Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 26. oktobrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Europees aanhoudingsbevel uitgevaardigd tegen YM/Openbaar Minist

(Lieta C-641/23, Dubers 1 )

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Eiropas apcietināšanas orderis, kas izdots pret YM

Piedaloties: Openbaar Ministerie

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Pamatlēmuma 2002/584/TI 1 17. panta 4. un 7. punktu, skatot tos kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu, netiek pieļauts, ka dalībvalsts pirmo minēto tiesību normu īsteno tādā veidā, ka izpildes tiesu iestāde, kuras lēmumi nav pārsūdzami parastajā kārtībā, 90 dienu termiņu lēmuma pieņemšanai nedrīkst pagarināt tikai tādēļ, ka tā plāno Eiropas Savienības Tiesai iesniegt prejudiciālus jautājumus pēc šī termiņa beigām, līdz ar to šai iestādei attiecīgi ir jālemj par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, neuzdodot šos prejudiciālos jautājumus?

Vai ar Pamatlēmuma 2002/584/TI 5. panta 3. punktu, skatot to kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. pantu un, ciktāl nepieciešams, kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pantu un 21. panta 2. punktu, netiek pieļauts, ka dalībvalsts pirmo minēto tiesību normu īsteno tādā veidā, ka izpildes dalībvalstī dzīvojošu personu nodošanu kriminālvajāšanai var pakārtot nosacījumam par atpakaļnogādes garantiju tikai tad, ja nodarījums, sakarā ar kuru tiek pieprasīta nodošana kriminālvajāšanas veikšanai, ietilpst šīs dalībvalsts jurisdikcijā, kā rezultātā šis nosacījums nav izpildīts, ja šis nodarījums nav sodāms saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, lai gan šī dalībvalsts tādu pašu nosacījumu attiecībā uz saviem pilsoņiem neparedz?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša: vai ar Pamatlēmuma 2008/909/TI 1 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu, skatot to kopsakarā ar šī pamatlēmuma 25. pantu, kā arī skatot to kopsakarā ar Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 1. punktu un 5. panta 3. punktu, netiek pieļauts, ka dalībvalsts, kas ir piemērojusi Pamatlēmuma 2008/909/TI 7. panta 4. punktu, pirmo minēto tiesību normu īsteno tā, ka,

pēc tam, kad izpildes tiesu iestāde, pastāvot atpakaļnogādes garantijai, ir piekritusi veikt nodošanu izsniegšanas dalībvalstij kriminālvajāšanas veikšanai par nodarījumu Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 4. punkta izpratnē, kas saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem nav sodāms, bet attiecībā uz kuru izpildes tiesu iestāde ir skaidri atturējusies atteikt nodošanu minētā pamatojuma dēļ,

citām izpildes dalībvalsts (kā izpildes valsts) iestādēm ir jāatsakās vai tās drīkst atteikties atzīt un izpildīt brīvības atņemšanas sodu, kas par šo nodarījumu piespriests izsniegšanas dalībvalstī, pamatojoties uz to, ka tas nav sodāms saskaņā ar izpildes dalībvalsts (kā izpildes valsts) tiesību aktiem, un tādēļ tām ir jāatsaka vai tās drīkst atteikt arī atpakaļnogādes garantijas izmantošanu?

____________

1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.

1 Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1.lpp.).

1 Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV 2008, L 327, 27. lpp.).