Lieta T‑301/10

Sophie in ’t Veld

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti saistībā ar starptautiska nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACAC‑ACTA) projektu – Ar sarunām saistītie dokumenti – Piekļuves atteikums – Izņēmums sabiedrības interešu aizsardzībai starptautisko attiecību jomā – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 19. marta spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Iestādes atcelts dokuments, kas veido prasības priekšmetu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Iebildumiem, kas izteikti, lai atbalstītu pamatu, piemērojamās analoģiskās prasības – Prasības pieteikumā nenorādīti iebildumi – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

3.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sabiedrības interešu aizsardzība – Samērīguma princips – Pārbaude tiesā – Piemērojamība – Ierobežojumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. pants)

4.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Obligāti izņēmumi – Iepriekšēja esošo interešu izsvēršana – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

5.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sabiedrības interešu aizsardzība – Starptautiskās attiecības – Piemērojamība – Dokumenti saistībā ar sarunām par starptautisku tirdzniecības nolīgumu – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums)

6.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sabiedrības interešu aizsardzība – Starptautiskās attiecības – Piemērojamība – Dokumenti saistībā ar Savienības pieņemtajām nostājām sarunās par starptautisku nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums)

7.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība

(LESD 296. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 70. un 71. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 97.–100. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 107.–110. un 200. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 110., 131. un 176. punktu)

5.      Savienības iestāde var likumīgi pamatot savu piekļuves atteikumu ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu, lai saglabātu sarunu saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem nostāju konfidencialitāti.

Proti, minētās sarunas, lai nodrošinātu to iedarbīgumu, var attaisnot noteiktu konfidencialitātes pakāpi, kas ļautu garantēt sarunu vadītāju savstarpēju uzticēšanos un brīvu un efektīvu debašu attīstību.

Sarunu ierosināšana un norise, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu, principā ietilpst izpildvaras jomā, un sabiedrības dalība procedūrā saistībā ar starptautiska nolīguma sarunām un noslēgšanu noteikti ir ierobežota, ņemot vērā leģitīmās intereses neatklāt sarunu stratēģiskos elementus.

(sal. ar 118.–120. punktu)

6.      Savienības vai citu sarunu dalībnieku nostāju sarunās par starptautiska nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu izpaušana varētu kaitēt ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu aizsargāto sabiedrības interešu aizsardzībai starptautisko attiecību jomā.

Proti, pirmkārt, nav izslēgts, ka šī izpaušana varētu ļaut netieši uzzināt pārējo sarunu dalībnieku nostājas. Tā tas var būt it īpaši tad, kad Savienības nostāja tiek pausta, atsaucoties uz cita sarunu dalībnieka nostāju, vai kad Savienības nostājas vai tās attīstības sarunu laikā vērtējums ļauj no tā vairāk vai mazāk precīzi izsecināt viena vai vairāku citu sarunu dalībnieku nostāju.

Otrkārt, starptautisko sarunu kontekstā Savienības pieņemtās nostājas hipotētiski var mainīties atkarībā no šo sarunu virzības, dažādo iesaistīto pušu piekāpšanās un panāktajiem kompromisiem. Sarunu nostāju formulēšana var ietvert vairākus sarunu vadītāju, tostarp pašas Savienības, taktiskos apsvērumus. Šajā kontekstā nevar izslēgt, ka, Savienībai pašai izpaužot savas sarunu nostājas, pat ja citu pušu sarunu nostājas paliek slepenas, praktiski varētu tikt negatīvi ietekmēta Savienības sarunu vešanas kapacitāte.

Turklāt starptautisko sarunu kontekstā viena sarunu dalībnieka vienpusēja vienas vai vairāku citu sarunu dalībnieku nostājas izpaušana, pat pirmajā acumirklī šķietami anonīmi, var būtiski mazināt gan sarunu dalībnieka, kura nostāja ir izpausta, gan tostarp citu sarunu dalībnieku, kas ir informēti par šo izpaušanu, savstarpējo uzticēšanos, kas nepieciešama šo sarunu iedarbīgumam. Šajā ziņā apstāklis, ka kāds dokuments ir priekšlikums attiecībā uz tehnisko sadarbību, nekādi negroza faktu, ka tas ir sarunu dokuments. Savstarpējās uzticēšanās gaisotnes izveidošana un uzturēšana starptautisko sarunu kontekstā ir ļoti sarežģīts uzdevums.

Turklāt šāda izpaušana var ietekmēt gan Komisijas kā sarunu partnera uzticamību attiecībā uz citiem sarunu dalībniekiem, gan visu sarunu dalībnieku – un tātad Savienības – attiecības un iespējamo trešo valstu, kuras vēlas pievienoties sarunām, attiecības.

(sal. ar 123.–126., 128., 139., 145., 170., 172. un 175. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 214. punktu)