija ir kļūdaini vainojusi Trame, ka Itālijas kluba ietvaros tā laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2000. gada 28. februārim ir piedalījusies pārkāpumā, kas attiecas ne vien uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, bet arī uz dzīslām, ko veido trīs stieples, jo nav pierādīšanas ziņā pietiekami pierādīts, ka Trame ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, jau ir bijušas nolīguma starp četriem sākotnējiem Itālijas kluba dalībniekiem priekšmets. Otrkārt, Komisija ir atbilstoši uzskatījusi, ka laikposmā no 2000. gada 6. marta līdz 2002. gada 19. septembrim (neskarot trešā pamata, kas attiecas uz Trame dalības aizliegtās vienošanās darbībā pārtraukšanu kopš 2011. gada 10. aprīļa, izskatīšanas rezultātu) Trame ir piedalījusies pretkonkurences nolīgumos attiecībā gan uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, gan arī, pēc tās iniciatīvas, uz dzīslām, ko veido trīs stieples.

198    Šī iemesla dēļ apstrīdētā lēmuma 1. panta 17. punkts tāpat ir jāatceļ, ciktāl Komisija ir uzskatījusi, ka laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2000. gada 28. februārim Trame dalība attiecīgajā pārkāpumā ir attiekusies uz dzīslām, ko veido trīs stieples. Pārējās iepriekš norādītā sekas tiks vispārīgi novērtētas turpmāk pēc lietas dalībnieku argumentu pārbaudes.

 D – Par laikposmu no 2001. gada 10. aprīļa līdz 2002. gada 16. septembrim

 1. Lietas dalībnieku argumenti

199    Trame apstrīd, ka būtu piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībā attiecībā uz laikposmu pēc 2001. gada 10. aprīļa sanāksmes. ITC dokuments attiecībā uz 2001. gada 30. augusta sanāksmi ļaujot konstatēt, ka “Trame pēc pašas vēlēšanās nepiedalās aizliegtās vienošanās darbībā”. Turklāt Tréfileurope pārstāvja paziņojums liecinot par to, ka “kopš 2001. gada Trame ir galīgi attālinājusies no Itālijas kluba, jo tā ir tieši paziņojusi, ka nevēlas akceptēt citu dalībnieku piedāvājumus par tirgus daļu sadali attiecībā uz dzīslām”, un ka “šo izstāšanos Itālijas kluba dalībnieki ir pilnībā sapratuši”. Viena gada un piecu mēnešu laikā Trame neesot piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībā, lai gan šajā laikposmā tās dalībnieki ir sanākuši 93 reizes.

200    Šajā ziņā Trame norāda, ka to nevarot vainot par tās dalību 2002. gada 16. septembra sanāksmē, kas ir notikusi Federazione imprese siderurgiche italiane (Federacciai, Itālijas tērauda uzņēmumu apvienība) telpās. Šajā datumā visiem Itālijas kluba dalībniekiem esot bijis acīmredzami skaidrs, ka tās dalībā nav konstatējama nekāda pretkonkurences attieksme, jo Trame ir noraidījusi piedāvātās tirgus daļas. Trame tāpat norāda, ka uz to nevarot attiecināt pārkāpuma laikposmu pēc 2001. gada 10. aprīļa sanāksmes, pamatojoties uz to, ka Itālijas kluba dalībnieki ir turpinājuši apspriest tās situāciju. Vairākos Komisijas šajā ziņā citētajos dokumentos neesot iekļauta nekāda komerciāla informācija attiecībā uz Trame, bet dažreiz vienīgi tās nosaukums. Pat dokumentos, kuros ir iekļauta komerciāla informācija attiecībā uz Trame, runa esot par viegli pieejamiem datiem (skat. administratīvā procesa lietas 16166. un 16807. lpp.). Šajā ziņā ITC pārstāvja paziņojumā ir norādīts, ka “2001. gadā Trame ir galīgi attālinājusies no Itālijas kluba, tieši norādīdama, ka nav ieinteresēta citu uzņēmumu izteiktajā priekšlikumā sadalīt dzīslu tirgu”, un ka “gan tā pati, gan arī citi Itālijas kluba dalībnieki šo izstāšanos ir skaidri uzklausījuši un sapratuši”, ka “ir iespējams, ka pat pēc Trame izstāšanās noteikti uzņēmumi Itālijas kluba sanāksmju laikā ir izdarījuši atsauces uz Trame”, bet “runa tomēr ir par marginālām un saistībā ar lēmumā norādītās aizliegtās vienošanās saturu nenozīmīgām epizodēm”, un ka “Trame tātad ir pārtraukusi savu dalību Itālijas klubā un [tai] nešķiet, ka šī sabiedrība būtu tieši vai netieši nodevusi konfidenciālu komercinformāciju Itālijas kluba dalībniekiem”.

201    Komisija atgādina, ka tā esot pierādījusi, ka Trame ir piedalījusies Itālijas klubā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim, ieskaitot laikposmu pēc 2001. gada 10. aprīļa (skat. it īpaši apstrīdētā lēmuma preambulas 469. un 470. apsvērumu). It īpaši līdzās 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēm, attiecībā uz kurām Trame savu dalību atzīstot, tās situācija esot tikusi apspriesta citos gadījumos, kuros uz Trame un tās rīcību tirgū ir tikušas izdarītas precīzas atsauces.

202    Saistībā ar ITC dokumentu attiecībā uz 2001. gada 30. augusta sanāksmi neesot skaidrs, vai tajā minētā aizliegtā vienošanās attiecas uz Eiropas mēroga aizliegto vienošanos vai Itālijas klubu. Turklāt šāda norāde neesot uzskatāma par Trame izstāšanās no aizliegtās vienošanās publisku rīcību. Turklāt teikums “mūsu konkurent tāpat ir zinājuši par iniciatīvu” attiecoties uz teikumu, kas ir norādīts pirms norādes, ka “Trame pēc tās vēlēšanās nav aizliegtās vienošanās daļa”, tas ir, teikumu, ka “Trame: uzsver, ka vēlas nodot darbības nozari attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, un dzīslām, ko veido septiņas stieples”. Visi konkurenti esot zinājuši šo informāciju, nevis par faktu, ka Trame nepiedalās aizliegtās vienošanās darbībā. Attiecībā uz lietas 16166. lappusē norādīto dokumentu Komisija norāda, ka tajā runa esot par datiem attiecībā uz vienu ceturksni (3. ceturksni) un datiem attiecībā uz “pirmajiem deviņiem mēnešiem”. Šie dati esot detalizēti un attiecoties uz septiņiem uzņēmumiem (tostarp Trame). Šādu datu, ciktāl tie attiecas uz Trame, avots varot būt tikai pati Trame. Runājot par lietas 16807. lappusē norādīto dokumentu, tas zemsvītras piezīmē ietverot noteiktu datu avotu un esot acīmredzami, ka tie nāk no aizliegtās vienošanās darbībā iesaistītajiem uzņēmumiem.

 2. Vispārējās tiesas vērtējums

203    Šajā pamatā Trame apstrīd, ka būtu piedalījusies vienotajā pārkāpumā visā laikposmā no 2001. gada 10. aprīļa, kas ir Itālijas kluba priekšpēdējā sanāksme, kurā tā ir piedalījusies, līdz 2002. gada 16. septembrim, kas ir pēdējā Itālijas kluba sanāksme, kurā tā ir piedalījusies (turpmāk tekstā – “viena gada un piecu mēnešu laikposms” tekstā – “viena gada un piecu mēnešu laikposms”).

 a) Pierādījumi, kas ir izvirzīti, lai vainotu Trame pārkāpumā

204    Lai pierādītu Trame dalību vienotajā pārkāpumā viena gada un piecu mēnešu laikposmā, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi šādus apstākļus (skat. arī iepriekš minēto 71. punktu).

205    Pirmām kārtām Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 470. apsvērumā ir norādījusi:

“[..] pretēji Trame apgalvojumam, Komisijai ir pierādījumi, ka Trame ir turpinājusi piedalīties aizliegtās vienošanās darbībā ne vien 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēs, attiecībā uz kurām Trame pati pieļauj savu dalību, bet arī 2002. gada 30. jūlija [sanāksmē] un tās situācija joprojām ir tikusi apspriesta līdz pārkāpuma beigām.”

206    Runājot par pierādījumiem, kurus Komisija ir norādījusi, lai pierādītu, ka “Trame situācija joprojām ir tikusi apspriesta līdz pārkāpuma beigām”, apstrīdētā lēmuma preambulas 470. apsvēruma zemsvītras piezīmē ir minētas tostarp šādas sanāksmes:

“[..] 2001. gada 10. jūnija, 2001. gada 12. jūlija, 2001. gada 30. augusta, 2001. gada 1. oktobra, 2001. gada 23. oktobra, 2002. gada 11. janvāra, 2002. gada 22. janvāra, 2002. gada 1. marta, 2002. gada 10. jūnija [..] sanāksmes, kas ir minētas [apstrīdētā] lēmuma 3. pielikumā.”

207    Otrām kārtām, atbildot Trame, kas ir norādījusi uz ITC dokumenta attiecībā uz 2001. gada 30. augusta sanāksmi saturu (replikas 11. pielikums), Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 471. apsvērumā ir norādījusi:

“Trame atsaucas arī uz 2001. gada 30. augusta sanāksmi, kurā [esot ticis atzīts, ka tā ir] “izvēlējusies nepiedalīties aizliegtās vienošanās darbībā”, lai pierādītu, ka attiecīgajā laikā tā vairs nav piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībā. Tomēr Komisija konstatē, ka nav skaidrs, vai “aizliegtā vienošanās”, uz ko ir izdarīta atsauce šajā paziņojumā, ir bijusi PT aizliegtā vienošanās vai Itālijas klubs. Katrā gadījumā Trame ir turpinājusi aktīvu dalību un tās situācija joprojām ir tikusi aplūkota un apspriesta vairākās pēc šī datuma notikušajās Itālijas kluba sanāksmēs attiecībā uz cenu un klientu sadali. Šo paziņojumu tādējādi nevar kvalificēt kā publisku izstāšanos no aizliegtās vienošanās [..].”

208    Trešām kārtām, lai apstiprinātu Trame dalību aizliegtās vienošanās darbībā viena gada un piecu mēnešu laikposmā, Komisija arī ir norādījusi:

“Turklāt SLM arī apstiprina Trame dalību Itālijas kluba sanāksmēs un Tréfileurope apstiprina Trame dalību Itālijas klubā, pat ja starp to un pārējiem grupas dalībniekiem ir radusies spriedze” (apstrīdētā lēmuma preambulas 472. apsvēruma beigu daļa).

209    Rezultātā Komisija ir uzskatījusi, ka “[Trame] dalība Itālijas klubā ir sākusies [..] 1997. gada 4. martā un ir turpinājusies bez pārtraukuma līdz 2002. gada 19. septembrim [pārbaužu datums]” (apstrīdētā lēmuma preambulas 473. apsvēruma beigu daļa).

 b) Analīze

210    Lai pamatotu savu konstatējumu attiecībā uz Trame dalību aizliegtās vienošanās darbībā viena gada un piecu mēnešu laikposmā, Komisija kombinē divas pierādījumu sērijas: pirmkārt, tos, kas apstiprina Trame dalību vairākās sanāksmēs viena gada un piecu mēnešu laikposma gaitā un, otrkārt, tos, kas apstiprina Trame dalības pārkāpumā turpināto raksturu, pat ja tā nav bijusi klāt Itālijas kluba sanāksmēs.

 Pierādījumi attiecībā uz Trame tiešo dalību sanāksmēs

211    No iepriekš minētā izriet, ka attiecībā uz viena gada un piecu mēnešu laikposmu Trame atzīst savu dalību tikai divās sanāksmēs, kurās ir piedalījušies Itālijas kluba dalībnieki, tas ir, 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēs šī laikposma sākumā un beigās, lai gan Komisija apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi trešo – 2002. gada 30. jūlija – sanāksmi.

212    Atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, Komisija ir norādījusi, ka Trame dalība Itālijas kluba 2002. gada 30. jūlija sanāksmē izrietot no CB pieteikumā iecietības programmas piemērošanai veikta paziņojuma. Runa ir tikai par vienu Komisijas šajā ziņā norādīto dokumentu. Šajā paziņojumā Trame ir minēta 2002. gada 30. jūlija sanāksmes, kas ir definēta kā “tikšanās, lai analizētu dzīslu, ko veido trīs stieples, Itālijas tirgu”, dalībnieku skaitā (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.32. pielikums).

213    Tomēr šādu apgalvojumu, kas ir iekļauts apkopojošas tabulas, kurā ir norādītas dažādas Itālijas kluba sanāksmes, sadaļā, neatbalsta citi pierādījumi, kas ļautu apstiprināt tā saturu. Šīs sanāksmes ar roku rakstītajā protokolā, ko ITC ir nodevusi savā pieteikumā iecietības programmas piemērošanai un ko Komisija tāpat norāda 2002. gada 30. jūlija sanāksmei atbilstošajā sadaļā, kura ir iekļauta apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā, nav ietverta neviena atsauce uz Trame dalību šajā sanāksmē un nav minēta informācija attiecībā uz Trame (administratīvā procesa lietas 16194.–16197. lpp.).

214    Tādējādi vienīgie pierādījumi, kas ļauj tiesiski pietiekami pierādīt Trame dalību Itālijas kluba sanāksmēs, kuras ir notikušas viena gada un piecu mēnešu laikposmā, ir tie, kas apstrīdētajā lēmumā ir minēti saistībā ar 2001. gada 10. aprīļa un 2002. gada 16. septembra sanāksmēm Federacciai.

 Pierādījumi attiecībā uz norādēm uz Trame situāciju tās prombūtnes apstākļos

215    Līdzās iepriekš minētajiem pierādījumiem Komisija ir uzskatījusi, ka Trame dalība aizliegtās vienošanās darbībā viena gada un piecu mēnešu laikposmā izrietot arī no tā, ka pat tās prombūtnes apstākļos citi Itālijas kluba dalībnieki ir apsprieduši tās situāciju vairākās sanāksmēs. Komisija uzskata, ka šādas pārrunas esot varējušas notikt tikai tad, ja Trame ir turpinājusi informēt citus Itālijas kluba dalībniekus par savu situāciju, kas parādot tās dalības šajā pārkāpuma daļā turpinātību.

 – Par SLM un Tréfileurope veiktajiem paziņojumiem

216    Vispirms ir jāatgādina, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka pierādījumus, kuri ir tās rīcībā, lai pierādītu Trame dalību aizliegtās vienošanās darbībā, pat neraugoties uz tās prombūtni Itālijas kluba sanāksmēs, kuras ir notikušas laikposmā no 2001. gada 10. aprīļa līdz 2002. gada 16. septembrim, apstiprina SLM un Tréfileurope paziņojumi.

217    Atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, Komisija ir sniegusi SLM ar 2002. gada 25. oktobri datētās vēstules Komisijai saturu (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.36. pielikums), no kuras izriet, ka 1999. gada beigās un 2000., 2001. un 2002. gadā divi SLM pārstāvji ir piedalījušies sanāksmēs ar citu Itālijas ražotāju pārstāvjiem.

218    Šajā ziņā SLM nosauktie uzņēmumi ir: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un Trame, runājot par sanāksmēm direkcijas līmenī, un Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope, Trame un Tycsa, runājot par sanāksmēm pārdevēju līmenī.

219    No apstrīdētā lēmuma tāpat izriet, ka, atbildot uz Trame veikto piezīmi, ka šajā SLM paziņojumā nav tieši norādīti to sanāksmju datumi, kurās ir piedalījies viens vai otrs SLM nosauktais Trame pārstāvis, Komisija ir norādījusi, ka šo paziņojumu “papildina tālaika dokumenti, kuros ir minēti šo sanāksmju precīzie datumi” (apstrīdētā lēmuma preambulas 472. apsvēruma zemsvītras piezīme).

220    Kā turklāt norāda Komisija, SLM paziņojumam, lai varētu uzskatīt, ka tā saturs ir apstiprināts, tātad ir vajadzīgi citi pierādījumi. Tādējādi par šo jautājumu ir jāatzīmē, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi, ka SLM administratīvajā procesā sniegtā informācija nesniedz būtisku pievienoto vērtību, salīdzinot ar Komisijas rīcībā jau esošu informāciju. It īpaši Komisija ir norādījusi, ka direkcijas un pārdevēju līmenī notikušo sanāksmju apraksts ir neskaidrs un tas izriet jau no iepriekš esošajiem pierādījumiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 1126.–1129. apsvērums).

221    Saistībā ar Tréfileurope veikto paziņojumu saturu Komisija, atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, ir norādījusi, ka tā nevar sniegt vairāk detalizētas informācijas par šī uzņēmuma minēto spriedzi starp Trame un Itālijas kluba dalībniekiem, jo Komisijai par šo spriedzi ir kļuvis zināms, pateicoties tikai Tréfileurope apgalvojumiem. No lietas materiāliem tāpat izriet, ka, lai gan šis uzņēmums atsaucas uz Trame saistībā ar laikposmu no 1997. gada līdz 2001. gada sākumam, turpmāk veiktajās norādēs uz “itāļiem”, tostarp arī saistībā ar laikposmu pēc Itālijas uzņēmumu integrācijas Eiropas klubā, konkrēti Trame nav minēta. Turklāt šī pēdējā minētā nav norādīta to uzņēmumu sarakstā, ko Tréfileurope pārstāvis atbilstoši tā atmiņām ir saticis šai iekļaušanai veltītajās pirmajās sanāksmēs 2000. gada maijā un oktobrī (Komisijas atbildes uz izmeklēšanas pasākumiem F.5. pielikums).

222    Turklāt šajā lietā Tréfileurope atbilstoši tās pieteikumam iecietības programmas piemērošanai veiktajiem paziņojumiem, lai tos varētu ņemt vērā, ir jābūt apstiprinātiem ar pierādījumiem, kas ļauj pierādīt, ka attiecībā uz viena gada un piecu mēnešu laikposmu var tiesiski pietiekami uzskatīt, ka Trame ir piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībā, lai gan Komisija nevar pierādīt tās tiešo dalību Itālijas kluba sanāksmēs, kas ir notikušas no 2001. gada 10. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim. Vienīgi atsauce uz to, ka Trame ir Itālijas ražotāja vai ka no 1997. gada marta līdz 2001. gada aprīlim tā kopā ar “itāļiem” ir piedalījusies Itālijas kluba iekšējā aspektā, šajā ziņā nav pietiekama, ja nav pierādījumu, kas ļauj pierādīt šīs dalības turpināšanos līdz 2002. gada septembrim.

 – Par 2001. gada 10. jūnija sanāksmi

223    Pirmā sanāksme, ko Komisija ir norādījusi, lai pierādītu, ka pēc 2001. gada 10. aprīļa sanāksmes Trame ir turpinājusi piedalīties Itālijas klubā, ir sanāksme, kas ir notikusi divus mēnešus vēlāk – 2001. gada 10. jūnijā. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM, kā arī persona, kas strādā par labu CB un Austria Draht.

224    Šajā sadaļā Komisija 2001. gada 10. jūnija sanāksmes saturu ir aprakstījusi šādi: “tabula, kas parāda tirgus daļu tonnās un procentos attiecībā uz [Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM], no vienas puses (tas ir, 89 % no tirgus jeb 106 800 tonnas), un Trame, TY, DWK, Austria, no otras puses (tas ir, 13 200 tonnas jeb 11 % no tirgus)”.

225    Šīs informācijas avots ir pārbaudes laikā no ITC izņemts dokuments (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.37. pielikums).

226    Minētajā tabulā, kā turklāt norāda Komisija, ir nodalītas divas uzņēmumu kategorijas: pirmkārt, galvenie Itālijas kluba dalībnieki, tas ir, četri sākotnējie dalībnieki (Redaelli, CB, Itas un ITC), Tréfileurope, kas koordinēja Itālijas klubu un Eiropas klubu, kā arī SLM, kas šajā laikā veica eksportu arī ārpus Itālijas, un, no otras puses, citi uzņēmumi, kas veica pārdošanu Itālijā, tas ir, Trame, Tycsa, DWK un Austria Draht.

227    Tāpat ir jākonstatē, ka šajā tabulā aiz uzņēmumu nosaukumiem ir norādītas trīs ailes: pirmā aile attiecas uz apjomiem un tajā 120 000 tonnu ir sadalītas starp divām minētajām kategorijām; otrajā ailē ir identificētas kvotas daļas procentos, kas šajās divās kategorijās atbilst šiem apjomiem (tas ir, kopumā 89 % attiecībā uz pirmās kategorijas ražotājiem un 11 % – otrās kategorijas tirgus dalībniekiem); trešajā ailē ir iekļauti divi vērtību attiecībā uz pirmās kategorijas ražotājiem aprēķināto procentuālo daļu (šo procentuālo daļu pamatā ir pirmās kategorijas ražotāju starpā veikts tikai to apjomu sadalījums, ko ir pārdevuši šie seši ražotāji, nevis visi ražotāji) un jauno noapaļoto apjomu attiecībā uz otrās kategorijas ražotājiem (kuri palielinās no 13 200 līdz 14 000 tonnu) veidi.

228    Attiecībā uz Trame šajā tabulā ir iekļauti šādi dati: 4920 tonnu (1. aile), 4,10 % (2. aile) un 5500 tonnu (3. aile). Veicot salīdzinājumu, attiecībā uz ITC norādītie dati ir 22 500 tonnu (1. aile), 18,75 % (2. aile, tas ir, ITC daļa attiecībā pret kopumā 120 000 tonnu) un 21,07 % (3. aile, tas ir, ITC daļa, ja ņemt vērā vienīgi pirmajā kategorijā ietilpstošo sešu ražotāju pārdošanu).

229    Šādi izklāstīts, šis sanāksmes saturs nav pietiekams, lai tiesiski pietiekami pierādītu, ka iepriekš minētās informācijas avots ir Trame.

230    Attiecīgās pārrunas ir notikušas starp sešu pirmajā kategorijā ietilpstošo ražotāju pārstāvjiem, un var uzskatīt, ka tie ir aptuveni aprēķinājuši otrajā kategorijā ietilpstošo tirgus dalībnieku Itālijas tirgū pārdotos apjomus. Šādi aprēķini var būt precīzi, kā tas ir pirmajā ailē norādīto datu gadījumā, bet to var izskaidrot ar tirgus un tā dalībnieku zināšanām. Saistībā ar centieniem noteikt tirgus daļas nebūtu pārsteidzoši, ka seši pirmie ražotāji, kas kopumā pārstāv gandrīz 90 % no pārdotajiem daudzumiem, ir spējīgi novērtēt četru pārējo tirgū aktīvo ražotāju pārdotos apjomus. Šāds izskaidrojums ir vismaz tikpat saskanīgs un saprātīgs kā Komisijas piedāvātais izskaidrojums, kura uzskata, ka tikai Trame var būt to ar šo uzņēmumu saistīto datu avots, kas ir norādīti tabulā, kura ir tikusi apspriesta saistībā ar sanāksmi, kurā ir piedalījušies seši galvenie Itālijas ražotāji.

 – Par 2001. gada 12. jūlija sanāksmi

231    Otrā Komisijas minētā sanāksme ir 2001. gada 12. jūlija sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM, kā arī DWK, WDI un Nedri.

232    Šajā sadaļā Komisija tostarp ir norādījusi, ka 2001. gada 12. jūlija sanāksme ir attiekusies uz Eiropas tirgu un it īpaši Itālijas ražotāju prasību iegūt 60 000 tonnu. Komisija ir tieši norādījusi, ka no ITC iesniegtā ar roku rakstītā protokola attiecībā uz šo sanāksmi izriet, ka tās dalībnieki ir “konkrētāk apsprieduši Itas, CB, ITC un SLM eksportu, izņemot Trame un Redaelli eksportu, attiecībā uz laikposmu no 2000. gada jūnija līdz 2001. gada jūnijam”. Atbilstoši šīm norādēm “šo četru uzņēmumu dzīslu, ko veido septiņas stieples, kopējais eksporta apjoms ir bijis 32 872 tonnu, kas tikušas eksportētas uz 14 valstīm un sadalītas šādi: “Itas – 2889 tonnu; CB – 12 427 tonnu; ITC – 12 861 tonnu; SLM – 2685 tonnu; AFT: –; Redaelli – 17 000 tonnu (+ 4000 tonnu dzīslu, ko veido trīs stieples, un 5000 tonnu stiepļu); Trame – 1000 tonnu (tāpat kā ITC)””. Norādēs vēl ir minēts “30 862 nolīgums MT + 10 % pielikums (sadalīts starp visiem itāļiem)”. Tāpat ir precizēts, ka no Nedri un SLM piezīmēm izriet, ka galvenās eksporta valstis ir norādītas attiecībā uz CB, Itas, ITC un SLM.

233    Šīs informācijas avots ir Nedri sagatavojošās piezīmes un ar roku rakstītais sanāksmes protokols, pie ITC, SLM un Itas izņemti dokumenti, CB, SLM un Tréfileurope saistībā ar to sadarbību ar Komisiju nodotā informācija un ITC ar roku rakstītais sanāksmes protokols (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.38. pielikums). Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka Komisijai ir vairāki pierādījumi, lai pierādītu 2001. gada 12. jūlija sanāksmes saturu. Tas ir jāuzsver jo vairāk tāpēc, ka šie pierādījumi nāk no šajā sanāksmē klātesošajiem divu klubu – Eiropas kluba un Itālijas kluba – dalībniekiem.

234    Ar 2001. gada 12. jūlija sanāksmes saturu, kas ir šādi dokumentēts, pašu par sevi nevar pierādīt, ka, neraugoties uz tās prombūtni šajā sanāksmē, Trame turpinātu piedalīties Itālijas klubā.

235    Vairākos dokumentos patiešām ir norādīts apjoms 1000 tonnu apmērā, kas atbilst Trame piegādēm “no Itālijas uz ārvalstīm”. Tomēr šāda informācija pārrunās tiek norādīta tikai pakārtoti. Šī pārdošana turklāt saprātīgi atbilst pārdošanai, ko Trame ir veikusi Apvienotajā Karalistē, kura saskaņā ar apstrīdēto lēmumu nav bijusi to valstu lokā, uz ko ir attiekusies aizliegtā vienošanās. Pārrunās starp Itālijas kluba dalībniekiem un Eiropas kluba dalībniekiem saistībā ar Eiropas tirgu, ieskaitot Apvienoto Karalisti un Īriju, var saprātīgāk uzskatīt, ka kāds sanāksmē klātesošs uzņēmums informāciju attiecībā uz Trame ir sniedzis pēc paša iniciatīvas, nevis, kā to norāda Komisija, pēc Trame lūguma, kura šādi būtu vēlējusies iegūt tās eksporta kvotas daļu, ko Eiropas klubs ir piešķīris itāļiem saistībā ar teritorijām, uz kurām ir attiecies šis klubs. No dokumentiem, kas ir tikuši iesniegti saistībā ar šo sanāksmi, tāpat izriet, ka pārrunas galvenokārt ir attiekušās uz CB, Itas, ITC un SLM eksportu, attiecībā uz kurām ir minēti precīzi skaitļi, bet attiecībā uz Redaelli un Trame tas tā nav.

236    Šajā ziņā vairāki dokumenti ir uzskatāmi par īpaši pierādošiem. Vispirms runa ir par SLM 2002. gada 25. oktobrī Komisijai nodoto dokumentu (administratīvā procesa lietas 16807. lpp.), kas attiecas uz 2001. gada 12. jūlija sanāksmi. “Pārskatā par eksportu no Itālijas uz ārvalstīm” šajā dokumentā faktiski ir minētas “Trame piegādes 1000 tonnu apmērā”. Tomēr minētajā dokumentā šajā pārskatā ir norādītas arī divas citas piezīmes, pirmkārt, “grupas piegādes 30 872 tonnu apmērā” un, otrkārt, “Redaelli piegādes 17 000 tonnu apmērā (+ 4000 tonnu dzīslu, ko veido trīs stieples, un 5000 tonnu stiepļu)”. No citas šī dokumenta daļas arī izriet, ka grupas piegādes ir sadalītas šādi: “Itas – 2889; CB – 12 427 tonnas; ITC – 12 861 tonna; SLM – 2685 tonnas; AFT: –; kopā – 30 872”, un ka “itāļiem svarīgās valstis” ir “Itas: Vācija; CB: Vācija un Francija; ITC: Francija; SLM: Vācija un Francija”. Tātad šajā dokumentā ir skaidri noteikta atšķirība starp “grupu” un Trame, kas nav minēta kā norādītās grupas dalībniece.

237    Tādējādi norāde “30 862 nolīgums MT + 10 % pielikums (sadalīts starp visiem itāļiem)”, kas ir atrodama Nedri dokumentā (administratīvā procesa lietas 30850. lpp.) vai ITC dokumentā (administratīvā procesa lietas 5022. lpp.), neattiecas uz Trame “bez mazākām šaubām”, kā to apgalvo Komisija, ievērojot, ka no iepriekš minētajiem dokumentiem tiešā veidā SLM un Nedri dokumentu gadījumā un netieši – ITC dokumentu gadījumā izriet, ka izteiciens “itāļi” apzīmē “Itas, CB, ITC un SLM”, nevis Trame.

 – Par SLM 2001. gada 13. jūlija elektroniskā pasta vēstuli ITC

238    Savās atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem Komisija ir atgādinājusi, ka, izmantojot pārbaudes laikā izņemtu elektroniskā pasta vēstuli, SLM 2001. gada 13. jūlijā ir nosūtījusi ITC (administratīvā procesa lietas 5272. lpp.) tabulu ar nosaukumu “Dzīslas, ko veido septiņas stieples, 2001”, kurā ir iekļauti dati attiecībā uz desmit uzņēmumu – Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope, SLM, Trame, Tycsa, DWK un Austria Draht – vairākiem klientiem 2001. gadā pārdotajiem apjomiem (skat. apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļauto sadaļu attiecībā uz šīm sanāksmēm; uz minēto tabulu ir izdarīta atsauce pievienotā dokumentā ar nosaukumu “trefolo pulito”). Runa turklāt ir par to pašu tabulu, kas ir pievienota SLM 2002. gada 4. februārī ITC nosūtītajai elektroniskā pasta vēstulei (administratīvā procesa lietas 5281. lpp.), uz ko šoreiz ir izdarīta atsauce ar nosaukumu “ipotesis mercato trefolo 2002”.

239    Komisija uzskata, ka no šiem datiem, it īpaši no tā, ka šajā tabulā ir iekļauts precīzais tonnu attiecībā uz katru klientu un papildu kvotu katram uzņēmumam skaits, izrietot, ka šāda informācija nekādā ziņā nav uzskatāma par vispārīgiem datiem, ko būtu viegli iegūt no klientiem vai citiem ražotājiem, kā to apgalvo Trame.

240    Veicot pārbaudi, faktiski tiek konstatēts, ka attiecībā uz 400 Itālijas klientiem ir tikuši sniegti precīzi dati (kas parasti ir noapaļoti līdz 10 vai 5 vienībām) saistībā ar desmit iepriekš minēto uzņēmumu pārdotajiem daudzumiem. Tomēr atšķirībā no tā, ko apgalvo Komisija, ir jāatzīmē, kā to norāda Trame, ka šajā tabulā no jauna ir paredzēts nodalījums starp divām tirgus dalībnieku kategorijām. No beigās norādītā apkopojuma, kurā starp desmit uzņēmumiem ir sadalīti Itālijas tirgū pārdotie dzīslu, ko veido septiņas stieples, apjomi (tas ir, 119 200 tonnu 2001. gadā), izriet, ka ir paredzēts nodalījums starp, no vienas puses, Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM, attiecībā uz kurām ir norādīti arī dati par veikto pārdošanu un provizorisko pārdošanu (“percentuali spettanti”/”percentuali provvis.”/”quote spettenti”/”quote provvisorie”/”differenze”), un, no otras puses, pārējiem tirgus dalībniekiem Trame, Tycsa, DWK un Austria Draht, attiecībā uz kuriem ir norādīti tikai dati par 2001. gadā pārdotajiem apjomiem un to atbilsmes procentos (tas ir, Trame gadījumā – šādi dati: “6960 tonnu”, tas ir, “5,84 %” no 2001. gadā pārdotajām 119 200 tonnām; Trame tāpat ir minēta kā piegādātājs attiecībā uz 20 tabulā norādītajiem klientiem).

241    Tādējādi, ņemot vērā šo nodalījumu, nav iespējams jau no paša sākuma, kā to norāda Komisija, noraidīt iespēju, ka šajā tabulā minētā informācija attiecībā uz Trame, Tycsa, DWK un Austria Draht (šis pēdējais minētais uzņēmums ir īpašā situācijā, jo tā pārdošanas pārstāvis Itālijā ir strādājis arī par labu CB) ir Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM veiktais aptuvenais aprēķins, ņemot vērā tām kopumā piederošos datus vai kontaktus, kas tām var būt ar saviem klientiem.

242    Tāpat ir jānorāda, ka dažas tabulā, ko SLM ir nodevusi ITC ar 2001. gada 13. jūlija elektroniskā pasta vēstuli, iekļautas norādes ir uzskatāmas par pieņēmumiem, kā tas izriet no ailē “piezīmes”, kura ir iekļauta līdzās datiem attiecībā uz desmit ražotājiem, veiktajām norādēm “???”, “??? TM” vai “??? TYS”.

243    Turklāt ir jānorāda, ka minētā tabula ir nevis nerediģēta, bet iekļaujas Itālijas klubā kopš 1995. gada turpinātajos centienos identificēt klientus un piegādātos apjomus attiecībā uz dzīslām, ko veido septiņas stieples (apstrīdētā lēmuma preambulas 441. un nākamie apsvērumi). Šajā ziņā Komisija pārbaužu laikā ir ieguvusi vai tai saistībā ar pieteikumiem iecietības programmas piemērošanai ir tikuši paziņoti ļoti daudzi pierādījumi, no kuriem izriet, ka vairākos gadījumos klientu saraksti ir tikuši sagatavoti, lai precizētu un novērtētu Itālijas kluba dalībnieku un citu Itālijā darbojušos ražotāju pārdotos daudzumus. Piemēram, pastāv tabula ar nosaukumu “mercato italiano trefolo CAP anno 98”, kurā ir norādīti 383 klienti ar norādēm saistībā ar Redaelli, CB, Itas, ITC un Tréfileurope un tukšajām ailēm saistībā ar SLM, Trame, DWK un Austria Draht (skat. apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļauto sadaļu attiecībā uz 1998. gadu) (administratīvā procesa lietas 29639.–29646. lpp.). Citās tabulās ir iekļauts “ripartizione spedizione trefolo italia anno 1998 in ton” ar salīdzinājumu attiecībā uz 1999. gadu vai “ripartizione spedizione trefolo italia anno 1999 in ton” attiecībā uz ļoti daudziem klientiem saistībā ar Redaelli, CB, Itas, ITC un Tréfileurope (administratīvā procesa lietas 29655.–29670. lpp.). Pastāv citas tabulas ar datiem attiecībā uz Trame, SLM, Austria Draht, DWK un Tycsa un ar atsaucēm uz Redaelli, CB, Itas, ITC un Tréfileurope (administratīvā procesa lietas 5640.–5643. un 29671.–29689. lpp.).

 – Par 2001. gada 30. augusta sanāksmi

244    Trešā Komisijas nosauktā sanāksme ir 2001. gada 30. augusta sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija tostarp ir norādījusi, ka šajā sanāksmē starp Itas, ITC un SLM ir tikusi apspriests “detalizēts klientu sadalījums tostarp attiecībā uz SLM, Redaelli, CB, Trame un [personu, kas strādā par labu CB un Austria Draht,]” un ka “Trame vēlas pārdot savas rūpnīcas” un “ir izvēlējusies nepiedalīties aizliegtās vienošanās darbībā”.

245    Šīs informācijas avots ir divi dokumenti attiecībā uz 2001. gada 30. augusta sanāksmi, no kuriem viens ir ITC ar roku rakstīts protokols, kas ir ticis iesniegts pieteikuma iecietības programmas piemērošanai ietvaros (turpmāk tekstā – “pirmais dokuments”, administratīvā procesa lietas 16158. lpp.), un otrs – drukāts protokols, kas pārbaudes laikā ir ticis izņemts no ITC (turpmāk tekstā – “otrais dokuments”, administratīvā procesa lietas 4989. lpp.) (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.39. pielikums).

246    Kā ir norādījusi Komisija, no pirmā dokumenta izriet, ka tajā ir ietvertas precīzas norādes ar nosaukumu “Richieste Trame” (Trame prasības) attiecībā uz 23 ar Trame saistītiem klientiem.

247    Ir tikušas izdarītas arī citas norādes mazāk precīzā formā attiecībā uz klientiem saistībā ar SLM, Redaelli un CB. No pirmā dokumenta skaidri izriet, ka attiecībā uz katru no 23 saistībā ar Trame norādītajiem klientiem ir minēta tonnāža. Turklāt attiecībā uz piecpadsmit no šiem klientiem uz malas ir norādīts “x”, kas nozīmē “OK”, kamēr attiecībā uz deviņiem pārējiem veiktā norāde ir “–”, kas nozīmē “nē”. Blakus trim klientiem tāpat ir norādīta jautājuma zīme, kā arī blakus četriem klientiem – norāde “exl”, kas saprātīgi liecina par ekskluzīvu klientu. Kopumā attiecībā uz 23 Trame klientiem norādītie apjomi atbilst 6520 tonnām. Lai gan šie apjomi dažreiz pārklājas ar tiem, kas ir minēti 2001. gada 13. jūlija elektroniskā pasta vēstulē, tas tā nav vienmēr.

248    Šajā lietā, kā to norāda Komisija, atsauce uz vārdu “prasības”, minētās informācijas precizitātes pakāpe, kā arī apstrāde, ko ar to ir veikušas Itas, ITC un SLM, ļauj uzskatīt, ka Trame visticamāk ir “prasību” avots attiecībā uz tās klientiem, kas ir tikuši apspriesti 2001. gada 30. augusta sanāksmē. Šīs norādes tātad, kā tas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, ļauj konstatēt kontaktu starp Itālijas kluba dalībniekiem un Trame esamību saistībā ar “klientu detalizētu piešķiršanu”.

249    Turklāt ir jākonstatē, ka otrajā dokumentā ITC norāda Trame izdarīto izvēli nepiedalīties aizliegtās vienošanās darbībā (administratīvā procesa lietas 4989. lpp.). Dokumenta teksts ir šāds:

“5.      Trame: uzsver, ka vēlas nodot dzīslu, ko veido trīs stieples, un dzīslu, ko veido septiņas stieples, darbības nozari. Šobrīd tā ražo 6000 tonnu dzīslu, ko veido septiņas stieples, un 9000 tonnu dzīslu, ko veido trīs stieples; tās iekārtas ir novecojušas. Tā pēc pašas vēlēšanas nevēlas būt aizliegtās vienošanās daļa. Mūsu konkurenti tāpat ir informēti par iniciatīvu.”

250    Aplūkojot šādu izklāstu, otrā dokumenta saturs katrā ziņā neļauj secināt, ka Trame būtu netieši piedalījusies Itālijas klubā. Pretēji tam, ko ir norādījusi Komisija, šo apgalvojumu nevar saprātīgi interpretēt kā tādu, kas attiecas uz Eiropas klubu, jo saistībā ar Trame minētie apjomi attiecas uz Itāliju.

251    Tomēr visa otrā dokumenta satura pārbaude ļauj konstatēt, ka ir maz ticams, ka tas attiecas uz to pašu sanāksmi, kurā Itas, ITC un SLM ir piedalījušās 2001. gada 30. augustā. Pat ja otrā dokumenta nosaukums ir “protokols” un tajā ir minēts 2001. gada 30. augusta datums, šajā dokumentā ir atspoguļots to jautājumu saturs, kas šajā dienā ir tikuši apspriesti “valdē”. Šī protokola 1. punktā ir norādīts sadarbības ar kādu Itālijas universitāti projekts, kas nav minēts kā viens no Itālijas kluba sanāksmē notikušo pārrunu priekšmetiem.

252    Tādējādi var saprātīgi uzskatīt, ka pārrunas attiecībā uz otrā dokumenta 5. punktu, kas ir atspoguļots iepriekš 249. punktā, ir notikušas tikai ITC valdē, nevis Itālijas klubā.

253    Šajos apstākļos otrais dokuments un tajā izdarītā atsauce uz Trame nepiedalīšanos aizliegtās vienošanās darbībā pati par sevi neļauj noliegt to, ko var konkrēti secināt no pirmā dokumenta satura, tas ir, ka 2001. gada 30. augustā trīs Itālijas kluba dalībnieki ir apsprieduši “prasības” attiecībā uz 23 Trame klientiem un saistībā ar tām ir tikuši pieņemti pozitīvi vai negatīvi Itas, ITC un SLM lēmumi.

254    Pat ja ITC un visticamāk citi tirgus dalībnieki ir apzinājušies Trame vēlēšanos pamest PT nozari, līdzīgi tam, ka tie ir zinājuši, ka Trame nav uzskatāma par vienu no galvenajiem Itālijas kluba dalībniekiem, tas nekādi neizslēdz, ka Trame ir mēģinājusi gūt labumu no noteiktiem Itālijas kluba aspektiem, it īpaši, kā izriet no pirmā dokumenta, no tā iekšējā aspekta.

 – Par 2001. gada 1. oktobra sanāksmi

255    Ceturtā Komisijas minētā sanāksme ir 2001. gada 1. oktobra sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM.

256    Šajā sadaļā Komisija 2001. gada 1. oktobra sanāksmes saturu ir izklāstījusi šādi: “ITC: pārrunas par klientu sadali un importu. [..] “Spānija neievēro nolīgumu, [..] ir jau pārsniegusi 4000 un sasniegusi 6000”. Trame-Emesa priekšlikums nodot visu vai daļu (tikai CAP). Ir norādīts, ka Trame vēlas kvotu 8.7”, un “Redaelli piezīmes: ārējās kvotas sadale”.

257    Šīs informācijas avots ir no ITC un Redaelli pārbaudes laikā izņemtie dokumenti un ITC pieteikums iecietības programmas piemērošanai (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.40. pielikums).

258    Pārbaudot šajā ziņā Komisijas sniegtos pierādījumus, no ITC sastādītā protokola attiecībā uz 2001. gada 1. oktobra sanāksmi izriet, ka tajā ir tikusi izteikta šāda piezīme: “Trame – dzīslas, ko veido trīs stieples, 23/25 000 [kopējais tirgus apjoms] vēlas 8,7 – dzīslas, ko veido septiņas stieples, 6000”.

259    Atbildot uz atbilstoši procesa organizatoriskajiem pasākumiem šajā ziņā uzdotu jautājumu, Trame ir norādījusi, ka kvota 8,7 atbilstot vērtībai, kas tai ir tikusi piedāvāta, lai nonāktu pie nolīguma attiecībā arī uz dzīslām, ko veido trīs stieples, ka šis mēģinājums paplašināt nolīgumu uz dzīslām, ko veido trīs stieples, neesot bijis sekmīgs, un “vienkārši pilnības labad” ir atgādinājusi, ka tā neesot piedalījusies šajā sanāksmē.

260    Tomēr ir jākonstatē, ka, lai gan nav strīda par to, ka Trame šajā sanāksmē nav piedalījusies, tomēr no ITC faktu rašanās laikā sastādītā protokola izriet, ka 2001. gada 1. oktobra sanāksmē notikušo pārrunu priekšmets ir bijis lūgums, ko klātesošie uzņēmumi attiecina uz Trame, iegūt dzīslu, ko veido trīs stieples, noteiktu daudzumu. Kas attiecas uz šī dokumenta saturu, ievērojot lūgto apjomu precizitātes pakāpi (8700 tonnu) un to, ka šo norādi apstiprina cits dokuments attiecībā uz agrāku sanāksmi, drīzāk var saprātīgāk pieņemt, kā to norāda Komisija, ka Trame ir šāda lūguma autore, nevis uzskatīt, kā to norāda Trame, ka šādu daudzumu ir piedāvājuši Itālijas kluba dalībnieki.

 – Par 2001. gada 23. oktobra sanāksmi

261    Piektā Komisijas minētā sanāksme ir 2001. gada 23. oktobra sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā tostarp ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM.

262    Šajā sadaļā Komisija 2001. gada 23. oktobra sanāksmes saturu ir izklāstījusi šādi: “Itālijas ražotājiem noteiktas pārdošanas kvotas [un] salīdzinājums ar faktisko pārdošanu uz 2001. gada 30. septembri (tas ir, kopumā 74 814 tonnas)”. Komisija tāpat ir norādījusi, ka saistībā ar datiem attiecībā uz “Trame, Spagna, Austria un DWK” ir bijusi norādīta jautājuma zīme.

263    Šīs informācijas avots ir pārbaudes laikā no ITC izņemts dokuments (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.41. pielikums).

264    No šī dokumenta, kurā uz 2001. gada 30. septembri veiktā pārdošana ir salīdzināta ar paredzēto pārdošanu, faktiski izriet, ka uz Trame veiktajai atsaucei ir tieši pievienota norāde “?!”, kā tas ir arī Spagna, Austria un DWK gadījumā. Līdzīgi šī dokumenta pārbaude no jauna parāda (skat. iepriekš 226. un 240. punktu), ka dati attiecībā uz pārdošanas salīdzinājumu ir sagatavoti tikai saistībā ar Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM, attiecībā uz kurām ir norādīta attiecīgā kvota visiem to pārdotajiem apjomiem, un šajā gadījumā četri pārējie ražotāji, kas veic pārdošanu Itālijā, nav minēti.

265    Minēto dokumentu tātad nevar lietderīgi izvirzīt, lai pierādītu, ka tajā brīdī un savas prombūtnes apstākļos Trame būtu piedalījusies Itālijas kluba sanāksmēs attiecībā uz dzīslām, ko veido septiņas stieples.

 – Par 2002. gada 11. janvāra sanāksmi

266    Sestā Komisijas minētā sanāksme ir 2002. gada 11. janvāra sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā tostarp ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM.

267    Šajā sadaļā Komisija 2002. gada 11. janvāra sanāksmes saturu ir izklāstījusi šādi:

–        “pārrunas par klientiem”;

–        “apmaiņa ar detalizētu informāciju par ražotāju (Itālijas ražotāji: [Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM] un ārvalstu ražotāji: Austria, DKW un Tycsa) Itālijā 2001. gadā pārdotajiem apjomiem”;

–        “pārrunas par Trame”;

–        “attiecībā uz ražotājiem, paredzētajiem un faktiskajiem apjomiem un starpību starp tiem saistībā ar [Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM]”;

–        “nākamā 22. janvāra sanāksme, konkrētie priekšlikumi: cik vien iespējams samazināt dalīto klientu skaitu”.

268    Šīs informācijas avots ir ITC un SLM administratīvajā procesā iesniegtie protokoli par šo sanāksmi (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.42. pielikums).

269    Pārbaudot šos dokumentus, ir jākonstatē, ka pārrunās par klientiem nav tikusi minēta informācija attiecībā uz Trame. Šī uzņēmuma nosaukums ir minēts ITC protokolā līdz ar divām teksta rindām, kura nozīmes skaidrojums nav ticis sniegts un kurš nav skaidrs. Visticamāk runa ir par daļu attiecībā uz “pārrunām par Trame”, kas ir minēta apstrīdētajā lēmumā.

270    Attiecībā uz pārējo daļu ir jākonstatē, ka tad, kad tiek norādīti desmit ražotāju pārdotie daudzumi, kas ir minēti abos protokolos, Trame nosaukumam ar norādi “7000” attiecībā pret kopējo apjomu 112 524 vai 112 742 tonnu apmērā atkarībā no protokola ir tieši pievienota jautājuma zīme, bet precīzo datu attiecībā uz Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM gadījumā tas tā nav. Turklāt šķiet, ka dati attiecībā uz Trame, Tycsa, Austria Draht un DKW ir bijuši pārrunu priekšmets, jo šajā ziņā sastādītajā ITC protokolā ir redzami daudzi svītrojumi. Pārrunās attiecībā uz Trame tiek izteikti varianti starp 7000 un 6000 tonnu un aprēķins 7000 ir tas, kas beigās ir palicis, kamēr sākotnējam aprēķinam attiecībā uz Tycsa turpmāk ir tikusi pievienota norāde “OK” un tā ir tikusi ievietota starp datiem, kas attiecas uz galvenajiem ražotājiem.

271    Līdzīgi, runājot par pārrunām attiecībā uz paredzētajiem un faktiskajiem daudzumiem saistībā ar 2001. gadu un datiem attiecībā uz 1999., 2000. un 2001. gadu, ir minēti tikai šādi ražotāji: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM. Trame šajā pārrunu daļā nav minēta.

272    Šie dokumenti tātad nevar tikt lietderīgi norādīti, lai pierādītu, ka tajā brīdī un savas prombūtnes apstākļos Trame būtu piedalījusies Itālijas kluba sanāksmēs attiecībā uz dzīslām, ko veido septiņas stieples.

 – Par 2002. gada 22. janvāra sanāksmi

273    Septītā Komisijas minētā sanāksme ir 2002. gada 22. janvāra sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā tostarp ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM.

274    Šajā sadaļā Komisija 2002. gada 22. janvāra sanāksmes saturu ir izklāstījusi šādi:

–        “pārrunas par klientiem, informācijas apmaiņa par cenām”;

–        “Trame vēlas 8700 tonnu” un “Piedāvājums Trame attiecībā uz 2002. gadu (īpaši iespējamo klientu saraksts) un nolīgums attiecībā uz nākotni: pirmais kontakts starp [Tréfileurope pārstāvi un Trame pārstāvi], vēlāk – pārrunas un kopīgais apstiprinājums”;

–        “piezīmēs tāpat ir norādīts: pašas klientu atgūšana un apmaiņa nepieciešamības gadījumā”.

275    Šīs informācijas avots ir ITC un SLM administratīvajā procesā iesniegtie protokoli par šo sanāksmi (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.43. pielikums).

276    Šo dokumentu pārbaude apstiprina, ka sanāksme ir attiekusies uz Trame situāciju. Runa turklāt ir par pirmo no trim ITC un SLM protokolos norādītajiem punktiem. No ITC protokola tāpat izriet, ka šīs sanāksmes dalībnieki ir zinājuši, ka no 27 000 tonnu, kas atbilst dzīslu, ko veido trīs stieples, tirgum 2001. gadā, “Trame [ir vēlējusies] 8700 tonnu”. Abos protokolos tāpat ir norādīts starp sanāksmes dalībniekiem panāktais nolīgums, lai izteiktu priekšlikumu Trame, un ITC protokolā ir precizēts, ka runa ir par priekšlikumu 2002. gadam.

277    Iepriekš minētie dati skaidri iekļaujas notikumu turpinājumā, kas seko tam, kas izriet no ITC protokola attiecībā uz 2001. gada 1. oktobra sanāksmi (skat. iepriekš 255. un nākamos punktus). Aplūkojot kopumā, šie dati parāda Trame pastāvīgus centienus panākt nolīgumu ar Itālijas kluba dalībniekiem attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples.

278    Šajā kontekstā var uzskatīt, ka kopš 2001. gada 1. oktobra Trame ir paudusi savu vēlēšanos atgriezties Itālijas klubā, izsakot savas atgriešanās nosacījumus, kuri Itālijas kluba dalībniekiem ir bijuši zināmi. Šāda Trame vēlēšanās izpaušana, par ko Itālijas kluba dalībnieki kopš šī datuma ir zinājuši, ir bijusi pamats to nostājas izteikšanai 2002. gada 22. janvārī. Runa ir par saistībā ar šo sanāksmi izteiktu priekšlikumu, kurš, lai tas tiktu pieņemts, ir bijis jāizskata divos posmos: vispirms – kontaktu uzņemšana starp Itālijas kluba pārstāvi (kuram bija jābūt Tréfileurope pārstāvim) un Trame pārstāvi, un pēc tam – pārrunas un visu šī kluba dalībnieku apstiprinājums.

279    Katrā ziņā no iepriekš minētajiem dokumentiem izriet, ka vārdi “priekšlikums” un “iespējamo klientu saraksts” parāda, ka 2002. gada 22. janvārī Trame joprojām nav tikusi uztverta kā pilnvērtīga Itālijas kluba dalībniece.

 – Par 2002. gada 1. marta sanāksmi

280    Astotā Komisijas minētā sanāksme ir 2002. gada 1. marta sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM.

281    Šajā sadaļā Komisija ir norādījusi, ka pārrunas ir notikušas par pārdošanu Itālijas klientiem. Tāpat ir norādīts, ka Tréfileurope pārstāvis ir saticis Trame pārstāvi, kā tas izriet no pārbaudē izņemtā ITC par šo sanāksmi sastādītā protokola (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.44. pielikums).

282    Šī sanāksme tātad iekļaujas to apstākļu kontekstā, kas ir tikuši norādīti 2002. gada 22. janvāra sanāksmē, jo tā palīdz konstatēt, ka ieplānotā kontaktu uzņemšana ir notikusi.

 – Par 2002. gada 10. jūnija sanāksmi

283    Devītā Komisijas minētā sanāksme ir 2002. gada 10. jūnija sanāksme. Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM.

284    Šajā sadaļā Komisija ir norādījusi, ka ir notikušas pārrunas par pārdošanas kvotām Itālijā un klientu piešķiršanu 2002. gadam. Tāpat ir norādīts: “Trame ir ļoti ieinteresēta nolīgumā par klientiem”, kā tas izriet no atbilstoši pieteikumam iecietības programmas piemērošanai iesniegtā ITC protokola par šo sanāksmi (Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem E.45. pielikums).

285    Ir jākonstatē, ka šajā protokolā (administratīvā procesa lietas 16191. lpp.) ITC ir iekļāvusi vairākas norādes saistībā ar Trame. Pirmkārt, ir norādīts, ka Trame ir līgums ar vienu klientu. Otrkārt, saistībā ar dzīslu, ko veido trīs stieples, Itālijas tirgus vērtējumu (kopā – 24 375 tonnu) Trame tirgus daļa ir novērtēta 7700 tonnu (jeb 31,59 %) apmērā. Treškārt, saistībā ar kādu klientu ir norādīts: “atstāt visu Trame ziņā”, un tas ir veikts saistībā ar pārrunām par vairākiem klientiem, pieņemot lēmumus, “lai apmierinātu visus”. Ceturtkārt, protokolā ir atrodama norāde: “Trame: ļoti ieinteresēta nolīgumā par dzīslām, ko veido trīs stieples”.

286    Šajā lietā, kā norāda Komisija, ir uzskatāms, ka ir tiesiski pietiekami pierādīts, ka, pat ja Trame nepiedalās sanāksmē, Itālijas kluba dalībnieki ir ņēmuši vērā tās situāciju un tie ir pielāgojuši savu rīcību atbilstoši Trame prasībām. Līdzīgi tam, ka šādu secinājumu var izdarīt saistībā ar 2001. gada 30. augusta sanāksmi, it īpaši ņemot vērā šīs sanāksmes protokolā iekļautos vārdus “Trame prasības”, lēmumā izdarītā atsauce uz to, lai “atstātu visu Trame ziņā”, kas tikusi izteikta saistībā ar pārrunām nolūkā “apmierināt visus”, precizējot, ka Trame ir ļoti ieinteresēta noslēgt nolīgumu par dzīslām, ko veido trīs stieples, parāda, ka starp Itālijas kluba dalībniekiem un Trame joprojām ir notikuši kontakti un ka var saprātīgi uzskatīt, ka pirmie minētie ir rīkojušies, ievērojot otrās minētās izvirzītās prasības.

 – Par 2002. gada 16. septembra sanāksmi

287    Kā pēdējais apstāklis ir jānorāda, ka Trame atkārtoto iekļaušanu Itālijas klubā pierāda tās dalība Itālijas kluba 2002. gada 16. septembra sanāksmē kopā ar Redaelli, CB, Itas, Tréfileurope un SLM, kas ir sanāksme, kurā ir notikušas pārrunas nolūkā piešķirt kvotas attiecībā uz dzīslām, ko veido trīs stieples, un tām, ko veido septiņas stieples, un noteikt cenas.

 c) Secinājums

288    No iepriekš minētā izriet, ka Komisija var tiesiski pietiekami uzskatīt, ka pēc Itālijas kluba 2001. gada 10. aprīļa sanāksmes, kurā Trame ir piedalījusies, Itālijas kluba 2001. gada 30. augusta sanāksmē Itālijas kluba dalībnieki ir apsprieduši un ņēmuši vērā Trame situāciju (skat. iepriekš 244. un nākamos punktus).

289    Turpmāk ir jākonstatē, ka attiecībā uz zināmu laikposmu Komisija vairs nevar tiesiski pietiekami pierādīt, ka pat Trame prombūtnes Itālijas kluba sanāksmēs apstākļos joprojām var uzskatīt, ka šis uzņēmums ir piedalījies šajā klubā noslēgtajos nolīgumos.

290    Tomēr šajā ziņā sniegto pierādījumu pārbaude ļauj uzskatīt, ka kopš Itālijas kluba 2001. gada 1. oktobra sanāksmes, kas ir datums, kurā ir pirmo reizi konstatējama Trame vēlēšanās atgriezties Itālijas klubā, ja tai tiek piešķirta kvota 8700 tonnu dzīslu, ko veido trīs stieples, apmērā (skat. iepriekš 255. un nākamos punktus), ir ticis uzsākts process, lai ļautu atkārtoti iekļaut Trame Itālijas klubā.

291    2002. gada 22. janvārī Itālijas kluba dalībnieki ir no jauna paredzējuši Trame atgriešanos (skat. iepriekš 273. un nākamos punktus), un pirmo reizi tā ir tikusi konkretizēta 2002. gada 10. jūnijā (skat. iepriekš 283. un nākamos punktus), kas ir datums, no kura var uzskatīt, ka Itālijas kluba dalībnieki ir no jauna pielāgojuši savu rīcību, lai ņemtu vērā Trame situāciju, nolemdami atstāt tās ziņā vienu klientu, lai “apmierinātu visus”.

292    Turklāt ir jānorāda, ka 2002. gada 16. septembrī Trame atgriešanās ir jo vairāk izteikta tāpēc, ka viens no tās pārstāvjiem ir no jauna piedalījies Itālijas kluba sanāksmēs (skat. iepriekš 287. un nākamos punktus).

293    Izdarot secinājumu, Vispārējā tiesa uzskata, ka ir jāņem vērā, ka vienīgi attiecībā uz laikposmu no 2001. gada 30. augusta līdz 2002. gada 10. jūnijam, tas ir, aptuveni deviņu mēnešu laiku nepastāv pierādījumi, kas ļautu uzskatīt, ka Trame ir piedalījusies pretkonkurences darbībās, kurās ir vainojami Itālijas kluba dalībnieki.

294    Šajā deviņu mēnešu laikposmā neviens lietā esošs pierādījums neļauj apstiprināt Trame dalību Itālijas klubā noslēgtajos pretkonkurences nolīgumos vai pat to, kāda ir bijusi dalībnieku šādas dalības uztvere, jo šie dalībnieki, piemēram, nav varējuši novērtēt Trame Itālijas tirgū pārdotos apjomus (skat. iepriekš 261. un nākamos punktus).

295    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka dalības kādā sanāksmē gadījumā judikatūras attiecībā uz norobežošanos (skat. iepriekš 97. punktu) piemērošanas nosacījums ir tas, ka Komisija pierāda, ka attiecīgais uzņēmums ir piedalījies sanāksmēs, kurās noslēgtas pret konkurenci vērstas vienošanās, un nav skaidri iebildis pret tām, lai pietiekami pierādītu, ka minētais uzņēmums ir aizliegtās vienošanās dalībnieks.

296    Tomēr šajā lietā nav ticis tiesiski pietiekami pierādīts, ka Trame būtu tieši vai netieši piedalījusies kādā Itālijas kluba sanāksmē laikposmā no 2001. gada 30. augusta līdz 2002. gada 10. jūnijam. Vairāki apstākļi ļauj arī secināt, ka šajā laikposmā citiem Itālijas kluba dalībniekiem nav bijis skaidra priekšstata par Trame rīcību tirgū. To centieni ir bijuši ierobežoti ar aptuvenu aprēķinu veikšanu, iespējamas rīcības noteikšanu vai savas neinformētības paušanu, par attiecīgajām sanāksmēm sastādītajos protokolos izmantojot jautājuma zīmi.

297    Šī fakta dēļ apstrīdētā lēmuma 1. panta 17. punkts ir jāatceļ arī, ciktāl Komisija ir konstatējusi, ka Trame ir piedalījusies pretkonkurences darbībās laikposmā no 2001. gada 30. augusta līdz 2002. gada 10. jūnijam. Citas iepriekš minētā sekas tiks vispārīgi izvērtētas pēc lietas dalībnieku argumentu izskatīšanas.

 E – Par marginālo lomu aizliegtās vienošanās ietvaros

 1. Lietas dalībnieku argumenti

298    Trame norāda, ka aizliegtās vienošanās darbībā tai esot bijusi tikai margināla loma. Tā esot tikusi mudināta tajā piedalīties no vertikāli integrēto uzņēmumu puses, un šie uzņēmumi kā izejvielas piegādātāji esot varējuši izdarīt uz to spiedienu. Trame esot piedalījusies tikai ierobežotā sanāksmju skaitā un sporādiski (18 no 234 laikposmā no 1997. līdz 2002. gadam). Tās marginālā loma izrietot tostarp no saistībā ar pieteikumiem iecietības programmas piemērošanai izdarītajiem paziņojumiem. Redaelli pieminot Trame tikai vienā rindkopā, kurā tā uzsver, ka šis uzņēmums tikai neregulāri piedalās konkurentu sanāksmēs. ITC un DWK paziņojumos Trame apsūdzoši apgalvojumi neesot atrodami. Tréfileurope paziņojumā Trame esot tikusi pakārtoti minēta tikai divas vai trīs reizes, neatsaucoties uz tās lomu aizliegtā vienošanās. Līdzīgi savā paziņojumā ITC pārstāvis norādot, ka “tajās retajās sanāksmēs, kurās Trame ir piedalījusies, tās pārstāvjiem vienmēr ir bijusi margināla un pilnībā pasīva loma”, ka “citi Itālijas kluba sanāksmēs klātesošie Itālijas PT ražotāji ir uzskatījuši Trame par neatkarīgu tirgus dalībnieku, kas tirgū rīkojas patstāvīgi un kura ražošanas un tirdzniecības izvēles ir maz paredzamas”, vai ka “Trame bieži vien nav sniegusi informāciju, kuru citi Itālijas kluba dalībnieki tai ir prasījuši”. Tāpat esot jāņem vērā tas, ka Trame savu produkciju nav eksportējusi, kamēr daļa no Itālijas klubā notiekošajām pārrunām ir attiekusies uz eksportu, un ka tās apgrozījuma lielākā daļa esot tikusi gūta, pārdodot dzīslas, ko veido trīs stieples, un stieples.

299    Trame tāpat nekad neesot piemērojusi iespējamos nolīgumus un esot vienmēr centusies izvairīties no informācijas lūgumiem. ITC protokols attiecībā uz 1999. gada 20. jūlija sanāksmi, saskaņā ar kuru “Trame ir aktīva visur” (administratīvā procesa lietas 16056. lpp.), un Tréfileurope paziņojums, saskaņā ar kuru Trame ir bieži radījusi spriedzi starp citiem Itālijas kluba dalībniekiem (administratīvā procesa lietas 34619. lpp.), apstiprinot šo komerciālo neatkarību. Līdzīgi Trame pārdošanas apjomi esot vienmēr pieauguši, tās dzīslu, ko veido septiņas stieples, ražošanai laikposmā no 1997. līdz 2002. gadam pieaugot no 1700 tonnām līdz 7410 tonnām. Tās tirgus daļa esot pieaugusi, kaitējot konkurentiem. Šādi rezultāti neesot saderīgi ar iespējamiem tirgus sadales projektiem. Pat ja šādi projekti faktiski ir tikuši izstrādāti, Trame tos neesot piemērojusi un tās rīcība pat ir būtiski apdraudējusi to efektivitāti.

300    Secinot – Trame dalības aizliegtās vienošanās darbībā īpatnībām esot bijis jānoved Komisija pie nozīmīgāka naudas soda samazinājuma piemērošanas nekā 5 %, kuri ir kļūdaini, nesamērīgi un nesaprātīgi.

301    Komisija nepiekrīt šiem argumentiem. Tā atgādina, ka Trame dalību aizliegtās vienošanās darbībā apstiprinot vairāki dokumenti un paziņojumi. Tāpat esot kļūdaini apgalvot, ka šī Trame dalība Itālijas klubā ir bijusi ierobežota un sporādiska, jo Trame situācija esot tikusi izskatīta pat tās prombūtnes gadījumos. Trame nepierādot, ka tā nav iesaistījusies darbībās, kas ir bijušas Itālijas kluba priekšmets, vai ka tā nav ņēmusi vērā komerciālo informāciju, ar kuru ir notikusi apmaiņa ar tās konkurentiem. Runājot par nolīgumu apgalvoto nepiemērošanu, laiku pa laikam notiekoša blēdīšanās attiecībā uz noteiktām cenām vai sadalītiem klientiem pati par sevi nepierādot aizliegtās vienošanās neīstenošanu (skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 1018. apsvērumu). Šajā lietā pamatsummas samazinājumā 5 % apmērā, kas Trame ir ticis piešķirts, piemērojot 2006. gada pamatnostādnes, esot pareizi ņemts vērā gan tas, ka pārkāpums, kurā Trame ir piedalījusies, ir vissmagāko konkurences tiesību pārkāpumu daļa, gan arī tas, ka Trame pārkāpumā ir piedalījusies ierobežoti.

 2. Vispārējās tiesas vērtējums

302    Šajā pamatā Trame norāda, pirmkārt, uz savu marginālo dalību pārkāpumā, kā arī, otrkārt, uz šīs dalības seku neesamību. Vispārīgāk Trame arī norāda, ka Komisija, nolemdama tai piešķirt naudas soda samazinājumu 5 %, lai ņemtu vērā tās samazināto vai ierobežoto lomu vienotajā pārkāpumā, neesot pienācīgi ņēmusi vērā tās dalības aizliegtās vienošanās darbībā īpatnības.

 a) Pierādījumi, kas ir izvirzīti, lai raksturoti atbildību mīkstinošu apstākli

303    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šī pamata ietvaros Trame izvirzītie iebildumi apstrīdētajā lēmumā ir tikuši izskatīti saistībā ar diviem aspektiem: vispirms, izskatot argumentus, ar kuriem tiek raksturots atbildību mīkstinošais apstāklis saistībā ar “nenozīmīgu un/vai pasīvu lomu” (apstrīdētā lēmuma 19.2.2.3. sadaļa), un turpmāk – izskatot argumentus, ar kuriem tiek raksturots atbildību mīkstinošais apstāklis saistībā ar “izvairīšanos no piemērošanas/būtiski samazināto lomu” (apstrīdētā lēmuma 19.2.2.5. sadaļa) (skat. iepriekš 86. punktu).

304    Pirmkārt, runājot par nenozīmīgu vai pasīvu lomu, Komisija ir norādījusi, ka, lai gan 1998. gada pamatnostādnēs tiekot pieļauts, ka naudas soda apmērs var tikt samazināts, ja uzņēmumam ir bijusi “pasīva vērotāja vai sekotāja loma pārkāpumā”, šajā lietā piemērojamajās 2006. gada pamatnostādnēs šīs apstāklis kā atbildību mīkstinošs apstāklis nav iekļauts. Komisija uzskata, ka, pat ja uzņēmumam ir bijusi tikai pasīva vērotāja vai sekotāja loma pārkāpumā, tas tomēr piedalās aizliegtās vienošanās darbībā, gūstot no tās komerciālu labumu un iedrošinot pārējos dalībniekus īstenot vienošanos. Tātad pasīva vērotāja vai sekotāja loma neesot atbildību mīkstinošs apstāklis. Turpretim 2006. gada pamatnostādnēs tiekot ņemta vērā tāda dalība pārkāpuma izdarīšanā, kura ir “ārkārtīgi neliela”, ja attiecīgais uzņēmums “[vienošanos] faktiski [..] neīstenoja, bet veica konkurējošas darbības tirgū”. Tomēr neviens no lēmuma adresātiem neesot bijis spējīgs šo apstākli pietiekami pierādīt (apstrīdētā lēmuma preambulas 983. apsvērums).

305    Pakārtoti Komisija apstrīdētajā lēmumā tomēr ir izskatījusi 1998. gada pamatnostādņu iespējamo piemērošanu pārkāpumam, kas ir beidzies 2002. gada 19. septembrī. Vispārīgi Komisija ir precizējusi, ka “katrā ziņā atbilstoši 1998. gada pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai neviens no lietas dalībniekiem nebūtu pelnījis naudas soda samazināšanu pasīvas lomas dēļ”. Šajā lietā būtu nepieciešams “zems profils, tas ir, aktīvas dalības pretkonkurences nolīguma vai nolīgumu izstrādē neesamība”, vai pat “pilnībā pasīva loma” vai “pilnīga pasivitāte” (apstrīdētā lēmuma preambulas 984. apsvērums). Tomēr apstrīdētajā lēmumā tāpat ir norādīts, ka “pretēji [Socitrel, Companhia Previdente, Fapricela, Redaelli, SLM un Itas situācijai] Komisija atzīst, ka Proderac un Trame loma ir bijusi būtiski ierobežotāka nekā citu aizliegtās vienošanās dalībnieku loma un ka šiem uzņēmumiem tātad būtu jāpiešķir naudas soda samazinājums” (apstrīdētā lēmuma preambulas 992. apsvērums).

306    Otrkārt, saistībā ar apgalvojumiem, ka Trame neesot īstenojusi nolīgumus, ka tā arī esot traucējusi aizliegtās vienošanās darbību un esot īstenojusi konkurences rīcību tirgū, Komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 29. punkta trešo ievilkumu tiesības uz naudas soda apmēra samazinājumu aizliegtās vienošanās neīstenošanas dēļ prasa, lai no apstākļiem būtu redzams, ka laikposmā, kurā uzņēmums ir bijis pārkāpjošu nolīgumu dalībnieks, tas faktiski pārkāpjošos nolīgumus nav īstenojis, veicot konkurences rīcību tirgū, vai vismaz, ka tas skaidri un būtiski pārkāpis saistības, kas ir vērstas uz aizliegtās vienošanās īstenošanu, tādā mērā, ka ir traucējis pašu tās funkcionēšanu. Šajā ziņā Komisija ir norādījusi, ka Trame tāpat kā visi pārējie šī lēmuma adresāti ir regulāri piedalījusies sanāksmēs, kurās ir tikušas apspriestas un kontrolētas cenas, kvotas un klienti. Komisija tāpat ir precizējusi, ka jau pēc savas būtības attiecīgās aizliegtās vienošanās īstenošana ir radījusi būtisku konkurences izkropļošanu. Katrā ziņā Komisija ir uzskatījusi, ka šajā lietā nav bijis iespējams precīzi noteikt šīs aizliegtās vienošanās faktisko ietekmi uz tirgu un tātad tā, noteikdama pamatsummu, to nav ņēmusi vērā. Turklāt Komisija uzskata, ka neviens uzņēmums nav pierādījis, ka tas faktiski pārkāpjošos nolīgumus nebūtu īstenojis, veicot konkurences rīcību tirgū, vai vismaz, ka tas skaidri un būtiski būtu pārkāpis saistības, kas ir vērstas uz aizliegtās vienošanās īstenošanu, tādā mērā, ka būtu traucējis pašu tās funkcionēšanu. No tā izriet, ka saistībā ar neīstenošanu vai būtiski ierobežoto lomu nevar tikt atzīts neviens atbildību mīkstinošs apstāklis (apstrīdētā lēmuma preambulas 1013.–1026. apsvērums).

307    Turklāt Komisija ir piešķīrusi Trame (un Proderac) pamatsummas samazinājumu 5 % apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 1026. apsvērums). Tā ir izteikusi šādu pamatojumu:

“(1023)      Komisija tomēr ir gatava atzīt, ka Proderac un Trame dalība pārkāpumā ir bijusi ierobežota. Tam pamatā ir fakts, ka šie dalībnieki ir darbojušies aizliegtās vienošanās perifērijā, tiem ir bijis mazāks kontaktu skaits ar citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem un tie ir piedalījušies pārkāpumā tikai ierobežotā veidā.”

“(1025)      Trame ir piedalījusies tikai aptuveni deviņpadsmit aizliegtās vienošanās sanāksmēs laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim, lai gan tās situācija tās prombūtnes apstākļos ir tikusi apspriesta vairākos citos gadījumos [..]. Kā apstiprina Trefileurope, Trame Itālijas klubā ir bijusi margināla dalībniece, kas ir radījusi spriedzi attiecībās ar citiem Itālijas kluba dalībniekiem. To apstiprina vairāki tālaika dokumenti. Piemēram, 1999. gada 20. jūlija sanāksmes protokolā ir atzīmēts, ka Trame aiziet attiecībā uz visiem virzieniem; 2000. gada 4. septembrī ir notikušas pārrunas par problēmu “Trame”; 2001. gada 30. augustā ir teikts, ka Trame ir nolēmusi nepiedalīties aizliegtās vienošanās darbībā, un 2002. gada 11. janvārī ir notikušas pārrunas, kuras priekšmets ir “Trame”.”

 b) Analīze

308    2006. gada pamatnostādņu 29. punkta trešajā ievilkumā Komisija ir precizējusi, ka atbilstoši atbildību mīkstinošiem apstākļiem tā var samazināt naudas soda pamatsummu, “ja attiecīgais uzņēmums sniedz pierādījumus, ka tā dalība pārkāpuma izdarīšanā ir ārkārtīgi neliela, un tādējādi pierāda, ka laikposmā, kad tas bija nelikumīgas vienošanās dalībnieks, tas faktiski šo vienošanos neīstenoja, bet veica konkurējošas darbības tirgū; pašu faktu, ka uzņēmums ir piedalījies pārkāpuma izdarīšanā īsāku laiku nekā citi uzņēmumi, neuzskata par vainu [atbildību] mīkstinošu apstākli, jo tas jau ņemts vērā, nosakot pamatsummu”.

309    Šajā lietā Komisija ir piešķīrusi Trame (tāpat kā Proderac) naudas soda, kas tai būtu bijis uzlikts tās dalības pārkāpumā dēļ, samazinājumu 5 % apmērā, kas pamatojas uz apstrīdētā lēmuma daļā, kura ir veltīta šim atbildību mīkstinošajam apstāklim, izklāstīto argumentāciju. Pietiekami divdomīgā veidā Komisija šajā ziņā ir konstatējusi, ka, pirmkārt, 2006. gada pamatnostādņu 29. punkta trešajā ievilkumā minētais atbildību mīkstinošais apstāklis šajā lietā nav iestājies un, otrkārt, ka Trame dalība vienotajā pārkāpumā tomēr ir bijusi ierobežota, kas pamato naudas soda, kurš tai citādi būtu bijis uzlikts, samazinājumu 5 % apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 1022., 1023. un 1026. apsvērums).

310    Atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, Komisija ir norādījusi, ka tā uzskata, ka pastāv atšķirība starp “ārkārtīgi nelielu” lomu, kura ir minēta 2006. gada pamatnostādnēs, un apstrīdētajā lēmumā atzīto Trame “ierobežoto” lomu.

311    Komisija tāpat ir precizējusi, ka, lai gan tās 2006. gada pamatnostādnēs definētais kritērijs neesot izpildīts, kas šajā gadījumā ir tāpēc, ka Trame nav sniegusi prasītos pierādījumus, lai varētu pretendēt uz šādu atbildību mīkstinošo apstākli, tā tomēr uzskatot, ka ir taisnīgi atzīmēt atšķirību starp uzņēmumu dalības pakāpi.

312    Komisija ir izdarījusi secinājumu, norādot, ka samazinājums 5 % apmērā tādējādi neesot bijis balstīts uz 2006. gada pamatnostādņu 29. punkta trešajā ievilkumā minēto atbildību mīkstinošo apstākli, bet esot ticis piešķirts, īstenojot tās rīcības brīvību nolūkā atspoguļot Trame lomu, piešķirot tai samazinājumu atbilstoši tās dalības aizliegtās vienošanās darbībā pakāpei.

313    Ir jāatzīmē, kā Komisija norāda savā atbildē uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, ka 2006. gada pamatnostādņu 29. punktā minētais atbildību mīkstinošo apstākļu saraksts nav izsmeļošs, kā tas skaidri izriet no fakta, ka šo sarakstu ievada izteiciens “proti, [tādus kā]” (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 25. oktobris, Aragonesas Industrias y Energía/Komisija, T‑348/08, Krājums, EU:T:2011:621, 279. un 280. punkts).

314    Turklāt no judikatūras (skat. iepriekš 96. un 98.–103. punktu) izriet arī tas, ka, nosakot naudas soda apmēru, kas uzņēmumam ir uzliekams, lai sodītu par tā dalību vienotā pārkāpumā, Komisijai šis sods ir jāindividualizē, ņemot vērā minētā uzņēmuma dalības pārkāpumā īpatnības. Šāda soda individualizēšana jo īpaši ir nepieciešama tad, ja, kā tas ir šajā lietā, runa ir par saliktu pārkāpumu, kas ietver dažādus klubus, kuru komerciālas intereses ļoti ilgā laikposmā atrodas savstarpējā konfliktā, un ja attiecīgā uzņēmuma dalībai aizliegtās vienošanās darbībā, salīdzinot ar galveno aizliegtās vienošanās darbībā apvienojušos dalībnieku dalību, ir vairākas īpatnības.

315    Tādējādi, lai gan Komisija var brīvi izvēlēties, kādā naudas soda apmēra noteikšanas stadijā tā uzskata par piemērotu individualizēt sodu, ievērojot 2006. gada pamatnostādnēs izklāstīto vispārējo metodoloģiju, – šāda individualizēšana ir tikusi veikta, piemēram, “pamatsummas noteikšanas stadijā” attiecībā uz Proderac, Socitrel un Fapricela, “atbildību mīkstinošu apstākļu stadijā” attiecībā uz Proderac un Trame vai arī “nobeiguma” stadijā attiecībā uz ArcelorMittal, kuras naudas sods pēc diviem lēmumiem par grozījumiem ir ticis samazināts no EUR 276,5 miljoniem uz EUR 45,7 miljoniem, – tomēr, ja šāda individualizēšana nav tikusi veikta, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, Vispārējai tiesai, kā tai tas tiek prasīts, ir jāspriež par summu, kas ir piemērota, lai uzliktu sodu par attiecīgo uzņēmumu rīcību.

316    Šajā lietā, lai atzītu un noteiktu 5 % apmērā samazinājuma apmēru, kas Trame ir ticis piešķirts, lai ņemtu vērā tās ierobežoto lomu vienotajā pārkāpumā, Komisija ir ņēmusi vērā šādus apstākļus.

317    Vispārīgi Komisija ir norādījusi, ka Trame ir darbojusies aizliegtās vienošanās perifērijā, ka tai ir bijis mazāks kontaktu skaits ar citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem un ka tā ir piedalījušies pārkāpumā tikai ierobežotā veidā. Komisija tāpat ir norādījusi, ka Trame “ir piedalījusies tikai aptuveni deviņpadsmit aizliegtās vienošanās sanāksmēs laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim”, tomēr uzsvērdama, ka “tās situācija tās prombūtnes apstākļos ir tikusi apspriesta vairākos citos gadījumos”. Tāpat tā ir atzinusi, kā to apstiprina Trefileurope un trīs piemēra pēc norādītie dokumenti, kas, respektīvi, attiecas uz 1999. gada 20. jūlija, 2000. gada 4. septembra un 2002. gada 11. janvāra sanāksmēm, ka “Trame Itālijas klubā ir bijusi margināla dalībniece, kas ir radījusi spriedzi attiecībās ar citiem Itālijas kluba dalībniekiem” (apstrīdētā lēmuma preambulas 1023. un 1025. apsvērums).

318    Ņemot vērā Komisijas norādītos apstākļus, Trame dalībai aizliegtās vienošanās darbībā ir vairākas īpatnības, kuras ir jāņem vērā, lai noteiktu naudas soda apmēru. Lai gan šādi apstākļi jau parāda Trame ierobežoto lomu aizliegtās vienošanās darbībā, kā to turklāt ir atzinusi Komisija, no tiem tomēr izriet, ka, ņemot vērā raksturu un visus nozīmīgos apstākļus, kas raksturo Trame dalību aizliegtās vienošanās darbībā, piešķirtā samazinājuma līmenis (5 %) nav ticis noteikts piemērotā apmērā.

319    Pirmkārt, saistībā ar to, ka Trame ir darbojusies aizliegtās vienošanās perifērijā, šāds apstāklis nav nenozīmīgs. No lietas apstākļiem izriet, ka no visiem nolīgumiem, kas veido vienoto pārkāpumu, Trame ir piedalījusies tikai Itālijas klubā. Trame tātad nevar aplūkot kā uzņēmumu, kas ir iesaistīts visā vienotajā pārkāpumā, ko Komisija ir konstatējusi attiecībā uz laikposmu no 1997. gada līdz 2002. gadam.

320    Līdzīgi Trame dalība aizliegtās vienošanās darbībā, kas ir bijusi jau ierobežota, tāpat ir bijusi ierobežota Itālijas kluba ietvaros, kurā Trame nav piedalījusies ārējā aspektā. Komisija atzīst, ka laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gadam Trame nav veikusi eksportu uz kontinentālo Eiropu (apstrīdētā lēmuma preambulas 651. apsvērums), bet neņem to vērā, lai novērtētu Trame ierobežoto lomu. Neveicot eksportu, Trame nav varējusi piedalīties darbībās, kas neattiecas uz Itāliju. Ir taisnība, ka, pat neveicot pārdošanu ārpus Itālijas, Trame dalība Itālijas klubā tai ir ļāvusi aizsargāt savas pozīcijas savā valsts tirgū un tātad izvairīties no parastiem konkurences noteikumiem. Tas tomēr negroza to, ka attiecībā uz tirgiem, kas atrodas ārpus Itālijas, Trame nav bijis nekādas lomas vai tā ir bijusi ļoti nenozīmīga.

321    Turklāt Trame dalība nolīgumos attiecībā uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, nav bijusi tāda pati kā tā, kas ir vienojusi galvenos šī kluba dalībniekus, kā tas izriet no daudziem pierādījumiem, kas nošķir divas Itālijas kluba tirgus dalībnieku kategorijas. Trame tāpat ilgu laiku nav zinājusi gan par pārkāpuma Eiropas mērogu, gan arī par to, ka tas ir attiecies arī uz dzīslām, ko veido trīs stieples, Itālijas kluba ietvaros.

322    Tātad starp Trame dalību vienotajā pārkāpumā un to uzņēmumu dalību, kuri, kā tas ir attiecībā uz Tréfileurope, ir piedalījušies visos aizliegtās vienošanās aspektos, pastāv būtiskas atšķirības.

323    Otrkārt, lai gan Komisija ir atzinusi, ka Trame ir piedalījusies ierobežotā sanāksmju skaitā, tā arī norāda, ka dažos gadījumos tās situācija esot tikusi izskatīta tās prombūtnē. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka gadījumu, kad Itālijas kluba dalībnieki patiešām ir ņēmuši vērā tās situāciju pretkonkurences nolūkos, skaits ir bijis mazāks par to, ko Komisija ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā (saistībā ar 2001. gada 30. augusta sanāksmi skat. 244. un nākamos punktus un saistībā ar 2002. gada 10. jūnija sanāksmi skat. 283. un nākamos punktus). Zināmi apstākļi tāpat ļauj uzskatīt, ka Trame bieži vien ir tikusi pielaista otrajā posmā vai ka tā sanāksmju, kas ir bijušas organizētas profesionālas apvienības institucionālajā ietvarā, beigās tās ir atstājusi (skat. Trame sniegto Tréfileurope pārstāvja paziņojumu vai saistībā ar 2000. gada 9. oktobra sanāksmi – 124. un nākamos punktus).

324    Treškārt, pati Komisija ir skaidri pierādījusi, ka pārkāpuma dalībnieki ir apzinājušies Trame īpašo situāciju. Tā no Trame saistībā ar šo jautājumu norādītajiem dokumentiem un paziņojumiem, no kuriem daži turklāt ir atspoguļoti apstrīdētajā lēmumā, izriet, ka Trame ir tikusi uztverta kā margināla, neuzticama Itālijas kluba dalībniece.

325    Tomēr Trame viedokli nevar atbalstīt, ciktāl tā apgalvo, ka tā “nekad” neesot piemērojusi “iespējamos” nolīgumus, kuros tā ir piedalījusies. Lai gan Trame dalība aizliegtās vienošanās darbībā ir bijusi ierobežota, tomēr no lietas materiāliem izriet, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā to ir pierādījusi.

326    Šāds secinājums nenozīmē, ka informācija, ko Trame ir sniegusi par savu komerciālo rīcību, nebūtu vērā ņemama. Šāda informācija norāda uz to, ka Trame aizliegtās vienošanās darbībā nav piedalījusies pilnā apmērā. Ņemot vērā Trame šajā jautājumā sniegtos datus, to, ko Komisija apstrīdētajā lēmumā uzskata par vienkāršu “blēdīšanos”, tāpat var uzskatīt par agresīvu komerciālo rīcību saistībā ar dzīslām, ko veido septiņas stieples, Itālijā. Tā Trame bija veikusi ieguldījumus tehniskajā aprīkojumā, lai modernizētu savu ražošanu, kā arī lai [uzlabotu] savu apgrozījumu, (kas attiecībā uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, ir pieaudzis no EUR 5,6 miljoniem 1997. gadā līdz vairāk nekā EUR 9 miljoniem 2002. gadā) un pārdotos apjomus, (kas no 1700 tonnām dzīslu, ko veido septiņas stieples, 1997. gadā ir pieauguši līdz 7410 tonnām 2002. gadā), kuri ir pastāvīgi palielinājušies.

327    Šie rezultāti ļauj izskaidrot neuzticību, ko aizliegtās vienošanās dalībnieki vairākas reizes ir pauduši attiecībā pret Trame. Trame, kura agrāk nekā citi ir ienākusi dzīslu, ko veido septiņas stieples, tirgū un kuras tirgus daļa ir pastāvīgi pieaugusi, lai gan viens no aizliegtās vienošanās būtiskajiem mērķiem ir bijis stabilizēt tirgus daļas, sadalot klientus, ar savu komerciālo rīcību ir atšķīrusies no citu Itālijas kluba tirgus dalībnieku rīcības, kuri drīzāk ir meklējuši noieta tirgus ārpus Itālijas un nevēlējušies konkurēt Itālijā.

 c) Secinājums

328    Lai gan Komisijas viedoklis, ciktāl tā ir uzskatījusi, ka Trame dalība aizliegtās vienošanās darbībā ir bijusi ierobežota, ir jāatbalsta, tādēļ to var pamatoti ņemt vērā, nosakot naudas soda apmēru saistībā ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, tāpat ir uzskatāms, ka šajā ziņā piemērotā naudas soda samazinājuma līmenis, tas ir, tikai 5 %, nepietiekami atbilst Trame situācijas aizliegtās vienošanās kontekstā īpatnībām.

329    Šajā kontekstā Vispārējai tiesai pašai, izmantojot savu neierobežoto kompetenci, kuras piemērošana šajā lietā tiek prasīta, ir jānovērtē, kādā veidā ir jāņem vērā Trame ierobežotā loma aizliegtās vienošanās ietvaros, nosakot naudas soda apmēru.

 F – Par inkriminējamās rīcības tīšā rakstura neesamību

 1. Lietas dalībnieku argumenti

330    Trame norāda, ka tā esot mazs uzņēmums, kura PT pārdošana ir notikusi Itālijā. Laikposmā starp 1997. un 2002. gadu tās tirgus daļa dzīslu, ko veido septiņas stieples, un dzīslu, ko veido trīs stieples, globālajā nozarē esot svārstījusies starp 6,5 un 10 %. Runājot tikai par dzīslām, ko veido septiņas stieples, Trame tirgus daļa Itālijā esot svārstījusies starp 1,7 % un 5,1 %. Tai pat neesot iekšēja juridiskā dienesta, un tā nekad neesot saskārusies ar konkurences tiesību jautājumiem. Tās dalība Itālijas klubā esot bijusi epizodiska, tā būtībā esot notikusi profesionālas apvienības ietvaros, un Trame esot saglabājusi konkurences rīcību tirgū. Trame neesot bijis nekādas konkrētas intereses piedalīties aizliegtās vienošanās sanāksmēs un katrā ziņā nekad neesot bijis nodoma veikt rīcību, kas var veidot konkurences tiesību normu pārkāpumu, jo mazāk tāpēc, ka tā neesot iedomājusies, ka tik margināla loma kā tā, kas tai esot bijusi, varētu radīt pretkonkurences sekas. Citiem vārdiem sakot, pārkāpumu, kurā tā tiek vainota, nevarot raksturot kā tādu, kas ir izdarīts ar nodomu, jo tas esot vienkārši nolaidības rezultāts, un tas esot viens no 2006. gada pamatnostādnēs paredzētajiem atbildību mīkstinošajiem apstākļiem. Uzliktā naudas soda apmērs tātad esot samazināms, lai ņemtu vērā vainotās rīcības tīšā rakstura pilnīgu neesamību.

331    Komisija nepiekrīt šiem argumentiem.

 2. Vispārējās tiesas vērtējums

332    Būtībā Trame norāda, ka Komisijai esot bijis jāņem vērā, ka pārkāpums, kurā tā tiek vainota, nav ticis izdarīts apzināti, ar nodomu, bet vienīgi aiz nolaidības.

333    Vispārīgi LESD 101. panta pārkāpums nepastāv gadījumā, ja nav pierādīts, ka attiecīgajam uzņēmumam ir bijis nodoms piedalīties pretkonkurences darbībās. Tādējādi “nolīgumiem” vai “saskaņotām darbībām”, kas ir aizliegtas ar LESD 101. panta 1. punktu, vienā vai citā veidā ir vajadzīga uzņēmumu gribas izpausme vienoties par aizliegtās vienošanās mērķi vai sekām, kas ir “nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū”. Šī gribas izpausme var izrietēt no pozitīvas rīcības, tādas kā nolīguma parakstīšana vai piedalīšanās saskaņotās darbībās, bet arī no neapdomības vai vienkāršas nolaidības.

334    Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu “Komisija ar lēmumu var uzlikt soda naudas uzņēmumiem [..], ja [tie] tīši vai nolaidības dēļ pārkāpj [LESD 101. pantu]”.

335    2006. gada pamatnostādņu 29. panta otrajā ievilkumā Komisija ir precizējusi, ka saistībā ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem tā var samazināt naudas soda pamatsummu, “ja uzņēmums sniedz pierādījumus, ka pārkāpums ir noticis nolaidības rezultātā”.

336    Tomēr šajā lietā ir jākonstatē, ka Trame argumentācijai, ar kuru tiek apgalvots, ka tai par labu esot atzīstams atbildību mīkstinošs apstāklis, jo pārkāpumu tā esot izdarījusi nolaidības dēļ, trūkst faktiskā pamatojuma. No lietas materiāliem ir redzams, kā to norāda Komisija, ka Trame dalība Itālijas klubā nevar būt nolaidības rezultāts, bet gan tā izriet no tīšas darbības, par ko liecina, piemēram, citu Itālijas kluba dalībnieku 1997. gada 4. marta sanāksmē sniegtās norādes, saskaņā ar kurām Trame ir vēlējusies tiem pievienoties, ko tā ir izdarījusi pēc vairākām dienām 1997. gada 10. marta sanāksmē un vairākas reizes pēc tam līdz 2002. gada 19. septembra sanāksmei.

337    Ne ar vienu no iemesliem, ko Trame ir norādījusi, lai pierādītu savu nolaidību, tas ir, tās kā maza ģimenes uzņēmuma, kas veic pārdošanu tikai Itālijā, nevis eksportē, raksturu, tās tirgus daļas, kas ir zemāka par 10 % (dzīslas, ko veido trīs stieples, un tās, ko veido septiņas stieples) vai pat 5 % (dzīslas, ko veido septiņas stieples), nelielo nozīmi, iekšēja juridiskā dienesta neesamību vai principu, kas regulē konkurences tiesības, tās iespējamo nezināšanu, vai arī tās dalības aizliegtās vienošanās darbībā īpatnībām nevar pierādīt, ka laikposmā no 1997. gada marta līdz 2002. gada septembrim tā nebūtu ar nodomu pievienojusies, pēc tam – izstājusies un vēlāk – no jauna pievienojusies Itālijas klubam.

338    No visa iepriekš minētā izriet, ka piektais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 G – Par papildu pamatiem attiecībā uz samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu

 1. Lietas dalībnieku argumenti

339    Pēc otrā lēmuma par grozījumiem Trame ir pielāgojusi savus pamatus, lai norādītu samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, kas naudas soda apmēra noteikšanā esot ticis pieļauts attieksmes dēļ, kura ir tikusi izrādīta pret ArcelorMittal un Ori Martin, salīdzinot to ar attieksmi, kas ir tikusi izrādīta pret pašu Trame. Tā norāda, ka ar otro lēmumu par grozījumiem Komisija esot uzskatījusi, ka ArcelorMittal uzliktais naudas sods, kas atbilst 0,5 % no šī uzņēmuma apgrozījumam, ir pārmērīgs, un tādējādi esot to samazinājusi līdz 0,1 % no tā apgrozījuma. Tāds pats risinājums esot piemērojams Ori Martin un SLM piešķirtajam samazinājumam. Salīdzinājums parādot, ka Komisija Trame naudas soda apmēru ir noteikusi maksimālajā atļautajā apmērā, tas ir, 10 % apmērā no šī uzņēmuma apgrozījuma, radot tai maksātnespējas risku. Šajā gadījumā runa esot par samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

340    Komisija nepiekrīt šiem argumentiem.

 2. Vispārējās tiesas vērtējums

341    Situācijas, ko Komisija ir ņēmusi vērā, lai samazinātu ArcelorMittal un tās meitasuzņēmumiem, kā arī Ori Martin un tās meitasuzņēmumam SLM uzliktā naudas soda apmēru, ir skaidri atšķirīgas no Trame situācijas.

342    Runājot par Trame, tā ir tieši vainojama par savu dalību pārkāpumā, kamēr attiecībā uz ArcelorMittal un Ori Martin šī dalība pārkāpumā pamatojas uz prezumpciju, saskaņā ar kuru, ņemot vērā dalības šo sabiedrību meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumos, kuri ir tieši piedalījušies pārkāpumā, kapitālā būtisko raksturu, Komisija no šīm sabiedrībām var prasīt, lai tās būtu solidāri atbildīgas par uzlikto naudas sodu samaksu.

343    Tādējādi, novērtējot Trame uzlikto naudas sodu saistībā ar attieksmi, kas ir tikusi izrādīta attiecībā pret uzņēmumiem – otrā lēmuma par grozījumiem adresātiem, nedz samērīguma princips, nedz arī vienlīdzīgas attieksmes princips šajā lietā nav pārkāpti.

344    No iepriekš minētā izriet, ka papildu pamati ir jānoraida kā nepamatoti.

 H – Par maksātspējas trūkumu

 1. Apstrīdētā lēmuma saturs

345    Sākotnējā administratīvajā procesā divdesmit trīs juridiskās vienības, tostarp Trame, Komisijai ir norādījušas uz savas maksātspējas neesamību (apstrīdētā lēmuma preambula 1133. apsvērums).

346    Saistībā ar šo pārbaudi, pirmkārt, Komisija norāda, ka, ja uzņēmums apgalvo, ka paredzētajam naudas sodam ir negatīva ietekme uz tā finansiālo situāciju, nesniedzot ticamus pierādījumus, kas pierāda tā nespēju maksāt paredzēto naudas sodu, tai, nosakot naudas soda apmēru, neesot pienākums ņemt vērā šādu situāciju, jo šādas saistības atzīšanas rezultātā tiktu radīta nepamatota konkurences priekšrocība uzņēmumiem, kas ir vismazāk pielāgojušies tirgus apstākļiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 1134. apsvērums).

347    Otrkārt, Komisija ir norādījusi, ka esot veikusi savu pārbaudi, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvošo situāciju. Ievērojot attiecīgo uzņēmumu sniegtos datus, Komisija esot pārbaudījusi šo uzņēmumu individuālo finansiālo situāciju, to finansiālo stāvokli 2004.–2009. uzņēmējdarbības gadā, kā arī 2010.–2012. gadam paredzētās prognozes. Komisija tāpat esot ņēmusi vērā pasaules ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekmi uz tērauda nozari un attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem sagaidāmās sekas saistībā ar pieprasījuma sarukumu un cenu vai pieejas finansēšanai samazināšanos. Šīs ekonomiskās krīzes dēļ nozares uzņēmumiem it īpaši esot grūti saglabāt savas kredītlīnijas bankās un iegūt pietiekamu kapitālu (apstrīdētā lēmuma preambulas 1135.–1137. apsvērums).

348    Treškārt, Komisija ir uzsvērusi, ka tas, ka uzņēmums atrodas likvidācijas procesā, ne obligāti nozīmējot, ka vienmēr notiks pilnīgs tā aktīvu vērtības zaudējums, un tādējādi tas pats par sevi neesot naudas soda, kas tam citāti būtu bijis uzlikts, apmēra samazinājuma pamats. Likvidācija dažreiz notiekot organizētā, brīvprātīgā veidā, īstenojot reorganizācijas plānu, atbilstoši kuram jaunie īpašnieki vai vadītāji turpina attīstīt uzņēmumu un tā aktīvus. Tādējādi katrai juridiskai vienībai, kas ir norādījusi uz maksātspējas trūkumu, esot jāpierāda, ka nepastāv piemērojami un ilgtspējīgi alternatīvi risinājumi. Ja nav ticamas norādes uz alternatīviem saprātīgi īsā termiņā pieejamiem risinājumiem, kas ļautu saglabāt uzņēmumu, Komisija esot uzskatījusi, ka pastāv pietiekami augsts risks, ka gadījumā, ja naudas soda uzlikšanas rezultātā uzņēmumi tiek likvidēti, uzņēmuma aktīvi varētu zaudēt būtisku savas vērtības daļu (apstrīdētā lēmuma preambulas 1138. apsvērums).

349    Tiklīdz 2006. gada pamatnostādņu 35. punktā paredzētie nosacījumi ir bijuši izpildīti, Komisija katram no attiecīgajiem uzņēmumiem esot noteikusi uzliktā naudas soda apmēra samazinājumu, ņemot vērā šī uzņēmuma spēju maksāt uzliktā naudas soda galīgo apmēru, kā arī sekas, ko šis maksājums varētu radīt attiecībā uz tā dzīvotspēju (apstrīdētā lēmuma preambulas 1139. apsvērums).

350    Tādējādi Komisija ir noraidījusi Trame lūgumu, norādīdama, ka 2009. gada beigās pieejamā kases bilance un līdzekļi aptuveni atbilstot naudas soda divkāršajam apmēram, kamēr 2010. un 2011. gadā paredzētā kases bilance un pieejamie līdzekļi vairāk nekā 2,5 reizes pārsniedzot naudas soda apmēru. Šie divi apstākļi esot pietiekami, lai norādītu lūgumu saistībā ar maksātnespēju. Šo noraidījumu apstiprinot divi citi apstākļi: būtisks likviditātes izdevums 2000. gada martā, kad Trame ir aizdevusi EUR 1,46 miljonus Sunset SpA, kas ir tiem pašiem akcionāriem piederoša nekustamā īpašuma sabiedrība, un hipotēka, ko Trame ir nodibinājusi par savu ilgtermiņa parādu, kuras summa ir daudz lielāka par summu, kas vēl nav atmaksāta saistībā ar garantēto aizņēmumu, un šī būtiskā starpība varot atvieglot papildu kredīta piešķiršanu (apstrīdētā lēmuma preambulas 1162. un 1163. apsvērums).

 2. Lietas dalībnieku argumenti

351    Trame apstrīd iemeslus, kas apstrīdētajā lēmumā ir norādīti, lai noraidītu tās lūgumu ņemt vērā tās maksātspējas trūkumu. Pirmkārt, no Komisijai 2010. gada 25. maijā paziņotajiem datiem izrietot, ka naudas soda EUR 3,2 miljonu apmērā samaksa radītu būtiskas sekas attiecībā uz finansiālo situāciju, kura jau šobrīd ir nestabila. Bez kases līdzekļiem Trame, lai samaksātu naudas sodu, būtu jāpalielina tās parāds, un pastāvot finanšu iestāžu piešķirto kredītu atsaukšanas risks. Otrkārt, Sunset piešķirtais aizdevums esot nekustamā īpašuma sabiedrībai, kura pieder tiem pašiem akcionāriem, likumīgi piešķirts aizdevums, kas ir pienācīgi iegrāmatots. Šis aizdevums negrozot sekas, ko naudas soda samaksa radītu attiecībā uz Trame. Treškārt, saistībā ar hipotēku Trame norāda, ka starpība starp aizdoto summu un ar hipotēku garantēto summu neesot iespējas iegūt papildu bankas aizdevumu pierādījums, bet vienīgi apliecinot Trame maksātnespējas stāvokli, kura ir spiesta sniegt hipotekāro garantiju, kuras vērtība ir lielāka par iespējamiem kreditoru prasījumiem. Tātad papildu finansējumu varot nodrošināt vienīgi ar otrās kārtas hipotēku.

352    Turklāt Trame norāda, ka 2006. gada pamatnostādņu 35. punktā paredzētie nosacījumi esot izpildīti. Ņemot vērā tās lielos parādus, naudas sods, kas par 50 % pasliktinātu jau līdzekļu trūkuma apstākļos esošās grupas neto finansiālo stāvokli, neatgriezeniski apdraudētu tās ekonomisko dzīvotspēju un atņemtu tās aktīviem jebkādu vērtību.

353    Turklāt Trame, salīdzinot attieksmi pret savu situāciju ar attieksmi, kas ir tikusi izrādīta attiecībā pret CB un Itas, kuriem aizliegtās vienošanās darbībā esot bijusi svarīgāka loma, norāda uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Trame, kas esot neliela apmēra uzņēmums, kura ierobežota dalība aizliegtās vienošanās darbībā ir tikusi konstatēta, esot ticis sodīts ar lielāku naudas sodu (3,2 miljoni EUR) nekā CB (2,5 miljoni EUR) un Itas (0,8 miljoni EUR).

354    Komisija šo argumentāciju apstrīd, būtībā atsaukdamās uz apstrīdētā lēmuma saturu.

 3. Vispārējās tiesas vērtējums

 a) Ievadapsvērumi

 2006. gada pamatnostādņu 35. punkts

355    2006. gada pamatnostādņu 35. punktā ir paredzēta ietekme, kas uzņēmuma, kuram ir piemērota sankcija par LESD 101. panta pārkāpumu, maksātspējai var būt uz naudas soda, kas tam var tikt uzlikts, aprēķinu. Šis punkts ir izteikts šādā redakcijā:

“Ārkārtas gadījumos Komisija pēc pieprasījuma var ņemt vērā uzņēmuma maksātnespēju konkrētā sociālajā un ekonomiskajā kontekstā. Nelabvēlīgs finanšu stāvoklis vai zaudējumi nav iemesls, lai Komisija piešķirtu šādu naudas soda samazinājumu. Samazinājumu var piešķirt tikai, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, ka naudas soda uzlikšana atbilstoši šajās pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem neatgriezeniski apdraudētu attiecīgā uzņēmuma dzīvotspēju un izraisītu vērtības zudumu visiem tā aktīviem.”

356    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pieņemot tādas rīcības normas kā pamatnostādnes ar to pasludināšanu paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, uz kuriem tās attiecas, Komisija pati ierobežo savas rīcības brīvības izmantošanas iespējas un nevar atkāpties no šīm normām bez tā, ka attiecīgajā gadījumā tai tiktu piemērota sankcija par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes princips vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips pārkāpumu (spriedumi, 2005. gada 28. jūnijs, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, Krājums, EU:C:2005:408, 211. punkts, un 2012. gada 12. decembris, Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, T‑400/09, EU:T:2012:675, 40. punkts).

357    Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 35. punktu naudas soda samazinājums var tikt piešķirts tikai ārkārtas gadījumos un ar šajās pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem. Tātad, pirmkārt, ir jāpierāda, ka uzliktais naudas sods “neatgriezeniski apdraudētu attiecīgā uzņēmuma dzīvotspēju un izraisītu vērtības zudumu visiem tā aktīviem”. Otrkārt, “konkrētā sociālā un ekonomiskā konteksta” esamība tāpat ir jāpierāda. Turklāt ir jāatgādina, ka šos divus nosacījumu kopumus jau iepriekš bija noteikušas Savienības tiesas.

358    Saistībā ar pirmo nosacījumu kopumu ir ticis nospriests, ka Komisijai, nosakot par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliekamā naudas soda apmēru, principā nav pienākuma ņemt vērā uzņēmuma slikto finansiālo stāvokli, jo šāda pienākuma atzīšana radītu nepamatotas konkurences priekšrocības uzņēmumiem, kas ir vismazāk pielāgojušies tirgus apstākļiem (spriedumi Dansk Rørindustri u.c./Komisija, minēts 356. punktā, EU:C:2005:408, 327. punkts, un Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, minēts 356. punktā, EU:T:2012:675, 94. punkts).

359    Ja tas tā būtu, pastāvētu risks, ka šiem uzņēmumiem tiktu piemērota labvēlīgāka attieksme uz citu – efektīvāku un labāk pārvaldītu – uzņēmumu rēķina. Šī iemesla dēļ vienīgi ar attiecīgā uzņēmuma nelabvēlīgā finanšu stāvokļa vai zaudējumu konstatēšanu nepietiek, lai pamatotu lūgumu, kas ir vērsts uz to, lai liktu Komisijai ņemt vērā tā maksātnespēju, lai piešķirtu naudas soda samazinājumu.

360    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar Savienības tiesībām principā nav aizliegta iespēja, ka Savienības iestādes īstenots pasākums izraisa kāda uzņēmuma bankrotu vai likvidāciju. Tas, ka šāda darbība var kaitēt uzņēmuma īpašnieku vai akcionāru finansiālajām interesēm, tomēr nenozīmē, ka arī uzņēmuma pārstāvētie personīgie, materiālie un nemateriālie elementi zaudētu savu vērtību (šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Tokai Carbon u.c./Komisija, T‑236/01, no T‑244/01 līdz T‑246/01, T‑251/01 un T‑252/01, Krājums, EU:T:2004:118, 372. punkts, un Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, minēts 356. punktā, EU:T:2012:675, 50. punkts).

361    No šīs judikatūras var secināt, ka vienīgi pieņēmums par uzņēmuma pārstāvēto personīgo, materiālo un nemateriālo elementu vai, citiem vārdiem sakot, tā aktīvu vērtības zudumu varētu pamatot tā bankrota vai likvidācijas naudas soda uzlikšanas rezultātā ņemšanu vērā, nosakot šī naudas soda apmēru (spriedums Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, minēts 356. punktā, EU:T:2012:675, 51. punkts).

362    Sabiedrības likvidācija ne vienmēr nozīmē attiecīgā uzņēmumu izzušanu. Tas var turpināt pastāvēt vai nu sabiedrības rekapitalizācijas gadījumā, vai nu gadījumā, ja kāds cits tiesību subjekts pārņem visus tā aktīvus. Šāda pārņemšana var notikt, vai nu brīvprātīgi pārpērkot, vai arī piespiedu kārtā pārdodot sabiedrības aktīvus, kamēr uzņēmums turpina darbību (šajā ziņā skat. spriedumu Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, minēts 356. punktā, EU:T:2012:675, 97. punkts).

363    Līdz ar to 2006. gada pamatnostādņu 35. punktā izdarītā atsauce uz attiecīgā uzņēmuma aktīvu vērtības zudumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā attiecas uz situāciju, kurā uzņēmuma pārņemšana iepriekš 362. punktā norādītajos gadījumos šķiet maz ticama vai pat neiespējama. Šajā gadījumā šāda uzņēmuma aktīvus veidojošie elementi tiktu pārdoti pa vienam un ir ticams, ka daudziem no tiem neatrastos neviens pircējs vai arī labākajā gadījumā tie tiktu pārdoti tikai par daudz zemāku cenu (spriedums Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, minēts 356. punktā, EU:T:2012:675, 98. punkts).

364    Runājot par otro nosacījumu kopumu, kas attiecas uz īpaša sociālā un ekonomiskā konteksta esamību, saskaņā ar judikatūru tas norāda uz sekām, kādas varētu rasties naudas soda samaksas rezultātā, it īpaši izraisot bezdarba pieaugumu vai nelabvēlīgi ietekmējot attiecīgā uzņēmuma piegādātāju un pircēju nozaru ekonomisko stāvokli (spriedumi SGL Carbon/Komisija, minēts 102. punktā, EU:C:2006:433, 106. punkts, un Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, minēts 356. punktā, EU:T:2012:675, 99. punkts).

365    Tādējādi, ja iepriekš minētie kumulatīvie nosacījumi ir iestājušies, naudas soda, kas rada uzņēmuma izzušanas risku, uzlikšana ir pretēja ar 2006. gada pamatnostādņu 35. punktu sasniedzamajam mērķim. Minētā punkta piemērošana attiecīgajiem uzņēmumiem tādējādi ir samērīguma principa konkrēta izpausme sankciju par konkurences tiesību pārkāpumiem jomā (šajā ziņā skat. spriedumu Ecka Granulate un non ferrum Metallpulver/Komisija, minēts 356. punktā, EU:T:2012:675, 100. punkts).

366    Visbeidzot, kā Komisija ir pamatoti atgādinājusi pagaidu noregulējuma tiesneša klātbūtnē, kā arī vairākos gadījumos – rakstveida un mutvārdu procesā Vispārējā tiesā, tā kā 2006. gada pamatnostādņu 35. punkta piemērošana ir pēdējais apstāklis, kas tiek ņemts vērā, nosakot par uzņēmumiem piemērojamo konkurences tiesību normu pārkāpumu uzlikto naudas sodu apmēru, sankcionētu uzņēmumu maksātspējas vērtējumam ir piemērojama LESD 261. punktā un Regulas Nr. 1/2003 31. pantā paredzētā neierobežotā kompetence.

367    Saistībā ar šīs kompetences tvērumu ir jāatgādina, ka tā veido efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa īstenošanas kārtību, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, kurš pašlaik ir izklāstīts Pamattiesību hartas 47. pantā un kurš Savienības tiesībās atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī (turpmāk tekstā – “ECPAK”), 6. pantam (spriedumi, 2011. gada 8. decembris, Chalkor/Komisija, C‑386/10 P, Krājums, EU:C:2011:815, 51. punkts; 2012. gada 6. novembris, Otis u.c., C‑199/11, Krājums, EU:C:2012:684, 47. punkts, un 2013. gada 18. jūlijs, Schindler Holding u.c./Komisija, C‑501/11 P, Krājums, EU:C:2013:522, 36. punkts).

368    Saskaņā ar judikatūru ECPAK 6. panta ievērošana neizslēdz, ka administratīvā procesā “soduˮ vispirms piemēro administratīvā iestāde. Ar šo pantu tomēr tiek pieņemts, ka administratīvās iestādes lēmumu, kas pats neatbilst ECPAK 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, vēlāk pārbauda tiesu iestāde ar neierobežoto kompetenci. Šādas tiesu iestādes ar neierobežoto kompetenci īpašību vidū ir kompetence faktiskajā un juridiskajā ziņā katrā punktā grozīt apstrīdēto lēmumu. Šādai iestādei tostarp ir jābūt pilnvarām aplūkot visus faktiskos un tiesību jautājumus, kam ir nozīme attiecībā uz tās izskatāmo lietu (spriedums Schindler Holding u.c./Komisija, minēts 367. punktā, EU:C:2013:522, 35. punkts; skat. ECT 2011. gada 27. septembra spriedumu lietā Menarini Diagnostics pret Itāliju, Nr. 43509/08, 59. punkts, un 2012. gada 7. jūnija spriedumu Segame pret Franciju, Nr. 4837/06, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

369    Turklāt, pēc savas ierosmes neveicot visu apstrīdētā lēmuma pārbaudi, netiek pārkāpts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips. Šī principa ievērošanai nav nepieciešams, lai Vispārējā tiesa – kurai, protams, ir jāatbild uz izvirzītajiem pamatiem un jāveic tiesisko un faktisko apstākļu pārbaude – pēc savas ierosmes no jauna uzsāk lietas materiālu pilnīgu izpēti (spriedums Chalkor/Komisija, minēts 367. punktā, EU:C:2011:815, 51. un 66. punkts).

370    Tātad, izņemot absolūtus pamatus, kas Savienības tiesai ir jāizskata un attiecīgajā gadījumā – jāizvirza pēc savas ierosmes, šai tiesai sava pārbaude ir jāveic, pamatojoties uz apstākļiem, kādus ir norādījis prasītājs, lai pamatotu izvirzītos pamatus, un tā nedrīkst atsaukties uz rīcības brīvību, kas Komisijai ir saistībā ar šo apstākļu vērtējumu, lai atteiktos veikt detalizētu faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi (šajā ziņā skat. spriedumu Chalkor/Komisija, minēts 367. punktā, EU:C:2011:815, 62. punkts).

371    Visbeidzot tiesai, kas īsteno neierobežoto kompetenci, principā un neskarot lietas dalībnieku tai norādīto apstākļu pārbaudi, ir jāņem vērā tiesiskā un faktiskā situācija, kas pastāv dienā, kad tā pieņem savu nolēmumu, ja tā uzskata, ka ir pamats izmantot tās grozīšanas pilnvaras (šajā ziņā skat. spriedumus, 1974. gada 6. marts, Istituto Chemioterapico Italiano un Commercial Solvents/Komisija, 6/73 un 7/73, Krājums, EU:C:1974:18, 51. un 52. punkts; 1995. gada 14. jūlijs, CB/Komisija, T‑275/94, Krājums, EU:T:1995:141, 61. punkts; 2011. gada 5. oktobris, Romana Tabacchi/Komisija, T‑11/06, Krājums, EU:T:2011:560, 282.–285. punkts, un 2014. gada 27. februāris, InnoLux/Komisija, T‑91/11, Krājums, EU:T:2014:92, 157. punkts).

372    Ņemot vērā šos vispārīgos apsvērumus un ievērojot faktiskos un tiesiskos pamatus, ko lietas dalībnieki ir izvirzījuši Vispārējā tiesā, ir jāizvērtē apstrīdētajā lēmumā norādītā argumentācija.

 Samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principi

373    Saistībā ar samērīguma principu ir jāatgādina, ka šis princips prasa, lai iestāžu pieņemtie akti nepārsniegtu tās [rīcības] robežas, kas ir atbilstoša un nepieciešama attiecīgajā tiesiskajā regulējumā leģitīmi paredzēto mērķu īstenošanai, ņemot vērā, ka gadījumā, ja iespējams izvēlēties starp vairākiem atbilstošiem pasākumiem, ir jāizvēlas mazāk ierobežojošais un ka radītajām neērtībām nav jābūt nesamērīgām salīdzinājumā ar sasniedzamajiem mērķiem (spriedumi, 1990. gada 13. novembris, Fedesa u.c., C‑331/88, Krājums, EU:C:1990:391, 13. punkts; 1998. gada 5. maijs, Apvienotā Karaliste/Komisija, C‑180/96, Krājums, EU:C:1998:192, 96. punkts, un Romana Tabacchi/Komisija, minēts 371. punktā, EU:T:2011:560, 104. punkts).

374    Saistībā ar procesiem, ko Komisija ir uzsākusi, lai sodītu par konkurences tiesību pārkāpumiem, šī principa piemērošana nozīmē, ka naudas sodi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem, proti, ar konkurences tiesību normu ievērošanu, un uzņēmumam par pārkāpumu konkurences jomā uzliktā naudas soda apmēram ir jābūt samērīgam ar pārkāpumu, novērtējot to kopumā un tostarp ņemot vērā tā smagumu. Samērīguma princips tostarp nozīmē, ka Komisijai ir jānosaka naudas sods samērīgi elementiem, kas ņemami vērā, lai noteiktu pārkāpuma smagumu, un ka tai šajā ziņā ir jāpiemēro šie elementi saskaņotā un objektīvi pamatotā veidā (spriedums Romana Tabacchi/Komisija, minēts 371. punktā, EU:T:2011:560, 105. punkts).

375    Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tad, ja salīdzināmas situācijas tiek aplūkotas atšķirīgi vai ja atšķirīgas situācijas tiek aplūkotas vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota (spriedums Romana Tabacchi/Komisija, minēts 371. punktā, EU:T:2011:560, 102. punkts).

376    Šie principi ir piemērojami jautājumam, vai Komisija ir pareizi novērtējusi argumentus, kas ir tikuši norādīti, lai pamatotu lūgumu attiecībā uz to, lai, nosakot naudas soda apmēru, tiktu ņemta vērā maksātnespēja. Šajā lietā to piemērošanu atvieglo tas, ka apstākļi, kas ir tikuši ņemti vērā, lai novērtētu maksātnespēju, attiecībā uz katru uzņēmumu ir identiski, pat ja to finansiālā situācija ir atšķirīga (skat. iepriekš 345.–350. punktu). Tā tas ir attiecībā uz apstākļiem, kas ir saistīti ar uzņēmuma maksātspēju un likviditāti, tā bilances struktūru un akcionāru raksturu.

 b) Analīze

377    Apstrīdētā lēmuma 1162. un 1163. apsvērumā (skat. iepriekš 350. punktu) Komisija ir noraidījusi Trame lūgumu attiecībā uz to, lai tiktu ņemta vērā apgalvotā maksātnespēja, lai samazinātu naudas soda apmēru, uzskatīdama, ka Trame ir pietiekami līdzekļu, lai samaksātu naudas sodu EUR 3,2 miljonu apmērā, ņemot vērā tostarp uzņēmuma pieejamos līdzekļus vai iespējas saņemt papildu kredītu no bankām.

378    Līdzīgi ar 2011. gada 12. jūlija rīkojumu lietā Emme/Komisija (T‑422/10 R, EU:T:2011:349) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir noraidījis lūgumu attiecībā uz to, lai panāktu apstrīdētā lēmuma piemērošanas apturēšanu. Šis lēmums ir ticis pamatots ar pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamības neesamību (skat. iepriekš 43. un 48. punktu).

379    Turklāt, atbildot uz Vispārējās tiesas procesa organizatoriskajiem pasākumiem, Trame, nesniedzot citus precizējumus, ir norādījusi, ka 2013. gada 18. novembrī tā bija iesniegusi Komisijai jaunu pieteikumu, lai tiktu ņemta vērā tās maksātnespēja tās ekonomiskās un finansiālās situācijas dēļ. Šis pieteikums esot ticis papildināts 2014. gada 20. un 24. janvārī.

380    Tiesas sēdē lietas dalībnieki ir norādījuši, ka šis pieteikums beigās ir ticis noraidīts, nesniedzot datus par uzņēmuma aktuālo finansiālo situāciju. Komisija šajā ziņā precizē, ka tās atbilde apstiprinot iepriekš apstrīdētajā lēmumā veikto vērtējumu.

381    Ievērojot apstrīdētā lēmuma veikto vērtējumu un ņemot vērā lietas dalībnieku Vispārējai tiesai sniegtos dažādos argumentus un pierādījumus, ir jākonstatē, ka Trame nav pierādījusi, ka tā atrodas situācijā, kurā tā apliecinātu, ka nav spējīga samaksāt naudas sodu EUR 3,2 miljonu apmērā savas maksātnespējas dēļ.

382    Kā Komisija, aplūkojusi Trame tai sniegto informāciju, ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, brīdī, kad Komisija ir lēmusi par naudas soda apmēru, Trame atradās situācijā, kurā tā varēja samaksāt šo sodu.

383    Pirmām kārtām un pakārtoti ir jānorāda, ka, pat ņemot vērā Trame argumentāciju, saskaņā ar ko tās neto finansiālais stāvoklis, ņemot vērā komerciālos parādus un īstermiņa finansiālos parādus, patiesībā esot bijis iztrūkuma stāvoklis, tomēr par pareizu ir uzskatāms konstatējums, ka kases bilance un šajā uzņēmumā pieejamie līdzekļi ir bijuši pozitīvi. Tas pierāda, ka Trame vienmēr ir bijusi spējīga gūt ienākumus, veicot savu operacionālo darbību.

384    Otrām kārtām un galvenokārt – Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka Trame ir varējusi saprātīgi iegūt papildu resursus no bankām vai citas sabiedrības.

385    Tātad, runājot par 2007. gada 11. oktobra hipotekārā aizdevuma līgumu ar divām Itālijas bankām, saistībā ar kuru tām ir piešķirta hipotēka par summu EUR 17,6 miljonu apmērā, Trame neapstrīd, ka sākotnējā aizdevuma par sākotnējo summu EUR 8,8 miljonu apmērā daļa jau ir tikusi atmaksāta.

386    Savā atbildē uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem Komisija šajā ziņā ir norādījusi, ka 2011. gada 31. janvārī Trame esot atmaksājusi naudas summu EUR 2,5 miljonu apmērā saistībā ar šo hipotekāro aizdevumu ar 15 gadu termiņu, kura mērķis ir atbalstīt uzņēmuma likviditāti.

387    Šajā kontekstā Komisijai ir bijušas tiesības uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs saimnieciskās attiecības starp Trame un šīm bankām un to, ka Trame darbība vienmēr, pat krīzes situācijā, ir radījusi ienākumus, kā arī to, ka minētajām bankām ir bijusi garantija, kas atbilst aizdotās summas dubultajam apmēram, viena vai otra no šīm bankām piekristu sniegt Trame visus vai daļu no resursiem, kas ir nepieciešami naudas soda apmēra samaksai.

388    Posmā, kad lietas dalībniekiem tika uzdoti jautājumi par šāda pieņēmuma par pieejamo finansējuma rezervi faktisko raksturu, Komisija ir norādījusi, ka šādu pieņēmumu apstiprinot fakti, jo 2011. gada 31. janvārī Trame no vienas no divām bankām, kas tai bija piešķīrusi hipotekāro aizdevumu, ir varējusi iegūt nenodrošinātu aizdevumu par summu EUR 2,5 miljonu apmērā. Trame no savas puses nav sniegusi nevienu argumentu, lai apstrīdētu šāda pieņēmuma pamatotību.

389    Līdzīgi, pat ja pieņem, ka pieejamie finanšu līdzekļi neļautu Trame samaksāt naudas sodu, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir pamatoti norādījusi, ka Trame var atrast papildu resursus, prasot, lai tai tiktu atmaksāta summa EUR 1,46 miljona apmērā, kas 2009. gada martā ir tikusi aizdota nekustamā īpašuma sabiedrībai, kura pieder tiem pašiem akcionāriem, kam Trame.

390    Trame šajā ziņā sniegtie apsvērumi neļauj noraidīt ikvienu tās iespēju atgūt šo summu vai izmantot to, lai iegūtu naudas soda samaksai nepieciešamo finansējumu. Komisijas šajā ziņā pieņemtais lēmums tātad nav nesamērīgs, bet, tieši pretēji, tas atbilst šīs lietas apstākļiem.

391    Visbeidzot saistībā ar iebildumu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, salīdzinot ar attieksmi, kas ir tikusi izrādīta pret CB un Itas, ir jānorāda, ka katra no šiem uzņēmumiem situācija finansiālā ziņā ir atšķirīga un, ņemot vērā šīs atšķirības, nevis šo uzņēmumu dalības pārkāpumā kārtību, Komisija ir uzskatījusi, ka ir piemēroti daļēji samazināt attiecīgā aprēķinātā naudas soda apmēru, lai ņemtu vērā katra no šiem uzņēmumiem maksātnespēju.

392    No iepriekš minētā izriet, ka Komisija ir bijusi tiesīga uzskatīt, kā tā ir darījusi apstrīdētajā lēmumā, ka tā var noraidīt Trame lūgumu, kas ir vērsts uz to, lai apgalvotā maksātnespēja tiktu ņemta vērā, lai samazinātu naudas soda apmēru.

 c) Secinājums

393    Tādējādi pamats attiecībā uz maksātnespēju ir jānoraida kā nepamatots.

 I – Par prasījumiem attiecībā uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl ar to tiek uzlikts naudas sods, vai šī naudas soda apmēra samazināšanu, Vispārējās tiesas tās neierobežotās kompetences īstenošanu un naudas soda apmēra noteikšanu

394    Neierobežotā kompetence, kas, piemērojot LESD 261. pantu, Vispārējai tiesai ir piešķirta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu, dod pēdējai minētajai tiesības ne vien veikt vienkāršu soda likumības pārbaudi, kas ļauj tikai noraidīt prasību par tiesību akta atcelšanu vai atcelt apstrīdētu aktu, bet arī aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu un tā rezultātā, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, tostarp grozīt uzlikto naudas sodu, ja jautājums par tā apmēru ir nodots tās vērtējumam (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 8. februāris, Groupe Danone/Komisija, C‑3/06 P, Krājums, EU:C:2007:88, 61. un 62. punkts, un 2009. gada 3. septembris, Prym un Prym Consumer/Komisija, C‑534/07 P, Krājums, EU:C:2009:505, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).

395    Ar saviem prasījumiem Trame lūdz Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tai ar to tiek uzlikts naudas sods, vai samazināt šī naudas soda apmēru.

396    No iepriekš minētā jau izriet, ka apstrīdētā lēmuma 1. panta 17. punkts ir jāatceļ, ciktāl Komisija ir uzskatījusi, ka Trame ir piedalījusies attiecīgā pārkāpuma Eiropas mēroga aspektā no 1997. gada 4. marta līdz 2000. gada 9. oktobrim, ir uzskatījusi, ka šī dalība laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2000. gada 28. februārim ir attiekusies uz dzīslām, ko veido trīs stieples, un ir konstatējusi Trame dalību pretkonkurences darbībās laikposmā no 2001. gada 30. augusta līdz 2002. gada 10. jūnijam. Tādējādi Vispārējai tiesai ir jāatceļ apstrīdētā lēmuma 2. panta 17. punkts, ciktāl ar to Trame ir uzlikts nesamērīgs naudas sods, lai sankcionētu tās dalību vienotajā pārkāpumā laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim; šis naudas sods ir ticis noteikts, ņemot vērā Trame dalību apstrīdētā lēmuma 1. pantā minētajā pārkāpumā.

397    Tādējādi Vispārējai tiesai ir jānosaka Trame, ņemot vērā tās dalību vienotajā pārkāpumā, uzliekamā naudas soda apmērs.

398    Šajā ziņā ir jānorāda, ka pēc sava rakstura naudas soda noteikšana, ko veic Vispārējā tiesa, nav precīzs aritmētikas uzdevums. Turklāt Vispārējo tiesu, ja tā lemj atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei, nesaista ne Komisijas aprēķini, ne tās pamatnostādnes, bet savs vērtējums tai ir jāveic, ņemot vērā visus lietas apstākļus (skat. spriedumu, 2011. gada 5. oktobris, Romana Tabacchi/Komisija, T‑11/06, Krājums, EU:T:2011:560, 266. punkts un tajā minētā judikatūra).

399    Šajā lietā, lai noteiktu naudas soda summu, kas ir paredzēta, lai piemērotu sankciju par Trame dalību vienotajā pārkāpuma, no Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkta izriet, ka līdzās pārkāpuma smagumam ir jāņem vērā tā ilgums, un no sodu individualizācijas principa izriet, ka, nosakot sodu, ir jāņem vērā katra pārkāpēja situācija saistībā ar pārkāpumu. Tas tā ir it īpaši tāda veida salikta un ilgstoša pārkāpuma gadījumā, kādu Komisija ir noteikusi apstrīdētajā lēmumā, ko raksturo dalībnieku daudzveidība.

400    Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošu ņemt vērā šādus apstākļus.

401    Pirmkārt, no lietas materiāliem pierādīšanas ziņā pietiekami izriet, ka Trame ir piedalījusies vairākās Itālijas kluba sanāksmēs, kuras ir attiekušās uz kvotu piešķišanu un cenu noteikšanu Itālijas tirgū. Šādi nolīgumi jau pēc sava rakstura ir pieskaitāmi pie vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem. Trame dalība Itālijas klubā laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2002. gada 19. septembrim ir būtisks soda vērtējuma elements. Tomēr šajā ziņā vērā ir jāņem tas, ka attiecībā uz laikposmu aptuveni deviņu mēnešu garumā no 2001. gada 30. augusta līdz 2002. gada 10. jūnijam Komisija nav varējusi tiesiski pietiekami pierādīt, ka Trame būtu faktiski piedalījusies Itālijas kluba pretkonkurences darbībās (skat. iepriekš 288.–296. punktu).

402    Otrkārt, var uzskatīt, ka kopš 2000. gada 28. februāra Trame Itālijas klubā ir piedalījusies pretkonkurences darbībās, kas ir attiekušās ne vien uz dzīslām, ko veido septiņas stieples, bet arī vismaz – uz apmaiņu ar konfidenciālu komercinformāciju par dzīslām, ko veido trīs stieples. Tomēr nav pietiekami pierādīts, ka pirms šī datuma Trame ir zinājusi vai tai būtu bijis jāzina, ka dzīslas, ko veido trīs stieples, tāpat ir bijušas Itālijas klubā notiekošo pārrunu priekšmets (skat. iepriekš 194.–197. punktu).

403    Treškārt, var uzskatīt, ka kopš 2000. gada 9. oktobra Trame ir zinājusi vai tai būtu bijis jāzina, ka, piedaloties Itālijas klubā, tā piedalās vispārīgākā sistēmā, kas ietver vairākus līmeņus, kuras mērķis ir bijis stabilizēt PT tirgu Eiropas mērogā, lai izvairītos no cenu pazemināšanas (skat. iepriekš 144. un 145. punkts). Tādējādi par vienoto pārkāpumu, kurā Komisija vaino Trame, tā ir zinājusi tikai vēlā stadijā vai katrā ziņā vēlākā stadijā nekā tas ir citu uzņēmumu gadījumā.

404    Vienlaikus ir jānorāda, ka Komisija nav pierādījusi, ka Trame būtu piedalījusies Dienvidu nolīgumā, Spānijas klubā vai saskaņošanā attiecībā uz klientu Addtek, kas ir būtiski vienotā pārkāpuma aspekti, un jo mazāk – Itālijas kluba ārējā aspektā, kurā Trame nav varējusi piedalīties, ņemot vērā, ka tā nav veikusi eksportu ārpus Itālijas teritorijas uz vienas vai vairāku valstu teritoriju, uz ko ir attiecies vienotais pārkāpums.

405    Ceturtkārt, no lietas apstākļiem izriet, ka Trame dalībai aizliegtās vienošanās darbībā ir vairākas īpatnības, kas to atšķir no citu uzņēmumu, tādu kā Itālijas kluba galvenie dalībnieki vai Eiropas kluba dalībnieki, kas ir piedalījušies visos līmeņos un visās teritorijās, dalības. Tātad īpaši ir jāņem vērā tas, ka Trame ir darbojusies aizliegtās vienošanās perifērijā un ka tās dalība gan Itālijas klubā, gan arī ārpus Itālijas ir bijusi ierobežota, un to ir apzinājušies citi aizliegtās vienošanās dalībnieki (skat. iepriekš 318.–324. punktu).

406    Ņemot vērā šos apstākļus, Vispārējā tiesa uzskata, ka naudas sods EUR 5 miljonu apmērā ļauj efektīvi sankcionēt Trame prettiesisko rīcību veidā, kas nav neievērojams un kas paliek pietiekami atturošs. Ņemot vērā pārkāpumu, kurā Trame tiek vainota, kas tiek vērtēts, ievērojot visus Trame dalību vienotajā pārkāpumā raksturojošos apstākļus, ikviens naudas sods, kas pārsniedz šo apmēru, būtu nesamērīgs.

407    Tomēr, ņemot vērā Regulā Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzēto likumisko 10 % no apgrozījuma maksimālo apmēru, Trame iepriekšējā punktā uzliktā naudas soda galīgais apmērs nevar pārsniegt EUR 3,249 miljonus.

408    Tādējādi Trame uzliktais naudas sods ir jānosaka EUR 3,249 miljonu apmērā.

409    Turklāt Vispārējai tiesai nav jāapmierina lūgums uzdot veikt Tréfileurope Italia pārstāvja aizliegtās vienošanās ietvaros izsaukšanu un uzklausīšanu, jo, ievērojot Trame Vispārējai tiesai šajā ziņā iesniegtā paziņojuma saturu, lietas dalībnieku apsvērumus un lietā esošos pierādījumus, šis pasākums strīda risinājumam nav uzskatāms par nepieciešamu.

410    Pārējā daļā prasība tiek noraidīta.

 Par tiesāšanās izdevumiem

411    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.

412    Ņemot vērā lietas apstākļus, ir jānospriež, ka saistībā ar lietu T‑422/10 katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus. Saistībā ar lietu T‑422/10 R Trame sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

1)      Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmuma C(2010) 4387, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38344 – Priekšspriegojuma tērauds), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2010. gada 30. septembra Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, un Komisijas 2011. gada 4. aprīļa Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija, 1. panta 17. punktu atcelt, ciktāl Komisija ir uzskatījusi, ka Trafilerie Meridionali SpA, iepriekš – Emme Holding SpA, laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2000. gada 9. oktobrim ir piedalījusies attiecīgā pārkāpuma Eiropas mēroga daļā, ir uzskatījusi, ka šī dalība laikposmā no 1997. gada 4. marta līdz 2000. gada 28. februārim ir attiekusies uz dzīslām, ko veido trīs stieples, un ir konstatējusi šo dalību pretkonkurences darbībās attiecībā uz laikposmu no 2001. gada 30. augusta līdz 2002. gada 10. jūnijam;

2)      atcelt Lēmuma C(2010) 4387, galīgā redakcija, kurā grozījumi ir izdarīti ar Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, un Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija, 2. panta 17. punktu;

3)      Trame uzliktais naudas sods ir noteikts EUR 3,249 miljonu apmērā;

4)      pārējā daļā prasību noraidīt;

5)      katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar lietu T‑422/10;

6)      Trafilerie Meridionali sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar lietu T‑422/10 R.

Frimodt Nielsen Dehousse Collins

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 15. jūlijā.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – itāļu.

1 – Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.