Lieta T‑454/13

Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM)

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Jūras kabotāža – Atbalsts, ko Francija īstenojusi par labu Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) un Compagnie méridionale de navigation – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums – Kompensācija par tāda pamatpakalpojumu papildinoša pakalpojuma veikšanu, kas paredzēts, lai tūrisma sezonas laikā ietvertu aktīvos periodus – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Spriedums Altmark – Atbalsta apmēra noteikšana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 1. marta spriedums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi

(LESD 107. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīcija – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Komisijas veikta kontrole, kas ir ierobežota ar acīmredzamas kļūdas gadījumiem – Iespēja veikt novērtējumu, pamatojoties uz Komisijas iepriekš pieņemtām pamatnostādnēm

(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 3577/92 1. un 4. pants; Komisijas Paziņojuma 2012/C 8/02 46. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktu – Agrākas prakses ņemšana vērā – Izslēgšana

(LESD 107. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(LESD 107. panta 1. punkts un 296. pants)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Pirmais spriedumā “Altmark” paredzētais nosacījums – Jūras kabotāžas sektors – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīcija – Reāla nepieciešamība pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem – Apjoms – Valsts iestāžu pienākums pierādīt privātās iniciatīvas neesamību

(LESD 107. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 3577/92 1. un 4. pants)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Ceturtais spriedumā “Altmark” paredzētais nosacījums – Publiskā iepirkuma procedūra, kas ļauj atlasīt pretendentu, kurš spēj pašvaldībai sniegt attiecīgos pakalpojumus par zemāko cenu – Piemērojamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Agrākā stāvokļa atjaunošana – Samērīguma un nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principu pārkāpums – Neesamība

(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)

8.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Pienākums – Grūtībās nonākuši vai bankrotējuši saņēmēji – Ietekmes neesamība

(LESD 108. panta 2. punkts)

9.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Agrākā stāvokļa atjaunošana – Atgūstamās summas aprēķins

(LESD 108. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. un 2. punkts)

10.    Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot LESD 108. pantā paredzētās procesuālās normas – Iespējamā saņēmēju tiesiskā paļāvība – Aizsardzība – Nosacījumi un ierobežojumi – Izņēmuma apstākļi – Neesamība

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 84.–90. punktu)

2.      Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir dalībvalstij attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) uzdevuma noteikšanu un tā īstenošanas nosacījumiem, no vienas puses, un ierobežoto kontroles, kas attiecas tikai uz acīmredzamu kļūdu, apjomu, ko Komisija šajā sakarā ir tiesīga īstenot, no otras puses, – pārbaude, kas Vispārējai tiesai ir jāīsteno attiecībā uz Komisijas vērtējumu, šajā ziņā arī nevar pārsniegt tās pašas robežas un tādējādi šī pārbaude attiecas tikai uz to, vai Komisija ir pamatoti konstatējusi vai noraidījusi acīmredzamas dalībvalsts kļūdas esamību.

Taču dalībvalsts pilnvaras definēt VTNP nav neierobežotas un nevar tikt īstenotas patvaļīgi tikai tāpēc, lai konkrētai nozarei varētu nepiemērot konkurences tiesību normas. It īpaši, ja pastāv specifiski Savienības tiesību noteikumi, kas regulē VTNP satura un apjoma noteikšanu, tie ir saistoši dalībvalstu novērtējumam atbilstoši Komisijas paziņojuma par Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, 46. punktam.

Taču šajā lietā šādi noteikumi pastāv – šajā gadījumā tās ir Regulas Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), tiesību normas, un šīs regulas 1. pantā ir iedibināts jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvības Savienībā princips un tās preambulas trešajā apsvērumā ir precizēts, ka tās mērķis ir šīs brīvās pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu atcelšana. Jūras kabotāžas regulas 4. pantā ir paredzēti iespējami izņēmumi no šī pamatprincipa, proti, dalībvalstu iespēja noslēgt sabiedriskā pakalpojuma līgumus ar kuģošanas sabiedrībām, kuras piedalās regulāros reisos uz salām, no salām un starp salām, vai uzlikt šīm sabiedrībām sabiedrisko pakalpojumu saistības kā nosacījumu kabotāžas pakalpojumu sniegšanai.

(skat. 93. un 112.–115. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 98. un 99. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 102. punktu)

5.      Ņemot vērā argumentāciju, ko Tiesa ir paudusi 2011. gada 20. februāra spriedumā Analir u.c. (C‑205/99) un kas ir balstīta uz Regulas Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), 1. un 4. panta interpretāciju, ņemot vērā to pamatmērķi, proti, nodrošināt jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvību un līdz ar to pieņemt šīs brīvības ierobežojumus tikai saskaņā ar ļoti stingriem nosacījumiem, Komisija lēmumā, ar ko attiecīgais atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, lai pārbaudītu, vai ir ievērots pirmais no Altmark kritērijiem, pamatoti uzskatīja, ka “sabiedrisko pakalpojumu jomai, kas definēta sabiedrisko pakalpojumu līgumā, ir jābūt nepieciešamai un proporcionālai, salīdzinot ar reālo nepieciešamību pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko apliecina regulāro pārvadājumu pakalpojumu nepietiekamība parastos tirgus apstākļos”.

Valsts iestādes nevar apiet privātās iniciatīvas trūkuma esamības pierādīšanu. No iepriekš minētā sprieduma Analir u.c. 34. punkta skaidri izriet, ka reālas vajadzības pēc sabiedriskā pakalpojuma esamības pierādīšana ir saistīta ar šāda trūkuma esamības pierādīšanu. Citiem vārdiem sakot – tikai uz konstatējuma par privātas iniciatīvas trūkumu pamata var tikt noteikta reāla vajadzība pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Tādējādi, lai varētu tikt iedibināts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums (VTNP) jūras kabotāžas nozarē, nepietiek ar to, ka attiecīgā dalībvalsts atsaucas uz nepārtrauktības mērķa sasniegšanu. Vēl ir nepieciešams, lai šī mērķa īstenošana jau nebūtu nodrošināta ar vienkāršiem tirgus konjunktūras spēkiem. Ja šie spēki ļauj sasniegt daļu minētā mērķa, šāda VTNP izveide var būt pamatota tikai tiktāl, ciktāl tā atbilst attiecīgajam trūkumam tirgū.

(skat. 119., 124., 125. un 172. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 238. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 268. un 269. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 270. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 278. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 282.–284., 292. un 293. punktu)