Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 24. jūnijā Enrico Falqui iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 5. maija spriedumu lietā T-695/19 Enrico Falqui/Eiropas Parlaments

(Lieta C-391/21 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Enrico Falqui (pārstāvji: F. Sorrentino un A. Sandulli, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 5. maija spriedumu Nr. 1000680 un līdz ar to 2019. gada 8. jūlija paziņojumu (un vajadzības gadījumā lēmuma projektu un juridiskā dienesta atzinumu, ar ko ir pamatots lēmums), kā arī atmaksāt summas, kuras nepamatoti ir ieturētas no pensijas, un piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzējs izvirza piecus pamatus:

Pirmais pamats: Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma “Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi” pārkāpums.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārkāpusi iepriekš minētā lēmuma 75. pantu. Minētajā pantā neesot noteikts, kā to apgalvo Vispārējā tiesa, ka attiecībā uz pensijām, kas jau ir izmaksātas vai uzkrātas dienā, kad stājās spēkā Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (turpmāk tekstā – “DIP noteikumi”), būtu jāturpina piemērot pro futuro tā sauktais noteikums par identisku pensiju, kāds ir paredzēts DIP [noteikumu] III pielikumā, un ka tādējādi iespējamiem valsts pensiju grozījumiem in peius būtu jāatspoguļojas Parlamenta piešķirtajās pensijās, bet gan, tieši pretēji, ka pensijas, kas jau ir piešķirtas, pamatojoties uz šo noteikumu, ir neaizskaramas pēc būtības un apmēra ziņā.

Otrais pamats: tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un samērīguma principa pārkāpums.

Vispārējā tiesa kļūdaini esot atzinusi, ka nav pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības un samērīguma princips. Runājot par tiesisko paļāvību, tā esot pārkāpta, Parlamentam un Vispārējai tiesai interpretējot noteikumu par identisku pensiju, kas jau ir apstrīdēts pirmajā pamatā, savukārt, runājot par samērīguma principu, Vispārējā tiesa kļūdaini esot piešķīrusi nozīmi mērķim, kādu bija izvirzījusi Itālijas parlamenta Deputātu palāta, pieņemot Lēmumu Nr. 14/18 (no tās budžeta sedzamo pensijas izdevumu samazināšana), atzīstot to par likumīgu, nekonstatēdama, ka šajā gadījumā šādam mērķim nav nozīmes, jo šim mērķim nav nekādas saistības ar apelācijas sūdzības iesniedzējam radīto slogu.

Trešais pamats: principa, saskaņā ar kuru Savienības iestādes, izmantojot automātisku atsauci, nevar īstenot spēkā neesošu valsts tiesību aktu, pārkāpums.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka valsts tiesiskais regulējums ir piemērojams automātiski, neatkarīgi no tā prettiesiskuma atbilstoši valsts tiesībām, un Savienības iestādes nevarot pārbaudīt šādu jautājumu. Turpretim, kad ES iestāde, izdarot atsauci, piemēro valsts tiesību aktu, ir piemērojams vispārējs princips par attiecībām starp tiesību sistēmām, saskaņā ar kuru tiesību sistēma, kurā ir izdarīta atsauce, var ietvert atsauci tikai uz tiesību normām, kas ir likumīgas tiesību sistēmā, uz kuru ir izdarīta atsauce, ņemot vērā juridisko nozīmi, kas tām ir izcelsmes tiesību sistēmā: ja tās nav spēkā, tad tās nevar tikt piemērotas. Pretējā gadījumā apelācijas sūdzības iesniedzēja situācija būtu neaizsargāta.

Ceturtais pamats: kļūda, kas ir pieļauta, neņemot vērā valsts tiesību normu, kura izriet no Itālijas Deputātu palātas Jurisdikcijas padomes sprieduma Nr. 2/20, kas stājās spēkā vēlāk.

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka pēc Deputātu palātas Jurisdikcijas padomes sprieduma Nr. 2/20, šobrīd valsts sistēmu – ko Eiropas Parlaments vēlas piemērot – veido divi posmi: pirmajā pensija tiek pārrēķināta atbilstoši Lēmumā 14/18 noteiktajiem vispārējiem kritērijiem; otrajā Palātas biroji pēc puses lūguma un, pamatojoties uz ieinteresētās personas finansiālo un veselības stāvokli, piemēro pensijas procentuālu palielinājumu. Nešķiet, ka šāda sistēma būtu izmantojama Eiropas līmenī.

Piektais pamats, kas attiecas uz pieteikumiem, kuri ir atzīti par nepieņemamiem vai nepieļaujamiem pirmajā instancē, kā arī uz tiesāšanās izdevumiem.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzstāj uz lēmuma projekta un Juridiskā dienesta atzinuma, pamatojoties uz kuriem Parlaments ir rīkojies, atcelšanu, ciktāl tas ir nepieciešams, kā arī lūdz samaksāt summas, kas tiesvedības norises laikā nepamatoti ir ieturētas no viņa pensijas, un piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā un otrajā instancē.

____________