TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2023. gada 6. novembrī (*)
[Teksts labots ar 2023. gada 4. decembra rīkojumu]
Apelācija – Iestāšanās lietā – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otrā daļa – Eiropas Parlamenta deputātu iesniegts pieteikums – Noraidījums
Lietā C‑249/23 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2023. gada 18. aprīlī iesniegusi
ClientEarth AISBL, reģistrēta Briselē (Beļģija), ko sākotnēji pārstāvēja O. W. Brouwer un T. C. van Helfteren un pēc tam O. W. Brouwer, T. C. van Helfteren un C. Lawton, advokāti,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
otrs lietas dalībnieks:
Eiropas Komisija, ko pārstāv C. Ehrbar, G. Gattinara un A. Spina, pārstāvji,
atbildētāja pirmajā instancē,
TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS,
ņemot vērā tiesneša referenta Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] priekšlikumu,
uzklausījis ģenerāladvokātu M. Špunaru [M. Szpunar],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Ar apelācijas sūdzību ClientEarth AISBL lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 1. februāra spriedumu ClientEarth/Komisija (T‑354/21, ES:T:2023:34), ar ko Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Komisijas lēmumu C(2021) 4348 final (2021. gada 7. aprīlis), ar kuru atteikta piekļuve noteiktiem dokumentiem, kas pieprasīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).
2 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 11. augustā, Eiropas Parlamenta deputātes Grace O’Sullivan un Caroline Roose lūdza atļauju iestāties lietā ClientEarth prasījumu atbalstam (turpmāk tekstā – pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējas).
3 Pēc tam, kad Tiesas sekretārs saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Reglamenta 131. panta 1. punktu lietas dalībniekiem bija paziņojis par pieteikumu par iestāšanos lietā, ClientEarth un Eiropas Komisija savus rakstveida apsvērumus par šo pieteikumu iesniedza noteiktajā termiņā saskaņā ar minētā reglamenta 190. panta 1. punktu, ko piemēro apelācijas tiesvedībai. Vienīgi Komisija lūdza noraidīt viņu pieteikumu.
Par pieteikumu par iestāšanos lietā
Juridiskais pamatojums
4 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otro daļu jebkura fiziska persona, kas konstatē, ka Tiesā iesniegtas lietas iznākums skar tās intereses – ja vien tā nav lieta starp dalībvalstīm, starp Eiropas Savienības iestādēm vai starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienības iestādēm, no otras puses –, var iestāties šajā lietā.
5 Saskaņā ar iedibināto judikatūru jēdziens “interese lietas iznākumā” šīs tiesību normas izpratnē ir jādefinē saskaņā ar pašu lietas priekšmetu un ir jāsaprot kā tieša un pastāvoša interese par pašiem prasījumiem, nevis kā interese attiecībā uz izvirzītajiem pamatiem vai argumentiem. Faktiski jēdziens “interese lietas iznākumā” attiecas uz gala lēmumu, kā tas izriet no pasludināmā sprieduma rezolutīvās daļas (skat. tostarp Tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 27. februāra rīkojumu, Mory un citi/Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:135, 7. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
6 Turklāt interesei iestāties lietā ir jābūt pietiekami precīzi definētai. Interese tiek uzskatīta par pietiekamu, ja lietas iznākums var mainīt pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja tiesisko stāvokli (skat. tostarp Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 31. maija rīkojumu, Naturgy Energy Group/Komisija, C‑698/21 P, EU:C:2022:417, 7. punkts).
7 Visbeidzot Parlamenta deputātiem nevar būt pietiekami skaidri noteiktas intereses, ja norādītās intereses ir balstītas vienīgi uz viņu kā šīs iestādes deputātu statusu (šajā ziņā skat. 1986. gada 3.jūlija rīkojumu Francija/Parlaments, 358/85, EU:C:1986:286, 10, punkts).
Argumenti
8 Pieteikuma atbalstam pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējas uzsver, ka viņas kā Parlamenta deputātes un Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekles, līdzīgi kā tas ir apvienību gadījumā, pārstāv ievērojamu skaitu iedzīvotāju, kas darbojas zvejniecības nozarē vai ir no tās atkarīgi.
9 Viņas arī atsaucas uz saviem īpašajiem pienākumiem un darbu Parlamentā vides aizsardzības un zivsaimniecības jomā un īpaši uz to, ka ir piedalījušās Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, sagatavošanā (OV 2009, L 343, 1. lpp.).
10 Viņas apgalvo, ka savā darbā balstās uz vides aizsardzības organizāciju sniegto informāciju un līdz ar to uz Vispārējās tiesas 2023. gada 1. februāra spriedumu ClientEarth/Komisija (T‑354/21, EU:T:2023:34), par ko ir iesniegta apelācijas sūdzība, saistībā ar kuru iesniegts pieteikums par iestāšanos lietā, tajā ir šauri interpretēti nosacījumi par vides aizsardzības organizāciju piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, kam būs tieša ietekme uz viņu darbību. Turklāt Komisijas dokumenti, kuriem ClientEarth lūdz piekļuvi, satur detalizētu informāciju par Regulas Nr. 1224/2009 piemērošanu un īstenošanu divās dalībvalstīs, un tā tām būtu noderīga šīs regulas turpmākajā pārskatīšanā.
11 Viņas piebilst, ka zivsaimniecības nozares pārstāvji labāk nekā citas ieinteresētās personas bija informēti par jautājumiem, kas radās minētās regulas pārskatīšanas laikā.
12 [Labots ar 2023. gada 4. decembra rīkojumu] Visbeidzot viņas apgalvo, ka, tā kā viņu intereses nepārklājas ar Parlamenta interesēm un šī iestāde nav šī strīda puse, viņu situācija ir jānošķir no tās, kas apstrīdēta 1986. gada 3. jūlija rīkojumā Francija/Parlaments (358/85, EU:C:1986:286), ar kuru noraidīts Parlamenta deputātu lūgums iestāties lietā.
Izvērtējums
13 Vispirms jāatgādina, ka apelācijas tiesvedības iznākums saistībā ar Komisijas atteikuma apmierināt ClientEarth pieteikumu par piekļuvi dokumentiem tiesiskumu nešķiet tāds, kas varētu grozīt pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēju tiesisko stāvokli.
14 Konkrēti, kā apgalvo Komisija, pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēju interese saņemt informāciju no apelācijas sūdzības iesniedzējas, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā lietā varētu iegūt, piekļūstot strīdīgajiem dokumentiem, šķiet tikai netieša interese, un turklāt to nevar uzskatīt par pastāvošu interesi, jo šīs iesniedzējas būtībā apgalvo, ka šī informācija būtu noderīga tikai tad, ja Regula Nr. 1224/2009 nākotnē tiktu grozīta.
15 Turpinājumā un galvenokārt, ievērojot, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējas atsaucas uz savu politisko pārstāvju statusu, uz saviem īpašajiem pienākumiem Parlamentā vides aizsardzības jomā, un uz savu darbu zivsaimniecības jomā, šķiet, ka viņu iespējamā interese par lietas iznākumu pilnībā pārklājas ar paša Parlamenta interesēm. Atšķirība starp šīs lietas apstākļiem un apstākļiem lietā, kurā tika pieņemts 1986. gada 3. jūlija rīkojums Francija/Parlaments (358/85, EK:C:1986:286), uz ko norādīja pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēji, nevar atspēkot šo konstatējumu.
16 Parlaments nav lūdzis atļauju iestāties lietā, lai gan tam ir tiesības to darīt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta pirmo daļu, kas paredz, ka dalībvalstis un Eiropas Savienības institūcijas var iestāties lietās, kuras izskata Tiesa.
17 No tā izriet, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēji nav pierādījuši, ka viņiem ir interese par lietas iznākumu Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otrās daļas izpratnē.
18 Tādējādi viņu pieteikums par iestāšanos lietā jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
19 Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz minētā Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā šajā gadījumā O’Sullivan un Roose pieteikums par iestāšanos lietā ir noraidīts un Komisija ir prasījusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tām jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo pieteikumu. ClientEarth savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu:
Grace O’Sullivan un Caroline Roose pieteikumu par iestāšanos lietā noraidīt.Grace O’Sullivan un Caroline Roose sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.ClientEarth AISBL savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.[Paraksti]