Lieta T‑398/10

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Fapricela – Indústria de Trefilaria, SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Priekšspriegojuma tērauda Eiropas tirgus – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Sadarbība administratīvajā procesā

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Komisijas apstiprināto pierādījumu nepieciešamais precizēšanas līmenis – Netiešu pierādījumu kopums – Pārbaude tiesā – Apjoms – Lēmums, par kuru tiesai ir šaubas – Nevainīguma prezumpcijas principa ievērošana

(LESD 101. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Dokumentāri pierādījumi – Dokumenta pierādījuma vērtības izvērtēšana – Kritēriji – Dokuments, kas ir sagatavots tiešā saistībā ar faktiem vai ko ir sagatavojis šo faktu tiešs liecinieks – Paziņojumu, kas ir pretrunā paziņojuma sniedzēja interesēm, pierādījuma spēks – Paaugstināts pierādījuma spēks

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pienākuma norādīt pamatojumu novērtējums atkarībā no lietas apstākļiem – Nepieciešamība norādīt visus faktiskus un tiesiskus apstākļus – Neesamība

(LESD 296. pants)

4.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmumi, kuriem var pārmest pārkāpuma izdarīšanu, ko veido dalība vispārējā aizliegtajā vienošanās – Kritēriji – Vienots mērķis un globāls plāns – Visu pārkāpuma sastāvdaļu apzināšanās neesamība – Sekas

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

5.      Aizliegtas vienošanās – Dalība sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Apstāklis, kas gadījumā, ja nenotiek norobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem, ļauj secināt piedalīšanos vēlākajā aizliegtajā vienošanās – Publiska norobežošanās – Vērtējums

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

6.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Dalība, kas esot notikusi spiediena ietekmē – Apstāklis, kas neattaisno uzņēmumu, kurš nav izmantojis iespēju paziņot kompetentajām iestādēm

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

7.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Jauns pamats – Jēdziens – Argumenti, kas ir cieši saistīta ar pieteikumā par lietas ierosināšanu norādītu pamatu – Izslēgšana

(1991. gada Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Vērtējuma kritēriji – Komisijai rezervētā rīcības brīvība – Robežas – Samērīguma un sodu un sankciju individualizācijas principu ievērošana

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. un 19.–23. punkts)

9.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdevumu vērtības noteikšana – Vienīgi pārdevumu, kas tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu ir veikti attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā, vērtības ņemšana vērā – Uzņēmuma apgrozījums – Ietekmes neesamība

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)

10.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Koeficienta par pārkāpuma smagumu noteikšana attiecībā uz uzņēmumu, kas ir izdarījuši vienotu pārkāpumu, dažādām kategorijām – Neliela starpība starp uzņēmumiem, kas ir izdarījuši pārkāpumu, piemērotiem koeficientiem – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana – Vērtējums

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)

11.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Iedarbība – Pakļaušana pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai – Izslēgšana – Vērā ņemamie apstākļi

(LESD 101., 102. un 261. pants; EEZ līguma 53. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts un 31. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 86.–89., 91.–93. un 124. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 88. un 90. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 94. un 213. punktu)

4.      Konkurences jomā aizliegtās vienošanās var uzskatīt par elementiem, kas veido vienotu pretkonkurences nolīgumu, tikai tad, ja ir pierādīts, ka tās iekļaujas vispārējā plānā, kas ir vērsts uz vienota mērķa sasniegšanu. Turklāt uzņēmuma dalība attiecīgajās aizliegtās vienošanās darbībās var liecināt par tā pievienošanos šim nolīgumam tikai tad, ja, piedaloties šajās vienošanās darbībās, tas zināja vai tam vajadzēja zināt, ka, to darot, tas līdzdarbojas vienotā nolīgumā.

Turpretim, ja uzņēmums ir tiešā veidā piedalījies vienā vai vairākās pret konkurenci vērstās darbībās, kuras veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet nav pierādīts, ka ar savu paša rīcību šis uzņēmums ir vēlējies sekmēt pārējo aizliegtās vienošanās dalībnieku iecerēto kopīgo mērķu īstenošanu un ka tas ir zinājis par visām minēto dalībnieku iecerētajām vai īstenotajām pārkāpjošajām darbībām šo pašu mērķu īstenošanai vai ka tas ir varējis saprātīgi tās paredzēt un bijis gatavs uzņemties ar tām saistītu risku, Komisijai ir tiesības to atzīt pat atbildīgu tikai par darbībām, kurās tas ir piedalījies tiešā veidā, un par pārējo dalībnieku iecerētajām vai īstenotajām darbībām to mērķu, ko tas vēlējies sasniegt, īstenošanai, ja ir pierādīts, ka tas par tām ir zinājis vai varējis saprātīgi tās paredzēt un ir bijis gatavs uzņemties ar tām saistīto risku. Tomēr tas nevar būt pamats šī uzņēmuma atbrīvošanai no atbildības par darbībām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tas tajās ir piedalījies, vai attiecībā uz kurām uzņēmumu faktiski var atzīt par atbildīgu. Tam, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegtās vienošanās sastāvdaļās, vai tam, ka uzņēmumam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, nav nozīmes, konstatējot šī uzņēmuma pārkāpuma esamību, jo šie apstākļi ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgajā gadījumā nosakot naudas sodu.

Tomēr šāda Komisijas lēmuma, ar ko globālu aizliegto vienošanos kvalificē par vienotu un turpinātu pārkāpumu, sadalīšana ir apsverama tikai tad, ja, pirmkārt, attiecīgajam uzņēmumam administratīvā procesa ietvaros ir bijusi iespēja saprast, ka tam tiek pārmesta arī dalība katrā šo vienošanos veidojošajā darbībā, un līdz ar to šajā ziņā aizstāvēties un, otrkārt, ja minētais lēmums šajā aspektā ir pietiekami skaidrs. No tā izriet, ka, ciktāl iepriekš minētie nosacījumi ir izpildīti, ja Savienības tiesa konstatē, ka Komisija nav tiesiski pietiekami pierādījusi, ka uzņēmums, piedaloties kādā pret konkurenci vērstajā darbībā, kas veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, ir zinājis par citām citu aizliegtās vienošanās dalībnieku veiktajām pret konkurenci vērstajām darbībām ar tādu pašu mērķi vai ka tas ir varējis saprātīgi tās paredzēt un bijis gatavs uzņemties risku, tā vienīgās sekas ir tās, ka šo uzņēmumu nevar atzīt par atbildīgu par šīm pārējām darbībām un tādējādi – par vienotu un turpinātu pārkāpumu kopumā un ka apstrīdētais lēmums šajā vienā aspektā ir uzskatāms par nepamatotu.

(sal. ar 133., un 135.–138. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 146., 209. un 282. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 206. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 220. un 221. punktu)

8.      Konkurences jomā, nosakot naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas pēc sava rakstura ietilpst pārkāpumu smaguma vērtējumā, tādi kā tostarp katra dalībnieka loma pārkāpumā un risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienības mērķiem. Ja pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, ir jāizvērtē katra uzņēmuma dalības relatīvais smagums.

Šajā ziņā tas, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegtās vienošanās sastāvdaļās, vai tas, ka tam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgajā gadījumā nosakot naudas soda apmēru.

Turklāt, lai aprēķinātu naudas sodu, kas ir uzlikti uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies aizliegtās vienošanās darbībās, apmēru, Komisijai šajā jomā piešķirto pilnvaru izmantošanu raksturo diferencēta attieksme. Savas rīcības brīvības ietvaros Komisijai sods ir jāindividualizē atkarībā no attiecīgo uzņēmumu rīcības un attiecīgajām īpašībām, lai katrā atsevišķā gadījumā nodrošinātu Savienības konkurences tiesību normu pilnīgu efektivitāti.

Turklāt samērīguma princips prasa, lai iestāžu pieņemtie akti nepārsniegtu tās [rīcības] robežas, kas ir atbilstoša un nepieciešama nospraustā mērķa sasniegšanai. Naudas sodu apmēra aprēķināšanas kontekstā pārkāpumu smagums ir jānosaka, ievērojot vairākus apstākļus, un nevienam no šiem apstākļiem nav jāpiešķir nesamērīga nozīme salīdzinājumā ar citiem novērtējuma apstākļiem. Samērīguma princips šajā kontekstā paredz, ka Komisijai ir jānosaka naudas sods proporcionāli apstākļiem, kas ņemami vērā, lai noteiktu pārkāpuma smagumu, un ka tai šajā ziņā ir jāizmanto šie apstākļi saskaņotā un objektīvi pamatotā veidā.

(sal. ar 254.–257. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 267. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 291., 294. un 296.–300. punktu)

11.    Konkurences tiesību jomā neierobežotā kompetence, kas, piemērojot LESD 261. pantu, Vispārējai tiesai ir piešķirta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu, dod tai tiesības ne tikai pārbaudīt noteiktā soda likumību, kas ļauj vienīgi noraidīt prasību par tiesību akta atcelšanu vai atcelt apstrīdētu aktu, bet arī ar savu vērtējumu aizstāt Komisijas vērtējumu un līdz ar to grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus; tostarp mainīt uzlikto naudas sodu, ciktāl tās vērtējumam ir nodots jautājums par tā apmēru.

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Lai noteiktu naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā pārkāpumu ilgums un visi apstākļi, kas pēc sava rakstura ietilpst to smaguma vērtējumā, tādi kā katra no uzņēmumiem rīcība, katra no tiem loma saskaņoto darbību izstrādāšanā, ieguvumi, ko tie ir varējuši gūt no šīm darbībām, to lielums un attiecīgo preču vērtība, kā arī risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienībai. Šajā ziņā ir jāņem vērā tādi objektīvi elementi kā pret konkurenci vērsto darbību saturs un ilgums, to skaits un intensitāte, skartā tirgus apjoms un ekonomiskajai sabiedriskajai kārtībai nodarītais kaitējums. Analīzē ir jāņem vērā arī atbildīgo uzņēmumu relatīvais nozīmīgums un tirgus daļa, kā arī iespējamā recidīvā rīcība.

Turklāt naudas soda noteikšana, ko veic Vispārējā tiesa, pēc sava rakstura nav precīzs aritmētikas uzdevums. Pie tam Vispārējo tiesu, ja tā lemj atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei, nesaista ne Komisijas aprēķini, ne pamatnostādnes, bet tai ir jāveic savs vērtējums, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

(sal. ar 420.–425. punktu)