VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2012. gada 9. martā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “ELLA VALLEY VINEYARDS” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts un Kopienas preču zīmes “ELLE” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Asociācijas iespēja – Saikne starp apzīmējumiem – Reputācija – Apzīmējumu līdzības neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts
Lieta T‑32/10
Ella Valley Vineyards (Adulam) Ltd, Jeruzaleme (Izraēla), ko pārstāv C. de Haas un O. Vanner, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Folliard‑Monguiral, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Hachette Filipacchi Presse (HFP), Levaluā‑Perē [Levallois‑Perret] (Francija), ko pārstāv C. Moyou Joly, advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās palātas 2009. gada 11. novembra lēmumu (lieta R 1293/2008‑1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Hachette Filipacchi Presse (HFP) un Ella Valley Vineyards (Adulam) Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] (referente) un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 22. janvārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 21. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 19. maijā,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 19. augustā,
pēc 2012. gada 13. janvāra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2005. gada 4. martā prasītāja Ella Valley Vineyards (Adulam) Ltd iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atbilstoši grozītajai Padomes 1993. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Vīni”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2005. gada 12. septembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 37/2005.
5 2005. gada 12. decembrī Hachette Filipacchi Presse (HFP), persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus par pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi tika pamatoti ar divām agrākajām preču zīmēm, kas atbilda šādam grafiskam apzīmējumam:
7 Iebildumi attiecās, pirmkārt, uz Kopienas grafisko preču zīmi, par kuru reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 30. oktobrī un kura reģistrēta 2005. gada 11. oktobrī ar numuru 3475365 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē un kas atbilst šādam aprakstam: “Periodiskie izdevumi” un “Grāmatas”, un, otrkārt, uz Francijas grafisko preču zīmi, par kuru reģistrācijas pieteikums iesniegts 1989. gada 27. jūnijā un kura reģistrēta 1999. gada 27. jūnijā ar numuru 1538354 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē un kas atbilst šādam aprakstam: “Periodiskie izdevumi” un “Grāmatas”.
8 Iebildumi tika pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts) paredzētajiem pamatiem.
9 2008. gada 8. jūlijā Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, uzskatot, ka apstrīdētie apzīmējumi nebija pietiekami līdzīgi, lai pastāvētu risks, ka sabiedrībai preču zīmes asociējas viena ar otru vai ka sabiedrība sasaista tās, kas izslēdz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanu.
10 2008. gada 8. septembrī persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
11 Ar 2009. gada 11. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, apmierināja apelācijas sūdzību un atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu.
12 Apelāciju padome vispirms uzskatīja, ka, ņemot vērā attiecīgo apzīmējumu līdzību, konkrētā sabiedrības daļa varēja sasaistīt minētos apzīmējumus. Pēc Apelāciju padomes domām, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sastāvā dominējošais vārdiskais elements ir “ella”, kas vizuāli rada līdzību ar agrākajām preču zīmēm līdz pat tās īpatnējai transkripcijai. Citi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementi nav atšķirīgi, jo tie ir izplatīti vīna nozarē. Turklāt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementiem “ella” un “valley” konceptuāli neesot identiska nozīme. Konkrētā sabiedrības daļa neuztverot vārdu “ella” kā ģeogrāfisku norādi, kas saistīta ar vārdu “valley”, bet gan kā personvārdu vai sieviešu dzimtes vietniekvārdu. Apelāciju padome arī uzskatīja, ka agrāko preču zīmju reputācija Eiropas Savienības teritorijā bija pierādīta attiecībā uz žurnāliem.
13 Turpinājumā Apelāciju padome uzskatīja, ka žurnāls Elle, kurš ir iemantojis lielu prestižu sabiedrībā, asociējas ar īpašu priekšstatu par eleganci saistībā ar Francijas dzīvesveidu ne tikai attiecībā uz modi, bet arī attiecībā uz gastronomiju. Starp publikācijām, kuras attiecas uz gastronomiju, un tām, kuras attiecas uz vīniem, pastāvot sasaistāmība. Turklāt žurnāls Elle iedaloties tematiskos izdevumos saistībā ar gastronomiju un vīniem, kā, piemēram, žurnāls Elle À TABLE un kulinārijas recepšu lapas. Turklāt žurnāls Elle, pirmkārt, tieši asociējoties ar sadarbību vīna nozarē (Elle raudzējuma vīns) un, otrkārt, regulāri piedāvājot saviem lasītājiem iegādāties kvalitātes ziņā izmeklētu vīnu. Šajos apstākļos tas, ka sabiedrībai tiek piedāvāti vīni ar preču zīmi, kuras dominējošais elements ir vārdam “elle” ļoti līdzīgs vārds ar tādu pašu rakstību, nozīmētu nopietnu risku, ka prasītāja netaisnīgi gūst labumu no agrākās preču zīmes reputācijas. Savienības vīnu patērētājs atpazītu žurnālu Elle un varētu sasaistīt to ar prasītājas vīniem.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Persona, kas iestājusies lietā, lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.
Juridiskais pamatojums
17 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu. Tā apgalvo, ka izskatāmajā lietā nav izpildīti judikatūrā izvirzītie nosacījumi, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu sasaistīt agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Tādējādi, pirmkārt, konkrētie apzīmējumi neparādot īpašu līdzību; otrkārt, aplūkojamās preces esot atšķirīgas un, treškārt, agrākajām preču zīmēm esot tikai ierobežota reputācija. Pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme katrā ziņā negūstot nekādu netaisnīgu labumu no agrākajām preču zīmēm.
18 No Regulas Nr. 207/92009 8. panta 5. punkta formulējuma izriet, ka tā piemērošana ir pakļauta šādiem trim nosacījumiem: pirmkārt, konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, otrkārt, agrākās preču zīmes, uz kuru balstās iebildumi, reputācijas esamība un, treškārt, iespēja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotas izmantošanas dēļ netaisnīgi tiks gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tām tiks nodarīts kaitējums. Šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi, un ar to, ka nav īstenojies viens no tiem, ir pietiekami, lai minētā tiesību norma nebūtu piemērojama (skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 8. decembra spriedumu lietā T‑586/10 Aktieselskabet af 21. november 2001/ITSB – Parfums Givenchy (“only givenchy”), Krājumā nav publicēts, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka tas, ka rodas Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzētais kaitējums, ir sekas konfliktējošo preču zīmju zināmas pakāpes līdzībai, kuras dēļ konkrētā sabiedrības daļa sasaista šīs preču zīmes, proti, izveido starp tām saikni, pat ja šī sabiedrības daļa tās nesajauc (Vispārējās tiesas 2009. gada 12. novembra spriedums lietā T‑438/07 Spa Monopole/ITSB – De Francesco Import (“SpagO”), Krājums, II‑4115. lpp., 15. punkts; skat. arī pēc analoģijas Tiesas 2008. gada 27. novembra spriedumu lietā C‑252/07 Intel Corporation, Krājums, I‑8823. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Konkrētās sabiedrības daļas apziņā saikne starp konfliktējošo preču zīmju esamību ir jāizvērtē vispārīgi, ņemot vērā visus konkrētās lietas atbilstošos faktorus (skat. pēc analoģijas šī sprieduma 19. punktā minēto spriedumu lietā Intel Corporation, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Tiesa precizēja, kuri faktori ir atbilstoši visaptverošā vērtējumā, lai noteiktu, ka pastāv minētā saikne starp konfliktējošām preču zīmēm. Starp šiem faktoriem Tiesa uzskaitījusi, pirmkārt, konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpi, otrkārt, preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem attiecīgi ir reģistrētas konfliktējošās preču zīmes, raksturu, tostarp šo preču vai pakalpojumu, kā arī konkrētās sabiedrības daļas līdzības vai atšķirības pakāpi, treškārt, agrākās preču zīmes reputācijas intensitāti, ceturtkārt, agrākās preču zīmes raksturīgās vai izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pakāpi un, piektkārt, sajaukšanas iespējas esamību sabiedrības apziņā (šī sprieduma 19. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 42. punkts).
22 Apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir izvērtējams, ievērojot šos principus.
Par konkrēto sabiedrības daļu
23 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu ir jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai saiknes starp konfliktējošajām preču zīmēm, no kurām ir atkarīga Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā minēto ļaunprātīgo darbību īstenošana, ļauj pieņemt, ka konkrētās sabiedrības daļas, kuras skar preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir reģistrētas minētās preču zīmes, ir tās pašas vai zināmā mērā “pārklājas” (iepriekš 19. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 46.–49. punkts).
24 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, preču, kas bija apzīmētas ar agrākajām preču zīmēm, attiecībā uz kurām ir izdarīta atsauce uz to reputāciju, proti, “periodiskiem izdevumiem” un “grāmatām”, mērķauditorija, ir plaša sabiedrība (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 19. novembra spriedumu apvienotajās lietās T‑425/07 un T‑426/07 Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB (“100 un 300”), Krājums, II‑4275. lpp., 24. punkts, un apvienotajās lietās T‑200/07 līdz T‑202/07 Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB (“222, 333 un 555”), Krājumā nav publicēts, 26. punkts). Šajā ziņā tiktāl, ciktāl viena no divām agrākajām preču zīmēm, ar kurām persona, kas iesaistījusies lietā, pamatojusi savus iebildumus, ir Kopienas preču zīme, konkrētā sabiedrības daļa ir plaša Savienības sabiedrība.
25 Otrkārt, ir jānorāda, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, proti, “vīni”, arī ir paredzētas plašai Savienības sabiedrības daļai. Saskaņā ar judikatūru vīni, kuri parasti ir paredzēti plašam noieta tīklam – sākot no lielveikalu pārtikas preču nodaļām līdz bāriem un kafejnīcām –, ir plaša patēriņa preces, kurām konkrētā sabiedrības daļa ir plaša patēriņa preču vidusmēra patērētājs, kurš tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 16. septembra spriedumu lietā T‑458/07 Dominio de la Vega/ITSB – Ambrosio Velasco (“DOMINIO DE LA VEGA”), Krājumā nav publicēts, 27. punkts, un 2009. gada 23. septembra spriedumu lietā T‑291/07 Viñedos y Bodegas Príncipe Alfonso de Hohenlohe/ITSB – Byass (“ALFONSO”), Krājumā nav publicēts, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Tā kā šajos apstākļos iesaistītie preču, kuras apzīmē konfliktējošie apzīmējumi, patērētāji ir plaša Savienības sabiedrība, ir jāsecina, ka aplūkotajā lietā konkrētās sabiedrības daļas “pārklājas” šī sprieduma 23. punktā minētās judikatūras izpratnē.
27 Saistībā ar prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru mērķauditorija, kurai paredzētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, parādot augstāku uzmanības pakāpi nekā vidējā, jo šī auditorija ir īpaši prasīga tiktāl, ciktāl šie produkti ir pietiekami specifiski, lai atbilstu “košera” veida vīnam, šis arguments ir jānoraida.
28 Vispirms no šī sprieduma 25. punktā minētās pastāvīgās judikatūras izriet, ka vispārīgi vīna patērētājs izrāda vidēju uzmanību. Lai apstrīdētu Apelāciju padomes lēmumu, nepietiek ar to vien, ka prasītāja apgalvo, ka noteiktajā sektorā patērētājs ir īpaši uzmanīgs attiecībā uz preču zīmēm, bet tai ir arī jāpamato šis apgalvojums (skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T‑118/09 La Sonrisa de Carmen u.c./ITSB – Harald Heldmann (“BLOOMCLOTHES”), Krājumā nav publicēts, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra), ko tā izskatāmajā lietā nav juridiski pietiekami pamatojusi.
29 Turpinot ir jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme norāda uz vīnu vispār un nevis uz noteikta veida vīniem. Tādējādi apstāklis, ka prasītāja ir paredzējusi lietot reģistrācijai pieteikto preču zīmi “košera” vīna pārdošanā, kas izriet no preču un pakalpojumu, kas apzīmēti ar minēto preču zīmi, tirdzniecības nosacījumiem, kuri var mainīties laikā un atkarībā no to īpašnieku vēlmes, nepavisam neietekmē to, ko tostarp prasītāja pati atzina tiesas sēdē, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aizsardzība, ja tā būtu jāreģistrē, attiektos uz visiem vīniem tādējādi, ka konkrētā sabiedrības daļa būtu jādefinē visam “vīnu” klāstam (šajā ziņā skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2009. gada 16. septembra spriedumu lietā T‑400/06 Zero Industry/ITSB – zero Germany (“zerorh+”), Krājumā nav publicēts, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par agrāko preču zīmju reputāciju
30 Saistībā ar agrāku preču zīmju reputāciju prasītāja apgalvo, ka tā nav pietiekama, lai iesaistītā konkrētā sabiedrības daļa sasaistītu to ar vīnu sektorā reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Apstāklis, ka žurnāls Elle varēja veltīt vīniem rakstus un rubrikas, nenodrošināja agrāku preču zīmju reputāciju šajā nozarē.
31 Šajā ziņā, lai izpildītu nosacījumu attiecībā uz preču zīmes reputāciju, agrākajai preču zīmei jābūt pazīstamai nozīmīgā sabiedrības daļā, kas iesaistīta ar preču zīmēm apzīmēto preču un pakalpojumu lietošanā. Pārbaudot šo nosacījumu, ir jāņem vērā visi apstākļi, kam ir nozīme lietā, proti, it īpaši agrākās preču zīmes tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskā platība un ilgums, kā arī uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanai ieguldīto investīciju apjoms, taču netiek izvirzīta prasība, lai šī preču zīme būtu zināma noteiktai konkrētās sabiedrības procentuālai daļai vai lai šī reputācija pastāvētu visā attiecīgajā teritorijā, ja reputācija pastāv tās nozīmīgā daļā (skat. pēc analoģijas Tiesas 1999. gada 14. septembra spriedumu lietā C‑375/97 General Motors, Recueil, I‑5421. lpp., 24., 25. un 27.–29. punkts, un attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu – Vispārējās tiesas 2008. gada 19. jūnija spriedumu lietā T‑93/06 Mülhens/ITSB – Spa Monopole (“MINERAL SPA”), Krājumā nav publicēts, 33. punkts).
32 Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka prasītāja atzīst, ka žurnāla Elle panākumu dēļ agrākajām preču zīmēm bija reputācija periodisko izdevumu un grāmatu nozarē Savienības teritorijā vai vismaz nozīmīgā šīs teritorijas daļā.
33 No judikatūras nekādi neizriet, ka, lai pierādītu, ka konkrētā sabiedrības daļa var satuvināt konfliktējošās preču zīmes, sasaistot tās, būtu jāpierāda, ka agrākās preču zīmes bija ieguvušas reputāciju preču un pakalpojumu, kurus apzīmē reģistrācijai pieteiktā preču zīme, jomā. Tādējādi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē Apelāciju padomei nebija jāpierāda, ka agrākajām preču zīmēm bija reputācija vīnu nozarē.
34 Šajā ziņā vēl ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru tikai tad, ja konkrētās sabiedrības daļa, kura ir saistīta ar precēm, ko attiecīgi apzīmē agrākā preču zīme, un tā, kura ir saistīta ar precēm, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir atšķirīga, ir jāņem vērā tas, cik intensīva ir agrākās preču zīmes reputācija, lai noteiktu, vai šī reputācija sniedzas plašāk par sabiedrības daļu, kas ir saistīta ar šo preču zīmi (iepriekš 19. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 51.–53. punkts). Tomēr izskatāmajā lietā, kā arī tas tika norādīts iepriekš 26. punktā, preces, kuras apzīmē agrākā preču zīme, un tās, kuras apzīmē reģistrācijai pieteiktā preču zīme, vismaz daļēji attiecas uz vienu un to pašu sabiedrības daļu.
35 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka agrāku preču zīmju reputācija bija pietiekama, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu sasaistīt tās ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
Par konfliktējošo apzīmējumu līdzību
36 Attiecībā uz nosacījumu, ka konfliktējošiem apzīmējumiem ir jābūt identiskiem vai līdzīgiem, ir jāsalīdzina agrākā preču zīme ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
37 Šajā ziņā pakārtoti ir jāatgādina, ka, lai izpildītu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzēto nosacījumu par preču zīmju līdzību, nav jāpierāda, ka konkrētās sabiedrības daļas apziņā pastāv sajaukšanas iespēja starp agrāko preču zīmi, kam ir reputācija, un reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Pietiek ar to, ka šo preču zīmju līdzības pakāpes dēļ konkrētā sabiedrības daļa saskata saikni starp tām (skat. pēc analoģijas Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑408/01 Adidas‑Salomon un Adidas Benelux, Recueil, I‑12537. lpp., 27. un 31. punkts, un 2009. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑487/07 L’Oréal u.c./Bellure u.c., Krājums, I‑5185. lpp., 36. punkts; Vispārējās tiesas 2008. gada 16. aprīļa spriedumu lietā T‑181/05 Citigroup un Citibank/ITSB – Citi (CITI), Krājums, II‑669. lpp., 64.–65. punkts). Šajā ziņā jo līdzīgākas ir konfliktējošās preču zīmes, jo ticamāk ir tas, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme konkrētās sabiedrības daļas atmiņā atsauks agrāko preču zīmi ar reputāciju (iepriekš 19. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 44. punkts).
38 Visaptverošam vērtējumam ar mērķi konstatēt saikni starp attiecīgajām preču zīmēm attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, tostarp ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (skat. Tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā T‑137/05 La Perla/ITSB – Worldgem Brands (“NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”), Krājumā nav publicēts, 35. punkts, un 2009. gada 25. marta spriedumu lietā T‑21/07 L’Oréal/ITSB – Spa Monopole (“SPALINE”), Krājumā nav publicēts, 18. punkts).
39 Turklāt divu preču zīmju līdzības vērtējumā nepietiek ņemt vērā tikai vienu kombinētas preču zīmes elementu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču zīmes, aplūkojot katru no tām kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos kopējā kombinētas preču zīmes iespaidā, kas radies konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, dominē viens vai vairāki šo preču zīmju elementi (skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2009. gada 15. decembra spriedumu lietā T‑412/08 Trubion Pharmaceuticals/ITSB – Merck (“TRUBION”), Krājumā nav publicēts, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Ņemot vērā šos principus, ir jānoskaidro, vai Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka attiecīgie apzīmējumi bija pietiekami līdzīgi, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu sasaistīt attiecīgās preču zīmes.
41 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome vispirms norādīja, ka vārds “ella” bija reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements, jo tas ir atveidots ar liela izmēra lielajiem burtiem, kā arī tās pārējo vārdisko un grafisko elementu vājas atšķirtspējas dēļ. Turpinājumā, balstoties uz šo premisu, tā secināja, ka konkrētā sabiedrības daļa varēja sasaistīt konkrētās preču zīmes reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošā elementa “ella” un agrākās preču zīmes “ELLE” veidojošā vienīgā apzīmējuma līdzības dēļ.
42 Izskatāmajā lietā, kā tas izriet arī no šī sprieduma 2. punkta, reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido melns taisnstūris ar šauru baltu apmali, kurš atgādina vīna pudeles etiķeti. Vārdi “ella” un “valley” ir uzrakstīti taisnstūra iekšienē ar baltiem lielajiem burtiem. Vārds “vineyards” ir uzrakstīts ar melniem lielajiem burtiem zem taisnstūra.
43 Lai arī, kā norādījusi Apelāciju padome, reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē vārds “ella” ir atveidots ar lielākiem burtiem nekā vārds “valley” un tas ir izvietots virs tā, ir jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir tāda, ka šos divus vārdus nevar uztvert atsevišķi. Ir jāsecina, ka vārdi “ella” un “valley” abi ir ietverti melnajā taisnstūrī un tie ir atveidoti vienādā rakstībā un krāsā. Tādējādi šo abu vārdu atrašanās vietas melnas krāsas taisnstūrī, kā arī to vienādās krāsas un burtu rakstības dēļ, neskatoties uz to dažādo izmēru, konkrētā sabiedrības daļa uztvers vārdu savienojumu “ella valley” kā vienotu vienību. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai patērētājs parasti preču zīmi uztver kā vienību, neveicot tās dažādu elementu izvērtējumu (skat. Tiesas 2011. gada 29. jūnija rīkojumu lietā C‑532/10 P adp Gauselmann GmbH/ITSB, Krājumā nav publicēts, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
44 Šie apsvērumi ir vēl vairāk atbilstoši vīna ražošanas nozarē. Patiesībā šādā kontekstā ļoti bieži, iegādājoties preci, patērētājs sastopas ar etiķetēm, kuru uzrakstus veido vārdu savienojums, kurā kādam vārdam seko vārds “valley”, apzīmējot ieleju. Tostarp ir jākonstatē, ka šo apstākli apstiprinājusi pati Apelāciju padome, kad tā apstrīdētā lēmuma 16. un 19. punktā minēja virkni norāžu uz vīna izcelsmi, kā, piemēram, šādi atveidotus [uzrakstus]: “Napa Valley”, “Sonoma Valley” vai “Barrosa Valley”. Šīs daudzās izcelsmes norādes liecina par to, ka šādi uzraksti ir izplatīti vīna ražošanas nozarē.
45 No šiem apsvērumiem izriet, ka, lasot vārdu savienojumu “ella valley” kopumā, attiecīgajam patērētājam būs nosliece to izprast kā norādi uz vietvārdu, kas apzīmē vīna izcelsmi. Šajā ziņā ir arī jāuzskata, ka, lai arī vīna patērētājam ir vidēja uzmanības pakāpe, kā tas ir minēts iepriekš 25. un 28. punktā, pērkot šo preci, vīna izcelsmes vieta tam reti kad ir vienaldzīga. Līdz ar to minētais patērētājs, pērkot vīnu, parasti pievērš noteiktu uzmanību norādei uz tā izcelsmi.
46 Turklāt vēl ir jāatzīst, ka prasītāja Vispārējā tiesā apgalvoja, ka vārdu savienojums “ella valley” angļu valodā norāda uz Elah ieleju Izraēlā, kas ir Bībelē minēta vieta, kur Dāvids esot uzveicis Goliātu un kurā ražo vīnu, ko prasītāja tirgo ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Neatkarīgi no jautājuma, vai šāda apstākļa dēļ reģistrācijai pieteikto preču zīmi varētu veidot tikai aprakstoši apzīmējumi – lai arī tas neattiecas uz izskatāmo lietu –, tomēr ir jākonstatē, ka tas, ka vārdu savienojums “ella valley” norāda uz ieleju, kas patiešām eksistē, liecina par to, ka šis vārdu savienojums ir vietvārds. Šajā ziņā, kā tiesas sēdē atzina arī lietas dalībnieki, gan vārds “ella”, gan vārds “elah” ir tikai vārda, kura oriģinālā transkripcija ir senebreju valodā, aptuvena transkripcija, kas ļauj izskaidrot šo divu vārdu atveidojuma atšķirības.
47 Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka izskatāmajā lietā pretēji Apelāciju padomes nolemtajam konkrētā sabiedrības daļa uztvers vārdu savienojumu “ella valley” kā vienu vienību, neatdalot tajā esošos vārdiskos elementus, un līdz ar to sapratīs to kā atsauci uz vietvārdu, kas norāda uz vīna izcelsmi.
48 Attiecībā uz vārdu “vineyards” netiek apstrīdēts, ka šis vārds, ciktāl tas norāda uz vārdu “vīnogulāji”, vismaz Savienības angliski runājošās sabiedrības daļai norāda uz preces, kura saistīta ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, izcelsmi un tātad tam ir vāja atšķirtspēja. Tādējādi, arī ievērojot tā samazināto izmēru un izkārtojumu reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā, patērētājs to nevarētu uztvert kā elementu, kas norāda uz konkrēto preču komerciālo izcelsmi, kas tomēr obligāti nenozīmē, ka šis vārds ir jāuzskata par nenozīmīgu kopējā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītajā iespaidā.
49 Šajos apstākļos līdz ar to ir jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements ir vārdu savienojums “ella valley” kā viena vienība un nevis – kā to uzskatījusi Apelāciju padome – vienīgi elements “ella”. No tā izriet, ka visaptverošs vērtējums izskatāmajā lietā, lai konstatētu saikni starp konkrētajām preču zīmēm attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību, ir jāveic starp agrākajām preču zīmēm un reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kuras dominējošo elementu veido vārdu savienojums “ella valley”, tomēr ņemot vērā arī citus tās elementus.
50 Šajā kontekstā ir jākonstatē, ka vizuāli attiecīgajiem apzīmējumiem ir vāja līdzības pakāpe. Lai arī ir taisnība, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmie trīs burti ir identiski agrākajai preču zīmei, šis apstāklis nav pietiekams, lai atspēkotu starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāvošās daudzās atšķirības. Tādējādi, kamēr agrākās preču zīmes veido vārds ar četriem burtiem, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu veido no divi vārdi, kuri izvietoti divās rindās ar kopumā desmit burtiem. Turklāt ir arī jānorāda, ka vārdu savienojuma “ella valley” pirmais vārds nav identisks agrākās preču zīmes vārdam “elle” un ka tas atšķiras ar vienu burtu. Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisks elements “vineyards” un grafiskie elementi nodrošina kaut arī vājus, tomēr papildu elementus attiecīgo apzīmējumu vizuālai atšķiršanai.
51 Šajā ziņā, lai arī, kā norādījusi Apelāciju padome un kā uzsvēris ITSB un persona, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmju un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes rakstība ir identiska, tomēr ir jākonstatē, ka šāda rakstība ir izplatīta un tiek izmantota bieži. Līdz ar to attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vārdiskajiem elementiem lietotā rakstība izskatāmajā lietā nevar tikt uzskatīta par tādu, kas atspēko daudzos atšķirīgos elementus starp attiecīgajām preču zīmēm.
52 Arī fonētiski starp attiecīgajām preču zīmēm saskatāmas atšķirības, kas atspēko to līdzīgos elementus. Ir jākonstatē, ka agrāko preču zīmju, kuras veido viens vārds ar četriem burtiem, un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, kuras dominējošo vārdisko elementu veido divi vārdi ar kopā desmit burtiem un viens vārds ar deviņiem burtiem, atšķirīgais [teksta] garums nodrošina atšķirīgu skanējumu un ritmu, ko nevar atspēkot tas, ka agrākās preču zīmes veidojošā vārdiskā elementa pirmie trīs burti ir identiski reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmajam vārdam, kas ir tās dominējošais elements.
53 Konceptuāli attiecīgie apzīmējumi vēl jo vairāk neparāda pietiekamu līdzības pakāpi, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu sasaistīt šīs preču zīmes. Kā izriet no iepriekš 43.–47. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, reģistrācijai pieteiktā preču zīme konkrētās sabiedrības daļas atmiņā var atsaukt vietvārdu, kas norāda uz vīna, kas tirgots ar šo preču zīmi, izcelsmi, tomēr tā tas nekādā gadījumā nav agrāko preču zīmju gadījumā. Tādējādi, pat ja nav izslēgts, ka, ņemot vērā agrāko preču zīmju reputāciju, vārds “elle” daļai Savienības sabiedrības var atsaukt atmiņā žurnālu Elle, tas gan neliek apšaubīt secinājumu, ka attiecīgie apzīmējumi konceptuāli nav līdzīgi.
54 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzību, ir arī jānorāda, ka attiecībā uz valsts tiesu nolēmumiem, kurus iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, pamatojot savu apgalvojumu par līdzību starp vārdiem “elle” un “ella”, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka lai arī ne lietas dalībniekiem, ne Vispārējai tiesai Savienības tiesību interpretācijā nevar liegt ietekmēties no valsts judikatūras (skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑499/09 Evonik Industries/ITSB (“Purpura krāsas taisnstūris ar noapaļotu labo malu”), Krājumā nav publicēts, 42. punkts un tajā minētā judikatūra), tā tomēr nav saistoša Savienības tiesai, jo Kopienas preču zīmju sistēma ir autonoma un tās ieviešana ir neatkarīga no ikvienas valsts sistēmas (Vispārējās tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“electronica”), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts, un 2006. gada 12. jūlija spriedums lietā T‑97/05 Rossi/ITSB – Marcorossi (“MARCOROSSI”), Krājumā nav publicēts, 53. punkts).
55 No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka pretēji Apelāciju padomes secinājumam attiecīgie apzīmējumi izskatāmajā lietā nav pietiekami līdzīgi, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu sasaistīt reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar agrākajām preču zīmēm.
56 Tādējādi visaptverošā novērtējumā, lai noteiktu saiknes esamību starp konfliktējošām preču zīmēm konkrētās sabiedrības daļas apziņā atbilstoši iepriekš 19.–21. punktā minētajai judikatūrai, ir jānonāk pie secinājuma, ka, neskatoties uz pastāvošajām atšķirībām starp attiecīgajiem apzīmējumiem un agrāko preču zīmju reputāciju, izskatāmajā lietā nepastāv risks, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu tās sasaistīt.
57 Līdz ar to ir jāsecina, ka izskatāmajā lietā nav izpildīts viens no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumiem, proti, konfliktējošo preču zīmju līdzība, kuras dēļ konkrētā sabiedrības daļa sasaista minētās preču zīmes.
58 Šajos apstākļos, tā kā Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi ir piemērojami kumulatīvi un viena no tiem neizpilde ir pietiekama, lai minētā tiesību norma nebūtu piemērojama (skat. iepriekš 18. punktu), ir jāapmierina prasība un jāatceļ apstrīdētais lēmums, bet nav jāizvērtē nosacījums par risku, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes lietošana bez tiesiska pamatojuma varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirtspējas un reputācijas.
Par tiesāšanās izdevumiem
59 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
60 Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem. Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 11. novembra lēmumu lietā R 1293/2008‑1;
2) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Ella Valley Vineyards (Adulam) Ltd tiesāšanās izdevumus;
3) Hachette Filipacchi Presse (HFP) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Azizi | Cremona | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 9. martā.
[Paraksti]