Language of document : ECLI:EU:C:2015:764

TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2015. gada 19. novembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2001/29/EK – 3. panta 1. punkts – Izziņošana sabiedrībai – Jēdzieni “izziņošana” un “sabiedrība” – Televīzijas raidījumu izplatīšana – Process, kas tiek dēvēts par “tiešo ievadi”

Lieta C‑325/14

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko hof van beroep te Brussel (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2014. gada 17. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2014. gada 7. jūlijā, tiesvedībā

SBS Belgium NV

pret

Belgische Vereniging van Auteurs, Componisten en Uitgevers (SABAM).

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], kas pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus (referents), M. Safjans [M. Safjan] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],

ģenerāladvokāts N. Vāls [N. Wahl],

sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 10. jūnija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        SBS Belgium NV vārdā – P. Maeyaert un A. De Bleeckere, advocaten,

–        Belgische Vereniging van Auteurs Componisten en Uitgevers (SABAM) vārdā – E. Marissens, advokāts,

–        Francijas valdības vārdā – D. Segoin un F.‑X. Bréchot, pārstāvji,

–        Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – J. Samnadda un F. Wilman, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 3. panta 1. punktu.

2        Šis lūgums tika iesniegts strīdā starp SBS Belgium NV (turpmāk tekstā – “SBS”) un Belgische Vereniging van Auteurs, Componisten en Uitgevers (SABAM) (Beļģijas autoru, komponistu un izdevēju savienība) par pienākumu samaksāt taisnīgu atlīdzību par raidījumu izplatīšanu, izmantojot tiešās ievades tehnisko paņēmienu.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Direktīvas 2001/29 preambulas 23. un 27. apsvērumā ir paredzēts:

“(23) Šai direktīvai būtu jāturpina saskaņot autora tiesības uz izziņošanu. Šīs tiesības būtu jāsaprot plašā nozīmē – kā tādas, kas attiecas uz visa veida izziņošanu sabiedrībai, kuras nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana. Šīm tiesībām būtu jāattiecas uz darba visa veida raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībai, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu ēterā. Šīm tiesībām nebūtu jāattiecas uz citām darbībām.

[..]

(27)      Tikai materiālo iespēju nodrošināšana, dodot iespēju veikt izziņošanu vai to veicot, pati neveido izziņošanu šīs direktīvas nozīmē.”

4        Šīs direktīvas 3. pantā “Tiesības uz darbu izziņošanu un tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu”) ir noteikts:

“1.      Dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

[..]

3.      Direktīvas 1. un 2. punktā minētās tiesības neizbeidzas līdz ar šajā pantā minēto izziņošanu vai publiskošanu.”

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

5        SABAM, autortiesību aģentūra, pārstāv autorus jautājumos par viņu ar autortiesībām aizsargāto darbu izmantošanas atļauju izsniegšanu trešajām personām un par atlīdzības saņemšanu par šo darbu izmantošanu.

6        SBS ir televīzijas apraides holandiešu valodā komercsabiedrība, kas veido un izmanto televīzijas raidījumus. Veicot apraides darbības, SBS izmanto vairākus privātus komerckanālus Beļģijā. Tās programmās ir gan savi, gan iekšzemes un ārvalstu producentu sabiedrību un raidījumu piegādātāju raidījumi.

7        SBS savus raidījumus pārraida, izmantojot vienīgi tehniku, kas tiek dēvēta par “tiešo ievadi”. Tas ir process, kas sastāv no diviem posmiem, kuros SBS nosūta savus raidījumus saturošos signālus saviem izplatītājiem, kā, piemēram, Belgacom, Telenet un TV Vlaanderen, izmantojot privātu divpunktu savienojuma līniju. Šajā posmā šos signālus nevar uztver plaša sabiedrība. Pēc tam izplatītāji šos signālus – pēc kodēšanas vai bez tās – pārraida saviem abonentiem, lai tie raidījumus – vajadzības gadījumā, izmantojot dekoderi, ko abonentu rīcībā nodevis izplatītājs, – varētu skatīties sava televizora ekrānā. Atkarībā no attiecīgā izplatītāja signāli tiek pārraidīti ar satelīta palīdzību (TV Vlaanderen), pa kabeli (Telenet) vai pa xDSL (Belgacom).

8        SABAM uzskata, ka SBS kā televīzijas apraides organizācija veic izziņošanu sabiedrībai Direktīvas 2001/29 3. panta izpratnē, pārraidot ar tiešās ievades paņēmiena palīdzību. Tādējādi tiek prasīta autortiesību īpašnieku atļauja. Tā prasa kā kompensāciju samaksāt noteiktu naudas summu.

9        SBS apstrīd šo pieteikumu. Tā apgalvo, ka tikai izplatītāji un citas tāda paša veida organizācijas veic izziņošanu attiecīgajai sabiedrībai, ievērojot autortiesības. Tātad tā apgalvo, ka tai nav jāmaksā nekāda atlīdzība.

10      Rechtbank van koophandel te Brussel (Briseles komerctiesa) apmierināja SABAM prasību un piesprieda SBS, pamatojoties uz autortiesībām, samaksāt gandrīz vienu miljonu euro par 2009. gadu.

11      SBS iesniedza iesniedzējtiesā apelācijas sūdzību par minētās tiesas taisīto spriedumu.

12      Šādos apstākļos hof van beroep te Brussel (Briseles apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai raidorganizācija, kura savus raidījumus pārraida, izmantojot vienīgi tiešās ievades paņēmienu, – t.i., divpakāpju procesu, kurā tās raidījumus saturoši signāli kodētā formā, izmantojot satelītu, optisku kabeli vai citu komunikācijas līdzekli, tiek pārraidīti izplatītājiem (satelītu pakešu piedāvātājiem, televīzijas izplatīšanas pa kabeli vai xDSL līnijām sabiedrībām), un šīs pārraidīšanas laikā vai sakarā ar to sabiedrības locekļi nevar uztvert šos signālus, un kurā izplatītāji pēc tam šos signālus pārraida saviem abonentiem, lai šie abonenti minētos raidījumus varētu skatīties, – veic izziņošanu sabiedrībai Direktīvas 2001/29 3. panta izpratnē?”

 Par prejudiciālo jautājumu

13      Uzdodot jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka raidorganizācija veic izziņošanu sabiedrībai šīs tiesību normas izpratnē, kad tā raidījumus saturošus signālus pārraida signālu izplatītājiem un šīs pārraidīšanas laikā vai sakarā ar to sabiedrības locekļi nevar uztvert šos signālus, un izplatītāji pēc tam šos signālus pārraida saviem abonentiem, lai tie šos raidījumus varētu skatīties.

14      Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvas 2001/29 galvenais mērķis ir ieviest augstu autoru aizsardzības līmeni, kas tiem ļautu saņemt atbilstīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu, tostarp izziņošanas sabiedrībai gadījumā. Līdz ar to “izziņošanas sabiedrībai” jēdziens, kas minēts šīs direktīvas 3. panta 1. punktā, ir jāsaprot plašā nozīmē, kā tas ir skaidri noteikts šīs direktīvas preambulas 23. apsvērumā (spriedums ITV Broadcasting u.c., C‑607/11, EU:C:2013:147, 20. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

15      Tiesa jau ir nospriedusi, ka “izziņošanas sabiedrībai” jēdziens Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē apvieno divus kumulatīvus elementus, proti, darba “izziņošanas” darbību un tā izziņošanu “sabiedrībai” (skat. spriedumu Svensson u.c., C‑466/12, EU:C:2014:76, 16. punkts).

16      Pirmkārt, “izziņošana” attiecas uz jebkādu aizsargāto darbu pārraidīšanu neatkarīgi no izmantotā paņēmiena vai tehniskā procesa (spriedums Football Association Premier League u.c., C‑403/08 un C‑429/08, EU:C:2011:631, 193. punkts).

17      Turklāt katra darba raidīšana vai retranslācija, kurā tiek izmantots īpašs tehnikas veids, principā individuāli ir jāatļauj attiecīgā darba autoram (spriedums ITV Broadcasting u.c., C‑607/11, EU:C:2013:147, 24. punkts).

18      Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka televīzijas apraides sabiedrība, par kuru ir runa pamatlietā, pārraida raidījumus saturošus signālus vairākiem signālu izplatītājiem, izmantojot satelītu, kabeli vai xDSL līniju, tātad – izmantojot dažādus paņēmienus vai tehniskus procesus.

19      No minētā izriet, ka šādas pārraidīšanas, kas ir vai nav līdzīgas, ir jāuzskata par “izziņošanu” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

20      Otrkārt, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 15. punktā, lai varētu konstatēt atbilstību jēdzienam “izziņošana sabiedrībai” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē, aizsargātajiem darbiem ir jābūt arī faktiski izziņotiem “sabiedrībai”,

21      Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka jēdziens “sabiedrība” nozīmē nenoteiktu adresātu, potenciālo televīzijas skatītāju, skaitu un turklāt paredz diezgan lielu personu skaitu (skat. šajā ziņā spriedumus SGAE, C‑306/05, EU:C:2006:764, 37. un 38. punkts, kā arī ITV Broadcasting u.c., C‑607/11, EU:C:2013:147, 32. punkts).

22      Tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, kā skaidri izriet no prejudiciālā jautājuma, aplūkojamā televīzijas apraides sabiedrība pārraida raidījumus saturošus signālus konkrētiem un noteiktiem izplatītājiem, bet potenciālajiem televīzijas skatītājiem nav iespējas tiem piekļūt.

23      Tātad televīzijas apraides sabiedrību pārraidītie darbi, kādi ir pamatlietā, tiek izziņoti nevis “sabiedrībai” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē, bet atsevišķiem un noteiktiem komersantiem.

24      Ņemot vērā abu izziņošanu sabiedrībai veidojošo elementu kumulatīvo raksturu, kas ir atgādināts šī sprieduma 15. punktā, tā kā nosacījums, ka aizsargātiem darbiem ir jābūt izziņotiem sabiedrībai, nav izpildīts, pārraides, ko veic tāda televīzijas apraides sabiedrība, kāda ir pamatlietā, būtībā nav uzskatāmas par izziņošanu sabiedrībai Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

25      Šādos apstākļos tomēr uzreiz nevar tikt izslēgts, ka noteiktos apstākļos tādi izplatītāju abonenti, kādi ir pamatlietā, varētu tikt uzskatīti par “sabiedrību”, uz kuru attiecas sākotnējā pārraidīšana, ko veic televīzijas apraides sabiedrība.

26      Šajā ziņā vispirms ir skaidrs, ka tādi izplatītāji, kādi ir šajā lietā, katrā ziņā nav šādas sabiedrības daļa, – atšķirībā no tādām juridiskajām personām, kādas ir viesnīcas, kas ir aplūkotas lietās, kurās ir taisīti spriedumi SGAE (C‑306/05, EU:C:2006:764) un Phonographic Performance (Ireland) (C‑162/10, EU:C:2012:141).

27      No minētā izriet, ka abonenti, kas ir aplūkojamo izplatītāju pārraižu adresāti, a priori nevar tikt uzskatīti par “jaunu” sabiedrību, uz ko neattiecas sākotnējā izziņošana, ko veikusi televīzijas apraides sabiedrība (skat. a contrario spriedumu SGAE, C‑306/05, EU:C:2006:764, 40. punkts).

28      Līdz ar to pamatlietā ir tikai viena vienīga “sabiedrība”, t.i., tā, ko veido katra attiecīgā izplatītāja abonentu kopums.

29      Šajā ziņā no iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma teksta izriet, ka tikai pēc šo izplatītāju iesaistīšanās to abonenti var skatīties televīzijas raidījumus.

30      Tiesa jau ir nospriedusi, ka komersanta pārraidīta darba izplatīšana, par kādu ir runa pamatlietā, tā abonentiem ir autonoma pakalpojuma sniegšana, kas tiek veikta ar mērķi gūt peļņu, proti, abonēšanas maksu minētās personas maksā nevis raidorganizācijām, bet gan šim komersantam nevis par kādu tehnisku pakalpojumu, bet gan par piekļuvi attiecīgajai izziņošanai un tātad – aizsargātiem darbiem (skat. pēc analoģijas spriedumu Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 80. punkts).

31      Tādējādi komersanta veikta pārraidīšana pie šī sprieduma iepriekšējā punktā minētajiem nosacījumiem nav vienkāršs tehnisks līdzeklis, lai nodrošinātu vai uzlabotu sākotnējās apraides uztveršanu tās apraides zonā (skat. pēc analoģijas spriedumu Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 79. punkts).

32      Šādos apstākļos nevar tikt izslēgts, ka izplatītājs var būt situācijā, kas nav autonoma attiecībā pret televīzijas apraides sabiedrību, un ka tā izplatīšanas pakalpojumiem ir tīri tehnisks raksturs, jo tā iesaistīšanās ir vienkāršs tehnisks līdzeklis Tiesas judikatūras izpratnē (skat. it īpaši spriedumus Football Association Premier League u.c., C‑403/08 un C‑429/08, EU:C:2011:631, 194. punkts, un Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 74. un 79. punkts).

33      Ja tas tā ir, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, aplūkoto izplatītāju abonenti varētu tikt uzskatīti par sabiedrību, uz kuru attiecas televīzijas apraides sabiedrības izziņošana, un līdz ar to varētu tikt uzskatīts, ka pēdējā minētā veic “izziņošanu sabiedrībai”.

34      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka raidorganizācija neveic izziņošanu sabiedrībai šīs tiesību normas izpratnē, kad tā raidījumus saturošus signālus pārraida tikai signālu izplatītājiem un šīs pārraidīšanas laikā vai sakarā ar to šie signāli nav pieejami sabiedrības locekļiem, un izplatītāji pēc tam šos signālus pārraida saviem attiecīgajiem abonentiem, lai tie šos raidījumus varētu skatīties, izņemot, ja aplūkoto izplatītāju iesaistīšanās ir tikai tehnisks paņēmiens, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

 Par tiesāšanās izdevumiem

35      Attiecībā uz pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka raidorganizācija neveic izziņošanu sabiedrībai šīs tiesību normas izpratnē, kad tā raidījumus saturošus signālus pārraida tikai signālu izplatītājiem un šīs pārraidīšanas laikā vai sakarā ar to šie signāli nav pieejami sabiedrības locekļiem, un izplatītāji pēc tam šos signālus pārraida saviem attiecīgajiem abonentiem, lai tie šos raidījumus varētu skatīties, izņemot, ja aplūkoto izplatītāju iesaistīšanās ir tikai tehnisks paņēmiens, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – holandiešu.