Language of document : ECLI:EU:T:1996:190

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta paplašinātā sastāvā)

1996. gada 12. decembrī (1)

Selektīvās izplatīšanas sistēma – Ekskluzīvi kosmētikas līdzekļi

Lieta T‑19/92

Groupement d'achat Édouard Leclerc, sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Francijas tiesībām, Parīzē, ko pārstāv Mario Amadio [Mario Amadio] un Žilbērs Parleāni [Gilbert Parléani], advokāti no Parīzes Advokātu kolēģijas, un kas norādījusi adresi Luksemburgā, l'étude      de Me      Philippe Hoss, 15, Côte d'Eich,

prasītājs,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja Bernds Langeheins [Bernd      Langeheine], pēc tam – Berends Jāns Dreibers [Berend Jan Drijber], Komisijas Juridiskā dienesta locekļi, kuriem palīdz Ervē Lemāns [Hervé Lehman], advokāts no Parīzes Advokātu kolēģijas, un kas norādījusi adresi Luksemburgā, Komisijas Juridiskā dienesta locekļa birojā: Carlos Gómez de la Cruz, membre du service juridique, Centre Wagner, Kirchberg,

atbildētāja,

ko atbalsta

Yves Saint Laurent Parfums SA, sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Francijas tiesībām, Neijī pie Sēnas [Neuilly-sur-Seine] (Francija), ko pārstāv Dominiks Vuajemo [Dominique Voillemont] un Arno Mišels [Arnaud Michel], advokāti no Parīzes Advokātu kolēģijas, un kas norādījusi adresi Luksemburgā, l'étude de Me Jacques Loesch, 11, rue Goethe,

Fédération des industries de la parfumerie [Parfimērijas ražotāju federācija], arodbiedrība, kas darbojas saskaņā ar Francijas tiesībām, Parīzē, un ko pārstāv Robērs Kolēns [Robert Collin], advokāts no Parīzes Advokātu kolēģijas, un kas norādījusi adresi Luksemburgā, l'étude de Me Ernest Arendt, 8‑10, rue Mathias Hardt,

Comité de liaison des syndicats européens de l'industrie de la parfumerie et des cosmétiques [Komiteja sakariem ar Eiropas parfimērijas un kosmētikas ražotāju arodbiedrībām], starptautiska bezpeļņas asociācija, kas darbojas saskaņā ar Beļģijas tiesībām, Briselē, un ko pārstāv Stīvens Kons [Stephen Kon], solicitor, un Melānija Tilla‑Tajarā [Mélanie Thill-Tayara], advokāte no Parīzes Advokātu kolēģijas, un kas norādījusi adresi Luksemburgā, l'étude de Mes Winandy et Err, 60, avenue Gaston Diderich,

un

Fédération européenne des parfumeurs détaillants [Parfimērijas mazumtirgotāju Eiropas federācija], valstu federāciju vai apvienību asociācija, kas darbojas saskaņā ar Francijas tiesībām, Parīzē, un ko pārstāv Rolāns Vernjo [Rolland Verniau], advokāts no Lionas Advokātu kolēģijas, un kas norādījusi adresi Luksemburgā, l'étude de Me Nico Schaeffer, 12, avenue de la Porte Neuve,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību atcelt Komisijas 1991. gada 16. decembra Lēmumu 92/33/EEK par procedūru saskaņā ar EEK līguma 85. pantu (IV/33.242 – Yves Saint Laurent Parfums) (OV L 12, 24. lpp.).

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kiršners [H. Kirschner], tiesneši B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], K. V. Belamī [C. W. Bellamy], A. Kalogeropuls [A. Kalogeropoulos] un A. Potocki [A. Potocki],

sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un mutvārdu procesu 1996. gada 28. un 29. februārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas rašanās fakti

 Ievads

1        Kosmētikas līdzekļu kategorijā ietilpst ļoti dažādi izstrādājumi, to skaitā parfimērija, ādas kopšanas un skaistumkopšanas līdzekļi, kā arī matu kopšanas līdzekļi un higiēnas preces. Šajā kategorijā ir īpašs tirgus segments – ekskluzīvi kosmētikas līdzekļi – augstas kvalitātes izstrādājumi, ko pārdod par salīdzinoši augstu cenu un izplata tirgū ar prestižu preču zīmi. Kopumā ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu pārdošana notiek, izmantojot selektīvās izplatīšanas tīklus, kuros ir līdzīgi noteikumi. Šos tīklus lielākoties veido specializēti parfimērijas veikali vai specializētas tirdzniecības vietas universālveikalos.

2        Yves Saint Laurent (turpmāk tekstā – “Yves Saint Laurent”) ir ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu ražotājs. Tas ietilpst Yves Saint Laurent grupā, kas darbojas ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas jomā. YvesSaint Laurent daļa Kopienas ekskluzīvu parfimērijas līdzekļu tirgū 1992. gadā bija 9 %.

3        Atbilstoši lietas izskatīšanas laikā Yves Saint Laurent iesniegtajiem datiem par kosmētikas līdzekļu klāsta sadalījumu ekskluzīvu smaržu pārdošanas apjomi 1990. un 1991. gadā dažādās dalībvalstīs bija no 75 % līdz 100 % no tā selektīvās izplatīšanas kopējā tirdzniecības apjoma; atlikusī daļa bija ādas kopšanas un skaistumkopšanas līdzekļu pārdošanas apjomi. Šos līdzekļus pārdod apmēram 7500 pilnvarotās mazumtirdzniecības vietās un beznodokļu veikalos, tādējādi vairākās dalībvalstīs pārdodot ievērojamu kosmētikas līdzekļu daudzumu.

4        Yves Saint Laurent 1989. gada 7. jūlijā paziņoja Komisijai par selektīvās izplatīšanas tīklu tā parfimērijas un ādas kopšanas un skaistumkopšanas līdzekļu tirdzniecībai Kopienā un iesniedza tai pieteikumu, pamatā lūdzot negatīvu apstiprinājumu saskaņā ar 2. pantu Padomes 1962. gada 6. februāra Regulā Nr. 17: Pirmajā regulā par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 17”) un, pakārtoti – atbrīvojumu saskaņā ar Līguma 85. panta 3. punktu.

5        Komisija 1990. gada 20. decembrī saskaņā ar 19. panta 3. punktu Regulā Nr. 17 (OV C 320, 11. lpp.) publicēja paziņojumu, informējot par nodomu pieņemt labvēlīgu lēmumu attiecībā uz līgumiem, par kuriem paziņots un kas grozīti atbilstoši Komisijas piezīmēm, kā arī aicinot ieinteresētās trešās personas 30 dienu laikā darīt zināmas to iespējamās piezīmes.

6        Atsaucoties uz šo publikāciju, prasītājs Groupement d'achat Édouard Leclerc (turpmāk tekstā – “Galec”) 1991. gada 17. janvārī iesniedza piezīmes. Galec ir iepirkuma sabiedrību apvienība, kas darbojas kā kooperatīva sabiedrība un apkalpo mazumtirdzniecības vietas Francijā, kuras sauc par Leclerc izplatīšanas centriem [centres distributeurs Leclerc] (turpmāk tekstā – “Leclerc centri”), no kuriem lielākā daļa ir dažāda veida lielveikali. Savās piezīmēs Galec iebilda pret plānoto lēmumu, it īpaši pamatojoties uz to, ka lēmuma pieņemšanas gadījumā vairāki Leclerc centri, kas ir pielāgoti ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu pārdošanai, netiktu iekļauti minētajā tīklā.

7        Galec piedalījās arī administratīvajā procedūrā lietā Parfums Givenchy, kurā Komisija 1992. gada 24. jūlijā pieņēma Lēmumu 92/428/EEK par procedūru saskaņā ar EEK līguma 85. pantu (Lieta IV/33.542 – Parfums Givenchy selektīvās izplatīšanas sistēma) (OV L 236, 11. lpp.) un par ko vienlaikus bija celta prasība Pirmās instances tiesā (lieta T‑88/92 Galec/Komisija).

8        Komisija 1991. gada 16. decembrī pieņēma Lēmumu 92/33/EEK par procedūru saskaņā ar EEK līguma 85. pantu (IV/33.242 – Yves Saint Laurent Parfums) (OV L 12, 24. lpp.; turpmāk tekstā – “Lēmums”), kas ir šā sprieduma priekšmets.

 Yves Saint Laurent līgums

9        Atbilstoši “pilnvaroto mazumtirgotāju līgumam” (turpmāk tekstā – “Mazumtirgotāju līgums”) un tam pievienotajiem vispārējiem pārdošanas nosacījumiem 1991. gada 11. jūlija redakcijā, uz ko attiecas Lēmums, Yves Saint Laurent izplatīšanas tīkls ir slēgts tīkls, un tā biedriem ir aizliegts pārdot vai iegādāties Yves Saint Laurent preču zīmes kosmētikas līdzekļus ārpus šā tīkla. Yves Saint Laurent savukārt apņemas nodrošināt izplatīšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un izņemt no tirdzniecības kosmētikas līdzekļus ar tā preču zīmi tajās mazumtirdzniecības vietās, kuras nepilda selektīvās izplatīšanas līguma noteikumus.

10      Mazumtirgotāju līgumā paredzētie atlases kritēriji pilnvarotajiem mazumtirgotājiem galvenokārt attiecas uz personāla profesionālo kvalifikāciju, mazumtirdzniecības vietas atrašanās vietu un iekārtojumu, mazumtirgotāja izkārtni, kā arī citiem noteikumiem, kas jāievēro, it īpaši attiecībā uz kosmētikas līdzekļu uzglabāšanu, minimālo gada iepirkuma apjomu, saistībām viena gada laikā nelaist pārdošanā citā teritorijā pārdošanā laistus jaunus kosmētikas līdzekļus, kā arī sadarbību starp Yves Saint Laurent un mazumtirgotāju reklāmas un tirdzniecības veicināšanas jomā.

11      Mazumtirgotāju līguma III. 5. punkts attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju paredz:

“5)      Profesionālā kvalifikācija

Pilnvarotais mazumtirgotājs apņemas ievērot vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 3. punktu attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju un nodrošināt, lai pietiekami liels skaits tā personāla piedalītos ekskluzīvā izplatītāja rīkotajās apmācības programmās.”

12      Vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 2. un I. 3. punkts paredz:

“2)      Tirdzniecības personāls

Pilnvarotā mazumtirgotāja rīcībā, ņemot vērā tirdzniecības vietas platību un patērētājam piedāvāto kosmētikas līdzekļu daudzumu, jābūt pietiekami lielam personālam. Tirdzniecības personālam jābūt gatavam sniegt patērētājam augsta līmeņa padomus un veikt augsta līmeņa demonstrēšanu.

3)      Profesionālā kvalifikācija

Pilnvarotajam mazumtirgotājam un tā tirdzniecības personālam jābūt atbilstošai profesionālajai kvalifikācijai parfimērijas (kosmētikas un ādas kopšanas) līdzekļu jomā, ko apliecina viens no minētajiem nosacījumiem:

–        kosmetologa diploms;

–        atzītas tirdzniecības un rūpniecības kameras izsniegts sertifikāts par apmācību parfimērijā;

–        vismaz trīs gadu pieredze prestižas parfimērijas (kosmētikas un ādas kopšanas līdzekļu) pārdošanas jomā.”

13      Vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkts attiecībā uz tirdzniecības vietām paredz:

“a)      Tirdzniecības vietas apkārtne

Kvartālam, ielām un veikaliem, kuri atrodas Yves Saint Laurent preču zīmes produkcijas tirdzniecības vietas tuvumā, vienmēr jābūt atbilstošiem Yves Saint Laurent preču zīmes prestižam un reputācijai.

b)      Citi elementi, kas jāņem vērā

Tirdzniecības vietas izkārtne, ēkas fasāde, norāde par tajā izvietoto tirdzniecības vietu, skatlogs, ārējais apgaismojums, telpas, iekšējais apgaismojums, grīdas, sienas, griesti, mēbeles, interjers, reklāmas materiāli, tīrība un kārtība tirdzniecības vietā, pārdodamo kosmētikas līdzekļu, reklāmas materiālu un plauktu kārtība un tīrība, preču zīmes norāde un izcēlums, uzglabāšanas telpas, demonstrēšanas vieta, tirdzniecības personāla ārējais izskats un laipna attieksme.

Šiem elementiem vienmēr jābūt atbilstošiem Yves Saint Laurent preču zīmes prestižam un reputācijai.

c)      Pārdošanas vieta

Pārdošanas vietas platībai jābūt samērīgai ar pārdodamo kosmētikas līdzekļu daudzumu. Ņemot vērā pārējās piedāvātās preču zīmes, pilnvarotajam mazumtirgotājam Yves Saint Laurent līdzekļiem ir jānodrošina Yves Saint Laurent preču zīmes prestižam un reputācijai atbilstoša vieta.

d)      Citi darbības virzieni tirdzniecības vietā

Ja tirdzniecības vietā tiek īstenots viens vai vairāki citi darbības virzieni, jāņem vērā šādi aspekti:

–        šā(‑o) darbības virziena(‑u) apjoms,

–        šā(‑o) darbības virziena(‑u) iekšējais un ārējais noformējums,

–        šā(‑o) darbības virziena(‑u) un parfimērijas tirdzniecības nodalīšana,

–        tirdzniecības personāla sadalījums starp šo(‑iem) darbības virzienu(‑iem) un parfimērijas tirdzniecību,

–        tirdzniecības personāla kompetence katrā no šiem darbības virzieniem,

–        tirdzniecības personāla ārējais izskats un apģērbs katrā no šiem darbības virzieniem.

[..]”

14      Mazumtirgotāju līguma III. 3. un III. 4. punkts paredz:

“3)      Tirdzniecības vietā pārdoto preču veids un kvalitāte

Pilnvarotais mazumtirgotājs ir norādījis visu to preču veidu un kvalitāti, ko pārdod vai kas tiks pārdotas attiecīgajā tirdzniecības vietā. Pilnvarotais mazumtirgotājs savā tirdzniecības vietā Yves Saint Laurent kosmētikas līdzekļu tuvumā nedrīkst tirgot preces, kuras var negatīvi ietekmēt Yves Saint Laurent preču zīmes tēlu.

4)      Tirdzniecības vietas standarti un uzturēšana

Kosmētikas līdzekļu uzglabāšanai un izvietošanai pilnvarotajam mazumtirgotājam tirdzniecības vietā ir jānodrošina nevainojama kārtība un tīrība. Tirdzniecības vietas un specializētas parfimērijas nodaļas plānojumam, mēbelēm un interjeram ir jāatbilst kvalitātei, kas saistās ar Yves Saint Laurent preču zīmes tēlu.”

15      Vispārējo pārdošanas nosacījumu I. punkta otrā daļa attiecībā uz mazumtirgotāja izkārtni paredz:

“Parfimērijas veikala, veikala, kurā atrodas parfimērijas nodaļa, vai telpu, kurās atrodas parfimērijas nodaļa, izkārtnei vienmēr jāatbilst Yves Saint Laurent preču zīmes prestižam. Tāpēc izkārtnei ir jābūt saderīgai ar augsta prestiža un kvalitātes produktu izplatīšanas pamatprincipiem. Tādējādi izkārtne nedrīkst būt tāda, kuras tēls asociējas ar nepilnvērtīgu pircēja konsultēšanu, prestižu vai interjeru, vai pat šo elementu neesamību.”

16      Attiecībā uz procedūru uzņemšanai tirdzniecības tīklā Yves Saint Laurent vai tā ekskluzīvais pārstāvis triju līdz piecu mēnešu laikā veic piedāvātās mazumtirdzniecības vietas novērtēšanu, sagatavojot novērtējuma ziņojumu, kura kopiju Yves Saint Laurent ir iesniedzis arī Pirmās instances tiesai (pieteikuma par iestāšanos lietā 16. pielikums, turpmāk tekstā – “Novērtējuma ziņojums”). Šajā novērtējuma ziņojumā mazumtirdzniecības vietas novērtēšana attiecībā uz tās iekšējo un ārējo noformējumu, kā arī profesionālo kompetenci tiek veikta, izmantojot vērtējuma skalu, kura ietver 33 dažādas pozīcijas vai 37 pozīcijas gadījumā, ja mazumtirdzniecības vietā tiek īstenots viens vai vairāki nozīmīgi ar parfimērijas līdzekļu tirdzniecību nesaistīti darbības virzieni. Katra pozīcija tiek vērtēta attiecīgi divu līdz desmit punktu sistēmā vai divu līdz septiņu punktu sistēmā.

17      Lai mazumtirgotāju kā pilnvarotu mazumtirgotāju uzņemtu tirdzniecības tīklā, novērtēšanā saņemto punktu skaitam ir jāpārsniedz attiecīgi 231 (33 pozīcijas x 7) vai 259 (37 pozīcijas x 7) punkti. Ja trijās pozīcijās attiecībā uz mazumtirdzniecības vietas atrašanās vietu, tās apkārtni, fasādi, apgaismojumu, grīdu, sienām, mēbelēm, citām pārdošanā esošajām precēm un profesionālo kompetenci tiek saņemts vērtējums “2”, tas uzskatāms par atteikumu uzņemšanai tirdzniecības tīklā. Līdz 1992. gadam Yves Saint Laurent attiecībā uz universālveikaliem novērtēšanai izmantoja novērtējuma ziņojuma pārveidotu versiju, kuru ir paredzēts aizstāt ar jaunu novērtējuma ziņojuma versiju, kas piemērojama visiem nespecializētajiem veikaliem. Kā norāda Yves Saint Laurent, līdz tam nespecializētu tirdzniecības vietu gadījumā spēkā esošā novērtējuma ziņojuma pozīcijas par veikala iekšējo noformējumu un tirdzniecības personālu ir piemērotas tikai attiecībā uz parfimērijas nodaļu (1996. gada 16. janvāra atbilde uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, 3. un 4. lpp.).

18      Atkarībā no novērtējuma rezultāta tiek sagatavots vai nu pamatots lūguma atteikums vai arī pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par pasākumiem, kas jāveic, lai atbilstu kritērijiem. Pēdējā gadījumā pieteikuma iesniedzējam tiek dots, lielākais, sešu mēnešu laika posms, lai nodrošinātu atbilstību šiem kritērijiem; pēc tam veic atkārtotu novērtēšanu. Ja atbilde ir pozitīva, deviņu mēnešu laikā pēc novērtējuma dienas tiek uzsākta sadarbība.

 Komisijas lēmums

19      Lēmuma II. A. 4. punktā Komisija norāda, ka Līguma 85. panta 1. punkts netiek piemērots selektīvās izplatīšanas sistēmām, ja ir ievēroti trīs nosacījumi: pirmkārt, sistēma ir nepieciešama minēto preču īpašību dēļ, lai tiktu saglabāta to kvalitāte un nodrošināta atbilstoša izmantošana, otrkārt, tālākpārdevējus izvēlas pēc objektīviem kvalitātes kritērijiem, kas saistīti ar tālākpārdevēja un tā personāla profesionālo kvalifikāciju un tirdzniecības telpu piemērotību, un, treškārt, šādi nosacījumi tiek vienādi paredzēti visiem potenciālajiem tālākpārdevējiem, kā arī tie netiek piemēroti diskriminējošā veidā [skat. Tiesas 1977. gada 25. oktobra spriedumu lietā 26/76 Metro/Komisija, Recueil, 1875. lpp., 20. punkts (turpmāk tekstā – “Metro I”); 1980. gada 11. decembra spriedumu lietā 31/80 L'Oréal/De Nieuwe AMCK, Recueil, 3775. lpp., 16. punkts, un 1983. gada 25. oktobra spriedumu lietā 107/82 AEG/Komisija, Recueil, 3151. lpp., 33. punkts).

20      Šajā sakarā Lēmuma II. A. 5. punkta otrajā daļā Komisija ir atzinusi, ka “attiecīgās preces tiešām ir īpašu pētījumu rezultātā radīti augstas kvalitātes izstrādājumi, kas norāda uz radīšanas oriģinalitāti, māksliniecisku pārdošanas spektru, izmantoto materiālu augsto kvalitāti, kvalitatīva iesaiņojamā materiāla izmantošanu. Ekskluzīvu preču īpatnība ir to ekskluzivitātes un prestiža aura, kas atšķir tās no citos tirgus segmentos piedāvātām līdzīgām precēm, kuras atbilst citām patērētāju prasībām. No vienas puses, šādas preču iezīmes ir cieši saistītas ar ražotāja spēju attīstīt un uzturēt augstu preču zīmes reputāciju tirgū, no otras puses – tās ir atkarīgas no prasmes piedāvāt to patērētājam, kurš prot novērtēt atsevišķās preces vai preču līnijas sevišķās estētiskās vai funkcionālās īpašības”.

21      Komisija uzskata, ka Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz Yves Saint Laurent atlases kritērijiem, kuri tiek piemēroti mazumtirgotāja profesionālās kvalifikācijas, tirdzniecības vietas atrašanās vietas, iekārtojuma un izkārtnes novērtēšanā. Atbilstoši Komisijas viedoklim “prasība nodrošināt specializētas profesionālas konsultācijas mazumtirdzniecības vietā ir likumīga tādā nozīmē, ka specifiskās zināšanas ir nepieciešamas, palīdzot patērētājam izvēlēties preci, kas vislabāk atbilst viņa gaumei un vajadzībām, kā arī sniedzot nepieciešamo informāciju par preces lietošanas un uzglabāšanas nosacījumiem” (Lēmuma II. A. 5. punkta trešā daļa), un, “tā kā prestižas preču zīmes tēla nodrošināšana ir būtisks faktors konkurences ziņā ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu tirgū, neviens ražotājs nespētu saglabāt savu stāvokli tirgū bez nepārtrauktas tirdzniecības veicināšanas. Taču ir skaidrs, ka šādi tirdzniecības veicināšanas pasākumi būtu veltīgi, ja mazumtirdzniecībā Yves Saint Laurent preces tiktu pārdotas veidos, ko patērētājs uztver negatīvi. Kritēriji, kas attiecas uz mazumtirdzniecības vietas atrašanās vietu, tās estētisko un funkcionālo kvalitāti, ir ražotāja likumīgas prasības, jo to mērķis ir piedāvāt patērētājam harmonisku struktūru, kas raksturo konkrēto preču ekskluzīvās iezīmes un atbilst Yves Saint Laurent preču zīmes tēlam. Turklāt kritērijs, kas attiecas uz parfimērijas veikala, veikala, kurā ir parfimērijas nodaļa vai atsevišķa tirdzniecības vieta, izkārtni, atbilst šo preču izplatīšanas principiem un nepieļauj iespējamību, ka šāda izkārtne saistās ar ierobežotu vai nepilnvērtīgu klienta konsultēšanu, preču izvietojumu vai interjeru. Šajā sakarā jāuzsver, ka secinājums par mazumtirdzniecības vietas vai tās izkārtnes piederību zemākās klases tirgum netiek izdarīts uz mazumtirgotāja pieņemtās cenu politikas pamata” (Lēmuma II. A. 5. punkta ceturtā daļa).

22      II. A. 5. punkta piektajā un sestajā daļā Komisija norāda:

“Aizlieguma pārdot līdzās preces, kas var negatīvi ietekmēt Yves Saint Laurent preču zīmes tēlu, vienīgais mērķis ir uzturēt konkrēto preču ekskluzīvo un prestižo auru sabiedrības uztverē, tādējādi izvairoties no jebkādas to pielīdzināšanas zemākas kvalitātes precēm. Līdzīgs mērķis ir arī atlases kritērijiem, kas attiecas uz mazumtirdzniecības vietām, kur tiek īstenoti vairāki darbības virzieni, – telpai, kas atvēlēta parfimērijas preču tirdzniecībai, ir jābūt samērīgai un pietiekami norobežotai no telpas, kurā tiek pārdotas citas preces. Tā kā Yves Saint Laurent Parfums selektīvās izplatīšanas sistēma ir pieejama veikaliem, kuriem ir specializētas nodaļas, un tā kā Yves Saint Laurent Kopienā ir pilnvarojis izplatīšanu dažādos veidos, šie kritēriji pieļauj tādus mūsdienīgus izplatīšanas veidus kā universālveikali.

Pilnvarotajiem mazumtirgotājiem noteiktās prasības – nodrošināt Yves Saint Laurent precēm tādu izvietojumu, kas attiecībā uz citām preču zīmēm atbilst Yves Saint Laurent preču zīmes stāvoklim un ļauj patērētājam to identificēt, – mērķis ir nodrošināt Mazumtirgotāju līgumā noteikto preču pienācīgu izvietošanu. [..] šis kritērijs neierobežo mazumtirgotāja iespējas brīvi pārdot konkurējošu preču zīmju preces un nerada šķēršļus jaunu izplatīšanas veidu attīstībai.”

23      Komisija uzskata, ka citi pilnvarotajiem mazumtirgotājiem saistošie pienākumi un nosacījumi – procedūra uzņemšanai tirdzniecības tīklā, minimālā gada iepirkuma apjoms, sadarbība reklāmas un tirdzniecības veicināšanas jomā, preču uzkrājumu veidošana un jaunu preču ieviešana – ietilpst 85. panta 1. punkta piemērošanas jomā (skat. Lēmuma II. A. 6. punktu) un ka tādējādi radītie konkurences šķēršļi būtiski ierobežo Kopienas iekšējo tirdzniecību (Lēmuma II. A. 8. punkts).

24      Tomēr Lēmuma II. B. 1. punktā Komisija atzīst, ka Yves Saint Laurent izplatīšanas sistēmas līgumi atbilst četriem Līguma 85. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

25      Jautājumā par to, vai minētās prasības labvēlīgi ietekmē ražošanu un izplatīšanu Līguma 85. panta 3. punkta nozīmē, Komisija norāda (Lēmuma II. B. 2. punkts):

“Ekskluzīvi kosmētikas līdzekļi no līdzīgiem, citam patērētāju lokam paredzētiem līdzekļiem cita starpā atšķiras ar savu ekskluzīvo un prestižo tēlu, kas patērētāja apziņā saistās ar preču zīmi, ar kādu tie tiek pārdoti. Ražotāja prasme radīt un uzturēt līmenī oriģinālu un prestižu preču zīmes tēlu ir svarīgākais faktors konkurences apstākļos. Tādēļ ekskluzīvas kosmētikas preču zīme ir jāizplata ekskluzīvā veidā. Pieredze rāda, ka ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu vispārēja izplatīšana var negatīvi ietekmēt to reputāciju patērētāja uztverē un nākotnē var samazināt pieprasījumu pēc tiem.”

26      Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka Mazumtirgotāju līguma nosacījumi, kas saistīti ar 85. panta 1. punktu (skat. šā sprieduma 23. punktu), “ir paredzēti, lai nodrošinātu Yves Saint Laurent preču izplatīšanu ar nosacījumu, ka tiek saglabāts priekšstats par to augsto kvalitāti un šādu kosmētikas līdzekļu ekskluzīvajām iezīmēm” (skat. Lēmuma II. B. 2. punkta septītās daļas beigas).

27      Attiecībā uz to, vai patērētājiem ir ļauts “baudīt pienācīgu daļu no [..] labumiem” Līguma 85. panta 3. punkta nozīmē, Komisija uzskata, ka “paziņotā izplatīšanas sistēma ļauj saglabāt līgumā noteikto preču ekskluzīvās iezīmes un tieši šīs iezīmes galvenokārt ir patērētāju izvēles pamatā” (Lēmuma II. B. 3. punkta otrā daļa), un ka “gadījumā, ja klients preču zīmes tēlu un selektīvās izplatīšanas sistēmas piedāvātos tirdzniecības pakalpojumus uzskata par otršķirīgu faktoru, viņam ir iespēja izvēlēties līdzīgas preces, ko piedāvā citā tirgū, neizmantojot selektīvās izplatīšanas sistēmu, tādējādi noliedzot ražotāja izvēlēto tirdzniecības stratēģiju” (Lēmuma II. B. 3. punkta trešā daļa).

28      Visbeidzot, Lēmuma II. B. 4. punktā Komisija norāda, ka Yves Saint Laurent izplatīšanas sistēma neietver nevienu konkurenci ierobežojošu nosacījumu, kas nebūtu obligāti vajadzīgs, lai sasniegtu paredzētos mērķus, Līguma 85. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un Lēmuma II. B. 5. punktā tā norāda, ka šie līgumi ieinteresētajiem uzņēmumiem nedod iespēju likvidēt konkurenci attiecībā uz attiecīgo ražojumu ievērojamu daļu Līguma 85. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija it īpaši piebilst, ka tā “nav konstatējusi, ka ekskluzīvas kosmētikas izplatīšana ar selektīvās izplatīšanas sistēmas starpniecību principiāli nepieļautu tādus mūsdienīgus izplatīšanas veidus kā universālveikali. Yves Saint Laurent atlases kritēriji nav tādi, kas nepieļautu iespēju apvienot arī šos izplatīšanas veidus, pat paredzot daļējas izmaiņas īpašajās tirdzniecības metodēs” (Lēmuma II. B. 5. punkta ceturtā daļa).

29      Lēmuma 1. punkts ir šāds:

“EEK līguma 85. panta 1. punkta noteikumi saskaņā ar 85. panta 3. punktu nav piemērojami:

–        pilnvaroto mazumtirgotāju tipveida līgumam un tam pievienotajiem vispārējiem pārdošanas nosacījumiem, kas ir saistoši Yves Saint Laurent Parfums un tā specializētajiem mazumtirgotājiem Francijā, un

–        pilnvaroto mazumtirgotāju tipveida līgumam un tam pievienotajiem vispārējiem pārdošanas nosacījumiem, kuri ir saistoši Yves Saint Laurent Parfums ekskluzīvajiem pārstāvjiem pārējās Eiropas Ekonomikas Kopienas dalībvalstīs, izņemot Franciju, un tā specializētajiem mazumtirgotājiem.

Šo lēmumu piemēro no 1991. gada 1. jūnija līdz 1997. gada 31. maijam.”

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

30      Prasītājs cēla šo prasību ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 1992. gada 9. martā. Ar 1992. gada 12. oktobra rīkojumu Yves Saint Laurent, Comité de liaison des syndicats européens de l'industrie de la parfumerie et des cosmétiques [Komiteja sakariem ar Eiropas parfimērijas un kosmētikas ražotāju arodbiedrībām] (turpmāk tekstā – “Colipa”), Fédération des industries de la parfumerie [Parfimērijas ražotāju federācija] (turpmāk tekstā – “FIP”) un Fédération européenne des parfumeurs détaillants [Parfimērijas mazumtirgotāju Eiropas federācija] (turpmāk tekstā – “FEPD”) tika uzaicinātas iestāties lietā atbildētājas prasījumu atbalstam.

31      Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu, Pirmās instances tiesa nolēma sākt mutvārdu procesu, neveicot pierādījumu savākšanas pasākumus. Attiecībā uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kas paredzēti Reglamenta 64. pantā, atbildētāja, Yves Saint Laurent un FEPD tika aicinātas līdz tiesas sēdei rakstveidā atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem un iesniegt atsevišķus dokumentus. Lietas dalībnieki atbildes iesniedza laikā no 1996. gada 16. līdz 24. janvārim.

32      Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Pirmās instances tiesas jautājumiem tika uzklausītas tiesas sēdē, kas notika 1996. gada 28. un 29. februārī.

33      Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        pilnībā atcelt Lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

34      Atbildētājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

35      Personas, kas iestājusies lietā, Yves Saint Laurent prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atzīt prasītāja prasību par nepieņemamu;

–        pakārtoti, prasību noraidīt kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā tiesāšanās izdevumus, kas Yves Saint Laurent radušies sakarā ar iestāšanos lietā.

36      Personas, kas iestājusies lietā, FIP prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        pieņemt lēmumu attiecībā uz prasības pieņemamību;

–        noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā tiesāšanās izdevumus, kas FIP radušies sakarā ar iestāšanos lietā.

37      Personas, kas iestājusies lietā, Colipa prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā tiesāšanās izdevumus, kas Colipa radušies sakarā ar iestāšanos lietā.

38      Personas, kas iestājusies lietā, FEPD prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā tiesāšanās izdevumus, kas FEPD radušies sakarā ar iestāšanos lietā.

39      Savos apsvērumos par personu, kas iestājušās lietā, apsvērumiem prasītājs lūdz Pirmās instances tiesu:

–        atzīt tā prasību par pieņemamu;

–        piespriest personām, kas iestājušās lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.

 Par pieņemamību

 Lietas dalībnieku argumentu izklāsts

40      Yves Saint Laurent norāda, ka prasība nav pieņemama, jo, pirmkārt, Lēmums nav individuāli piemērojams Galec un, otrkārt, tas neattiecas uz Galec tieši, tāpēc tam nav intereses celt prasību.

41      Pirmkārt, Lēmumā nav ne tiešas, ne arī netiešas norādes uz Galec vai Leclerc centriem, turklāt Galec darbība izplatīšanas jomā, šīs darbības iezīmes vai apstākļi neliecina, ka Galec atšķirtos no citiem uzņēmējiem, kas darbojas šajā tirgū (it īpaši skat. Tiesas 1963. gada 15. jūlija spriedumu lietā 25/62 Plaumann/Komisija, Recueil, 197. lpp., un 1969. gada 10. decembra spriedumu apvienotajās lietās 10/68 un 18/68 Eridania u.c./Komisija, Recueil, 459. lpp.).

42      Galec dalība ir bijusi ļoti ierobežota. Lai gan administratīvās procedūras gaitā Galec ir iesniedzis Komisijai apsvērumus, tas nekad nav lūdzis Yves Saint Laurent piešķirt tam pilnvarotā izplatītāja statusu. Galec nav arī iesniedzis sūdzības par Yves Saint Laurent līgumiem. Spriedumā lietā Metro I, 1986. gada 22. oktobra spriedumā lietā 75/84 Metro/Komisija, Recueil, 3021. lpp. (turpmāk tekstā – “Metro II”), un 1986. gada 28. janvāra spriedumā lietā 169/84 Cofaz/Komisija, Recueil, 391. lpp., Tiesa ir atzinusi trešo personu prasības par pieņemamām, tikai pamatojoties uz stingrākiem individuālas nošķiršanas kritērijiem.

43      Otrkārt, atbilstoši statūtiem Galec darbojas kā tā biedru, Leclerc centru un to piegādātāju starpnieks, rīkojoties minēto centru vārdā. Tāpēc tas nekādā gadījumā nav uzskatāms par izplatītāju, un vēl jo mazāk par Yves Saint Laurent pilnvaroto mazumtirgotāju. Tādējādi Lēmumam nekādā veidā nav tiešas iedarbības vai negatīvas ietekmes uz to (skat. Tiesas 1982. gada 28. oktobra spriedumu lietā 135/81 Groupement des agences de voyages/Komisija, Recueil, 3799. lpp.). Tātad lēmums neattiecas tieši uz Galec, un tam nav pastāvošas un faktiskas intereses attiecībā uz apstrīdētā tiesību akta atcelšanu.

44      Visbeidzot, ja pieņem, ka Galec ir iesniedzis prasību savu biedru interesēs, tā statūtos tomēr nav noteikumu, kas pilnvarotu to savu biedru vārdā celt prasību tiesā. Ievērojot principu, ka starpnieks nevar iesūdzēt tiesā vai tikt iesūdzēts, Galec prasība nav pieņemama (skat. ģenerāladvokātes Rozē [Rozès] secinājumus iepriekš minētajā lietā Groupement des agences de voyages, 3811. lpp.).

45      Prasītājs uzsver, ka administratīvās procedūras gaitā saskaņā ar 19. panta 3. punktu Regulā Nr. 17 tas ir iesniedzis piezīmes, kuru mērķis bija līdzvērtīgs sūdzībai, un ka Komisija šos argumentus ir ņēmusi vērā Lēmumā, it īpaši I. D. punktā un II. B. 5. punkta beigās.

46      Būtiski apstrīdams nav arī tas, ka Galec ir tieša un individuāla interese celt prasību. Galec kā ekonomiskās grupas vadības centrs tieši darbojas smaržu un kosmētikas līdzekļu tirgū, izvēloties ražotājus un vienojoties ar tiem par preču klāstu, cenām, kā arī finanšu, piegādes un apgādes nosacījumiem. Galec norāda, ka šā lēmuma neesamības gadījumā tas varētu tādā vai citādā veidā iegādāties Yves Saint Laurent preces, bet pēc Lēmuma pieņemšanas tam ir liegtas jebkādas tiesības uz parastu piekļuvi šim tirgum.

47      Atbildētāja, pamatojoties uz spriedumu lietā Metro II, uzskata, ka Galec prasība ir pieņemama.

48      Galec tiešām ir skaidri paudis savu nodomu izplatīt ekskluzīvas smaržas, gan iesniedzot apsvērumus administratīvās procedūras gaitā, gan mēğinot izplatīt ekskluzīvas smaržas vairākiem Leclerc centriem, un par to ir iesniegtas daudzas prasības valstu tiesās.

49      Turklāt saskaņā ar Galec statūtiem tā pienākums ir saņemt pasūtījumus no biedriem un nodot tos piegādātājiem (2. pants), un tas var tieši iepirkt preces savā vārdā (30.A. pants). Tādējādi, ja daži Galec biedri tiktu iekļauti Yves Saint Laurent tīklā, Galec varētu rasties pienākums iepirkt minētās preces to vārdā. Tāpat nav apstrīdams, ka Galec biedri var būt ieinteresēti kļūt par Yves SaintLaurent izplatīšanas tīkla dalībniekiem. Tādējādi situācija šajā lietā būtiski atšķiras no situācijas, kāda ir aplūkota spriedumā lietā Groupement des agences de voyages.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

50      Komisija nav prasījusi atzīt prasību par nepieņemamu. Tāpēc Yves Saint Laurent nevar celt iebildi par nepieņemamību un Pirmās instances tiesai nav jāizskata tā izvirzītie pamati (Tiesas 1993. gada 24. marta spriedums lietā C‑313/90 CIRFS u.c./Komisija, Recueil, I‑1125. lpp., 20.–22. punkts).

51      Tomēr saskaņā ar Reglamenta 113. pantu Pirmās instances tiesai pēc savas ierosmes ir jālemj par tās pieņemamību (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā CIRFS u.c./Komisija, 23. punkts).

52      Saskaņā ar Līguma 173. pantu jebkura fiziska vai juridiska persona var griezties Tiesā par lēmumu, kas adresēts citai personai, tikai tad, ja minētais lēmums šo personu skar tieši un individuāli. Tā kā Lēmums ir adresēts Yves Saint Laurent, ir jānoskaidro, cik lielā mērā attiecībā uz Galec šie abi nosacījumi ir izpildīti.

53      Attiecībā uz jautājumu par to, vai Lēmums “individuāli” skar Galec, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka personas, kas nav lēmuma adresāti, prasīt atzīt, ka lēmums tās skar, var tikai īpašu pazīmju dēļ, kas raksturīgas šīm personām, vai tādu apstākļu dēļ, kas šīs personas atšķir no visām citām personām, un ja šie faktori tās individuāli nošķir tādā pašā veidā kā adresātus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Plaumann/Komisija, 223. lpp., un Pirmās instances tiesas 1995. gada 6. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T‑447/93, T‑448/93 un T‑449/93 AITEC u.c./Komisija, Recueil, II‑1971. lpp., 34. punkts).

54      Galec ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu kapitālu, kuras biedri ir mazumtirgotāji, kas darbojas ar nosaukumu “É. Leclerc”, un kura dibināta saskaņā ar Francijas 1972. gada 11. jūlija Likumu Nr. 72–652. Šā likuma 1. pantā ir noteikts, ka šādas kooperatīvās sabiedrības tiek dibinātas, lai ar tajās apvienoto biedru kopīgiem spēkiem uzlabotu apstākļus tirdzniecības darbības veikšanai. Šajā nolūkā tās cita starpā var pilnībā vai daļēji piegādāt saviem biedriem preces, pārtikas preces vai pakalpojumus, iekārtas vai materiālus, kas nepieciešami tirdzniecības nodrošināšanai. Galec statūtu 2. panta 2. punktā ir precizēts, ka pakalpojumi, ko tas piedāvā saviem biedriem, nav ierobežoti ne pēc to veida, ne arī pēc kvantitātes un ka tie var attiekties uz visiem darījumiem un darbībām, kam ir jebkāda saistība ar tā biedru veiktu tirdzniecību. Saskaņā ar statūtu 30. A pantu Galec darbojas tikai savu biedru interesēs, iepērkot un izplatot preces, lai samazinātu to pašizmaksu saviem biedriem un/vai patērētājiem. Tas var veikt iepirkumus gan savā, gan savu biedru vārdā.

55      Saskaņā ar Galec apgalvojumiem tiesas sēdē, kas netika apstrīdēti, pirms Lēmuma pieņemšanas tas ir vērsies pie vairākiem parfimērijas ražotājiem, tostarp arī pie Yves Saint Laurent, ar lūgumu, lai vismaz daži no tā biedriem tiktu iekļauti tirdzniecības tīklā kā pilnvaroti mazumtirgotāji. Pēc tam viens no Galec biedriem, sabiedrība Rocadis, kas vada Leclerc centru Puatjē [Poitiers], 1990. gada 22. augustā vēstulē vērsās pie Yves Saint Laurent ar lūgumu iekļaut to Yves Saint Laurent tīklā.

56      Šis lūgums ar Yves Saint Laurent 1990. gada 28. septembra vēstuli tika noraidīts, par iemeslu minot Francijas tiesā vēl izskatāmo prāvu starp Yves Saint Laurent un sabiedrību Rocadis par Yves SaintLaurent preču tirdzniecību, ko Rocadis veic ārpus Yves SaintLaurent izplatīšanas tīkla.

57      Nav apstrīdēts arī Galec procesuālajos rakstos norādītais fakts, ka vairāki citi Leclerc centri ir izteikuši vēlēšanos izplatīt Yves Saint Laurent preces, ko apliecina daudzās prāvas valstu tiesās.

58      Turklāt Galec ir piedalījies administratīvajā procedūrā Eiropas Komisijā un sniedzis sīkus apsvērumus pēc paziņojuma publicēšanas saskaņā ar 19. panta 3. punktu Regulā Nr. 17 (skat. šā sprieduma 6. punktu). Savos apsvērumos Galec norādīja, ka Lēmuma dēļ tā biedriem ir liegts izplatīt Yves Saint Laurent produkciju, un uzaicināja Komisiju uz vietas pārbaudīt ekskluzīvu preču tirdzniecības apstākļus tajos Leclerc centros, kuri vēlas nodarboties ar ekskluzīvu smaržu izplatīšanu.

59      Komisija ar 1991. gada 12. februāra vēstuli apstiprināja, ka Galec apsvērumi tiks rūpīgi izskatīti. Tiesas sēdē Komisija apstiprināja, ka, pieņemot Lēmumu, tā ir ņēmusi vērā šos apsvērumus. Tomēr nav apstrīdams, ka tā būtībā atbalsta Yves Saint Laurent selektīvās izplatīšanas sistēmas īpašās iezīmes, ko administratīvās procedūras gaitā kritizēja Galec.

60      Šajos apstākļos Pirmās instances tiesa uzskata, ka situācija šajā gadījumā būtībā neatšķiras no situācijas, uz kuru attiecas spriedums lietā Metro II (21.–23. punkts), kurā Tiesa nosprieda, ka uz uzņēmēju, kurš ir saņēmis atteikumu iekļaut to pilnvaroto izplatītāju tīklā un kurš ir iesniedzis piezīmes saskaņā ar 19. panta 3. punktu Regulā Nr. 17, tieši un individuāli attiecas Komisijas Lēmums, ar ko tiek atbalstīti kritēriji, ko šis uzņēmējs ir kritizējis administratīvās procedūras gaitā.

61      Jāpiebilst, ka Lēmums nelabvēlīgi ietekmē paša Galec intereses tiktāl, ciktāl tā uzdevums saskaņā ar statūtiem ir slēgt līgumus par Leclerc centru apgādi. Tātad Lēmums individuāli attiecas uz Galec kā starpnieku apgādes līgumu slēgšanā (pēc analoģijas skat. Tiesas 1988. gada 2. februāra spriedumu apvienotajās lietās 67/85, 68/85 un 70/85 Van der Kooy u.c./Komisija, Recueil, 219. lpp., 20.–25. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā CIRFS u.c./Komisija, 30. punkts).

62      Turklāt no Galec statūtu 2. panta skaidri izriet, ka tam netieši ir paredzētas pilnvaras administratīvajā procedūrā paust ne tikai savu, bet arī to savu biedru viedokli, kuri vēlas pievienoties Yves Saint Laurent tīklam. Tā kā Galec biedri ir Yves Saint Laurent pilnvaroto mazumtirgotāju potenciālie konkurenti, tie ir uzskatāmi par “ieinteresētajām trešajām personām” Regulas Nr. 17 19. panta 3. punkta nozīmē. No tā izriet, ka Lēmums individuāli skar Galec tiktāl, ciktāl tas kā savu biedru pārstāvis ir piedalījies administratīvajā procedūrā (pēc analoğijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā AITEC u.c./Komisija, 60.–62. punkts).

63      Atbildot uz jautājumu, vai Lēmums tieši skar Galec, pietiek konstatēt, ka ar Lēmumu visi nosacījumi dalībai Yves Saint Laurent tīklā tika atstāti nemainīti, ļaujot Yves Saint Laurent tiešā veidā noteikt Galec un tā biedriem atlases kritērijus, kuru likumību tas ir apstrīdējis administratīvās procedūras gaitā.

64      Vienlaikus, lai gan Galec necenšas kļūt par Yves Saint Laurent pilnvaroto izplatītāju, pēc Lēmuma pieņemšanas, iepērkot Yves Saint Laurent produkciju, Galec ir jāizpilda atlases kritēriji, kuru likumība ir apstiprināta ar Lēmumu. Tātad Galec ir pastāvoša un faktiska interese apstrīdēt Lēmuma pamatotību.

65      Tātad prasība ir pieņemama.

 Par lietas būtību

66      Galvenais Galec iebildums ir tāds, ka atlases kritēriju kopuma dēļ, kuri apstiprināti ar Lēmumu, no Yves Saint Laurent tirdzniecības tīkla a priori tiek izslēgti vairāki lielveikali, kas darbojas ar nosaukumu “É. Leclerc”, kaut gan tie spēj tirgot ekskluzīvas smaržas pienācīgos un piemērotos apstākļos. Saistībā ar šo galveno iebildumu Galec savā prasībā izvirza trīs pamatus, kas balstīti attiecīgi uz pamatojuma nepietiekamību, faktu un juridiskām kļūdām. Šie pamati savstarpēji pārklājas un būtībā ietver šādas četras galvenās daļas: a) Lēmums nav pietiekami pamatots un/vai tajā ir acīmredzamas faktu kļūdas tiktāl, ciktāl tiek pieņemts, ka dažāda veida lielveikalu (turpmāk tekstā – “lielie mazumtirgotāji”) tirdzniecības veicināšanas metodes nav piemērotas ekskluzīvu smaržu izplatīšanai; b) Lēmums nav pietiekami pamatots un/vai tajā ir acīmredzamas faktu kļūdas attiecībā uz patērētāju vajadzībām un vēlmēm; c) Lēmumā ir juridiskas kļūdas un/vai nepietiekams pamatojums tiktāl, ciktāl Komisija ir nolēmusi, ka uz II. A. 5. punktā apkopotajiem kritērijiem neattiecas Līguma 85. panta 3. punkts; d) Lēmumā ir juridiskas kļūdas un/vai acīmredzamas faktu kļūdas, un/vai nepietiekams pamatojums, Komisijai piemērojot Līguma 85. panta 3. punktu.

67      Pirmkārt, ir jāpārbauda Lēmuma pamatotība, apvienojot visus prasības pamatus un argumentus attiecībā uz Līguma 85. panta 1. punktu, un, otrkārt, Lēmuma pamatotība attiecībā uz Līguma 85. panta 3. punktu.

 I – Par Lēmuma pamatotību attiecībā uz Līguma 85. panta 1. punktu


 Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums

Galec argumenti

68      Vispirms Galec norāda, ka ar savu biedru, kuri darbojas ar nosaukumu “É. Leclerc”, starpniecību tas piemērotos apstākļos tirgo daudz ekskluzīvu preču (augstas klases elektroakustisko aparatūru, augstākās kvalitātes vīnus, rotaslietas, pulksteņus, fotoaparātus, ekskluzīvas tekstilpreces utt.) un ka, lai uzturētu ekskluzīvu preču prestižu un apmierinātu patērētāju vēlmes, tas atbalsta tādas sistēmas nepieciešamību, kuras pamatā ir “ekskluzīvas selektivitātes” jēdziens. Galec arī pieļauj, ka ne visi É. Leclerc veikali ir piemēroti šāda veida tirdzniecībai. Tomēr daži É. Leclerc lielveikali jau īsteno ekskluzīvu preču selektīvo tirdzniecību, izmantojot atšķirīgas tirdzniecības metodes, kā, piemēram, īpašas vietas iekārtošana veikalā vai norobežotas telpas izveidošana tirdzniecības vietā, vai arī daudzproduktu tirdzniecības nodaļas izveidošana ar atsevišķu izkārtni (piemēram “Éole”). Šādi veikali ir piemēroti vai arī ir piemērojami ekskluzīvas kosmētikas tirdzniecībai, kā to pierāda prasības pieteikumam pievienotās dažu Leclerc centru “skaistumkopšanas un veselības” nodaļu fotogrāfijas.

69      Tomēr ar Lēmumu apstiprināto kritēriju kopuma dēļ lielie mazumtirgotāji ir izslēgti no Yves Saint Laurent preču izplatītāju tīkla, it īpaši to kritēriju dēļ, kas attiecas uz tuvāko apkārtni, proti, “kvartāla”, “ielu” vai “tuvumā esošo mazumtirdzniecības veikalu” novērtējums [vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkta a) apakšpunkts], ēkas “fasāde” ar “skatlogu”, “noformējums”, kopējais veikala iekārtojums un citi vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie faktori, citu preču pārdošana, kuru “līdzās esamība var negatīvi ietekmēt Yves Saint Laurent preču zīmes tēlu”, un no parfimērijas preču tirdzniecības atšķirīgu darbību veikšana tirdzniecības vietā, kas saskaņā ar vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkta d) apakšpunktu ir jānovērtē pēc apjoma, ārējā noformējuma, pēc parfimērijas tirdzniecības nošķiršanas un pēc katrā darbības virzienā strādājošā personāla ārējā izskata un apģērba.

70      Pēc Galec uzskatiem visstrīdīgākais kritērijs, kas ir visvairāk atkarīgs no vērtētāja gribas, ir izkārtne. Ar É. Leclerc nosaukumu darbojas ļoti daudzas dažādas mazumtirdzniecības vietas, un, kaut arī dažas no tām nevar kļūt par ekskluzīvu preču izplatīšanas vietām, Komisija nav ņēmusi vērā, ka atsevišķas mazumtirdzniecības vietas var atbilst šāda veida preču tirdzniecībai noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem.

71      Tātad pretēji iepriekš minētajos spriedumos lietā Metro I, lietā Metro II un lietā L’Oréal, kā arī 1980. gada 10. jūlija spriedumā lietā 99/79 Lancôme, Recueil, 2511. lpp., Tiesas piemērotajiem principiem šī selektīvās izplatīšanas sistēma nepieļauj jaunu tirdzniecības veidu izmantošanu, izmantojot kritērijus, kas nav objektīvi un vienoti, kas tiek piemēroti diskriminējošā veidā un nav arī samērīgi ar to piemērošanas nepieciešamību. Turklāt ar Lēmumā noteiktajiem kritērijiem tiek izslēgts “konkrēts tirdzniecības veids”, kas ir pretrunā ar Tiesas judikatūru spriedumos lietā Metro I (20. un 50. punkts), lietā Metro II (34. punkts) un lietā AEG (36. un 73. punkts).

72      Pēc prasītāja uzskatiem, no vienas puses, Lēmums paredz tikai dažu tādu lielo mazumtirgotāju kā universālveikalu, piemēram, Le Printemps vai Galeries Lafayette, iekļaušanu šajā tīklā saskaņā ar Lēmuma I. B. punktā norādīto profesora Vēbera [Weber] ziņojumu un atbilstoši pieteikumā par Yves Saint Laurent iestāšanos lietā minētajiem argumentiem, un, no otras puses, Komisijas apstiprinātie kritēriji prasa no lielajiem mazumtirgotājiem daudz vairāk nekā tikai daļēju tirdzniecības metožu pārveidošanu. Lielajiem mazumtirgotājiem būtu pilnībā jāatsakās no savām tirdzniecības metodēm, lai atbilstu tādiem kritērijiem kā, piemēram, veikalu atrašanās ielās, kuras atbilstu preču zīmes prestižam, prasība faktiski nodalīt parfimērijas tirdzniecību no citām darbībām, atbilstošs apģērbs visiem mazumtirdzniecības vietas darbiniekiem, ierobežojums veikt pārāk daudz darbību, kas saistītas ar “neekskluzīvām” precēm, un nosacījums veikt tirdzniecību veikalos, kuriem ir skatlogi.

73      Prasītājs attiecībā uz Lēmuma pamatojumu uzskata, ka pamatojumam lēmumā par principiāliem jautājumiem, kā tas ir šajā gadījumā, jābūt cik vien iespējams pilnīgam. Tomēr Komisija nav pietiekami pamatojusi savu apgalvojumu, ka paziņotie kritēriji, – kuri, kā apgalvo prasītājs, izslēdz jebkādu tirdzniecības veidu, kas nav specializētā mazumtirdzniecība, – nav uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo konkurenci Līguma 85. panta 1. punkta nozīmē. Tādējādi, atsaucoties uz iepriekš minētajiem spriedumiem lietās Metro, lietā AEG, lietā Lancôme un lietā L’Oréal, Komisija, nepamatojot savu lēmumu, kā prasīts spriedumos iepriekš minētajās lietās, ekskluzīvu līdzekļu preču zīmes tēla aizsardzībai ir izmantojusi kritērijus, kuri līdz šim ir tikuši piemēroti “tehniskai” atlasei.

74      Turklāt iepriekš minētajos spriedumos lietā L’Oréal, lietā Lancôme un lietās Metro Komisijai tika uzdots līgumu ierobežojošo būtību izvērtēt saistībā ar ekonomisko stāvokli. Tā kā Komisija zināja, ka visi “preču zīmes parfimērijas ražotāji” izmanto vienādu ekskluzīvās izplatīšanas veidu, tai bija jāsniedz pamatojums attiecībā uz izplatīšanas tīklu kopējo iedarbību, it īpaši tāpēc, ka tā principiāli apstiprināja viena tirdzniecības veida izslēgšanu no minēto preču izplatīšanas.

75      Tāpat Komisija nav pietiekami pamatojusi Lēmumu, proti, tā nav ņēmusi vērā administratīvās procedūras gaitā Galec iesniegtos apsvērumus, saskaņā ar kuriem mūsdienās lielie mazumtirgotāji tirgo ekskluzīvas preces ļoti atbilstošos apstākļos. Pēdējo desmit gadu laikā lielie mazumtirgotāji ir ievērojami pārveidojuši savas tirdzniecības metodes, un tie var ne tikai aizsargāt ekskluzīvu vai augstas tehnoloģijas preču zīmi, bet ir kļuvuši arī konkurētspējīgi šo preču tēla uzturēšanas ziņā.

76      Turklāt Komisija nav pietiekami pamatojusi savu viedokli jautājumā par patērētāju vēlmēm attiecībā uz lielo mazumtirgotāju izkārtnēm. Mūsdienu patērētāji vēlas saņemt pēc iespējas dažādāku ekskluzīvu preču piedāvājumu un, ja tāds tiem tiek piedāvāts, viņi uz to spontāni reaģē. Komisija uz šo pārbaudāmo skaidrojumu atbild tikai ar nepamatotiem apgalvojumiem, proti, ka atsevišķas izkārtnes pēc to pazīmēm ir pastāvīgi piederīgas zemākas klases tirgum (Lēmuma II. A. 5. punkta ceturtā daļa) un ka patērētājs “ekskluzivitātes un prestiža tēlu” saista tikai ar ekskluzīvu izplatīšanu specializētos mazumtirdzniecības veikalos (II. B. 2. punkta pirmā daļa). Šo apgalvojumu pamatojumam nav veiktas ne aptaujas, ne arī sabiedrības viedokļa analīze vai statistikas pētījumi, un tādējādi Komisija liedz iespēju Pirmās instances tiesai pārliecināties par šāda tipiska patērētāja “portreta” esamību.

77      Attiecībā uz Lēmumā esošajām faktu kļūdām Galec norāda, ka Komisija jau iepriekš minēto iemeslu dēļ nav ņēmusi vērā lielo mazumtirgotāju spēju piemērotos apstākļos tirgot ekskluzīvas smaržas. Turklāt Komisija acīmredzami nav izpratusi klientu motivāciju, Lēmuma II. B. 3. punkta otrajā daļā konstatējot, ka “paziņotā preču izplatīšanas sistēma ļauj saglabāt šo preču ekskluzīvās iezīmes, kas arī ir patērētāja izvēles galvenā motivācija”. Šāda motivācija ir “novecojusi” un patērētājiem tiek piedēvēta bez jebkādiem pierādījumiem.

78      Patiesībā, tiklīdz lielie mazumtirgotāji sāk tirgot ekskluzīvas smaržas, tie konstatē būtisku un spontānu tādu patērētāju pieprasījumu, kuri meklē gan ekskluzīvu preci, gan daļu no sapņa, bet ne obligāti cenu, kas ir raksturīga kādam noslēgtam izplatīšanas tīklam. Ir patērētāju kategorija – gados relatīvi jauni, pārtikuši cilvēki, kuriem patīk jauninājumi un prestižu preču zīmju preces un kuri labprātāk iepērkas lielveikalos, tur iegādājoties arī “augstākās klases” izstrādājumus, taču šādu pircēju kategoriju Komisija noliedz.

79      Cita starpā pārmaiņas tirdzniecībā ir ievērojami izmainījušas patērētāju uztveri attiecībā uz izkārtnēm. Tāpēc pieņēmums, ka lielveikali patērētāja uztverē vienmēr ir vienādi un piederīgi zemākās klases tirgum, vai ka tirdzniecība lielveikalos ikvienu ekskluzīvu preci pārvērš ikdienas precē, ir nepareizs. Komisija apzinājās šo tirdzniecības attīstības aspektu, taču nav to ņēmusi vērā, kas ir acīmredzama kļūda vērtējumā (skat. spriedumu lietā AEG, 74. un 75. punkts).

80      Attiecībā uz juridiskām kļūdām prasītājs norāda, ka Komisija ir pārkāpusi Kopienu tiesības, nosakot, ka uz Lēmuma II. A. 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz kvalificēta personāla klātbūtni, mazumtirdzniecības vietas atrašanās vietu, estētisko specifiku un izkārtni, citu preču tirdzniecību tajā, kā arī uz Yves Saint Laurent preču zīmes svarīgumu attiecībā uz konkurējošām preču zīmēm, neattiecas Līguma 85. panta 1. punktā paredzētais aizliegums.

81      Uzskatot, ka apstrīdētie kritēriji, kuri saskaņā ar prasītāja viedokli ir tādi, kas a priori izslēdz no dalības tīklā zināmu skaitu potenciālo mazumtirgotāju, ir pamatoti, Komisija ir pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru preču izplatīšanas ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, kā arī principu, saskaņā ar kuru kvantitatīvie ierobežojumi a priori ir nelikumīgi (it īpaši skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Metro I, lietā Metro II, lietā L’Oreal un lietā AEG). Tādējādi šie ierobežojumi ir stingrāki, nekā nepieciešams minēto preču kvalitātes un lietošanas nosacījumu aizsardzībai.

82      Komisija ir pārkāpusi Kopienu tiesības, neizvērtējot Yves Saint Laurent tirdzniecības tīkla noteiktos ierobežojumus (skat. spriedumu lietā Metro II, 40. punkts). Šajā sakarā prasītājs uzsver, ka savai aizstāvībai Komisija ir norādījusi, ka attiecīgais tirgus ir “kosmētikas līdzekļu” tirgus, savukārt Lēmumā un citos aizstāvības punktos tā ir norādījusi, ka ekskluzīvu smaržu tirgus ir specifisks un autonoms tirgus. Pretēji Komisijas apgalvojumiem nav nekādu šaubu, ka līdzīgu tīklu kopējās iedarbības dēļ tiktu mazināta lielo mazumtirgotāju loma ekskluzīvu smaržu tirdzniecībā, kas šajā gadījumā arī ir attiecīgais tirgus.

 Komisijas argumenti

83      Atbildētāja uzsver, ka Lēmumā tā nav noteikusi, vai Leclerc centri atbilst Yves Saint Laurent izvirzītajiem kritērijiem, bet ir izvērtējusi šo kritēriju būtību, iedarbību un likumīgumu saskaņā ar Kopienu tiesībām. Turklāt Lēmums a priori neizslēdz nevienu tirdzniecības veidu. Lēmumā ir precizēts, ka, pirmkārt, šie kritēriji “pieļauj tādus mūsdienīgus izplatīšanas veidus kā universālveikali” (Lēmuma II. A. 5. punkta piektās daļas beigas) un, otrkārt, atsevišķu mūsdienīgu izplatīšanas veidu atbilstību atlases kritērijiem var sasniegt, mainot tirdzniecības metodes (Lēmuma II. B. 5. punkta ceturtā daļa). Tiesas sēdē Komisijas pārstāvis apstiprināja, ka Lēmums a priori neizslēdz nevienu “lielveikalu veida” izplatīšanas veidu no ekskluzīvas kosmētikas tirdzniecības nozares un ka Lēmuma II. A. 5. punkta piektajā daļā un II. B. 5. punkta ceturtajā daļā minētais jēdziens “universālveikals” (franču valodas versijā – “grand magasin”) ir interpretējams tā, ka tas ietver lielveikalus.

84      Prasītāja apgalvojums, ka noteiktajiem kritērijiem var atbilst vienīgi pilsētas centrā izvietoti specializēti mazumtirgotāji, ir nepareizs, jo mazumtirdzniecības veikali, kas nav specializēti, atrodas gan pilsētas centra kvartālos, gan arī piepilsētā. Tāpat arī prasība par veikala atbilstību preču zīmes prestižam un reputācijai ir piemērota lielajiem veikaliem, jo, spriežot pēc prasītāja iesniegtajām fotogrāfijām, vairāki tā veikali ir spējuši to iekšienē izveidot noformējumu, kas ir piemērots prestižu preču zīmju tirdzniecībai.

85      Izkārtnes kritērija nepieciešamība ir uzskatāma par pamatotu, ja apsver, ka ar tās palīdzību var novērst acīmredzami prestižu mazinošu izkārtņu izmantošanu. Viens no veidiem ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu vērtības izcelšanai, ko izmanto Leclerc centri, ir izveidot atsevišķas telpas ar atsevišķu izkārtni, piemēram, “Éole”. Lēmumā arī ir norādīts, ka secinājums par izkārtnes piederību zemākās klases tirgum netiek izdarīts uz mazumtirgotāja cenu politikas pamata (Lēmuma II. A. 5. punkta ceturtās daļas beigas).

86      Galec arguments, ka lielie mazumtirgotāji varētu atbilst minētajiem kritērijiem tikai pēc radikālas savu tirdzniecības metožu mainīšanas, pilnībā neatbilst Komisijas viedoklim. Minētie kritēriji paredz vienīgi daļēju atsevišķu tirdzniecības metožu pārveidošanu, turklāt veicamo izmaiņu apjoms būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

87      Lēmuma pamatojums ir skaidrs un pilnīgs, it īpaši II. A. 5. punktā. Turklāt saskaņā ar iepriekš minētajiem spriedumiem lietā Lancôme un lietā L’Oreal un Komisijas 1985. gada 16. decembra Lēmumu 85/616/EEK par procedūru saskaņā ar EEK līguma 85. pantu (IV/30.665 – Villeroy & Boch, OV L 376, 15. lpp.) jau iepriekš ir pastāvējis uzskats, ka preces prestiža tēla uzturēšana var attaisnot kvalitātes kritēriju noteikšanu mazumtirgotājam un tā tirdzniecības vietas iekārtojumam. Ievērojot Lēmuma II. A. 8. punktu, būtu nepareizi uzskatīt, ka Komisija nav ņēmusi vērā selektīvās izplatīšanas sistēmu kopējo iedarbību.

88      Attiecībā uz patērētājiem atbildētāja norāda, ka, lai gan īstermiņā ekskluzīvu preču patērētājus varētu ieinteresēt zemākas cenas, viņu galvenā motivācija ir pārliecība par to, ka, laupot šo preču tēlam piemītošās raksturīgās iezīmes un mazinot radošās izpausmes, kas ilgākā laika posmā varētu radīt cenas samazināšanos, tās nekļūs par ikdienas preci. Turklāt atbilstoši Lēmuma I. D. punktam patērētāju asociāciju apsvērumos, ko Komisija ir ņēmusi vērā, ir pausta patērētāju vēlme, lai ekskluzīvas preces atbilstošas kvalitātes mazumtirdzniecības vietās tirgotu kvalificēts personāls.

89      Atbildētāja noliedz, ka būtu izteikusi jebkādus apsvērumus attiecībā uz lielo mazumtirgotāju piemērotību Yves Saint Laurent preču izplatīšanai. Ja atsevišķi lielveikali atbilst kritērijiem, kas ir noteikti attiecībā uz ekskluzīvu smaržu selektīvo izplatīšanu, tad katrā atsevišķā gadījumā tas jāpārbauda Yves Saint Laurent, nevis Komisijai. Lēmums neietver apgalvojumu, ka ekskluzīvas preces tiek padarītas par ikdienišķām, ja tās pārdod lielie mazumtirgotāji.

90      Visbeidzot, attiecībā uz Līguma 85. panta 1. punktu atbildētāja uzskata, ka Lēmuma II. A. 5. punktā minētie kritēriji acīmredzami ir objektīvi un kvalitatīvi kritēriji, kas ir līdzīgi spriedumā lietā Metro I norādītajiem, un ka tie ir noteikti visiem vienādi un nav diskriminējoši, jo tie neizslēdz nevienu mazumtirgotāju, kas spēj nodrošināt atbilstību šiem kritērijiem. Komisija ir precizējusi, ka kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā un ka piemērošanas izpilde ir atkarīga no prakses, nevis no kritēriju novērtēšanas. Tāpat kritēriju piemērošana nav pretrunā ar samērīguma principu, jo tie ir nepieciešami, lai uzturētu prestiža un ekskluzivitātes auru minētajām precēm, kas atšķir tās no līdzīgām precēm, kā arī lai saglabātu prestižas preču zīmes tēlu.

91      Sprieduma lietā Metro II 40. punkts šajā gadījumā nav būtisks, jo tas attiecas uz situāciju, kad nebija citu izplatīšanas veidu kā vien selektīvās izplatīšanas tīkls un cenu neelastība netika izlīdzināta ar faktisku konkurenci preču zīmju starpā. Stāvoklis kosmētikas līdzekļu tirgū ir atšķirīgs, tajā piedāvājums ir izkliedēts gan ražotāju, gan izplatītāju līmenī, un preču tirdzniecība ar pilnvaroto izplatītāju tīkla starpniecību ir tikai daļa no kopējā kosmētikas tirgus – sākot no 22,4 % Apvienotajā Karalistē līdz 36,2 % Itālijā. Tādējādi, no vienas puses, patērētājs varētu iegādāties citas – lētākas – smaržas ārpus selektīvās izplatīšanas tīkla, un, no otras puses, pastāvētu faktiska konkurence starp konkurējošām ekskluzīvu smaržu preču zīmēm un starp vienas preču zīmes ekskluzīvām precēm.

 Personu, kas iestājušās lietā, argumenti

92      Tā kā personas, kas iestājušās lietā, ir izvirzījušas daudz argumentu, kas līdzīgi Komisijas izteiktajiem, turpmāk ir izklāstīti tikai daži no tiem.

93      Yves Saint Laurent uzskata, ka pieņēmums, uz kuru balstīta prasība, ir kļūdains. Komisija nav ne apstiprinājusi viena tirdzniecības veida izslēgšanu a priori, ne arī piešķīrusi ekskluzīvas tiesības pilsētas centrā izvietotiem specializētiem mazumtirgotājiem. Gluži pretēji – saskaņā ar Lēmumu Komisija ir pārbaudījusi, ka preču izplatīšanas sistēma ir pieejama visiem izplatīšanas veidiem, neizslēdzot nevienu a priori (Lēmuma II. B. 5. punkts).

94      Yves Saint Laurent tīkls bez specializētiem parfimērijas veikaliem faktiski ietver arī universālveikalu ķēdi (Vācijā, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Grieķijā, Spānijā, Beļģijā), un tam visās dalībvalstīs ir daudzproduktu specializētās mazumtirdzniecības vietas, piemēram, parfimērijas līdzekļu – saimniecības preču (Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Vācijā un Dānijā), parfimērijas līdzekļu un farmaceitisko produktu (Francijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē), parfimērijas līdzekļu un gatavo apģērbu (Spānijā, Portugālē) veikali, daudzproduktu specializēto universālveikalu ķēde Boots Apvienotajā Karalistē un lielu modernu parfimērijas veikalu ķēdes, it īpaši Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un Francijā. 99,6 % tirdzniecības Apvienotajā Karalistē un 75 % Dānijā netiek veikta specializētajās mazumtirdzniecības vietās. Francijā, Spānijā un Nīderlandē šāda veida tirdzniecības apjoms ir no 20 līdz 40 %. Tāpat YvesSaint Laurent iesniegtajās kartēs ir norādītas arī mazumtirdzniecības vietas ārpus pilsētu centriem.

95      Jautājumā par patērētāju motivāciju Komisijas novērtējumu apstiprina vēl citi pētījumi, ko savam pieteikumam par iestāšanos lietā ir pievienojis Yves Saint Laurent un ko veicis profesors Glē [Glais], amerikāņu žurnāls Mademoiselle un profesors Tēnigs [Thoenig], kuros norādīts, ka patērētājs piešķir nozīmi produktu preču zīmei un ka galvenā motivācija, kas tam liek iegādāties ekskluzīvu preci, ir saistīta ar šīs preces prestižu, un ka patērētāji atbalsta tādu tirdzniecības sistēmu, kas uztur preces prestižo tēlu. Savukārt Galec iebildums par to, ka Komisijas analīze ir novecojusi un neatspoguļo mūsdienu patērētāja viedokli, nav pamatota ne ar vienu pētījumu vai aptauju.

96      Jautājumā par selektīvās izplatīšanas nepieciešamību Yves Saint Laurent norāda, ka Komisija, novērtējot Yves Saint Laurent preču zīmes prestižu un reputāciju, ir ņēmusi vērā tā preču raksturīgākās iezīmes, proti, izmantoto izejvielu kvalitāti, pētniecisko darbību un iesaiņojuma materiālus (Lēmuma II. A. 5. punkts). Piemēram, lai jauns produkts nokļūtu līdz ražošanai, ir nepieciešami apmēram trīs gadi, un katru gadu Yves Saint Laurent pastāvīgais pētniecības un attīstības centrs veic daudzu formulu izpēti. Šajā procesā tiek veikti neskaitāmi eksperimenti un tiek izmantots vairāk nekā 5000 izejvielu, no kurām daudzas ir retas, sarežģītas un dārgas. Šo preču oriģinalitāte, sarežģītība un augstā kvalitāte apvienojumā ar preču zīmes prestižu un reputāciju ir pamatojums selektīvajai izplatīšanai, lai neatkārtotu smaržu Coty likteni, kas pazuda no tirgus neatbilstības dēļ starp preces kvalitāti un izplatīšanas veidu, kas neatbilda patērētāju vēlmēm.

97      Attiecībā uz Līguma 85. panta 1. punktu profesionālās kvalifikācijas kritērijs ir nepieciešams patērētāju vēlmju apmierināšanai, kā arī tāpēc, ka šīs preces ir radušās nozīmīga tehniska un pētnieciska procesa rezultātā. Tirdzniecības vietas apkārtne arī ir objektīvs kritērijs, kas nepieciešams, lai celtu mazumtirdzniecības veikala un tajā pārdoto preču vērtību, pie tam neizslēdzot nevienu izplatīšanas veidu. Tirdzniecības vietas skatloga kvalitāte un izkārtojums ir kā preces “ietvars”, un tam ir jābūt saskaņā ar tās tēlu. Arī izkārtne ir objektīvs atlases kritērijs, jo tā ir atpazīstama, tā var būt pozitīva, negatīva vai neitrāla saistībā ar personāla kvalifikāciju, pakalpojumu kvalitāti, kam ir ietekme arī uz pārdodamajām precēm. Visbeidzot, kosmētikas nodaļas fiziska nodalīšana no ikdienas preču tirdzniecības vietām, kas tiek pieprasīta nespecializētajiem veikaliem, neierobežo konkurenci un neliedz nespecializētās tirdzniecības veidiem iekļauties tirdzniecības tīklā. Tas saskan gan ar ražotāju, gan ar patērētāju vēlmēm, proti, lai ekskluzīvu preču iegāde netiek sajaukta ar ikdienas preču, piemēram, pārtikas iegādi.

98      Visbeidzot, ziņojums par mazumtirdzniecības vietu novērtējumu (skat. šā sprieduma 16. punktu) pierāda, ka iekļaušana tirdzniecības tīklā notiek objektīvi un ar vienādiem nosacījumiem. Pretendents tiek iepazīstināts ar novērtējuma rezultātiem un ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu novērtējumu. Strīdus izskata valsts tiesā. Lai noskaidrotu, vai kāda izkārtne var būt reputācijai nelabvēlīga, Yves Saint Laurent balstās uz neatkarīgu organizāciju veiktu patērētāju viedokļu aptauju. Pieteikumam par iestāšanos lietā tas ir pievienojis aptaujā paredzēto jautājumu sarakstu un precizē, ka ieinteresētais uzņēmums tiek iepazīstināts ar veiktās aptaujas rezultātiem, ko tas var brīvi apstrīdēt.

99      Colipa vispirms atgādina, ka Lēmums ir balstīts uz profesora Vēbera ziņojumu un tas saskan ar Colipa zināšanām par tirgu. Ziņojumā ir norādīts, ka Kopienas kosmētikas līdzekļu tirgus ir sadalīts segmentos un ka šim sadalījumam raksturīgi dažādi izplatīšanas veidi atkarībā no segmenta. Šis ziņojums sakrīt ar Komisijas secinājumiem, kas it īpaši izklāstīti II. B. 3. punktā, – lai gan patērētāji uzskata, ka ekskluzīvas kosmētikas preces ir savstarpēji maz aizstājamas ar līdzīgām precēm no citiem nozares segmentiem, tomēr tie patērētāji, kuri selektīvās izplatīšanas sistēmai raksturīgo preču zīmes tēlu un ar to saistīto apkalpošanas līmeni uzskata par otršķirīgu, var iepirkties līdzīgā tirgū, kurā neizmanto šādas sistēmas.

100    Turklāt profesora Vēbera ziņojums apstiprina, ka ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu tirgū dinamiskos, augstas konkurences apstākļos darbojas liels skaits ražotāju un izplatītāju, arī jaunpienācēju skaits šajā tirgū ir ievērojams. Turklāt ražotāji ir spiesti nepārtraukti veikt pētniecisko darbību un radīt jaunus produktus, kā arī attīstīt un īstenot prestižas preču zīmes tēlam atbilstošu tirdzniecības politiku. Tādējādi paziņotos līgumus Komisija Lēmumā attiecībā uz konkurences jomu ir novērtējusi pareizi. Galec iebildums, ka šo līgumu dēļ tirdzniecība lielveikalos tiek padarīta neiespējama, nav pamatots ne ar ekonomisko analīzi, ne arī ar citiem pierādījumiem.

101    Norādot uz selektīvajai izplatīšanai piemērojamajiem juridiskajiem principiem, kas izriet no Tiesas judikatūras analīzes, kā arī no “freerider” (“slepenās pārejas”) principa Amerikas tiesībās un “Immanenztheorie” principa Vācijas tiesībās, Colipa uzskata, ka šis izplatīšanas veids ir ļoti piemērots ekskluzīvas kosmētikas tirdzniecībai, kā tas atzīts iepriekš minētajos spriedumos lietā L’Oréal un lietā Lancôme, kā arī ğenerāladvokāta Reišla [Reischl] secinājumos saistībā ar Tiesas 1980. gada 10. jūlija spriedumu apvienotajās lietās 253/78, 1/79, 2/79 un 3/79 Guerlain u.c., Recueil, 2327., 2377. lpp.

102    Patiesībā šī ekonomiskā pieeja, kas balstīta uz pamatotības likumu (“rule of reason”), atzīst, ka konkurencei, kuras pamatā nav cena, bet citi elementi, ir savas priekšrocības, ņemot vērā nozīmīgo ieguldījumu apjomu un nepieciešamību novērst, ka mazumtirgotāji–“parazīti” dzīvo uz to rēķina, kuri pieņem ražotāja tirdzniecības politikas ekonomiskos ierobežojumus. Attiecīgajā tirgū konkurence netiek likvidēta, jo selektīvā izplatīšana pastāv līdzās citām izplatīšanas metodēm un, izmantojot šo metodi, tiek pārdoti vairāk nekā 50 % no Eiropas parfimērijas rūpniecības ražojumiem.

103    Norāde uz citu selektīvās izplatīšanas tīklu līdzāspastāvēšanu ir pamatota, ja tā rada ierobežojumus piekļuvei tirgum (skat. Tiesas 1991. gada 28. februāra spriedumu lietā C‑234/89 Delimitis, Recueil, I‑935. lpp.), nepieļauj tādu citu izplatīšanas veidu pastāvēšanu, kuru pamatā ir cita veida konkurences politika, vai arī ja cenu neelastību neatsver citi konkurences elementi (spriedums lietā Metro II); šajā gadījumā tā nav. Gluži pretēji – nevienu mūsdienīgu izplatīšanas veidu nav īpaši liegts pieteikt izmantošanai izplatīšanas tīklā, un, lai to izdarītu, Galec būtu pieticis nosūtīt vēstuli, kurā lūgts iekļaut to pilnvaroto izplatītāju tīklā, un izpildīt atlases kritērijus.

104    Tiesas sēdē Colipa piemin Monopolu un apvienošanās komisijas ziņojumu attiecībā uz smaržu jomu par smaržu piegādēm mazumtirdzniecībai Apvienotajā Karalistē [Monopolies and Mergers Commission report Fine Fragrances – A Report on the Supply in the UK for Retail Sale of Fine Fragrances] (Cm 2380, 1993. gada novembris), saskaņā ar kuru selektīvā izplatīšana ekskluzīvas kosmētikas nozarē nav pretrunā ar sabiedrības interesēm Apvienotās Karalistes 1973. gada Godīgas tirdzniecības likuma [Fair Trading Act] nozīmē. Colipa norāda arī, ka vairākās dalībvalstīs ekskluzīvi kosmētikas līdzekļi ar selektīvās izplatīšanas tīklu starpniecību tiek tirgoti tādos “nespecializētajos” vai “daudzproduktu” veikalos kā Boots Apvienotajā Karalistē, Matas Dānijā, Sephora Francijā, Müller Vācijā utt.

105    FIP apgalvo, ka jebkuras ekskluzīvas preces nemateriālā daļa ir pati būtiskākā. Jebkurā prestižā apkalpojošā iestādē noteicošais ir tajā radītā atmosfēra, jo preču zīmes reputācija un tātad arī liktenis ir tās mazumtirgotāju rokās, kuri savukārt ir preču zīmes skatlogs patērētājam. Šajā sakarā pilnvarotais mazumtirgotājs piedāvā patērētājam zināmu garantiju kopumu – pilnu preču klāstu un plašu sortimentu, to vidū arī preču zīmes jaunumus, iespēju saņemt kvalificēta, ražotāja apmācīta personāla konsultācijas, garantijas un pēcpārdošanas pakalpojumus, izbaudīt vidi tā, ka tas vairo pircēja prieku. Tomēr simboliskie paņēmieni, kas rada un atšķir ekskluzivitāti, var tikt “iedragāti”, ja prestižas preces tiek tirgotas nepiemērotos apstākļos vai arī blakus tādām precēm, kuras var mazināt preču zīmes reputāciju (piemēram, pārtikas produkti vai saimniecības preces), kā tas notika ar smaržām Coty, kuru tirdzniecība cieta neveiksmi preču zīmes prestiža mazināšanās dēļ. Preču zīmes reputācijas uzturēšana no patērētāja viedokļa ir vēl jo nozīmīgāka, jo līdz ar izejvielu cenu ražotājs veic ievērojamus ieguldījumus jaunu produktu izgatavošanā, veic pastāvīgu preču kvalitātes kontroli, kā arī veido reklāmas, kuru izdevumi var sasniegt līdz pat 30 % no preču zīmes apgrozījuma.

106    Tāpēc FIP uzskata, ka attiecīgie kvalitatīvie nosacījumi, tostarp tie, kas attiecas uz izkārtni, ir pilnīgi neaizvietojami, lai uzturētu ražotāja preču zīmes tēlu un nodrošinātu kvalitatīvākas konsultācijas patērētājiem, pat ja šo prasību dēļ atsevišķiem mazumtirgotājiem tiek atteikts kļūt par tirdzniecības tīkla dalībniekiem. Šajā gadījumā Komisija ir precīzi ievērojusi Tiesas judikatūru un nekādā veidā nav a priori apstiprinājusi kāda atsevišķa izplatīšanas veida izslēgšanu.

107    FEPD vispirms norāda, ka par ražotāju, mazumtirgotāju un patērētāju atbalstītās selektīvās izplatīšanas lietderību, ko apstiprina arī Tiesas judikatūra, liecina tās mērķis – augstas kvalitātes un ekskluzīvu preču tirdzniecības tīkla tēla vienotība, lai nodrošinātu labāku patērētāju apkalpošanu un atsevišķu to vajadzību apmierināšanu. Patērētāja vēlme ir iegādāties augstas kvalitātes preces tādos apstākļos, kas nodrošina labākas preces izvēles iespējas, turklāt saņemot atbilstošus pārdevēju padomus. Šajā gadījumā Komisijas panāktie līgumu grozījumi ir uzskatāmi par robežu, kuru pārsniedzot, vairs nepastāvētu ekskluzīvu smaržu selektīvā izplatīšana, jo, ja kritēriji nebūtu tik stingri, tad – kā uzskata FEPD – tiem atbilstu jebkurš mazumtirgotājs.

108    Tāpēc specializētā mazumtirdzniecība ar tās struktūru, specializāciju, veikalu iekārtojumu un ģeogrāfisko izvietojumu, pieliekot atbilstošas pūles un apvienojot nepieciešamo kvalitāti, labāk varētu apmierināt patērētāja vajadzības. Tie galvenokārt ir nelieli uzņēmumi, kas ir elastīgi lēmumu pieņemšanā, ar labām zināšanām un preču grupai atbilstoši iekārtotām mazumtirdzniecības vietām, kas ir ļoti būtiski uzticama klientu loka izveidošanai. Šīs tirdzniecības vietas atrodas ne tikai pilsētas centra specializētajos veikalos, bet arī pilsētas centra, nomales un piepilsētas rajonu tirdzniecības galerijās, centros un lielveikalos. Šos argumentus apstiprina arī profesora Glē ziņojums, kurā secināts, ka pircēji augstu vērtē iespēju specializētajos mazumtirdzniecības veikalos saņemt profesionālus padomus.

109    Prasības mērķis ir mazināt Leclerc tirdzniecības centru iekārtojumam izvirzītās prasības, kas izraisītu specializētās tirdzniecības samazināšanos, patērētāja tiesību ierobežošanu, ražotāju veiktā pētnieciskā darba, jauninājumu un sabiedrisko attiecību pasākumu samazināšanu līdz pat šo preču ekskluzīvā statusa izzušanai. Tikai prasītājs ir uzskatāms par vainojamu tajā, ka tas netika iekļauts tirdzniecības tīklā, jo tas ir atteicies izpildīt atbilstošos un saskaņotos kritērijus. Turklāt prasītājam netiek atteikts a priori, tam tikai ir jāpielāgo savas metodes attiecīgajām precēm, kas Leclerc centros nemaz neprasītu radikālas tirdzniecības metožu izmaiņas.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

110    Lēmuma pamatotības vērtējums tiktāl, ciktāl ar Lēmumu piemērots Līguma 85. panta 1. punkts, ietver četrus galvenos jautājumus: A) vai ekskluzīvas kosmētikas līdzekļu nozarē pastāvošā selektīvā izplatīšana, kas balstīta uz kvalitātes kritērijiem, būtībā atbilst Līguma 85. panta 1. punktam; B) vai Lēmuma II. A. 5. punktā minētie Yves Saint Laurent atlases kritēriji atbilst nosacījumiem, lai tos saskaņā ar Līguma 85. panta 1. punktu varētu uzskatīt par likumīgiem; C) vai prasītāja izvirzītie pamati un argumenti, ka tā biedri ir a priori izslēgti no Yves Saint Laurent tīkla, un patērētāju attieksme attiecībā uz šiem jautājumiem ir pietiekami pamatota; D) vai Līguma 85. panta 1. punkts ir piemērojams, ja attiecīgajā nozarē pastāv citi līdzīgi tīkli.

 A – Par tādas ekskluzīvas kosmētikas līdzekļu nozares selektīvās izplatīšanas sistēmas atbilstību Līguma 85. panta 1. punktam, kas balstīta uz kvalitātes kritērijiem

111    Lai gan prasītājs apgalvo, ka piekrīt nepieciešamībai veidot uz noteiktu patērētāju loku vērstu sistēmu, kuras pamatā ir “ekskluzīvu preču atlases” koncepcija, lai uzturētu ekskluzīvu izstrādājumu prestižu un apmierinātu patērētāju vēlmes, tas tomēr apstrīd Yves Saint Laurent atlases kritēriju likumību attiecībā uz Līguma 85. panta 1. punktu. Tāpēc vispirms ir jāizvērtē juridiskie pamatprincipi, kuri nosaka Līguma 85. panta 1. punkta piemērošanu ekskluzīvas kosmētikas nozarē.

112    Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru selektīvās izplatīšanas sistēma atbilstoši Līguma 85. panta 1. punktam nodrošina konkurenci, ja tā atbilst četriem nosacījumiem: pirmkārt, selektīvās izplatīšanas sistēma ir nepieciešama minēto preču īpatnību dēļ tādā nozīmē, ka šāda sistēma paredz likumīgas prasības attiecībā uz izstrādājumu iezīmēm – augstu kvalitāti un tehnisko izpildījumu, lai tiem tiktu saglabāta kvalitāte un nodrošināta atbilstoša izmantošana (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal, 16. punkts, kas interpretēts, ievērojot sprieduma lietā Metro I 20. un 21. punktu, sprieduma lietā AEG 33. punktu, un Pirmās instances tiesas 1992. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑19/91 Vichy/Komisija, Recueil, II‑415. lpp., 69.–71. punkts), otrkārt, tālākpārdevēji jāizvēlas pēc objektīviem kvalitātes kritērijiem, kurus vienādi un nediskriminējošā veidā piemēro visiem potenciālajiem tālākpārdevējiem (skat., piemēram, iepriekš minēto spriedumu lietā Metro I, 20. punkts, spriedumu lietā L’Oréal, 15. punkts, un spriedumu lietā AEG, 35. punkts), treškārt, ar konkrēto sistēmu ir paredzēts sasniegt rezultātu, kas uzlabo konkurenci un tātad līdzsvaro selektīvās izplatīšanas sistēmām raksturīgos konkurences ierobežojumus, it īpaši attiecībā uz cenām (skat. spriedumu lietā Metro I, 20.–22. punkts, spriedumu lietā AEG, 33., 34. un 73. punkts, un spriedumu lietā Metro II, 45. punkts), ceturtkārt, lai piemērotie kritēriji nebūtu stingrāki, nekā nepieciešams (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā l’Oréal, 16. punkts, un lietā Vichy, 69.–71. punkts). Jautājums par to, vai šie nosacījumi ir ievēroti, ir jāizvērtē objektīvi, ņemot vērā patērētāju intereses (skat. spriedumu lietā Metro I, 21. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Vichy, 69.–71. punkts).

113    Lai gan Tiesa ir nospriedusi, ka šādas selektīvās izplatīšanas sistēmas, kuru pamatā ir kvalitātes kritēriji, ir pieņemamas nozarē, kurā, nepārkāpjot Līguma 85. panta 1. punktu, ražo augstas kvalitātes un tehniskā izpildījuma ilgstoša patēriņa preces, it īpaši lai uzturētu specializēto tirdzniecību, kas var sniegt šādiem izstrādājumiem raksturīgus pakalpojumus (skat. spriedumu lietā Metro I, 20. punkts, spriedumu lietā AEG, 33. punkts, un spriedumu lietā Metro II, 54. punkts, kā arī Tiesas 1985. gada 10. decembra spriedumu lietā 31/85 ETA, Recueil, 3933. lpp., 16. punkts), tomēr no Tiesas judikatūras izriet arī, ka selektīvās izplatīšanas sistēmas ir pieņemamas preču īpašo raksturīgo iezīmju dēļ vai arī tādēļ, ka to izplatīšanas prasības var noteikt citās ekonomikas nozarēs, nepārkāpjot 85. panta 1. punktu (skat. Tiesas 1985. gada 3. jūlija spriedumu lietā 243/83 Binon, Recueil, 2015. lpp., 31. un 32. punkts, un 1981. gada 16. jūnija spriedumu lietā 126/80 Salonia, Recueil, 1563. lpp.). Atbilstoši Tiesas spriedumam lietā Metro I (20. punkts) Tiesa ir atzinusi, ka “efektīvas konkurences” iezīmes un intensitāte, kas nepieciešama Līguma mērķu sasniegšanai, var atšķirties atkarībā no precēm, pakalpojumiem un attiecīgo tirgus nozaru ekonomiskās struktūras, nepārkāpjot Līguma 3. un 85. pantā paredzēto godīgas konkurences principu.

114    Attiecībā uz ekskluzīvu kosmētiku un it īpaši ekskluzīvām smaržām, kas ir attiecīgās produkcijas lielākā daļa, pirmkārt, jānorāda, ka tās ir augstas kvalitātes izsmalcinātas preces, kas tapušas īpašu pētījumu rezultātā, izmantojot augstas kvalitātes materiālus to noformējumam, otrkārt, šiem izstrādājumiem ir “ekskluzīvas preces tēls”, kas tos atšķir no citiem līdzīgiem izstrādājumiem, kuriem nav šāda tēla, un, treškārt, šis ekskluzīvais tēls ir svarīgs patērētājiem, kuri novērtē iespēju iegādāties augstas klases kosmētiku un it īpaši ekskluzīvas smaržas. Būtībā patērētāju apziņā pastāv zema aizvietojamības pakāpe starp ekskluzīvu kosmētiku un līdzīgiem izstrādājumiem no citiem šīs nozares segmentiem (skat. Lēmuma II. A. 8. punktu).

115    Šajos apstākļos Pirmās instances tiesa uzskata, ka ekskluzīvas kosmētikas “raksturīgo iezīmju” jēdzienu iepriekš minētā sprieduma lietā l’Oréal nozīmē nedrīkst sašaurināt, ietverot tikai izejmateriālus, bet tam ir jāietver arī patērētāju īpašā uztvere attiecībā uz to “ekskluzivitātes auru”. Šī lieta attiecas uz precēm, kam, no vienas puses, ir augsti kvalitātes rādītāji un, no otras puses, piemīt ekskluzīvu preču iezīmes.

116    Attiecībā uz jautājumu, vai preču ar šādām raksturīgām iezīmēm gadījumā selektīvā izplatīšana ir likumīga prasība, Pirmās instances tiesa konstatē, ka Lēmuma pamatojums šajā jautājumā (II. A. punkts) nav balstīts uz tādas specializētas tirdzniecības koncepciju, kas spēj sniegt īpašus pakalpojumus tehniski augstas kvalitātes precēm, spriedumu lietā Metro I, lietā Metro II un lietā AEG lietotajā nozīmē, bet tas drīzāk ir balstīts uz diviem galvenajiem apsvērumiem, proti, a) Yves Saint Laurent kā ekskluzīvas kosmētikas ražotāja ieinteresētību uzturēt savas preču zīmes prestižo tēlu un saglabāt tās tirdzniecības veicināšanas rezultātu (skat. Lēmuma II. A. 5. punkta otro un ceturto daļu, kā arī II. B. 2. punktu) un b) nepieciešamību saglabāt patērētāju uztverē minēto preču “ekskluzivitātes un prestiža auru”, nodrošinot “prasmi piedāvāt preci patērētājam, kurš prot novērtēt atsevišķu preču vai preču līnijas īpašo estētisko specifiku vai funkcionālo kvalitāti” (Lēmuma II. A. 5. punkta otrā daļa) un “harmonisku struktūru, kas raksturo konkrēto preču ekskluzīvās iezīmes un atbilst preču zīmes tēlam” (Lēmuma II. A. 5. punkta ceturtā daļa, kā arī II. A. 5. punkta piektā un sestā daļa).

117    Lai gan ražotājam ir tiesības brīvi izvēlēties savu pārdošanas politiku, tomēr ir jāņem vērā Līguma 85. panta 1. punkts, ja šīs politikas īstenošanas dēļ kļūst nepieciešamas vienošanās, kas citiem neatkarīgajiem uzņēmējiem uzliek pienākumu ierobežot savu konkurences brīvību tiktāl, ka tas var būtiski ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību. Šādos apstākļos fakts, ka ražotājs ir ieguldījis lielas pūles attīstībā, nav pietiekams objektīvs pamatojums, lai nepiemērotu Līguma 85. panta 1. punktu, kurā nav paredzēts tāds izplatīšanas tīkls, kas ierobežotu tā dalībnieku uzņēmumu un trešo personu konkurences brīvību. Ja tā būtu, tad jebkurš ražotājs varētu attaisnot savu izvēli par labu selektīvās izplatīšanas sistēmai vienīgi ar to, ka preču tirdzniecības veicināšanā ir ieguldītas krietnas pūles, un jebkuru ierobežojošu atlases kritēriju varētu pamatot kā nepieciešamu, lai aizsargātu ražotājam vēlamo pārdošanas politiku (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Vichy/Komisija, 71. punkts).

118    Selektīvās izplatīšanas sistēma neietilpst Līguma 85. panta 1. punkta piemērošanas jomā tikai tad, ja tā ir objektīvi pamatota, ņemot vērā arī patērētāju intereses (skat. šā sprieduma 112. punkta beigas).

119    To patērētāju interesēs, kuri dod priekšroku ekskluzīvai kosmētikai, būtu vēlams, lai šādas preces tiktu piedāvātas mazumtirdzniecības vietās labos apstākļos. Tā kā tās ir augstas kvalitātes preces, kuru ekskluzīvo tēlu atzīst patērētāji, to kritēriju mērķis, kuri nodrošina vienīgi preču vērtību izceļošu noformējumu, ir uzlabot konkurenci, aizsargājot šo ekskluzīvo tēlu, un tādējādi līdzsvarot selektīvajām izplatīšanas sistēmām raksturīgās konkurences ierobežošanu. Tādējādi šādi kritēriji ir likumīga prasība iepriekš minētās judikatūras nozīmē (skat. spriedumu lietā Metro I, 37. punkts).

120    Pirmās instances tiesa uzskata, ka to patērētāju interesēs, kuri vēlas iegādāties ekskluzīvu kosmētiku, ir būtiski, lai šo preču ekskluzīvais tēls nebūtu neizteiksmīgs, jo tādā gadījumā tās vairs netiktu uzskatītas par ekskluzīvām. Pašreizējais kosmētikas nozares sadalījums ekskluzīvas un pārējās kosmētikas segmentos atspoguļo dažādas patērētāju vajadzības un nav nepareizs no ekonomikas viedokļa. Lai gan kosmētikas “ekskluzīvās” būtības pamatā inter alia ir tai piemītošā augstā kvalitāte, paaugstinātās cenas un ražotāju reklāmas kampaņas, Pirmās instances tiesa uzskata, ka šo preču pārdošana ar selektīvās izplatīšanas sistēmas starpniecību prestiži noformētās mazumtirdzniecības vietās uztur to ekskluzīvo tēlu un saglabā preču būtiskākās īpašības pircēju uztverē. Izplatot šīs preces vispārējas izplatīšanas veidā, Yves Saint Laurent nebūtu nekādas iespējas nodrošināt preču pārdošanu pienācīgos apstākļos, tādējādi radot risku, ka varētu mazināties attiecīgo preču “ekskluzīvais tēls” un raksturīgās iezīmes. Tāpēc kritēriji, kas paredz mazumtirdzniecības vietā nodrošināt preču ekskluzīvajām īpašībām atbilstošu noformējumu, ir likumīga prasība, kuras mērķis ir uzlabot konkurenci patērētāju interesēs iepriekš minētās judikatūras nozīmē.

121    Šo secinājumu nemaina tiesvedības laikā konstatētais fakts, ka vairākās dalībvalstīs, it īpaši Nīderlandē, un arī Apvienotajā karalistē un Francijā, lielāku vai mazāku tirdzniecības apjomu veido nepilnvaroti izplatītāji, kuri iegādājas preces citos tirgos. Nav izslēgts, ka patērētāju interese par šāda veida pārdošanu ir veidojusies ekskluzīvā tēla dēļ, kura uzturēšanu vismaz daļēji ir veicinājusi selektīvā izplatīšana. Tāpēc nevar secināt, ka ekskluzīvais tēls saglabātos, ja selektīvās izplatīšanas nebūtu.

122    Kā pirmstiesas procedūras laikā norādījušas patērētāju asociācijas, patērētāju interesēs ir panākt ekskluzīvas kosmētikas pārdošanu, nodrošinot atbilstošu noformējumu, un tādējādi pasargāt tās ekskluzīvo tēlu, tomēr vienlaicīgi to interesēs ir, lai izplatīšanas sistēma, kuras pamatā ir šie apsvērumi, netiktu piemērota pārlieku ierobežojošā veidā un lai netiktu pārāk ierobežota pieeja precēm (skat. šā sprieduma 175. punktu). Tāpat no Tiesas judikatūras izriet, ka Yves Saint Laurent sistēmu var uzskatīt par vērstu uz likumīgu mērķi, kurš spēj atsvērt šai sistēmai raksturīgo konkurences ierobežošanu, tikai tad, ja šī sistēma ir pieejama visiem potenciālajiem mazumtirgotājiem, kas spēj nodrošināt labu preces demonstrēšanu patērētājiem un saglabāt attiecīgās produkcijas ekskluzīvo tēlu (skat. šā sprieduma 112. punktu). Selektīvās izplatīšanas sistēma, kura nepieļauj atsevišķus tirdzniecības veidus, kas spēj nodrošināt preču pārdošanu pienācīgos apstākļos, piemēram, tam piemērotā vietā vai telpā, tikai aizsargā pastāvošos tirdzniecības veidus no citu tirgus dalībnieku konkurences un tādējādi ir pretrunā ar Līguma 85. panta 1. punktu (skat. spriedumu lietā AEG, 74. un 75. punkts).

123    No tā izriet, ka uz mazumtirgotāju atlases kvalitatīvajiem kritērijiem ekskluzīvās kosmētikas nozarē, kas nav stingrāki, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu šīs produkcijas pārdošanu labos apstākļos, Līguma 85. panta 1. punkts principā neattiecas tiktāl, ciktāl tie ir objektīvi, tiek piemēroti vienādi un netiek piemēroti diskriminējošā veidā.

1.     B – Par to, vai Lēmuma II. A. 5. punktā norādītie Yves Saint Laurent atlases kritēriji atbilst tādiem nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par likumīgiem saskaņā ar 85. panta 1. punktu


2.     1. Par Pirmās instances tiesas, valsts tiesu un kompetento iestāžu lomu

124    Galec uzskata, ka atsevišķi Yves Saint Laurent atlases kritēriji dod tam pārmērīgu un nekontrolējamu brīvību un tāpēc nav uzskatāmi par objektīviem Tiesas judikatūras nozīmē. Komisija un personas, kas iestājušās lietā, uzskata, ka ražotāji novērtē šos kritērijus katrā atsevišķā gadījumā; uz šo novērtējumu attiecas nediskriminācijas princips un kompetento tiesu kontrole.

125    Ņemot vērā šos argumentus, uzreiz jāprecizē Pirmās instances tiesas un valsts tiesu vai iestāžu attiecīgā kompetence un loma.

126    Attiecībā uz jautājumu, vai izskatāmie kritēriji atbilst nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par likumīgiem Līguma 85. panta 1. punkta nozīmē, ir jānoskaidro, vai kritēriji ir objektīvi un kvalitatīvi, vai tie ir nediskriminējoši un samērīgi. Tiesas kontrole saskaņā ar Līguma 173. pantu ietver tikai pārbaudi attiecībā uz iespējamību, ka Komisijas secinājumi Lēmuma II. A. 5. punktā nav spēkā nepietiekama pamatojuma dēļ, acīmredzamas faktu vai juridiskas kļūdas dēļ, novērtējuma kļūdas vai pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Pirmās instances tiesai nav jālemj par šo kritēriju piemērošanu konkrētos gadījumos.

127    Tomēr, kā pareizi norādījis Yves Saint Laurent un Komisija, konkrētos gadījumos minēto kritēriju piemērošanas pamatā nav ražotāja rīcības brīvība, bet gan objektīva novērtēšana. Lai Yves Saint Laurent tīklu varētu uzskatīt par likumīgu saskaņā ar 85. panta 1. punktu, ir jākonstatē neatkarīgas un efektīvas kontroles iespējamība attiecībā uz kritēriju piemērošanu konkrētos gadījumos (skat. Lēmuma II. A. 6. punkta a) apakšpunktu un II. B. 4. punkta ceturto daļu).

128    Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai valsts tiesu jurisdikcijā ir Līguma 85. panta 1. punkta piemērošana, jo tam ir tiešā iedarbība (skat. Tiesas 1974. gada 30. janvāra spriedumu lietā 127/73 BRT, Recueil, 51. lpp., 15. un 16. punkts). No tā izriet, ka pretendents, kuru ir atteikts iekļaut tirdzniecības tīklā un kurš uzskata, ka minētie kritēriji ir piemēroti neatbilstoši Līguma 85. panta 1. punktam, it īpaši diskriminējošā un nesamērīgā veidā, var celt prasību kompetentajās valsts tiesās. Ja nepieciešams, šādu lietu var iesniegt izskatīšanai kompetentajās valsts iestādēs, kas ir atbildīgas par 85. panta 1. punkta piemērošanu.

129    Ja ir celta šāda prasība, valsts tiesām vai kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā saskaņā ar Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūru ir jānosaka, vai Yves Saint Laurent atlases kritēriji katrā konkrētajā gadījumā ir piemēroti diskriminējošā vai nesamērīgā veidā, tādējādi pārkāpjot Līguma 85. panta 1. punktu. Valstu tiesas un iestādes ir atbildīgas par to, lai attiecīgo kritēriju piemērošana netraucētu jauniem tirgus dalībniekiem, kuri spēj izplatīt minētos kosmētikas līdzekļus tādos apstākļos, kas nerada preces vērtības krišanos.

130    Ievērojot Pirmās instances tiesas 1992. gada 18. septembra spriedumā lietā T‑24/90 Automec/Komisija, Recueil, II‑2223. lpp., noteiktos principus, pretendents, kurš ir saņēmis atteikumu iekļaušanai tīklā, var iesniegt Komisijai sūdzību saskaņā ar 3. pantu Regulā Nr. 17, ja iekļaušanas nosacījumi sistemātiski ir tikuši piemēroti tādā veidā, kas nav savienojams ar Kopienu tiesībām (skat. spriedumu lietā AEG, 44.–46., kā arī 67. un turpmākie punkti).

3.     2. Minēto kritēriju vispārējā likumība attiecībā uz Līguma 85. panta 1. punktu

a)     a) Kritēriji attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju

131    Galec procesuālajos rakstos nav apstrīdējis personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī konsultēšanas un demonstrēšanas pakalpojumu novērtēšanas kritērijus, kas paredzēti vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 2. un I. 3. punktā (skat. tā apsvērumus attiecībā uz pieteikumiem par iestāšanos lietā, 25. punkts), bet tiesas sēdē tas ir norādījis, ka šie kritēriji nav samērīgi ar prasību veikt šo izstrādājumu tirdzniecību atbilstošos apstākļos.

132    Pirmās instances tiesa uzskata, ka prasība par tāda cilvēka klātbūtni mazumtirdzniecības vietā, kurš varētu sniegt patērētājiem padomus vai attiecīgu informāciju, ekskluzīvas kosmētikas pārdošanas jomā principā ir likumīga un ka tā ir šādu preču pienācīgas izcelšanas neatņemama sastāvdaļa.

133    Turklāt prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu Pirmās instances tiesai noteikt, vai vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 3. punktā paredzētā kvalifikācija, proti, kosmetologa diploms, līdzvērtīga profesionāla kvalifikācija vai vismaz triju gadu pieredze prestižas parfimērijas pārdošanas jomā, ir nesamērīga attiecībā uz konkrēto produkciju.

134    Katrā ziņā valsts tiesām un kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, lai Mazumtirgotāju līguma noteikumi attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju konkrētos gadījumos netiktu piemēroti diskriminējošā vai nesamērīgā veidā.

b)     b) Mazumtirdzniecības vietu atrašanās vietas un iekārtojuma kritēriji

135    Galec galvenokārt kritizē kritērijus, kas attiecas uz mazumtirdzniecības vietas “apkārtni”, tirdzniecības vietas ārējo izskatu, it īpaši skatlogiem, un citu izstrādājumu pārdošanu tajā. Galec uzskata, ka šie kritēriji ir pārāk subjektīvi, nesamērīgi un diskriminējoši attiecībā pret tā biedriem.

–       “Apkārtne” un mazumtirdzniecības vietas atrašanās vieta

136    Vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “kvartālam, ielām un veikaliem, kuri atrodas Yves Saint Laurent preču zīmes produkcijas tirdzniecības vietas tuvumā, vienmēr jābūt atbilstošiem Yves Saint Laurent preču zīmes prestižam un reputācijai”. Novērtējuma ziņojuma 1. un 2. pozīcija paredz, ka tirdzniecība, ko veic “labi uzturētā komerciālajā kvartālā” vai “centrālajā komerciālajā kvartālā”, “ekskluzīvu vai prestižu” preču tirdzniecības ielu ar ēkām, kas ir labā stāvoklī vai “ļoti prestižas”, tuvumā, Yves Saint Laurent vērtējumā ir novērtējama labāk nekā tirdzniecība citās ielās un kvartālos. Šīs divas pozīcijas novērtējuma ziņojumā ietver 30 punktus, un tiem ir visai svarīga nozīme.

137    Pirmās instances tiesa uzskata, ka Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz tādas vides kritēriju, kādā atrodas ekskluzīvas kosmētikas pārdošanas vietas tiktāl, ciktāl tā mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgā produkcija netiktu pārdota pilnīgi nepiemērotās vietās. Valsts tiesām un kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, lai šis kritērijs netiktu piemērots diskriminējošā vai nesamērīgā veidā.

–       Mazumtirdzniecības vietas ārējais izskats

138    Galec īpaši apstrīd vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos noteikumus attiecībā uz ēku fasādi un skatlogiem, kā arī Mazumtirgotāju līguma III. 4. punkta noteikumus, saskaņā ar kuriem mazumtirdzniecības vietas “noformējumam” ir jāatbilst standartiem un kvalitātei, kas saistās ar Yves Saint Laurent preču zīmes tēlu. Novērtējuma ziņojuma 3. un 4. pozīcija, kas attiecas uz mazumtirdzniecības vietas ārējo izskatu, tostarp skatlogiem, ietver kopumā 80 punktus, kas ir 25 % no visa iespējamā punktu skaita.

139    Pirmās instances tiesa uzskata, ka šādi noteikumi, it īpaši attiecībā uz skatlogiem, var būt diskriminējoši attiecībā uz tādu mazumtirdzniecības vietu – piemēram, lielveikalu, – kura fasāde nav tāda pati kā parastam veikalam, t.i., skatlogu fasāde, bet veikala iekšienē ir iekārtota ekskluzīvu kosmētikas preču tirdzniecībai atbilstoša tirdzniecības vieta vai telpa. Turklāt gadījumā, ja “daudzproduktu” veikala iekšienē ir tādam nolūkam iekārtota tirdzniecības vieta vai telpa, nav vajadzības pēc skatlogiem preču labākai izstādīšanai.

140    Tomēr nevar apgalvot, ka uz skatlogiem attiecināmos kritērijus var interpretēt tādā nozīmē, ka tie ir piemērojami mazumtirdzniecības veikalā iekārtotas telpas “skatlogiem” nevis fasādes skatlogiem.

141    Šajos apstākļos pietiek konstatēt, ka valsts tiesām vai kompetentajām valsts iestādēm ir jānodrošina, lai kritēriji, kuri attiecas uz mazumtirdzniecības vietas ārējo izskatu, to skaitā tādi, kas attiecas uz skatlogiem, netiktu piemēroti diskriminējošā vai nesamērīgā veidā.

–       Yves Saint Laurent preču zīmes tēlu diskreditējošu citu preču tirdzniecība

142    Attiecībā uz mazumtirdzniecības vietas interjeru Galec Pirmās instances tiesā ir apstrīdējusi tikai tos kritērijus, kuri attiecas uz citu preču tirdzniecības ierobežojumiem. Šajā sakarā Galec it īpaši apstrīd Mazumtirgotāju līguma III. 3. punkta likumību, saskaņā ar kuru “pilnvarotais mazumtirgotājs [..] nedrīkst tirgot preces, kuras var negatīvi ietekmēt Yves Saint Laurent preču zīmi”, kā arī vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkta d) apakšpunkta likumību, saskaņā ar kuru, “ja mazumtirdzniecības vietā tiek īstenots viens vai vairāki citi darbības virzieni, jāņem vērā šādi aspekti: šīs darbības virziena apjoms, iekšējais un ārējais noformējums, šā darbības virziena un parfimērijas tirdzniecības nodalīšana un tirdzniecības personāla sadalījums starp tiem, kā arī tirdzniecības personāla kompetence, ārējais izskats un apģērbs katrā no šiem darbības virzieniem”.

143    Ne Mazumtirgotāju līgumā, ne novērtējuma ziņojumā nav precīzi norādīts, kādu preču tirdzniecība tajā pašā vietā var diskreditēt Yves Saint Laurent preču zīmes tēlu. Lēmumā Komisija konstatē vienīgi, ka šā noteikuma mērķis ir saglabāt minētās preču zīmes preču prestiža un ekskluzivitātes auru sabiedrības uztverē, “tādējādi izvairoties no jebkādas to pielīdzināšanas citām, zemākas kvalitātes precēm” (Lēmuma II. A. 5. punkta piektā daļa).

144    Tādējādi Mazumtirgotāju līguma III. 3. punkts nav precīzs un skaidrs, un to var piemērot subjektīvā un, iespējams, diskriminējošā veidā. Arī vispārējo pārdošanas nosacījumu I. 1. punkta d) apakšpunkts piešķir Yves Saint Laurent ļoti plašu rīcības brīvību, proti, tas var izteikt vērtējumu ne vien par citu preču pārdošanas apjomu un to noformējumu, bet arī par šo preču tirdzniecībā nodarbinātā personāla skaitu, kompetenci un ārējo izskatu.

145    Tomēr Pirmās instances tiesa atgādina, ka Komisija uzskata – lielveikalus nevar izslēgt no pilnvaroto izplatītāju tīkla tikai tādēļ, ka tajos tirgo arī citas preces (skat. Lēmuma II. A. 5. punkta piekto daļu, kā arī 164. un turpmākos punktus). Personas, kas iestājušās lietā, arī nav norādījušas preces, kuru pārdošana varētu diskreditēt kosmētikas līdzekļu “tēlu”, izņemot pārtikas produktus un saimniecības preces.

146    Ņemot vērā šos apstākļus, Pirmās instances tiesa uzskata, ka Lēmums ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka citu, parasti lielveikalos atrodamo preču tirdzniecība nediskreditē minēto preču “ekskluzīvo tēlu”, ja vien ekskluzīvo kosmētikas līdzekļu tirdzniecībai atvēlētā vieta vai telpa ir iekārtota tā, lai šīs preces tiktu izliktas pārdošanai prestižos apstākļos. Šāda iekārtojuma dēļ var būt nepieciešams nodrošināt, ka dažas citas preces, piemēram, pārtikas produkti vai saimniecības preces, netiek pārdotas ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu “tuvumā” vai arī lai ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu tirdzniecība būtu attiecīgi nodalīta no citu, zemākas kvalitātes preču tirdzniecības (skat. Lēmuma II. A. 5. punkta piekto daļu).

147    Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamās grūtības šā neskaidrā kritērija piemērošanā līdzsvaro kontrole, ko veic attiecīgās valsts tiesas vai kompetentās iestādes. Tām jānodrošina, ka šis noteikums netiek piemērots diskriminējošā vai nesamērīgā veidā.

–       Citu mazumtirdzniecības vietas darbības virzienu apjoms

148    Attiecībā uz kritērijiem, kas saistīti ar citiem veikalu darbības virzieniem, Galec savā pieteikumā norādījis, ka gadījumā, ja mazumtirdzniecības vietā īsteno citus darbības virzienus, lūgums piešķirt pilnvarota izplatītāja statusu tiek izvērtēts, ievērojot šo darbības virzienu apjomu [skat. vispārējo pārdošanas nosacījumu 1. 1. punkta d) apakšpunktu]. Tomēr saskaņā ar Yves Saint Laurent novērtējuma ziņojuma 8. pozīciju, kura atbilst 20 punktiem, gadījumā, ja citas preces aizņem vairāk nekā 40 % no tirdzniecības vietas, plauktu vai skatlogu platības, pretendents saņem divus punktus, proti, tāds vērtējums nozīmē, ka viņš saņem atteikumu.

149    Šī pozīcija Lēmumā patiešām nav minēta. Tomēr Lēmumā (II. A. 5. punkta piektajā daļā) ir norādīts Komisijas secinājums, ka uz Yves Saint Laurent noteiktajiem kritērijiem saistībā ar citu tirdzniecības vietā pārdodamo preču apjomu neattiecas Līguma 85. panta 1. punkts. Tā kā novērtējuma ziņojums, uz ko attiecas Lēmums, ir procedūras attiecībā uz iekļaušanu tirdzniecības tīklā neatņemama sastāvdaļa, kā to uzsvēris arī Yves Saint Laurent, tad Lēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz 8. pozīcijā paredzēto kritēriju.

150    Lai arī saskaņā ar novērtējuma ziņojumu pretendents saņem atteikumu tikai tad, ja tas trijās no vienpadsmit pozīcijām saņem vērtējumu “2” (skat. šā sprieduma 17. punktu), arī minētā ziņojuma 8. pozīcija var būt pamats tādu pretendentu izslēgšanai kā daudzproduktu veikali, kuros parfimērijas preču tirdzniecība veido mazāk par 60 % no to kopējās darbības apjoma, turklāt arī tad, ja tajos ir paredzēta īpaša vieta minēto preču tirdzniecībai.

151    Novērtējuma ziņojuma 8. pozīcija ir jāuzskata par nesamērīgu, jo faktam, ka parfimērijas preču tirdzniecība veikalā veido mazāk par 60 % no tā kopējās darbības apjoma, nav saistības ar likumīgu prasību aizsargāt minēto ekskluzīvo preču tēlu.

152    Turklāt Pirmās instances tiesa uzskata, ka šī pozīcija ir diskriminējoša tādā ziņā, ka tā ir labvēlīgāka specializētam parfimērijas veikalam nekā universālveikalam, kam ir speciāli iekārtota, visām ekskluzīvu kosmētikas preču pārdošanas prasībām atbilstoša tirdzniecības vieta.

153    Tādējādi minētā pozīcija var ierobežot vai kropļot konkurenci Līguma 85. panta 1. punkta nozīmē tiktāl, ciktāl tās dēļ pretendents nonāk nelabvēlīgā situācijā tikai tādēļ, ka tā parfimērijas preču tirdzniecības apjoms ir mazāks nekā citu veikala tirdzniecības darbību apjoms.

154    Lai gan novērtējuma ziņojums ir procedūras attiecībā uz iekļaušanu tīklā neatņemama sastāvdaļa, Lēmuma II. A. 5. punkts neietver nekādu pamatojumu attiecībā uz minēto pozīciju. Tātad Lēmuma pamatojums šajā sakarā nav pilnīgs.

155    Tātad Lēmums ir jāatceļ tiktāl, ciktāl tas paredz, ka Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz nosacījumu, kas ļauj Yves Saint Laurent pieņemt nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz mazumtirgotāja pieteikumu tikai tādēļ, ka tā parfimērijas preču tirdzniecības apjoms ir mazāks nekā citu darbības virzienu apjoms.

c)     c) Izkārtnes kritērijs

156    Galec norāda, ka vispārējo pārdošanas nosacījumu I. punkta otrā daļa ir subjektīva, diskriminējoša un nesamērīga attiecībā uz izkārtnes kritēriju. Komisija un personas, kas iestājušās lietā, uzskata, ka šis nosacījums ir nepieciešams, lai pasargātu minēto preču ekskluzīvās iezīmes un Yves Saint Laurent preču zīmes ekskluzīvo tēlu.

157    Vispārējo pārdošanas nosacījumu I. punkta otrā daļa ir šāda:

“Parfimērijas veikala, veikala, kurā atrodas parfimērijas nodaļa, vai telpu, kurās atrodas parfimērijas nodaļa, izkārtnei vienmēr jāatbilst Yves Saint Laurent preču zīmes prestižam. Tāpēc izkārtnei ir jābūt saderīgai ar augsta prestiža un kvalitātes produktu izplatīšanas pamatprincipiem. Tādējādi izkārtne nedrīkst būt tāda, kuras tēls asociējas ar nepilnvērtīgu pircēja konsultēšanu, prestižu vai interjeru, vai pat šo elementu neesamību.”

158    Kritērijs, kura vienīgais mērķis ir nodrošināt, lai mazumtirgotāja izkārtne tās izskata dēļ nediskreditētu ekskluzīvu kosmētikas preču prestižo tēlu, principā ir likumīga prasība šādu preču izplatīšanai, un tādējādi uz to neattiecas Līguma 85. panta 1. punkts. Šāda kritērija neesamības gadījumā ekskluzīvas kosmētikas ekskluzīvo tēlu un tādējādi arī tās īpašās iezīmes varētu negatīvi ietekmēt to pārdošana mazumtirdzniecības veikalos, kuru izkārtne patērētāju uztverē nepārprotami ir piederīga zemākās klases tirgum.

159    Ņemot vērā faktu, ka pretēji mazumtirdzniecības vietas materiālajiem kritērijiem, šo kritēriju nav iespējams pārbaudīt, izmantojot fotoreportāžu vai veicot pārbaudes apmeklējumu, valsts tiesām vai kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, lai tas netiktu piemērots diskriminējošā vai nesamērīgā veidā.

160    Pirmkārt, šis kritērijs nedrīkst balstīties tikai uz patērētāju priekšstatiem par attiecīgo izkārtni konkrētā laikposmā. Tāpēc vispārējo pārdošanas nosacījumu I. punkta otro daļu nevar interpretēt tādā nozīmē, ka tā nepieļauj mūsdienīgus tirdzniecības veidus, kuriem sākotnēji bijis raksturīgs noformējuma vai pakalpojumu trūkums, bet kuros vēlāk ir attīstītas ekskluzīvu preču pārdošanas uzlabošanas metodes tā, ka to izkārtne vairs netiek uzskatīta par piederīgu zemākās klases tirgum.

161    Otrkārt, saskaņā ar Pirmās instances tiesas norādītajiem principiem (skat. šā sprieduma 127. un turpmākos punktus) priekšstata par izkārtni pamatā nedrīkst būt tikai ražotāja uzskati, bet šis priekšstats jānosaka iespējami objektīvi. Šajā ziņā Yves Saint Laurent ir ņēmis vērā tirgus un citu pētījumu rezultātus. Strīda gadījumā lieta ir jāizskata valsts tiesām vai kompetentām valsts iestādēm, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, piemēram, patērētāju aptaujas vai tirgus pētījumus.

162    Treškārt, kā atbildētāja pati ir norādījusi, Lēmuma II. A. 5. punktā ir precizēts, ka secinājums par mazumtirdzniecības vietas vai izkārtnes piederību zemākās klases tirgum netiek izdarīts uz “mazumtirgotāja pieņemtās cenu politikas pamata”. Izkārtnes kritēriju būtībā nedrīkst piemērot, lai izslēgtu no tīkla veikalus, kuri spēj piedāvāt preces par pazeminātām cenām, taču preču pārdošanu veicinošos apstākļos.

163    Visbeidzot, izkārtnes kritērijs ir jāpiemēro sevišķi piesardzīgi, ja nav nekādu šaubu, ka mazumtirgotājs ir ieguldījis nepieciešamos līdzekļus, lai izpildītu visas prasības attiecībā uz tirdzniecības būtiskajiem nosacījumiem (aprīkojumu, citu preču nošķiršanu, kvalificētu personālu utt.) un uzņēmies tādas saistības kā uzkrājumu veidošana, gada minimālais iepirkuma apjoms, sadarbība reklāmas jomā u.c. Šādā gadījumā tiesu iestādēm un kompetentajām valsts iestādēm ir jāpārbauda, vai izkārtnes kritērijs nav piemērots tikai vienā nolūkā – izslēgt no tirdzniecības tīkla kādu mazumtirdzniecības vietu, kas ir piemērota attiecīgo preču pārdošanai, ja faktiski nepastāv risks kaitēt minēto preču tēlam.

B –  C – Par prasītāja izvirzītajiem pamatiem un argumentiem attiecībā uz to, vai tā biedri a priori ir izslēgti no Yves Saint Laurent tīkla, un attiecībā uz patērētāju attieksmi

164    Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, tālāk ir jāanalizē prasītāja izvirzītie pamati un argumenti attiecībā uz to, vai tā biedri a priori ir izslēgti no Yves Saint Laurent tirdzniecības tīkla, un attiecībā uz patērētāju attieksmi.

165    Pirmās instances tiesa atgādina, ka Komisija tiesā ir vairākkārt norādījusi, ka Lēmums neparedz a priori izslēgt tādu mūsdienīgu tirdzniecības veidu kā lielveikali, kurus vada Leclerc centri (skat., piemēram, šā sprieduma 83. un 86. punktu). Savukārt Yves Saint Laurent uzsver, ka Lēmums noteic, ka tā sistēma ir pieejama visiem izplatīšanas veidiem un nevienu a priori neizslēdz (skat. šā sprieduma 93. punktu). Arī pārējās trīs personas, kas iestājušās lietā, uzsver, ka Lēmums pieļauj Galec biedru izveidoto preču izplatīšanas veidu vai citus mūsdienīgus izplatīšanas veidus. Lai pierādītu sistēmas neierobežojošo raksturu, Yves Saint Laurent un pārējās personas, kas iestājušās lietā, īpaši uzsver, ka dažās dalībvalstīs pilnvarotā izplatītāja statuss ir piešķirts vairākiem “daudzproduktu” mazumtirgotājiem.

166    No tā izriet, ka neviens no lietas dalībniekiem Pirmās instances tiesā nav apstrīdējis lielveikalu vai citu “daudzproduktu” izplatīšanas veidu piemērotību ekskluzīvas kosmētikas pārdošanai. Komisija un personas, kas iestājušās lietā, apstiprina, ka Lēmums paredz šādu iespēju ar nosacījumu, ka mazumtirdzniecības vietas ir atbilstoši iekārtotas un ka tās uzņemas tādas pašas saistības kā citi pilnvarotie izplatītāji. Pirmās instances tiesa uzskata, ka pretējā gadījumā Yves Saint Laurent tīkls pārkāptu Līguma 85. panta 1. punktu, a priori izslēdzot no sistēmas vienu potenciālo mazumtirgotāju kategoriju (skat. šā sprieduma 122. punktu).

167    Kaut arī Lēmuma II. A. 5. punkta piektajā daļā un II. B. 5. punkta ceturtajā daļā Komisija ir ietvērusi visai neskaidru formulējumu “universālveikali” (“grands magasins”), kas ir tradicionālo tirdzniecības veidu parasts apzīmējums, un, norādot, ka tā “nav varējusi konstatēt”, ka selektīvās izplatīšanas sistēmu saplūšana ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu jomā “principā” izslēdz dažus mūsdienīgus preču izplatīšanas veidus, tiesvedības laikā tā precizē, ka, pieņemot Lēmumu, tai nav bijis nodoma nepieļaut tādus tirdzniecības veidus kā Galec biedru lielveikali un ka termins “grandsmagasins” Lēmumā ietver šādus tirdzniecības veidus.

168    Turklāt Pirmās instances tiesa šajā spriedumā ir skaidri norādījusi to tiesu vai kompetento valsts iestāžu lomu, kurām jānodrošina attiecīgo kritēriju nediskriminējoša un samērīga piemērošana (skat. šā sprieduma 124. un turpmākos punktus).

169    Galec nav pienācīgi pierādījis, ka pastāv ierobežojumi ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu izplatīšanai ar lielo tirdzniecības centru starpniecību, ja vien šīs tirdzniecības vietas ir atbilstoši iekārtotas šādu preču pārdošanai.

170    Galec vai tā biedriem ir jāiesniedz pieteikumi un, ja nepieciešams, attiecīgajām valsts tiesām vai kompetentajām iestādēm ir jālemj, vai atteikums iekļaut tirdzniecības tīklā kādā konkrētā gadījumā atbilst Līguma 85. panta 1. punktam saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūru. Tāpat arī Komisijai ir jānodrošina, ka Lēmuma pārskatīšanas pieprasījuma gadījumā mūsdienīgie izplatīšanas veidi netiek nepamatoti izslēgti no Yves Saint Laurent tīkla vai līdzīgiem tīkliem.

171    Tādējādi Galec apgalvojums, ka tās biedri a priori ir izslēgti no Yves Saint Laurent tīkla, ir noraidāms.

172    Tāpat jānoraida arī Galec izvirzītie pamati un/vai argumenti attiecībā uz to, ka Komisija nav pamatojusi savu apgalvojumu, ka lielo mazumtirgotāju tirdzniecības veicināšanas metodes nav piemērotas ekskluzīvu preču izplatīšanai. Lēmumu nevar interpretēt tādā nozīmē, ka tas ietver šādu apgalvojumu.

173    To pašu apsvērumu dēļ ir jānoraida Galec apgalvojums, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu faktu kļūdu attiecībā uz lielo mazumtirgotāju iespējamo izslēgšanu no konkrēto preču pārdevēju vidus.

174    To pašu apsvērumu dēļ ir jānoraida arī Galec arguments, ka Komisija nav pamatojusi savus apgalvojumus attiecībā uz patērētāja motivāciju un ka šajā sakarā tā ir pieļāvusi acīmredzamu faktu kļūdu.

175    Komisija, pamatojot savus apgalvojumus Lēmuma II. B. 2. punktā attiecībā uz patērētāju motivāciju, patiešām nav ņēmusi vērā neatkarīga eksperta ziņojumu. Nav apstrīdams arī tiesas sēdē Galec izteiktais apgalvojums, ka četras Francijas patērētāju asociācijas, kuras iesniegušas savus apsvērumus administratīvās procedūras gaitā, proti, Union féminine civique et sociale [Sieviešu pilsoniskā un sociālā apvienība] (turpmāk tekstā – “UCS”), Institut national de la consommation] (turpmāk tekstā – “INC”), Confédération syndicale du cadre de vie [Labklājības arodbiedrību apvienība] (turpmāk tekstā – “CSCV”) un Confédération des familles [Ģimeņu apvienība] (turpmāk tekstā – “CSF”), nav atbalstījušas Komisijas nostāju bez iebildumiem. Patiesībā CSF un INC ir paudušas iebildumus attiecībā uz Lēmuma projektu, konkrēti pamatojot, ka tā dēļ tiktu uzturētas pārāk augstas cenas un ievērojamai iedzīvotāju daļai būtu liegta pieeja šīm precēm. UCS ir uzsvērusi, ka dažu attiecīgo noteikumu dēļ ieviest tirgū jaunus izplatīšanas veidus var būt grūtāk nekā iepriekš un ka šo noteikumu “mērķis nav ne labākas konkurences radīšana kopējā tirgū, ne arī patērētāju interešu ievērošana”. Savukārt CSCV apsvērumu kopsavilkumā ir norādījusi, ka “tās preču tehnisko iezīmju un preču zīmes prestiža aizsegā Yves Saint Laurent, izmantojot diskriminējošus atlases kritērijus, ierobežo konkurenci un mākslīgi uztur savām precēm pārāk augstas cenas”.

176    Tomēr jāatzīst, ka prasītājs nav pierādījis, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamas faktu kļūdas vai sniegusi nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz patērētāju vēlmēm. Būtībā Lēmums paredz, ka patērētājam, kurš dod priekšroku ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu iegādei pienācīgi iekārtotā tirdzniecības vietā lielveikalā, ir jādod šāda iespēja, vienlaicīgi profesora Glē ziņojumā raksturotajam patērētājam, kurš labprātāk iepērkas specializētā parfimērijas veikalā vai tradicionālā universālveikalā, saglabājot iespēju apmeklēt šādas mazumtirdzniecības vietas.

177    Tāpēc ir jānoraida visi prasītāja izvirzītie pamati un argumenti par to, ka tā biedri a priori tiek izslēgti no ekskluzīvas kosmētikas tirdzniecības, kā arī jānoraida tā pamati un argumenti attiecībā uz patērētāju attieksmi.

C –  D – Par Līguma 85. panta 1. punkta aizlieguma piemērojamību, ņemot vērā citu tīklu esamību attiecīgajā nozarē

178    Galec arī norāda, ka Līguma 85. panta 1. punkts šajā lietā ir pārkāpts jebkurā gadījumā, jo Yves Saint Laurent tīklam līdzīgi tīkli pastāv visā attiecīgajā nozarē, tādējādi padarot neiespējamu citu izplatīšanas veidu darbību un efektīvas konkurences pastāvēšanu attiecīgajā tirgū, t.i., “ekskluzīvas parfimērijas” tirgū, sprieduma lietā Metro II 40.–42. punkta nozīmē. Komisija un personas, kas iestājušās lietā, uzskata, ka, neņemot vērā Yves Saint Laurent tīklam līdzīgu citu tīklu pastāvēšanu, efektīva konkurence attiecīgajā tirgū, t.i., “ekskluzīvas parfimērijas” tirgū, pastāv un ka tādējādi Līguma 85. panta 1. punkts nav piemērojams.

179    Pirmās instances tiesa atgādina, ka sprieduma lietā Metro II 40. punktā Tiesa ir atzinusi, ka, lai gan “vienkāršas” selektīvās izplatīšanas sistēmas (t.i., vienīgi uz kvalitātes kritērijiem balstītas sistēmas) ir spējīgas veidot Līguma 85. panta 1. punktam atbilstošu konkurenci, tās tomēr var ierobežot vai likvidēt konkurenci, ja vairāku šādu sistēmu pastāvēšanas dēļ nav iespējama citu tādu izplatīšanas veidu darbība, kuru pamatā ir citāda veida konkurence, vai ja cenu neelastību neatsver citi konkurences elementi starp tās pašas preču zīmes precēm un efektīvas konkurences pastāvēšana starp dažādām preču zīmēm. Tomēr atbilstoši tā paša sprieduma 41. un 42. punktam daudzu atsevišķas preces selektīvās izplatīšanas sistēmu pastāvēšana neļauj secināt, ka konkurence tiktu ierobežota vai kropļota Līguma 85. panta 1. punkta nozīmē. Ja “vienkāršās” selektīvās izplatīšanas sistēmas paplašinās, tad Līguma 85. panta 1. punkts ir piemērojams tikai tad, ja attiecīgais tirgus ir tik neelastīgs un strukturēts, ka cenu ziņā efektīva konkurence vairs nepastāv (skat. spriedumu lietā Metro II, 44. un 45. punkts).

180    Atšķirībā no gadījuma, par ko bija spriedums lietā Metro II, kurā plaša patēriņa elektronika ne vienmēr tika pārdota ar selektīvās izplatīšanas tīkla starpniecību, šajā gadījumā nav šaubu, ka gandrīz visi ekskluzīvās kosmētikas nozares ražotāji izmanto Yves Saint Laurent tīklam līdzīgas izplatīšanas sistēmas.

181    Tomēr Pirmās instances tiesa jau ir konstatējusi, ka ekskluzīvu kosmētikas preču selektīvā izplatīšana uzlabo konkurenci patērētāja interesēs, proti, veicinot šo preču “ekskluzivitātes” tēla saglabāšanu attiecībā uz citām līdzīgām precēm, kurām šāda tēla nav, un tāpēc Līguma 85. panta 1. punkts nav piemērojams atsevišķiem kvalitātes kritērijiem ar šādu mērķi (skat. šā sprieduma 114. un turpmākos punktus).

182    Tāpēc spriedumā lietā Metro II minētais fakts, ka konkurence tiek likvidēta, “ja vairāku [..] sistēmu dēļ nav iespējama citu izplatīšanas veidu darbība, kuru pamatā ir citāda veida konkurences politika”, nenozīmē, ka Līguma 85. panta 1. punkts būtu automātiski piemērojams tikai tādēļ, ka visi ražotāji ekskluzīvas kosmētikas preču nozarē ir izvēlējušies vienādu izplatīšanas metodi. Šajā gadījumā sprieduma lietā Metro II 40.–46. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz dažiem Yves Saint Laurent atlases kritērijiem atsevišķi, tad citu tīklu kopējā iedarbība šo secinājumu nemaina, ja vien netiek pierādīts, ka, pirmkārt, pastāv tādi šķēršļi piekļuvei tirgum jauniem konkurentiem, kas spēj pārdot attiecīgās preces, kā rezultātā attiecīgās selektīvās izplatīšanas sistēmas ierobežo izplatīšanu par labu dažiem pastāvošiem izplatīšanas veidiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Delimitis, 15. un turpmākie punkti), vai, otrkārt, ka efektīva konkurence cenu ziņā, ņemot vērā attiecīgo preču iezīmes, vairs nepastāv.

183    Pirmās instances tiesa jau ir norādījusi, ka attiecībā uz lielveikaliem, kas ir prasītāja biedri, nav konstatēti tādi šķēršļi, kas jauniem konkurentiem, kas spēj pārdot attiecīgās preces, ierobežotu piekļuvi tirgum (skat. šā sprieduma 164. un turpmākos punktus).

184    Jautājumā par efektīvas konkurences pastāvēšanu iepriekš ir jānosaka attiecīgais tirgus. Lai gan Komisijai bija pamats Lēmumu attiecināt uz visu ekskluzīvās kosmētikas līdzekļu nozari, jo ekskluzīvām kosmētikas, parfimērijas un skaistumkopšanas precēm ir vienots ekskluzivitātes tēls un tās bieži tiek pārdotas kopā ar vienu preču zīmi, jautājumu par efektīvu konkurenci var izvērtēt tikai saistībā ar tirgu, kas ietver visas preces, kuras savu īpašību dēļ ir piemērotas kādu pastāvīgu vajadzību apmierināšanai un tikai daļēji ir aizstājamas ar citām precēm (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā L'Oréal, 25. punkts).

185    Nav apstrīdams, ka smaržas nav aizstājamas to raksturīgo iezīmju dēļ vai tādēļ, ka tās tiek lietotas kopā ar kādu skaistumkopšanas līdzekli (piemēram, dekoratīvo kosmētiku) vai ādas kopšanas līdzekli (piemēram, nakts krēmu). Tāpat ir skaidrs, ka šajā laika posmā vairāk nekā 80 % no Yves Saint Laurent kopējā pārdoto preču apjoma bija ekskluzīvas smaržas. Ņemot vērā šīs atsevišķās nozares nozīmīgumu, ir jāpārliecinās, vai ekskluzīvu smaržu mazumtirdzniecībā pastāv efektīva konkurence, kaut arī tās vienmēr izplata selektīvās izplatīšanas veidā.

186    Šajā sakarā, pirmkārt, ir jānoraida Komisijas un personu, kas iestājušās lietā, arguments, kura pamatā ir Lēmuma II. B. 3. punkta trešā daļa, proti, “gadījumā, ja klients preču zīmes tēlu un selektīvas izplatīšanas sistēmas piedāvātos tirdzniecības pakalpojumus uzskata par otršķirīgu faktoru, viņam ir iespēja izvēlēties līdzīgas preces, ko piedāvā cits tirgus dalībnieks, neizmantojot selektīvās izplatīšanas sistēmu, tādējādi noliedzot ražotāja izvēlēto tirdzniecības stratēģiju.” Komisija Lēmumā ir norādījusi, ka ekskluzīvas kosmētikas preču aizstājamības pakāpe ar citām līdzīgām precēm no citiem nozares segmentiem ir “galvenokārt viduvēja” (Lēmuma I. B. punkta pirmā daļa) un ka, “ņemot vērā patērētāju uzskatu, ka ekskluzīvas kosmētikas preces ir savstarpēji maz aizstājamas ar līdzīgām precēm no citiem nozares segmentiem, šajā gadījumā attiecīgais tirgus ir ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu tirgus” (Lēmuma II. A. 8. punkts). Turklāt no Lēmuma I. B. un II. A. 8. punkta izriet, ka, pārbaudot attiecīgo ierobežojumu iespējamo būtisko ietekmi uz Kopienas iekšējo tirdzniecību, Komisija ir ņēmusi vērā Yves Saint Laurent ekskluzīvo parfimērijas līdzekļu tirgus daļu.

187    Līdz ar to, lai noteiktu, vai ekskluzīvu smaržu jomā pastāv efektīva konkurence, nav jāņem vērā konkurence to smaržu tirgū, kuras nav ekskluzīvas smaržas.

188    Tāpat jānoraida Komisijas un personu, kas iestājušās lietā, arguments, saskaņā ar kuru par efektīvu konkurenci liecina fakts, ka saskaņā ar Lēmuma I. B. punkta trešo daļu, kas balstīta uz profesora Vēbera ziņojumu, to preču daļa, kas pārdotas ar pilnvaroto izplatītāju tīkla starpniecību, “salīdzinājumā ar kopējo kosmētikas līdzekļu pārdošanas apjomu 1987. gadā Vācijas Federatīvajā Republikā bija 24,7 %, Francijā – 30,3 %, Itālijā – 36,2 % un Apvienotajā Karalistē – 22,4%”. Šie dati ir ņemti no profesora Vēbera ziņojuma 22. tabulas un atspoguļo pārdoto preču apjomu ar selektīvās izplatīšanas starpniecību, kas izteikts procentos no visu kategoriju jaukto kosmētikas līdzekļu klāsta kopējā pārdošanas apjoma, proti, smaržas, skaistumkopšanas un ādas kopšanas līdzekļi, matu kopšanas līdzekļi (šampūni) un higiēnas preces (zobu pastas, ziepes, dezodoranti u.c.). Atbilstoši tam pašam ziņojumam (89. lpp.) ar selektīvās izplatīšanas starpniecību pārdoto smaržu daļa Itālijā ir 81 %, bet Francijā – 65 %. Atbilstoši FIP aprēķiniem ar selektīvās izplatīšanas starpniecību pārdoto smaržu daļa Francijā ir 73 % (skat. I pielikumu pieteikumam par iestāšanos lietā, 17. lpp.). Lēmuma I. B. punkta trešajā daļā norādītie dati tādējādi nav derīgi, lai noteiktu efektīvas konkurences pastāvēšanu tik specifiskā nozarē kā ekskluzīvu smaržu nozare.

189    Tomēr Komisija un personas, kas iestājušās lietā, norāda, ka pat ekskluzīvu smaržu tirgū pastāv efektīva konkurence gan starp ražotājiem (preču zīmju konkurence), gan starp Yves Saint Laurent pilnvarotajiem izplatītājiem (preču zīmes izplatītāju konkurence).

190    Komisijas un personu, kas iestājušās lietā, nostāja nav balstīta uz profesora Vēbera ziņojumu, kura 71., 89.–96., 105. un 110. lappusē ir norādīts, ka 1987. gadā bija ļoti ierobežota konkurence starp ekskluzīvu smaržu mazumtirgotājiem un citiem izplatīšanas veidiem. Tomēr pirms Lēmuma pieņemšanas Komisija pieprasīja Yves Saint Laurent veikt vairākus grozījumus līgumos, tostarp svītrot visus kvantitatīvos atlases kritērijus, izslēgt klauzulas, kas ierobežo mazumtirgotāju brīvību pārdot preces citiem selektīvā tīkla biedriem, un klauzulas, kas ierobežo mazumtirgotāju brīvību piedāvāt tirdzniecībā citu preču zīmju preces, kā arī skaidri atzīt mazumtirgotāja brīvību neatkarīgi noteikt cenas. Turklāt, kā Pirmās instances tiesa jau ir konstatējusi, Lēmums nodrošina iespēju iekļaut Yves Saint Laurent tīklā jaunus tirdzniecības veidus, kuros iespējams pārdot minētās preces.

191    Šādos apstākļos Galec pienākums bija iesniegt pierādījumus par to, ka Lēmuma dēļ tirgus ir kļuvis tik neelastīgs un strukturēts, ka vairs nav efektīvas konkurences starp pilnvarotajiem ekskluzīvu smaržu izplatītājiem, it īpaši cenu ziņā (skat. spriedumu lietā Metro II, 42. un 44. punkts). Tā kā Galec nav neko iesniedzis, Pirmās instances tiesai nākas atzīt, ka šajā sakarā trūkst pierādījumu.

192    No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītāja izvirzītie pamati un argumenti, kas balstīti uz Līguma 85. panta 1. punkta pārkāpumu, kā arī citi ar to saistītie pamati un argumenti, izņemot daļu, kas norādīta šā sprieduma 155. punktā, ir jānoraida.

II –  II – Par Lēmuma pamatotību attiecībā uz Līguma 85. panta 3. punktu


 Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums

193    Attiecībā uz piešķirto atbrīvojumu Galec izvirza piecus galvenos argumentus, lai pierādītu, ka nav ievēroti Līguma 85. panta 3. punkta nosacījumi. Pirmkārt, Komisija esot uzskatījusi, ka ekskluzīvu smaržu ražošanas un izplatīšanas uzlabošana var notikt, tikai izmantojot ekskluzīvu izplatīšanu (skat. Lēmuma II. B. 2. punkta pirmo daļu), kaut gan Lēmuma II. B. 2. punkta otrajā līdz sestajā daļā paredzētās papildu saistības varētu izpildīt lielie mazumtirgotāji. Otrkārt, attiecībā uz patērētāju ieguvumu Komisija esot apstiprinājusi novecojušu priekšstatu par patērētāju paradumiem un vēlmēm. Treškārt, Komisija esot leģitimizējusi pilnīgu cenu konkurences trūkumu starp preču zīmes izplatītājiem, ko varētu nodrošināt lielie mazumtirgotāji. Ceturtkārt, pretēji samērīguma principam Komisija neesot salīdzinājusi selektīvo izplatīšanu specializētās mazumtirdzniecības veidā ar selektīvo izplatīšanu citos tirdzniecības veidos, tādējādi ignorējot faktu, ka uz lielajiem mazumtirgotājiem attiecas tādas pašas saistības un pienākumi, kādi attiecas uz jebkuru citu pilnvarotu izplatītāju (it īpaši skat. Lēmuma II. B. 4. punkta otrās daļas beigas). Piektkārt, liekot citiem izplatīšanas veidiem “daļēji mainīt savas īpašās tirdzniecības metodes”, ar Lēmumu ir likvidēta konkurence, nepieļaujot šos izplatīšanas veidus, izņemot universālveikalus.

194    Atbildot uz to, atbildētāja precizē, ka piešķirtais atbrīvojums attiecas tikai uz saistībām, ko prasītājs nav apstrīdējis sakarā ar Līguma 85. panta 1. punktu –proti, procedūru uzņemšanai tīklā, minimālo gada iepirkuma apjomu, uzkrājumu veidošanu, sadarbību reklāmas un tirdzniecības veicināšanas jomā, atturēšanos tirgot preces, kuras vēl nav ieviestas tirgū, rēķinu pārbaudi, ko veic Yves Saint Laurent, un – ja klients ir mazumtirgotājs – pārbaudi attiecībā uz tā piederību oficiālajam izplatīšanas tīklam.

195    Prasītāja iebildumi nav pieņemami. Tiesa sprieduma lietā Metro II 45. punktā ir norādījusi, ka jāņem vērā izmaksas, kas tīkla mazumtirgotājiem radušās līgumsaistību ievērošanas dēļ. Attiecībā uz konkurences likvidēšanu Lēmumā ir skaidri noteikts, ka daži mūsdienīgi izplatīšanas veidi nav principā izslēgti un ka pastāv konkurence gan starp preču zīmēm, gan starp pilnvarotajiem izplatītājiem.

196    Personu, kas iestājušās lietā, argumenti sakrīt ar Komisijas nostāju.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

197    Kā pamatoti ir norādījusi Komisija, Lēmuma II. B. punkta pamatojums attiecas tikai uz tiem Mazumtirgotāju līguma aspektiem, uz kuriem pēc tās uzskatiem attiecas Līguma 85. panta 1. punkts, proti, uz procedūru uzņemšanai tirdzniecības tīklā, uzkrājumu veidošanu, minimālo iepirkuma apjomu, jaunu preču ieviešanu, sadarbību reklāmas un tirdzniecības veicināšanas jomā. Tomēr savā prasībā Galec šos Mazumtirgotāju līguma aspektus nav apstrīdējis.

198    Attiecībā uz Galec pirmo argumentu par to, ka Komisija ražošanas un izplatīšanas uzlabošanu paredz tikai saistībā ar “ekskluzivitāti”, Pirmās instances tiesa uzskata, ka Komisijas konstatējums Lēmuma II. B. 2. punkta pirmajā daļā, saskaņā ar kuru “ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu preču zīme jāizplata tikai ekskluzīvā veidā”, norāda uz Komisijas vēlmi pasargāt attiecīgo preču ekskluzīvās vai sevišķās iezīmes (skat. Lēmuma II. B. 3. punkta otro daļu). Tātad šī frāze nav interpretējama tādējādi, ka lielajiem mazumtirgotājiem tiek automātiski liegta konkrēto preču izplatīšana un ka šo preču tirdzniecība ir ekskluzīvi atvēlēta tādiem tradicionāliem tirdzniecības veidiem kā parfimērijas veikali un universālveikali šā vārda šaurā nozīmē.

199    Tā kā Pirmās instances tiesa jau ir konstatējusi, ka Komisijai nav nodoma liegt lielajiem mazumtirgotājiem attiecīgo preču izplatīšanu (skat. 164. un turpmākos punktus), ir jānoraida Galec arguments, ka atbilstoši Komisijas viedoklim ražošanas un izplatīšanas uzlabošana saskaņā ar Līguma 85. panta 3. punktu varētu notikt vienīgi saistībā ar tādu tirdzniecību, kas izslēdz lielos mazumtirgotājus no šo preču izplatītāju loka.

200    Attiecībā uz Galec otro argumentu par to, ka Komisija esot apstiprinājusi novecojušu patērētāju vēlmju koncepciju, Pirmās instances tiesa atgādina, ka tā šā sprieduma 174. un turpmākajos punktos jau ir noraidījusi argumentus par patērētāju motivāciju.

201    Attiecībā uz Galec trešo argumentu par to, ka Komisija esot leģitimizējusi pilnīgu cenu konkurences trūkumu starp preču zīmes izplatītājiem, Pirmās instances tiesa jau ir konstatējusi, ka Galec nav iesniedzis pierādījumus, kas to apliecinātu (skat. šā sprieduma 191. punktu).

202    Attiecībā uz Galec ceturto argumentu par to, ka Komisija esot salīdzinājusi selektīvo izplatīšanu ar specializēto mazumtirgotāju starpniecību ar vispārējo izplatīšanu, tādā veidā ignorējot selektīvās izplatīšanas iespējas ar citu tirdzniecības veidu starpniecību, Pirmās instances tiesa konstatē, ka Komisija tādu salīdzinājumu nav veikusi.

203    Attiecībā uz Galec piekto argumentu par to, ka prasība paredzēt “daļējas konkrētās tirdzniecības metodes izmaiņas” izstumtu lielos mazumtirgotājus no ekskluzīvas kosmētikas preču nozares, Pirmās instances tiesa jau ir nolēmusi, ka Lēmums neparedz lielo mazumtirgotāju izslēgšanu no ekskluzīvu kosmētikas līdzekļu nozares. Norāde uz “daļējām konkrētās tirdzniecības metodes izmaiņām” ir interpretējama tādā veidā, ka tiek prasīts veikt izmaiņas veikala iekšienē, nevis tādas izmaiņas, kuras radikāli mainītu veikala – lielveikala – iezīmes. Kaut gan ir vēlams, lai Lēmumā šis punkts būtu skaidrāk precizēts, fakts, ka Komisija nav vispārīgi norādījusi veicamās izmaiņas, nav pietiekams, lai atzītu Lēmumu par nelikumīgu, it īpaši, ņemot vērā, ka nepieciešamības gadījumā uz atsevišķiem gadījumiem attiecas valstu tiesu un kompetento valsts iestāžu kontrole.

204    Tādējādi Galec izvirzītie pamati un argumenti par Līguma 85. panta 3. punkta pārkāpumu ir jānoraida.

205    No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība, izņemot attiecībā uz Lēmuma daļu, kas minēta šā sprieduma 155. punktā, ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

206    Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja tas prasīts tā lietas dalībnieka pieteikumā, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar minētā reglamenta 87. panta 4. punkta pēdējo daļu Pirmās instances tiesa var nospriest, ka persona, kas iestājusies lietā, kas nav dalībvalsts vai iestāde, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

207    Tā kā spriedums prasītājam būtībā ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež segt savus un atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus, kā arī personas, kas iestājusies lietā, Yves Saint Laurent – kas ir Lēmuma adresāts – tiesāšanās izdevumus.

208    Pēc Pirmās instances tiesas uzskatiem pārējās personas, kas iestājušās lietā – FIP, Colipa un FEPD – bija mazāk ieinteresētas lietas iznākumā nekā Yves Saint Laurent. Tā kā šīs trīs personas, kas iestājušās lietā, šajā lietā izteica vispārējus apsvērumus savu biedru interesēs, nepapildinot Komisijas argumentus ar būtisku pamatojumu, Pirmās instances tiesa uzskata, ka saskaņā ar Reglamenta 87. panta 4. punktu tām jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Komisijas 1991. gada 16. decembra Lēmums 92/33/EEK par procedūru saskaņā ar EEK līguma 85. pantu (IV/33.242 – Yves Saint Laurent Parfums) ir atcelts tiktāl, ciktāl tas paredz, ka Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz nosacījumu, kas ļauj Yves Saint Laurent pieņemt nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz mazumtirgotāja pieteikumu tikai tādēļ, ka tā parfimērijas preču tirdzniecības apjoms ir mazāks nekā citu darbības virzienu apjoms;

2)      prasību pārējā daļā noraidīt;

3)      prasītājs atlīdzina Komisijas un personas, kas iestājusies lietā, Yves Saint Laurent tiesāšanās izdevumus, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus;

4)      personas, kas iestājušās lietā, proti, Fédération des industries de la parfumerie, Comité de liaison des syndicats européens de l' industrie de la parfumerie et des cosmétiques un Fédération européenne des parfumeurs détaillants sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Kirschner

Vesterdorf

Bellamy

Kalogeropoulos

 

      Potocki

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 1996. gada 12. decembrī.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

H. Jung

 

      H. Kirschner


1 Tiesvedības valoda – franču.