Pagaidu versija

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)

2024. gada 28. februārī (*)

Valsts atbalsts – Valsts finansējums Fēmarnbelta fiksētajam dzelzceļa‑autoceļa savienojumam – Dānijas par labu Femern piešķirtais atbalsts – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Individuāls atbalsts – Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs – Atbalsta nepieciešamība – Samērīgums – Atbalsta pozitīvās ietekmes izsvēršana ar tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu – Paziņojums par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs

Lietā T‑390/20

Scandlines Danmark ApS, Kopenhāgena (Dānija),

Scandlines Deutschland GmbH, Hamburga (Vācija),

ko pārstāv L. Sandberg‑Mørch, advokāte,

prasītājas,

ko atbalsta

European Community Shipowners’ Associations (ECSA), Brisele (Beļģija), ko pārstāv Sandberg‑Mørch un M. Honoré, advokāti,

Danish Ferry Association, Kopenhāgena, ko pārstāv Sandberg‑Mørch un Honoré,

Naturschutzbund Deutschland eV (NABU), Štutgarte (Vācija), ko pārstāv T. Hohmuth un R. Weyland, advokāti,

Verband Deutscher Reeder eV, Hamburga, ko pārstāv Sandberg‑Mørch un Honoré,

Aktionsbündnis gegen eine feste Fehmarnbeltquerung eV, Fēmarna [Fehmarn] (Vācija), ko pārstāv Sandberg‑Mørch un W. Mecklenburg, advokāti,

Föreningen Svensk Sjöfart (FSS), Gēteborgā (Zviedrija), ko pārstāv Sandberg‑Mørch un Honoré,

Rederi AB Nordö‑Link, Malme (Zviedrija), ko pārstāv Sandberg‑Mørch un P. Werner, advokāti,

un

Trelleborg Hamn AB, Treleborga [Trelleborg] (Zviedrija), ko pārstāv Sandberg‑Mørch un I. Ioannidis, advokāti,

personas, kas iestājušās lietā,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv S. Noë, pārstāvis,

atbildētāja,

ko atbalsta

Dānijas Karaliste, ko pārstāv M. Søndahl Wolff, pārstāve, kurai palīdz R. Holdgaard, advokāts,

persona, kas iestājusies lietā,

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši D. Špīlmans [D. Spielmann], M. Brkana [M. Brkan] (referente), J. Gilja [I. Gâlea] un T. Tots [T. Tóth],

sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2023. gada 24. janvāra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums (1)  (2)

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājas Scandlines Danmark ApS un Scandlines Deutschland GmbH lūdz atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 1683 final (2020. gada 20. marts) par valsts atbalstu SA.39078–2019/C (ex 2014/N), ko Dānija piešķīra Femern A/S (OV 2020, L 339, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

I.      Tiesvedības priekšvēsture

A.      Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekts

2        Fēmarnbelta fiksētā savienojuma starp Dāniju un Vāciju projekts tika apstiprināts ar Līgumu starp Dānijas Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku par fiksēto savienojumu pār Fēmarnbeltu, kas parakstīts 2008. gada 3. septembrī un ratificēts 2009. gadā (turpmāk tekstā – “Fēmarnbelta līgums”).

3        Projektu veido, pirmkārt, dzelzceļa un autoceļa tunelis (turpmāk tekstā – “fiksētais savienojums”) un, otrkārt, autoceļu savienojumi Dānijas iekšzemē (turpmāk tekstā – “autoceļu savienojumi”) un dzelzceļa savienojumi Dānijas iekšzemē (turpmāk tekstā – “dzelzceļa savienojumi”) (turpmāk tekstā kopā – “autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumi”).

4        Fiksēto savienojumu veido iegremdēts tunelis Baltijas jūrā starp Rēdbiju [Rødby] Lollandes [Lolland] salā Dānijā un Putgardenu [Puttgarden] Vācijā aptuveni 19 km garumā, kas sastāvēs no elektrificētas dzelzceļa līnijas un automaģistrāles. Dzelzceļa savienojumi ietvers esošā dzelzceļa savienojuma starp Ringstedu [Ringsted] (Dānija) un Rēdbiju aptuveni 120 kilometru garumā, kas pieder Banedanmark, Dānijas valsts dzelzceļa infrastruktūras publiskajam pārvaldītājam, paplašināšanu un uzlabošanu.

5        Pirms projekta tika veikts plānošanas posms. Par šā posma finansējumu attiecībā uz fiksēto savienojumu un autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumiem tika paziņots Eiropas Komisijai. Ar 2009. gada 13. jūlija Lēmumu par valsts atbalstu N 157/09 – Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekta plānošanas posma finansēšana, kas ir minēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2009, C 202, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “Lēmums attiecībā uz plānošanu”), Komisija konstatēja, pirmkārt, ka ar projekta plānošanas finansēšanu saistītie pasākumi varētu nebūt valsts atbalsts, ciktāl Femern ir rīkojusies kā valsts iestāde, un, otrkārt, ka, pat ja šie pasākumi varētu sniegt labumu nākotnes fiksētā savienojuma operatoram, tie katrā ziņā ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Tādēļ tā nolēma necelt iebildumus Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL 93.] panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.), 4. panta 2. un 3. punkta izpratnē.

6        Pēc sākotnēji novērtēto summu atjaunināšanas fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības kopējās izmaksas tika lēstas 52,6 miljardu Dānijas kronu (DKK) (aptuveni 7,1 miljards EUR) apmērā, un izmaksas, kas saistītas ar autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumu uzlabošanas plānošanu un būvniecību, tika lēstas DKK 9,5 miljardu (aptuveni 1,3 miljards EUR) apmērā, tas ir, projekta kopējās izmaksas tika lēstas DKK 62,1 miljarda (aptuveni 8,4 miljards EUR) apmērā.

7        Saskaņā ar Fēmarnbelta līguma 6. pantu un 2015. gada 4. maija Lov n° 575 om anlæg og drift af en fast forbindelse over Femern Bælt med tilhørende landanlæg i Danmark (Likums Nr. 575 par Fēmarnbelta fiksētā savienojuma un iekšzemes savienojumu Dānijā būvniecību un ekspluatāciju; turpmāk tekstā – “2015. gada Būvniecības likums”) projekta izpilde tika uzticēta diviem valsts uzņēmumiem.

8        Pirmajam uzņēmumam, 2005. gadā reģistrētajam Femern, tika uzticēta fiksētā savienojuma finansēšana, būvniecība un ekspluatācija. Otrais uzņēmums, 2009. gadā reģistrētais Femern Landanlæg A/S, tika izraudzīts, lai pārvaldītu savienojumu ar Dānijas iekšzemi būvniecību un ekspluatāciju. Femern Landanlæg ir Dānijas valstij piederošā Sund & Bælt Holding A/S meitasuzņēmums. Pēc Femern Landanlæg izveides Femern kļuva par tā meitasuzņēmumu.

9        Darbi, kas saistīti ar fiksētā savienojuma būvniecību, Femern uzraudzībā tiek veikti atbilstoši būvniecības līgumiem, kuriem ir piemērojamas publiskā iepirkuma procedūras.

10      Autoceļu savienojumu vajadzīgos uzlabojumus Dānijas valsts vārdā veic Dānijas Autoceļu direktorāts un to finansē Femern Landanlæg. Autoceļu savienojumi būs daļa no vispārējā Dānijas autoceļu infrastruktūras tīkla, ko finansē, apsaimnieko un uztur Dānijas Autoceļu direktorāts. Dzelzceļa savienojumu būvniecību un ekspluatāciju Dānijas valsts vārdā nodrošina Banedanmark un to finansē Femern Landanlæg.

11      Projektu finansē Femern un Femern Landanlæg, izmantojot kapitāla iepludināšanu, valsts garantētos aizdevumus, kā arī Dānijas iestāžu piešķirtos aizdevumus. Sākot no fiksētā savienojuma nodošanas ekspluatācijā, Femern iekasēs lietotāju nodevas, lai atmaksātu savu parādu, un izmaksās Femern Landanlæg dividendes, ko pēdējā minētā izmantos, lai atmaksātu savu pašas parādu. Femern Landanlæg arī saņems 80 % no nodevām par izmantošanu, ko dzelzceļa operatori maksās Banedanmark par dzelzceļa savienojumu izmantošanu, atbilstoši šo dzelzceļa savienojumu īpašumtiesību sadalījumam starp Femern Landanlæg un Banedanmark.

B.      Notikumi pirms strīda

12      2014. un 2015. gadā Komisija saņēma piecas sūdzības, no kurām pirmā tika iesniegta 2014. gada 5. jūnijā un tajā Dānijas Karalistei ir pārmests, ka tā ir piešķīrusi nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu Femern un Femern Landanlæg.

13      Tajā pašā laikposmā Komisijas dienesti nosūtīja Dānijas iestādēm vairākus informācijas pieprasījumus; šīs iestādes vairākkārt atbildēja un sniedza papildu informāciju.

14      Ar 2014. gada 22. decembra vēstuli Dānijas iestādes saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Komisijai Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekta finansēšanas modeli.

15      2015. gada 23. jūlijā Komisija pieņēma Lēmumu C(2015) 5023 final par valsts atbalstu SA.39078 (2014/N) (Dānija) Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projekta finansēšanai, kas ir minēts 2015. gada 2. oktobra Oficiālajā Vēstnesī (OV 2015, C 325, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “Lēmums par būvniecību”), ar kuru tā nolēma necelt iebildumus pret Dānijas iestāžu paziņotajiem pasākumiem. Šajā lēmumā Komisija tostarp uzskatīja, ka Femern labā veiktie pasākumi fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, pat ja tie būtu uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka Femern labā veiktie pasākumi ir saderīgi ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un tās 2014. gada 20. jūnija Paziņojumu par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (OV 2014, C 188, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “SPVEI paziņojums”), kā arī tās Paziņojumu par [LESD 107.] un [108.] panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV 2008, C 155, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “Paziņojums par garantijām”).

16      Ar 2018. gada 13. decembra spriedumu Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) un 2018. gada 13. decembra spriedumu Stena Line Scandinavia/Komisija (T‑631/15, nav publicēts, EU:T:2018:944) Vispārējā tiesa daļēji atcēla Lēmumu par būvniecību.

17      Attiecībā uz Femern piešķirto valsts finansējumu fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai Vispārējā tiesa apmierināja prasītāju prasības, uzskatot, ka Komisija nav izpildījusi LESD 108. panta 3. punktā tai paredzēto pienākumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru nopietnu grūtību dēļ.

18      It īpaši attiecībā uz atbalsta nepieciešamību Vispārējā tiesa konstatēja, ka, lai gan principā nevar izslēgt, ka šāda apmēra projekta īstenošanai atbalsts ir nepieciešams, Komisijas Lēmumā par būvniecību veiktā nepieciešamības pārbaude bija vismaz nepietiekama un neprecīza, un tas, pirmkārt, atklāj nopietnu grūtību pastāvēšanu, kuru dēļ Komisijai bija jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra, un, otrkārt, neļauj pārbaudīt, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

19      Runājot par Femern piešķirtā atbalsta samērīgumu, saistībā ar Komisijas Lēmumā par būvniecību veikto pārbaudi Vispārējā tiesa tostarp nosprieda, ka atbalsta un attiecināmo izmaksu atmaksas laikposma aprēķins ir vismaz nepietiekams un neprecīzs, pat pretrunīgs, līdz ar to nopietnām grūtībām, ar kurām saskarusies Komisija, bija jāizraisa formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšana.

20      Vispārējā tiesa arī nosprieda, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo pretēji tam, kas ir paredzēts Paziņojuma par garantijām 5.3. punktā, garantiju izmantošanas nosacījumi nebija noteikti šo garantiju sākotnējās piešķiršanas brīdī.

C.      Administratīvais process

21      Pēc 2018. gada 13. decembra sprieduma Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) un 2018. gada 13. decembra sprieduma Stena Line Scandinavia/Komisija (T‑631/15, nav publicēts, EU:T:2018:944), kurus Tiesa ir apstiprinājusi ar 2021. gada 6. oktobra spriedumu Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (C‑174/19 P un C‑175/19 P, EU:C:2021:801), pasludināšanas Komisija ar 2019. gada 14. jūnija vēstuli informēja Dānijas iestādes par savu lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, kas veikti par labu Femern, fiksētā savienojuma finansēšanai (turpmāk tekstā — “Lēmums par procedūras uzsākšanu”). Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts 2019. gada 5. jūlija Oficiālajā Vēstnesī (OV 2019, C 226, 5. lpp.).

D.      Apstrīdētais lēmums

22      2020. gada 20. martā Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu.

23      Apstrīdētais lēmums attiecas uz pasākumiem, kas veikti par labu Femern fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai. Savukārt atšķirībā no Lēmuma par būvniecību apstrīdētais lēmums neattiecas uz Femern Landanlæg labā veiktajiem pasākumiem saistībā ar autoceļu un dzelzceļa iekšzemes savienojumu finansēšanu.

24      Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu pasākumi, kurus veido kapitāla iepludināšana un valsts aizdevumu un valsts garantiju kombinācija par labu Femern un kurus Dānija vismaz daļēji ir īstenojusi nelikumīgi, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

25      Pēc šo pasākumu grozījuma, kas tika izklāstīts pārskatītajā paziņojumā, kurš sekoja lēmumam par procedūras uzsākšanu, tie tika atzīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

E.      Lietas dalībnieku prasījumi

26      Prasītāju, kuras atbalsta European Community Shipowners’ Associations (ECSA), Danish Ferry Association (turpmāk tekstā – “DFA”), Naturschutzbund Deutschland eV (NABU), Rederi AB Nordö‑Link, Trelleborg Hamn AB, Aktionsbündnis gegen eine feste Fehmarnbeltquerung eV (turpmāk tekstā – “Aktionsbündnis”), Föreningen Svensk Sjöfart (FSS) un Verband Deutscher Reeder eV (turpmāk tekstā – “VDR”), prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27      Komisijas, ko atbalsta Dānijas Karaliste, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītajām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

II.    Juridiskais pamatojums

28      Lai pamatotu savu prasību, prasītājas izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini kvalificējusi attiecīgos pasākumus kā vienotu ad hoc atbalstu, un otrais – uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

A.      Par pirmo pamatu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini kvalificējusi attiecīgos pasākumus kā vienotu ad hoc atbalstu

29      Prasītājas, ko atbalsta Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU, izvirza iebildumu Komisijai, ka tā neesot atsevišķi pārbaudījusi katra valsts aizdevuma un katras valsts garantijas saderību, ko Dānijas iestādes piešķīrušas, pamatojoties uz 2009. gada 15. aprīļa Lov n° 285 om projektering af fast forbindelse over Femern Bælt med tilhørende landanlæg i Danmark (Likums Nr. 285 par Fēmarnbelta fiksētā savienojuma un savienojumu ar Dānijas iekšzemi plānošanu; turpmāk tekstā – “2009. gada Plānošanas likums”), vēlāk – pamatojoties uz 2015. gada Būvniecības likumu. Turklāt prasītājas uzskata, ka katra valsts garantiju vai valsts aizdevumu piešķiršana saskaņā ar 2009. gada Plānošanas likumu vai 2015. gada Būvniecības likumu esot individuāls ad hoc atbalsts, par kuru būtu bijis atsevišķi jāpaziņo Komisijai.

30      Prasītājas, Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU uzskata, ka tikai tad, ja pastāv atbalsta shēma, Komisija var veikt īsu pārbaudi, kura izpaužas vienīgi kā pamatā esošā ietvara, pamatojoties uz kuru tiek piešķirti individuālie atbalsti, pārbaude. Prasītājas uzskata, ka pretējā gadījumā katras piešķirtās subsīdijas kumulatīvā ietekme nevarētu tikt aktualizēta. Līdzīgi, prasītājas un šīs personas, kas iestājušās lietā, uzskata, ka likumīgajām tiesībām finansēt visas fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības izmaksas kopš 2015. gada Būvniecības likuma stāšanās spēkā neesot nozīmes, jo nedz Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), nedz judikatūra neļauj veikt nošķiršanu atkarībā no brīža, kad ir piešķirtas individuālās subsīdijas.

31      Komisija, ko atbalsta Dānijas Karaliste, apstrīd šos argumentus.

32      Vispirms ir jānorāda, kā to apgalvo lietas puses, ka Femern labā veiktajiem pasākumiem nav piemērojams jēdziens “atbalsta shēma” Regulas 2015/1589 1. panta d) punkta izpratnē.

33      No tā secināms, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 247. apsvēruma, ka šajā lietā aplūkojamie pasākumi ir individuāls atbalsts Regulas 2015/1589 1. panta e) punkta izpratnē.

34      Šajā ziņā lietas dalībniekiem ir atšķirīgi viedokļi par to, ko ietver jēdziens “individuāls atbalsts”, kā arī par sekām, kas no tā izriet saistībā ar Komisijas veicamo pārbaudi par strīdīgo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, un saistībā ar minēto pasākumu paziņošanas pienākumu.

35      Šajā lietā, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 259. apsvēruma, Komisija ir uzskatījusi, ka Femern tika piešķirti trīs secīgi individuāli atbalsti, lai īstenotu fiksētā savienojuma projektu. Pirmais individuālais atbalsts izpaudās kā kapitāla iepludināšana, izveidojot sabiedrību 2005. gadā. Otro individuālo atbalstu veido kapitāla iepludināšana, valsts garantijas un valsts aizdevumi pēc 2009. gada Plānošanas likuma stāšanās spēkā 2009. gada 17. aprīlī. Trešo individuālo atbalstu veido valsts aizdevumu un valsts garantiju apvienojums, kas piešķirti pēc 2015. gada Būvniecības likuma stāšanās spēkā 2015. gada 6. maijā. Komisija uzskata, ka katrs valsts aizdevums vai katra valsts garantija, kas Femern piešķirta, pamatojoties uz 2009. gada Plānošanas likumu un vēlāk – pamatojoties uz 2015. gada Būvniecības likumu, atbilst summas daļai, kura ir atbrīvota atļautā atbalsta īstenošanas pasākuma ietvaros, tādējādi nav nepieciešams paziņot katru no daļām nolūkā veikt atsevišķu tās saderības ar iekšējo tirgu pārbaudi.

36      Šajā ziņā ir jāprecizē, ka šajā lietā Komisijas atļauja attiecas ne tikai uz visu Femern piešķirto finansējumu līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai 2020. gada 20. martā, bet arī uz finansējumu, kas tiks piešķirts pēc šī datuma, ievērojot minētajā lēmumā paredzētās robežas.

37      Pirmām kārtām, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas, Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU, Komisija apstrīdētā lēmuma 259. apsvērumā ir kļūdaini secinājusi, ka Femern ir saņēmusi trīs individuālus atbalstus Regulas 2015/1589 1. panta e) punkta izpratnē, lai finansētu fiksētā savienojuma projekta plānošanu un būvniecību.

38      Šajā ziņā prasītājas un šā sprieduma 37. punktā iepriekš minētās personas, kas iestājušās lietā, norāda, ka katra jauna valsts aizdevuma vai jaunas valsts garantijas piešķiršana esot atsevišķs individuāls atbalsts Regulas 2015/1589 1. panta e) punkta izpratnē. Tādējādi laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam Femern esot saņēmusi ne mazāk kā piecpadsmit individuālus atbalstus šīs tiesību normas izpratnē.

39      Šajā lietā, tā kā valsts aizdevumi un valsts garantijas, kas Femern tika piešķirti saskaņā ar 2009. gada Plānošanas likumu un pēc tam – 2015. gada Būvniecības likumu, tika piešķirti nevis ar vienreizēju maksājumu, bet ar secīgām daļām, kuras tiek izmaksātas atbilstoši projekta īstenošanas gaitai, Komisija apstrīdētā lēmuma 248. apsvērumā ir uzskatījusi, ka ir jānosaka, vai Femern ir saņēmusi vienu vai vairākus individuālus atbalstus, kas saistīti ar 2009. gada Plānošanas likumu un 2015. gada Būvniecības likumu, vai individuālu atbalstu virkni, kas tikuši piešķirti katru reizi, kad Dānijas iestādes īstenoja Femern finanšu darījumu. Šajā nolūkā, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 249.–251. apsvēruma, Komisija ir uzskatījusi, ka ir jāpārbauda, vai Femern bija ieguvusi likumīgas tiesības saņemt individuālu atbalstu saskaņā ar 2009. gada Plānošanas likumu un pēc tam citu individuālu atbalstu saskaņā ar 2015. gada Būvniecības likumu.

40      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka nevar izslēgt, ka vairāki secīgi valsts iejaukšanās pasākumi LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem ir jāuzskata par vienu iejaukšanās pasākumu. Tā tas it īpaši var būt gadījumā, ja starp secīgiem valsts iejaukšanās pasākumiem, ievērojot tostarp to hronoloģiju, mērķi un uzņēmuma stāvokli šo iejaukšanās pasākumu laikā, ir tik cieša saikne, ka nav iespējams tos nodalīt (spriedums, 2013. gada 19. marts, Bouygues u.cc./Komisija u.c., C‑399/10 P un C‑401/10 P, EU:C:2013:175, 103. un 104. punkts). Turklāt apstāklis, ka [atbalsta] pasākums tiek izmaksāts secīgās daļās, neietekmē atbalsta vienotību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 6. oktobris, Salomon/Komisija, T‑123/97, EU:T:1999:245, 75. punkts).

41      Šajā lietā ir jānorāda, ka, pirmkārt, netiek apstrīdēts, ka 2009. gada Plānošanas likumā paredzētā finansējuma daļas bija vērstas uz to, lai ļautu Femernam finansēt fiksētā savienojuma projekta plānošanas izmaksas. Tādējādi minētajā likumā paredzētā finansējuma daļu mērķis bija finansēt noteiktas konkrēta projekta izmaksas, proti, tās kas saistītas ar fiksētā savienojuma projekta plānošanu, un tādējādi tās bija tik cieši savstarpēji saistītas, ka nebija iespējams tās nodalīt. No tā izriet, ka Komisija, nepieļaujot kļūdu juridiskajā kvalifikācijā, ir uzskatījusi, ka finansējums kopumā, kas piešķirts, pamatojoties uz 2009. gada Plānošanas likumu, ir viens un tas pats individuālais atbalsts Regulas 2015/1589 1. panta e) punkta izpratnē, pat ja minētais atbalsts ticis izmaksāts vairākās daļās.

42      Otrkārt, tāpat netiek apstrīdēts, ka 2015. gada Būvniecības likumā paredzētie valsts aizdevumi un valsts garantijas, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 251. apsvēruma, ir domāti, lai ļautu Femern refinansēt fiksētā savienojuma plānošanas izmaksas un finansēt būvniecības izmaksas. Proti, šo minētā likuma 4. punktā paredzēto valsts aizdevumu un valsts garantiju mērķis ir finansēt noteiktas konkrēta projekta izmaksas, proti, tās, ko rada fiksētā savienojuma būvniecība, kā arī izmaksas, kas saistītas ar plānošanas izmaksu refinansēšanu, un tādējādi starp tām pastāv tik cieša saikne, ka šos aizdevumus un garantijas nav iespējams nodalīt. No tā izriet, ka Komisija tāpat nav pieļāvusi kļūdu juridiskajā kvalifikācijā, uzskatot, ka valsts aizdevumi un valsts garantijas, kas piešķirtas, izpildot 2015. gada Būvniecības likumu, ir uzskatāmi par vienu un to pašu individuālo atbalstu Regulas 2015/1589 1. panta e) punkta izpratnē, pat ja minētais atbalsts tiek izmaksāts vairākās daļās, tostarp pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

43      Šā sprieduma 41. un 42. punktā minētos apsvērumus neatspēko arguments, saskaņā ar kuru Femern būtībā neesot likumisku tiesību saņemt atbalstu nedz atbilstoši 2009. gada Plānošanas likumam, nedz arī atbilstoši 2015. gada Būvniecības likumam, pamatojoties uz to, ka Dānijas iestādēm finansējuma piešķiršanā esot rīcības brīvība, kas neaprobežojas tikai ar tehnisku piemērošanu. Proti, ir jānorāda, ka minētais arguments ir balstīts uz kritērijiem, kuriem ir nozīme, lai identificētu atbalsta shēmu Regulas 2015/1589 1. panta d) punkta izpratnē.

44      Kā atgādināts šā sprieduma 39. punktā, lai identificētu individuālu atbalstu Regulas 2015/1589 1. panta e) punkta izpratnē, Komisija nav izmantojusi jēdzienu “atbalsta shēma” minētās regulas 1. panta d) punkta izpratnē, bet ir balstījusies uz kritēriju par saņēmēja likumīgajām tiesībām saņemt atbalstu saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu.

45      Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru valsts atbalsts ir jāuzskata par “piešķirtu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē datumā, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir radušās tiesības to saņemt (skat. spriedumu, 2022. gada 25. janvāris, Komisija/European Food u.c., C‑638/19 P, EU:C:2022:50, 115. punkts un tajā minētā judikatūra).

46      Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma 251.–256. apsvēruma izriet, ka, pamatojoties uz 2015. gada Būvniecības likuma 4. punkta formulējumu, kas ir izteikts līdzīgi 2009. gada Plānošanas likuma 7. punkta formulējumam, Dānijas iestāžu sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī 2015. gada Būvniecības likuma sagatavošanas piezīmēm, Komisija ir uzskatījusi, ka Dānijas finanšu ministram ir ierobežota rīcības brīvība, kas nevar likt apšaubīt Femern likumīgās tiesības saņemt valsts aizdevumus un valsts garantijas, kuras tai piešķirtas saskaņā ar šiem likumiem. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 257. apsvērumā Komisija ir secinājusi, ka Femern bija ieguvusi likumīgas tiesības finansēt fiksētā savienojuma plānošanu un būvniecību, sākot no 2015. gada Būvniecības likuma stāšanās spēkā, līdz ar to šim uzņēmumam tika piešķirts individuāls atbalsts. Ir jānorāda, ka, pat ja tas tieši neizriet no apstrīdētā lēmuma 257. apsvēruma, Komisija ir netieši izdarījusi tādu pašu secinājumu attiecībā uz 2009. gada Plānošanas likumu. Proti, Komisija ir izmantojusi argumentāciju pēc analoģijas starp 2015. gada Būvniecības likumu un 2009. gada Plānošanas likumu, ko prasītājas nav apstrīdējušas, tādējādi attiecībā uz pirmo minēto likumu izdarīto secinājumu var attiecināt uz otro minēto likumu.

47      Protams, kā norāda prasītājas, Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU, īstenojot valsts garantijas un valsts aizdevumus, kas Femern pienākas saskaņā ar 2015. gada Būvniecības likumu un 2009. gada Plānošanas likumu, Dānijas finanšu ministram ir rīcības brīvība noteikt pamatnostādnes, kā arī izdot saistošas norādes par to, kā Femern ir jāsaņem aizdevumi, par nepieciešamajiem instrumentiem un par piemērojamām prasībām. Turklāt ir arī taisnība, ka noteiktos īpašos apstākļos Danmarks nationalbank (Dānijas Valsts banka) varētu neapmierināt aizdevuma pieprasījumu.

48      Tomēr ir jākonstatē, ka prasītājas, Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU nekādi nepamato iemeslus, kuru dēļ no tā būtu jāsecina, ka Dānijas finanšu ministrs vai Dānijas Valsts banka pašas par sevi varētu apšaubīt likumīgās tiesības saņemt valsts aizdevumus vai valsts garantijas.

[..]

51      Tādējādi Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, apstrīdētā lēmuma 259. apsvērumā secinot, ka Femern bija saņēmusi trīs atsevišķus individuālus atbalstus, proti, pirmo individuālo atbalstu, kas piešķirts 2005. gadā, otro individuālo atbalstu, kas piešķirts 2009. gadā līdz ar 2009. gada Plānošanas likuma pieņemšanu, kā arī trešo individuālo atbalstu, kas piešķirts 2015. gadā līdz ar 2015. gada Būvniecības likuma pieņemšanu.

52      Otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, kopīgi izvērtējot apstrīdētā lēmuma 259. apsvērumā identificēto trīs individuālo atbalstu saderīgumu.

53      Šajā lietā Komisija apstrīdētā lēmuma 377. apsvērumā kapitāla iepludināšanu ir novērtējusi 510 miljonu DKK (EUR 68,4 miljoni EUR) apmērā. Attiecībā uz valsts aizdevumu un valsts garantiju kombināciju no apstrīdētā lēmuma 348. apsvēruma izriet, ka saskaņā ar alternatīvo finansēšanas modeli, ko Dānijas iestādes iesniegušas formālās izmeklēšanas procedūras laikā, Femern nevar saņemt aizdevumus un valsts garantijas, kas kopā pārsniegtu maksimālo garantēto summu 69,3 miljardu DKK (9,3 miljardi EUR) apmērā, turklāt apstrīdētā lēmuma 349. apsvērumā ir precizēts, ka Femern ir jānoslēdz visi aizdevumi, kam piemērojama valsts garantija, un jāatmaksā visi valsts aizdevumi ne vēlāk kā sešpadsmit gadus no savienojuma ekspluatācijas sākuma.

54      Jānorāda, ka netiek apstrīdēts, ka trīs individuālie atbalsti, kurus Komisija ir identificējusi apstrīdētā lēmuma 259. apsvērumā, Femern tikuši piešķirti, lai finansētu fiksētā savienojuma plānošanu un būvniecību. Tādējādi, tā kā šie trīs Femern piešķirtie individuālie atbalsti ir paredzēti, lai finansētu viena un tā paša projekta plānošanu un būvniecību, Komisijai bija pamats likumīgi pārbaudīt minēto atbalstu saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā visu finansējumu, ko šis uzņēmums varēja saņemt, lai finansētu fiksētā savienojuma projekta plānošanu un būvniecību.

55      Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, visa tā finansējuma kopīga pārbaude, kas var tikt piešķirts Femern, pamatojoties uz apstrīdētā lēmuma 259. apsvērumā identificētajiem individuālajiem atbalstiem, neliedz ņemt vērā minēto atbalstu kumulatīvo iedarbību. Gluži pretēji, lai novērtētu tāda finansējuma kumulatīvo iedarbību, ko dalībvalsts ir piešķīrusi uzņēmumam konkrēta projekta īstenošanai, Komisija var novērtēt tā ietekmi uz konkurenci, izvērtējot vienu no LESD 107. panta 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem, tieši ņemot vērā visu finansējumu, kas kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Tas tā ir vēl jo vairāk tādā situācijā, kāda ir šajā lietā, kurā runa ir par ieguldījumu transporta infrastruktūrā, kas tiek uzskatīts par svarīgu projektu visas Eiropas interesēs LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē un kura īstenošana ietver valsts finansējuma piešķiršanu ilgākā laikposmā.

56      Proti, tāda mēroga projekta gadījumā kā fiksētā savienojuma projekts visa finansējuma, ko Femern var saņemt tā īstenošanai, kopīga pārbaude ir vienīgais veids, kā novērtēt atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā SPVEI paziņojumā ietvertos kritērijus. It īpaši, kā tas tiks izvērtēts otrā pamata trešās daļas otrajā iebildumā, saskaņā ar SPVEI paziņojuma 31. punktu projektam piešķirtā atbalsta maksimālais līmenis tiek noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma deficītu attiecībā pret attiecināmajām izmaksām. Šajā ziņā, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 166. un 320. apsvēruma, alternatīvajā finansējuma modelī, kas tika iesniegts formālās izmeklēšanas procedūras laikā, Dānijas iestādes projekta attiecināmajās izmaksās iekļāva ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī fiksētā savienojuma plānošanas izmaksas.

57      Tādējādi, tā kā Komisijai bija jāpārbauda visa finansējuma, ko Femern varēja saņemt saistībā ar fiksētā savienojuma projektu, saderība, ir jānoraida prasītāju, Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU argumentācija, ar kuru būtībā tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas 2015/1589 1. panta e) punktu, jo tā šī iemesla dēļ esot veikusi Femern piešķirtā individuālā atbalsta īsu pārbaudi.

58      Attiecībā uz Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU argumentu, saskaņā ar kuru būtībā kopš 2018. gada 19. septembra sprieduma HH Ferries u. c./Komisija (T‑68/15, EU:T:2018:563) pasludināšanas Komisijai esot jāveic katra valsts aizdevuma un katras Femern labā piešķirtās valsts garantijas atsevišķa pārbaude, ir jākonstatē, ka šo spriedumu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to Komisijai būtu noteikts pienākums veikt šādu atsevišķu pārbaudi attiecībā uz katru šim uzņēmumam piešķirto finansējumu. Proti, minētajā spriedumā Vispārējā tiesa vienīgi konstatējusi, ka Komisija lietā, kurā tika taisīts minētais spriedums, aplūkoto pasākumu iepriekšējas izskatīšanas stadijā ir saskarusies ar nopietnām grūtībām saistībā ar valsts garantiju kvalificēšanu par atbalsta shēmu, tostarp konstatējot kļūdu, ciktāl ticis uzskatīts, ka minētās garantijas nav saistītas ar konkrētu projektu Regulas Nr. 659/1999 1. panta d) punkta izpratnē (minētā sprieduma 80. punkts). Tomēr no tā nevar secināt, ka Komisijai vispārīgi būtu uzlikts pienākums atsevišķi pārbaudīt katru valsts garantiju, kas piešķirta vienam un tam pašam saņēmējam saistībā ar vienu un to pašu projektu. No tā izriet, ka Komisijai nevar pārmest, ka tā attiecībā uz katru no piecpadsmit aizdevumiem, uz kuriem prasītājas ir atsaukušās replikas rakstā, nav pārbaudījusi atbalsta pieteikuma iesniegšanas pirms projekta uzsākšanas kritēriju, lai noteiktu atbalsta stimulējošo ietekmi.

[..]

61      Līdz ar to kā nepamatoti ir jānoraida argumenti, ar kuriem Komisijai tiek pārmests, ka tā esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, kopā izvērtējot trīs individuālos atbalstus, kas piešķirti Femern, lai nodrošinātu fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības finansēšanu.

62      Trešām kārtām, ir jānoraida argumentācija, saskaņā ar kuru būtībā par katru valsts aizdevumu un katru valsts garantiju, kas Femern piešķirta saskaņā ar 2009. gada Plānošanas likumu un 2015. gada Būvniecības likumu, Dānijas iestādēm esot bijis jāpaziņo atsevišķi.

63      Proti, kā izriet no šā sprieduma 41. un 42. punkta, Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka, pirmkārt, viss finansējums, kas piešķirts saskaņā ar 2009. gada Plānošanas likumu, ir individuāls atbalsts Regulas 2015/1589 1. panta e) punkta izpratnē un ka, otrkārt, visi valsts aizdevumi un valsts garantijas, ko Femern var saņemt saskaņā ar 2015. gada Būvniecības likumu, arī ir individuāls atbalsts minētās tiesību normas izpratnē. Tādējādi, tā kā, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Trelleborg Hamn, VDR, Aktionsbündnis un NABU, katra valsts aizdevuma vai valsts garantijas piešķiršana nav jauns atsevišķs individuāls atbalsts, Komisijai nebija pienākuma prasīt, lai Dānijas iestādes tai paziņotu par katru Femern labā veiktu finanšu darījumu, pamatojoties uz 2009. gada Plānošanas likumu un pēc tam uz 2015. gada Būvniecības likumu.

64      Turklāt attiecībā uz valsts aizdevumiem un valsts garantijām, kas Femern tika piešķirti, pamatojoties uz 2015. gada Būvniecības likumu, pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, Komisijai būtu jāpaziņo tikai par tiem aizdevumiem un valsts garantijām, kas pārsniedz apstrīdētajā lēmumā paredzētās robežas, ciktāl uz tiem neattiecas apstrīdētajā lēmumā iekļautais paziņojums par saderību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 12. jūlijs, Austrija/Komisija, T‑356/15, EU:T:2018:439, 266. punkts).

65      Ceturtām kārtām, attiecībā uz prasītāju apgalvoto iespējamo LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, kas izrietot no Regulas 2015/1589 neievērošanas, pietiek konstatēt, ka prasītājas kļūdaini apgalvo, ka minētā regula tikusi pieņemta, lai īstenotu LESD 107. pantu. Proti, šī regula attiecas nevis uz LESD 107. pantā paredzētajiem materiālajiem noteikumiem par valsts atbalstu, bet gan uz LESD 108. pantā paredzēto noteikumu par minētā atbalsta kontroles procedūru piemērošanas kārtību. Tādējādi prasītāju apgalvotais LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums ir jānoraida.

[..]

67      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida kopumā.

B.      Par otro pamatu attiecībā uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

68      Otrais pamats būtībā ietvert četras daļas, no kurām pirmā attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini kvalificējusi projektu par projektu visas Eiropas interesēs, otrā – uz to, ka Komisija esot kļūdaini secinājusi par atbalsta nepieciešamību, trešā – uz to, ka Komisija esot kļūdaini secinājusi par atbalsta samērīgumu, un ceturtā – uz nepamatotu konkurences izkropļojumu novēršanas un izsvēršanas kritērija analīzes apstrīdēšanu.

69      Vispirms ir jāatgādina, ka, piemērojot LESD 107. panta 3. punktu, Komisijai ir rīcības brīvība, kuras īstenošana ir saistīta ar ekonomiska un sociāla rakstura vērtējumiem. No tā izriet, ka tiesas kontrole, ko piemēro šīs rīcības brīvības izmantošanai, aprobežojas ar pārbaudi, vai ir ievēroti procesuālie un pamatojuma sniegšanas noteikumi, kā arī ar kontroli pār to, ka norādītie fakti ir materiāli precīzi un nav pieļauta tiesību kļūda, acīmredzama kļūda faktu vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 78. punkts, un 2018. gada 13. decembris, Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija, T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942, 141. punkts).

70      Attiecībā uz Eiropas Savienības tiesas pārbaudi par acīmredzamas kļūdas vērtējumā esamību ir jāprecizē, ka, lai pierādītu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu sarežģītu faktu vērtējumā, kura būtu pamats apstrīdēta tiesību akta atcelšanai, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai, ņemot tos vērā, šajā aktā veiktie faktiskie vērtējumi nebūtu uzskatāmi par ticamiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1996. gada 12. decembris, AIUFFASS un AKT/Komisija, T‑380/94, EU:T:1996:195, 59. punkts, un 2019. gada 19. septembris, FIH Holding un FIH/Komisija, T‑386/14 RENV, nav publicēts, EU:T:2019:623, 69. punkts).

71      Otrā pamata četras daļas ir jāizvērtē, ņemot vērā šos ievada apsvērumus.

1.      Par pirmo daļu attiecībā uz to, ka Komisija esot kļūdaini kvalificējusi projektu par projektu visas Eiropas interesēs

72      Ar otrā pamata pirmo daļu prasītājas, ko atbalsta NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link, izvirza trīs iebildumus, lai apstrīdētu projekta kvalificēšanu par projektu visas Eiropas interesēs. Pirmais iebildums ir par to, ka pētījumi, ko konsultāciju birojs Incentive veicis Dānijas valdības vārdā (turpmāk tekstā – “Incentive pētījumi”), neliecina par pozitīvu sociālekonomisko atdevi, otrais – par to, ka Komisija ir pamatojusies uz novecojušiem un nekonsekventiem datiem, lai konstatētu pozitīvu sociālekonomisko atdevi, un trešais – par to, ka atbalsta saņēmējs nav līdzfinansējis projektu.

73      Turklāt tiesas sēdē NABU pirmo reizi izvirzīja iebildumu par SPVEI paziņojuma 19. punktā paredzētā principa par videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku atcelšanu neievērošanu.

74      Pirms izvērtēt pirmos divus iebildumus, kas ir jāizskata kopā, Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu iepriekš lemt, pirmkārt, par NABU tiesas sēdē izvirzītā jaunā iebilduma pieņemamību un, otrkārt, par trešā iebilduma, kas attiecas uz to, ka Femern nav līdzfinansējis projektu, pamatotību.

[..]

c)      Par pirmo un otro iebildumu, kas attiecas uz pozitīvas sociālekonomiskās atdeves neesamību

86      Pirmām kārtām, attiecībā uz pirmo iebildumu par pozitīvas sociālekonomiskās atdeves neesamību prasītājas, NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link norāda, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot fiksētā savienojuma sociālekonomisko atdevi, pamatodamās uz Incentive pētījumiem.

87      Otrām kārtām, ar otro iebildumu prasītājas NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link norāda, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo, lai konstatētu pozitīvu sociālekonomisko atdevi, tā ir balstījusies uz novecojušiem un nekonsekventiem datiem salīdzinājumā ar datiem, kas izmantoti atbalsta samērīguma analīzē, lai aprēķinātu finansējuma deficītu.

88      Komisija norāda, ka apstrīdētajā lēmumā izdarītie konstatējumi, kurus prasītājas nav apstrīdējušas, esot pietiekami, lai pierādītu, ka fiksētā savienojuma projekts var tikt uzskatīts par projektu visas Eiropas interesēs saskaņā ar SPVEI paziņojumā paredzētajiem kritērijiem, līdz ar to pirmais un otrais iebildumi esot neiedarbīgi.

89      Šajā ziņā ir jānorāda, ka ar savu pirmo un otro iebildumu prasītājas, ko atbalsta NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link, apgalvo, pirmkārt, ka fiksētā savienojuma projektam neesot pozitīvas sociālekonomiskās atdeves un, otrkārt, ka dati, kas izmantoti, lai aprēķinātu minēto atdevi, esot novecojuši un nekonsekventi salīdzinājumā ar tiem, kas izmantoti atbalsta samērīguma pārbaudei. Tādējādi ar šiem diviem iebildumiem prasītājas apstrīd vienīgi konstatējumus, ko Komisija veikusi apstrīdētā lēmuma 275.–277. apsvērumā.

90      Ir jāpārbauda, vai, kā to norāda Komisija, pirmais un otrais iebildums ir neiedarbīgi, jo tā ir varējusi uzskatīt, ka fiksētā savienojuma projekts ir projekts visas Eiropas interesēs, nebalstoties uz Incentive pētījumu rezultātiem.

91      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētais jēdziens “visas Eiropas interesēs” ir jāinterpretē šauri un ka iniciatīva šādi ir kvalificējama tikai tad, ja tā ir daļa no Eiropas starpvalstu programmas, kuru kopīgi atbalsta dažādas dalībvalstu valdības, vai ja tā ir daļa no dažādu dalībvalstu saskaņotas rīcības, lai cīnītos pret kopīgu apdraudējumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 6. oktobris, Vācija/Komisija, T‑21/06, nav publicēts, EU:T:2009:387, 70. punkts, un 2018. gada 13. decembris, Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija, T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942, 170. punkts).

92      Jēdziens “visas Eiropas interesēs” ir precizēts SPVEI paziņojumā. It īpaši, vispirms, minētā paziņojuma 3.2.1. punktā ir minēti “vispārējie kumulatīvie kritēriji”, kas jāizpilda, lai uz projektu varētu attiekties LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe. SPVEI paziņojuma 14. punktā ir noteikts, ka projektam ir “konkrētā, skaidrā un identificējamā veidā jādod ieguldījums viena vai vairāku Savienības mērķu sasniegšanā un būtiski jāietekmē Savienības konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, sabiedrības problēmu risinājumi vai vērtību radīšana visā Savienībā”. Lai izpildītu šīs prasības, šī paziņojuma 15.–19. punktā ir noteikti izpildāmie kritēriji. Šajā ziņā SPVEI paziņojuma 15. punktā ir precizēts, ka, lai projektu varētu uzskatīt par tādu, kas dod būtisku ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā, tam it īpaši ir jābūt ar būtisku nozīmi attiecībā uz Eiropas transporta un enerģētikas tīkliem. Savukārt SPVEI paziņojuma 16. punktā ir precizēts, pirmkārt, ka projektā parasti jābūt iesaistītai vairāk nekā vienai dalībvalstij un tā priekšrocībām jāizpaužas ne tikai finansētājās dalībvalstīs, bet arī plašā Savienības daļā, un, otrkārt, ka projekta priekšrocībām jābūt skaidri definētām konkrētā un identificējamā veidā. Turklāt saskaņā ar minētā paziņojuma 17. punktu minētās priekšrocības nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tām ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Eiropas ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (sistēmiska ietekme uz vairākiem līmeņiem vērtību ķēdē, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri definēta konkrētā un identificējamā veidā. Turklāt saskaņā ar SPVEI paziņojuma 18. punktu projektam jāparedz saņēmēja līdzfinansējums un saskaņā ar 19. punktu tajā ir jāievēro princips par videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu.

93      Turpinot, lai kvalificētu projektu par tādu, kas ir visas Eiropas interesēs, SPVEI paziņojuma 3.2.2. punktā ir minēti vispārēji pozitīvi rādītāji, kas attaisno labvēlīgāku Komisijas pieeju. Starp šiem rādītājiem minētā paziņojuma 20. punkta f) apakšpunktā ir minēts projekta līdzfinansējums no kāda no Savienības fondiem.

94      Visbeidzot, SPVEI paziņojuma 3.2.3. punktā ir noteikti īpašie kritēriji, tostarp šī paziņojuma 23. punktā paredzētais kritērijs, saskaņā ar kuru vides, enerģētikas vai transporta projektiem ir jābūt ar lielu nozīmi Savienības vides, enerģētikas vai transporta stratēģijā vai arī jādod nozīmīgs ieguldījums iekšējā tirgus attīstībā, ietverot šīs konkrētās nozares, bet neaprobežojoties ar tām.

95      Šajā lietā, pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 272. apsvērumā Komisija ir atgādinājusi, ka fiksētā savienojuma projekts ir īpaši svarīgs Eiropas transporta tīklam (TEN‑T) un ka tas sekmē TEN‑T attīstību. Tā kā prasītājas nav apstrīdējušas šo vērtējumu un neviens apstāklis neļauj to apšaubīt, Komisija tātad ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka šis SPVEI paziņojuma 15. punktā minētais kritērijs ir izpildīts. Turklāt, tā kā runa ir par prioritāru Eiropas transporta tīkla projektu, ir izpildīts arī minētā paziņojuma 23. punktā minētais īpašais kritērijs, saskaņā ar kuru projektiem transporta jomā ir jābūt ar lielu nozīmi attiecībā uz Savienības stratēģiju transporta jomā.

96      Otrkārt, ir jākonstatē, ka SPVEI paziņojuma 16. punktā paredzētie kritēriji arī ir izpildīti. No vienas puses, apstrīdētā lēmuma 272. apsvērumā Komisija ir norādījusi – un tas nav ticis apstrīdēts –, ka fiksētais savienojums palīdzētu uzlabot savienojumu starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropu, kā arī nodrošinātu lielāku elastību un laika ietaupījumu autoceļu un dzelzceļa satiksmē, līdz ar to tā ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka projekta priekšrocības ir definētas konkrētā un identificējamā veidā. No otras puses, apstrīdētā lēmuma 273. apsvērumā Komisija ir pamatoti atgādinājusi, ka projekts apvieno Dānijas Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku un ka no tā izrietošās priekšrocības neaprobežojas tikai ar šīm divām valstīm, jo tās attiecas uz visām valstīm, kuras šķērso Skandināvijas‑Vidusjūras koridors, kas sniedzas no Somijas līdz Maltas salai.

97      Treškārt, tā kā Komisija apstrīdētā lēmuma 273. apsvērumā ir konstatējusi – un tas nav ticis apstrīdēts –, ka fiksētā savienojuma projekta mērķis ir uzlabot ne tikai pasažieru, bet arī preču pārvadāšanas nosacījumus starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropu un ka tas ļautu noslēgt trūkstošo posmu Skandināvijas–Vidusjūras koridorā, kurš, kā tas izriet no 135. zemsvītras piezīmes, ir “ziemeļu–dienvidu ass, kas ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas kontekstā”, ir jāuzskata, ka SPVEI paziņojuma 17. punktā paredzētais kritērijs uz šī pamata arī ir izpildīts. Proti, ņemot vērā, ka fiksētā savienojuma projekta priekšrocības palīdz uzlabot gan pasažieru, gan preču pārvadāšanas nosacījumus nozīmīgā Eiropas ekonomikas virzienā, Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka fiksētā savienojuma priekšrocības neaprobežojas tikai ar attiecīgo uzņēmumu, proti, Femern, vai attiecīgo nozari, proti, transporta pakalpojumiem, lai nodrošinātu Fēmarnbelta šķērsošanu. Turklāt Komisija ir varējusi arī uzskatīt, ka projekta priekšrocībām ir plašāka nozīme un piemērošana Eiropas ekonomikā vai sabiedrībā tādas pozitīvas netiešās ietekmes formā, kas ir skaidri definēta konkrētā un identificējamā veidā, proti, kā tas būtībā izriet no apstrīdētā lēmuma 272. un 273. apsvēruma, tā ir iekšējā tirgus darbības uzlabošana, kā arī ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšana. Ir jākonstatē, ka prasītājas, NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link neapstrīd šīs priekšrocības, ko rada fiksētais savienojums un ko Komisija ir identificējusi apstrīdētā lēmuma 281. apsvērumā.

98      Ceturtkārt, kā izriet no šā sprieduma 82.–84. punkta, Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka fiksētajam savienojumam ir paredzēts Femern līdzfinansējums, tādējādi SPVEI paziņojuma 18. punktā paredzētais kritērijs ir izpildīts.

99      Piektkārt, runājot par SPVEI paziņojuma 19. punktā paredzēto kritēriju, prasības pieteikumā, kā jau ticis uzsvērts, nav ietverts neviens iebildums, ar kuru tiktu apstrīdēts apstrīdētā lēmuma 279. apsvērumā izdarītais konstatējums, ka fiksētais savienojums neattiecas uz videi kaitīgām subsīdijām un nav pretrunā šo subsīdiju pakāpeniskas pārtraukšanas principam, tādējādi var uzskatīt, ka minētais kritērijs ir izpildīts.

100    Sestkārt, ir jāatzīmē, ka apstrīdētā lēmuma 280. apsvērumā Komisija ir norādījusi – un tas nav ticis apstrīdēts–, ka fiksētā savienojuma projekts ir saņēmis Savienības finansējumu plānošanas darbībām, kā arī turpmāka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) atbalsta apstiprinājumu. Saskaņā ar SPVEI paziņojuma 20. punkta f) apakšpunktu šāda Savienības finansējuma saņemšana ir pozitīvs rādītājs, kas attaisno labvēlīgāku pieeju.

101    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka SPVEI paziņojuma 14.–19. punktā paredzētie vispārīgie kritēriji bija izpildīti un nebija nepieciešamības balstīties uz prasītāju, NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link apstrīdēto Incentive pētījumu rezultātiem. Turklāt, tā kā Komisija ir balstījusies arī uz vienu no minētā paziņojuma 20. punktā norādītajiem vispārējiem pozitīvajiem rādītājiem, apstrīdētā lēmuma 281. apsvērumā tā ir varējusi pamatoti secināt, ka fiksētā savienojuma projekts sniedz būtisku un konkrētu ieguldījumu Savienības transporta politikas mērķu un plašāku Savienības mērķu sasniegšanā, it īpaši ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanā, līdz ar to minētais projekts ir visas Eiropas interesēs.

102    Attiecībā uz prasītāju, NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link argumentāciju, saskaņā ar kuru Komisija, nebalstoties uz Incentive pētījumiem, neesot varējusi secināt, ka fiksētā savienojuma projekts ir projekts visas Eiropas interesēs SPVEI paziņojuma izpratnē, ir jākonstatē, ka, pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma 274. apsvēruma izriet, ka fiksētā savienojuma projekta priekšrocības, kas jau bija skaidri definētas šī lēmuma 272. un 273. apsvērumā, Incentive pētījumos “tikušas precizētas”. Otrkārt, attiecībā uz priekšrocību kvantitatīvu noteikšanu, kas veikta apstrīdētā lēmuma 275.–277. apsvērumā, ir jānorāda, kā to pamatoti apgalvo Komisija, ka nedz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā, nedz arī SPVEI paziņojumā nav prasīts, lai projekta priekšrocības tiktu kvantitatīvi noteiktas, veicot sociālekonomisko izmaksu un priekšrocību analīzi nolūkā kvalificēt projektu par projektu visas Eiropas interesēs. Tādējādi, kā Komisija ir precizējusi savā atbildes rakstā uz repliku, ir uzskatāms, ka Incentive pētījumu rezultāti apstrīdētā lēmuma 275.–277. apsvērumā ir minēti kā noderīgi, bet ne nepieciešami papildu pierādījumi, lai fiksētā savienojuma projektu kvalificētu par projektu visas Eiropas interesēs.

103    No tā izriet, ka pirmais un otrais iebildums, ar kuriem prasītājas, NABU, Aktionsbündnis, ECSA un Rederi Nordö‑Link apstrīd tikai fiksētā savienojuma priekšrocību kvantitatīvu noteikšanu, ir vērsti pret apstrīdētā lēmuma ad abundantiam norādītajiem motīviem.

104    Tādējādi tie ir jānoraida kā neiedarbīgi.

105    Līdz ar to otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida pilnībā.

2.      Par otro daļu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini secinājusi par atbalsta nepieciešamību

106    Ar otro daļu prasītājas izvirza trīs iebildumus, no kuriem pirmais attiecas uz atbalsta stimulējošas ietekmes neesamību, otrais – uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka hipotētiskais scenārijs izpaužas kā alternatīva projekta neesamība, un trešais – uz iekšējās atdeves koeficienta (turpmāk tekstā – “IAK”) aprēķināšanai izmantoto termiņu apstrīdēšanu.

a)      Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz atbalsta stimulējošas ietekmes neesamību

107    Prasītājas, kuras atbalsta DFA, ECSA, Trelleborg Hamn un Rederi Nordö‑Link, apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini izdarījusi secinājumu par atbalsta stimulējošo ietekmi.

108    Komisija, ko atbalsta Dānijas Karaliste, apstrīd šos argumentus.

109    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā tostarp ir paredzēts, ka atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

110    Īstenojot tai ar minēto tiesību normu piešķirto rīcības brīvību, Komisija ir tiesīga atteikt atbalsta piešķiršanu, ja tas neveicina tādu atbalsta saņēmēju uzņēmumu rīcību, kura palīdz sasniegt kādu no šajā pašā tiesību normā minētajiem mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 19. jūlijs, Kotnik u.c., C‑526/14, EU:C:2016:570, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

111    Šādam atbalstam tātad ir jābūt nepieciešamam, lai sasniegtu šajā tiesību normā paredzētos mērķus, tādējādi, ka bez tā ar tirgus likumu darbību vien nevarētu panākt no saņēmējiem uzņēmumiem, ka tie rīkotos tā, lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu. Proti, atbalsts, kas uzlabo atbalstu saņēmēja uzņēmuma finansiālo situāciju un nav nepieciešams LESD 107. panta 3. punktā paredzēto mērķu sasniegšanai, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 13. jūnijs, HGA u. c./Komisija, no C‑630/11 P līdz C‑633/11 P, EU:C:2013:387, 104. punkts un tajā minētā judikatūra).

112    Tādējādi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta kontekstā, lai plānotais atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, tam ir jābūt stimulējošai ietekmei un tādējādi tam jābūt nepieciešamam kāda svarīga projekta visas Eiropas interesēs īstenošanai. Šādam nolūkam ir jāpierāda, ka, ja nebūtu plānotā atbalsta, tad nebūtu veikti ieguldījumi, kas paredzēti, lai īstenotu šādu projektu. Turpretī, ja izrādītos, ka šāds ieguldījums būtu veikts arī bez plānotā atbalsta, tad ir jāsecina, ka vienīgās šī atbalsta sekas ir tādas, ka tiek uzlabota atbalstu saņemošā uzņēmuma finansiālā situācija, vienlaikus neizpildot LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, proti, ka tam ir jābūt nepieciešamam kāda svarīga projekta visas Eiropas interesēs īstenošanai (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2013. gada 13. jūnijs, HGA u. c./Komisija, no C‑630/11 P līdz C‑633/11 P, EU:C:2013:387, 105. punkts; 2017. gada 13. decembris, Grieķija/Komisija, T‑314/15, nav publicēts, EU:T:2017:903, 182. punkts, un 2019. gada 12. septembris, Achemos Grupė un Achema/Komisija, T‑417/16, nav publicēts, EU:T:2019:597, 84. punkts).

113    Visbeidzot, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru secinājums par to, ka atbalsts nav nepieciešams, tostarp var izrietēt no tā, ka ieinteresētais uzņēmums ir jau uzsācis atbalstu saņēmušo projektu vai ir pat to pabeidzis pirms pieteikuma atbalsta saņemšanai iesniegšanas kompetentajām iestādēm, kas izslēdz to, ka attiecīgajam atbalstam var būt stimulējoša nozīme (spriedumi, 2008. gada 15. aprīlī, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 69. punkts, un 2019. gada 12. septembris, Achemos Grupė un Achema/Komisija, T‑417/16, nav publicēts, EU:T:2019:597, 85. punkts).

114    Prasītāju un DFA, ECSA, Trelleborg Hamn un Rederi Nordö‑Link izvirzītie argumenti ir jāizvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.

115    Vispirms ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā un lietas dalībnieku procesuālajos rakstos ir izmantoti jēdzieni “oficiālā stimulējošā ietekme” un “būtiska stimulējošā ietekme”. Skaidrības un terminoloģijas precizitātes labad šī sprieduma vajadzībām, pirmkārt, jēdziens “oficiālā stimulējošā ietekme” ir jāsaprot kā “atbalsta pieteikuma iesniegšanas pirms projekta uzsākšanas” kritērijs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 13. jūnijs, HGA u.c./Komisija, no C‑630/11 P līdz C‑633/11 P, EU:C:2013:387, 106. punkts, un 2019. gada 5. marts, Eesti Pagar, C‑349/17, EU:C:2019:172, 64. punkts). Otrkārt, prasība par “būtisku stimulējošo ietekmi” ir jāsaprot kā “atbalsta stimulējošās ietekmes” nosacījums, kas minēts šā sprieduma 112. punktā atgādinātajā judikatūrā, proti, atbalsta saņēmēja stimuls rīkoties tādā veidā, kas veicina LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta mērķu sasniegšanu.

116    SPVEI paziņojumā prasība, ka atbalstam ir jāatbilst nosacījumam par stimulējošo ietekmi, ir atgādināta 28. punktā, un 24. zemsvītras piezīmē, kas iekļauta minētajā punktā, ir pārņemts iepriekšējā rakstura kritērijs, saskaņā ar kuru “atbalsta pieteikums ir jāiesniedz pirms darbu sākuma”.

117    Ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītāji, Trelleborg Hamn un ECSA, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka šīs lietas apstākļos atbalsta pieteikums izriet no pašas Femern dibināšanas.

118    Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 299. un 302. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka atbalsta pieteikuma iesniegšanas pirms projekta uzsākšanas kritērija, kā tas ir definēts SPVEI paziņojumā, izpilde nav nepieciešamais priekšnoteikums, jo nosacījums par stimulējošo ietekmi ir izpildīts, ja ir pierādīts, ka attiecīgais projekts nevarētu tikt īstenots bez atbalsta. Komisija uzskata, ka ir jānošķir tāds uzņēmums kā Femern, kas saņem atbalstu, lai īstenotu valsts iestāžu definēto savienojuma projektu, un citi uzņēmumi, kuri var lemt par projektiem, kuros tie vēlas veikt ieguldījumus. Tādējādi, ņemot vērā šīs lietas īpatnības, Komisija ir uzskatījusi, ka, pat nepastāvot atbalsta pieteikumam, ko Femern būtu formāli iesniedzis Dānijas iestādēm, atbalsta pieteikuma iesniegšanas pirms projekta uzsākšanas kritērijs ir izpildīts, pamatojoties uz to, ka šādu pieteikumu var uzskatīt par tādu, kas izriet no šī uzņēmuma dibināšanas.

119    Ir jānorāda, ka Femern ir sabiedrība ar īpašu mērķi, kuru ir izveidojušas valsts iestādes, lai īstenotu noteiktu projektu, izslēdzot jebkādu citu darbību. Proti, kā norādījusi Dānijas Karaliste, šāds uzņēmums negūst ienākumus no ekspluatācijas līdz būvdarbu pabeigšanai. Tāpēc līdz fiksētā savienojuma nodošanai ekspluatācijā Femern ir atkarīga no valsts iestāžu finansējuma, jo īpaši, lai nodrošinātu infrastruktūras būvniecību. Šāda situācija nav salīdzināma ar situāciju, kādā atrodas privāti vai valsts uzņēmumi, kuri var noteikt projektus, kuros tie vēlas veikt ieguldījumus, un vismaz daļēji tos finansēt, izmantojot savus no citas darbības gūtos ienākumus.

120    Turklāt šajā lietā ir jānorāda, ka 2014. gada 22. decembrī Dānijas Karaliste bija paziņojusi par visu finansējumu, ko šis uzņēmums ir saņēmis kopš tā dibināšanas 2005. gadā, lai Komisija izvērtētu tā saderību ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un SPVEI paziņojumā ietvertajiem kritērijiem. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, pamatojoties uz 2005. gada 24. jūnija lov Nr. 588 om Sund og Bælt Holding A/S (Likums Nr. 588 par Sund & Baelt Holding A/S) 6. pantu, Femern, iepriekš – Femern Bælt A/S, tika izveidota, lai veiktu uzdevumus, kas ir saistīti ar fiksētā savienojuma plānošanu, izslēdzot jebkādu citu darbību. Lai izveidotu šo uzņēmumu, 2005. gadā tajā tika veikta kapitāla iepludināšana. Pēc līguma par Fēmarnbeltu parakstīšanas, pamatojoties uz 2009. gada Plānošanas likumu, Femern saņēma papildu kapitāla iepludināšanu, kā arī valsts aizdevumus un valsts garantijas. Ar 2009. gada 13. jūlija lēmumu lietā N 157/2009 Komisija principiāli uzskatīja, ka Femern piešķirtais finansējums nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un tiesību nodrošināšanas nolūkā attiecībā uz gadījumu, ja šis uzņēmums tiktu aicināts saimnieciski izmantot fiksēto savienojumu, uzskatīja, ka minētais finansējums ir aplūkojams kā atbalsts, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Ir jāatgādina, ka šis lēmums nav ticis apstrīdēts.

121    Tādējādi, tā kā Komisija ir varējusi pamatoti kopīgi pārbaudīt visa fiksētā savienojuma projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma saderību kopš Femern dibināšanas (skat. šā sprieduma 53.–61. punktu) un tā kā šis uzņēmums nesaņems ienākumus no ekspluatācijas līdz fiksētā savienojuma nodošanai ekspluatācijā, nevar tikt prasīts, lai atbalsta pieteikuma iesniegšanas pirms projekta uzsākšanas kritērijs tiktu pārbaudīts attiecībā uz katru no trim individuālajiem atbalstiem, kas Femern piešķirti fiksētā savienojuma projekta īstenošanai. Turklāt šajā lietā Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka pieteikums atbalsta saņemšanai izriet no Femern dibināšanas.

122    Lai apstrīdētu šo secinājumu, pirmām kārtām, prasītājas, Trelleborg Hamn, DFA, ECSA un Rederi Nordö‑Link būtībā norāda, ka tās dibināšanas laikā Femern esot bijusi atbildīga tikai par fiksētā savienojuma plānošanu un ka šīs infrastruktūras būvniecība un ekspluatācija tai esot tikusi uzticēta tikai vēlāk.

123    Šajā ziņā, kā pamatoti norāda Komisija, tā kā Femern tika dibināta fiksētā savienojuma projekta īstenošanai, apstāklim, ka tās darbība kopš tās izveides ir attīstījusies, nav nozīmes, lai apšaubītu faktu, ka atbalsta pieteikums var tikt uzskatīts par tādu, kas izriet no tās dibināšanas.

124    Proti, visu projektu valsts iestādes uzticēja vienai un tai pašai īpašam nolūkam izveidotajai sabiedrībai, kurai nav atļauts veikt citas darbības, kā vien tās, kas ir saistītas ar šo projektu.

125    Attiecībā uz darbiem, kurus prasītājas, Trelleborg Hamn un ECSA uzskata par būvdarbiem, kas veikti 2013. un 2014. gadā, – kā Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 300. apsvērumā, uz tiem attiecās plānošanas budžeta palielinājumi, ko Dānijas Parlamenta Finanšu komiteja piešķīrusi 2010. gada 3. jūnijā, 2011. gada 23. jūnijā un 2013. gada martā. No lietas materiāliem, it īpaši no 2013. gada 13. marta pieteikuma par budžeta līdzekļiem Nr. 97, kas pievienots Dānijas Karalistes iestāšanās rakstam, izriet, ka attiecībā uz darbiem, kas veikti pēc 2013. gada septembra, Femern bija iepriekš veikusi finanšu novērtējumus, pamatojoties uz kuru Dānijas transporta ministrs bija lūdzis Dānijas Parlamenta Finanšu komitejas piekrišanu plānošanas budžeta palielināšanai. Tāpat ir jānorāda, ka pirms fiksētā savienojuma finansēšanas modeļa, kuru Dānijas iestādes paziņoja 2014. gada 22. decembrī un kurš, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 36. apsvēruma, ietvēra fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības kopējo izmaksu aplēsi, Femern 2014. gada novembrī bija veikusi finanšu analīzi. Līdzīgi, ir jākonstatē, ka finansējuma deficīts, kas apstrīdētajā lēmumā aprēķināts atbalsta samērīguma pārbaudes ietvaros, ir balstīts uz aktualizētu finanšu analīzi, ko arī veikusi Femern.

126    Tādējādi, tā kā Femern kā īpašam nolūkam izveidota sabiedrība ir atkarīga no valsts finansējuma, lai atbilstoši veiktu tai uzticētos uzdevumus, tad, pat pieņemot, kā to apgalvo prasītājas, ka Komisijai, ņemot vērā Femern darbības attīstību, ir bijis atsevišķi jāpārbauda, vai ir ievērots atbalsta pieteikuma iesniegšanas pirms projekta uzsākšanas kritērijs, tai būtu bijis iespējams konstatēt, ka veiktie darbi neatkarīgi no tā, vai tie tiek kvalificēti kā “būvdarbi” vai kā “sagatavošanas darbi”, tikuši veikti pēc pieteikuma iesniegšanas, kas izpaudās kā finansējuma vajadzību novērtējums.

127    Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, no SPVEI paziņojuma 28. punktā ietvertās 24. zemsvītras piezīmes formulējuma skaidri izriet, ka pietiek ar to, ka atbalsta pieteikums ir iesniegts pirms darbu sākuma. Tādējādi atbalsta saņēmējam pirms darbu uzsākšanas nav jāgaida minētā pieteikuma apstiprināšana vai atbalsta piešķiršana. Šī SPVEI paziņojuma prasība nav salīdzināma ar prasību citās pamatnostādnēs, kas interpretētas 2019. gada 5. marta spriedumā Eesti Pagar (C‑349/17, EU:C:2019:172) un 2013. gada 13. septembra spriedumā Fri‑El Acerra/Komisija (T‑551/10, nav publicēts, EU:T:2013:430), uz kurām atsaukušās prasītājas un kurās bija tieši prasīts valsts kompetento iestāžu rakstveida apstiprinājums.

128    Turklāt, kā pamatoti norāda Komisija, jautājumam, vai atbalsta pieteikuma iesniegšanas pirms projekta uzsākšanas kritērijs ir izpildīts, nav nekādas saistības ne ar jautājumu par to, vai atbalsts ir piešķirts nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, ne ar jautājumu, vai Femern ir piešķirts finansējums, pārkāpjot Lēmumu attiecībā uz plānošanu.

[..]

137    Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka, nepastāvot diskriminācijai, Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu un ka tā nav arī pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme.

138    Līdz ar to pirmais iebildums, kas attiecas uz atbalsta stimulējošas ietekmes neesamību, ir jānoraida.

b)      Par otro iebildumu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka hipotētiskais scenārijs izpaužas kā alternatīva projekta neesamība

139    Prasītājas, FSS, Aktionsbündnis, NABU un VDR uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka hipotētiskais scenārijs izpaužas kā alternatīva projekta neesamība.

140    Komisija, kuru atbalsta Dānijas Karaliste, šo argumentāciju noraida.

141    Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbalsta nepieciešamības vērtējuma vajadzībām SPVEI paziņojuma 29. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstij jāsniedz Komisijai pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena dalībvalsts nebūtu piešķīrusi atbalstu, precizējot, ka hipotētiskais scenārijs var ietvert alternatīva projekta neesamību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs ir apsvēris savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā un kas var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnīgi vai daļēji īsteno ārpus Savienības.

142    Apstrīdētajā lēmumā, lai nonāktu pie secinājuma, ka hipotētiskais scenārijs ietver alternatīva projekta neesamību, Komisija pamatojas uz Dānijas iestāžu sniegto informāciju, lai pierādītu, ka nepastāv nekāds ticams vai reālistisks alternatīva projekta hipotētisks apraksts. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 307. apsvērumā Komisija pamatojas uz 2001. gadā izstrādāto ziņojumu par fiksētā savienojuma projekta komerciālo interesi (turpmāk tekstā – “2001. gada ziņojums par komerciālo interesi”), lai konstatētu, ka, ņemot vērā ar fiksētā savienojuma projektu saistītos būtiskos riskus, privātā sektora prasības bija tādas, ka kapitāla izmaksas būtu tik augstas, ka bez atbilstoša valsts atbalsta projekts nebūtu īstenojams. Pamatojoties uz informāciju, ko Dānijas iestādes bija iesniegušas fiksētā savienojuma finansējuma paziņošanas brīdī, Komisija ir uzskatījusi, ka starplaikā šis secinājums nav mainījies. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 308. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka neviens saprātīgs privāts ieguldītājs neiesaistītos šādā projektā parastos tirgus apstākļos un ka fiksēto savienojumu varētu īstenot tikai ar būtisku valsts atbalstu. Turklāt tā ir precizējusi, ka tas, ka galīgais tehniskais risinājums kopš 2001. gada ziņojuma par komerciālo interesi ir mainījies, negroza šo secinājumu un nekas neliecina, ka pa šo laiku hipotētiskais scenārijs bez atbalsta būtu kļuvis dzīvotspējīgs. Turklāt Komisija uzskata, ka Savienības finansiālā atbalsta sniegšana EISI ietvaros ir pārliecinoša papildu norāde uz valsts finansējuma nepieciešamību projekta īstenošanai.

143    Pirmām kārtām, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas, FSS, Aktionsbündnis, NABU un VDR, Komisija nav ņēmusi vērā alternatīvus projektus, kas varētu būt hipotētisks scenārijs SPVEI paziņojuma 29. punkta izpratnē.

144    Pirmkārt, attiecībā uz uzlabotas prāmju sistēmas projektu prasītājas atsaucas uz konsultāciju biroja Planco 2000. gadā izstrādāto ziņojumu par izmaksām un priekšrocībām (turpmāk tekstā – “Planco ziņojums”), kurā bija ietvertas vairākas alternatīvas fiksētā savienojuma projektam tā pašreizējā redakcijā, tostarp uzlabotas prāmju sistēmas projekts.

145    Jānorāda, ka Planco ziņojumā nav nevienas skaidras norādes, kas ļautu noteikt, vai prāmju pakalpojumu uzlabošanai ir vai nav nepieciešama atbalsta piešķiršana. Šajā ziņā prasītājas tiesas sēdē atzinušas, ka šī ziņojuma mērķis nav noteikt, vai tajā minētie projekti var tikt īstenoti bez atbalsta. Turklāt ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 306. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka no Planco ziņojuma izriet, ka no fiksētā savienojuma risinājuma izrietošo neto priekšrocību absolūtais līmenis, it īpaši, runājot par brauciena laika samazināšanu un transporta izmaksu taupīšanu, nevar tikt sasniegts ar uzlabotu prāmju sistēmu. Tāpēc tā ir secinājusi, ka uzlabota prāmju sistēma nav alternatīvs risinājums ar tādu pašu darbības jomu, kas sniegtu paredzamās priekšrocības, kuras būtu salīdzināmas ar fiksētā savienojuma projekta priekšrocībām.

146    Šajā ziņā, lai interpretētu prasību par hipotētisko scenāriju, ir jāņem vērā SPVEI paziņojuma 28. punkts, kurā ir precizēts, ka projekta īstenošana bez atbalsta nav iespējama vai tas tiktu realizēts mazākā apmērā, ar mazāku darbības jomu vai veidā, kas ievērojami ierobežotu tā paredzamās priekšrocības. Tādējādi, ja projekts nav līdzīga apmēra vai ar līdzīgu darbības jomu vai, ja tas ievērojami ierobežotu projekta, kam tiek sniegts atbalsts, paredzamās priekšrocības, Komisija nepārkāpj SPVEI paziņojumu, konstatēdama, ka tas nav uzskatāms par alternatīvu projektu, kurš varētu būt hipotētisks scenārijs minētā paziņojuma 29. punkta izpratnē.

147    Šajā lietā ir jāatgādina, kā tas it īpaši izriet no apstrīdētā lēmuma 33. un 272. apsvēruma, ka fiksētā savienojuma projektam ir jāpalīdz aizpildīt trūkstošo posmu Skandināvijas–Vidusjūras pamattīkla koridorā, uzlabot savienojumu starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropu, kā arī nodrošināt lielāku elastību un laika ietaupījumu autoceļu un dzelzceļa satiksmē.

148    Protams, kā apgalvo NABU un VDR, Incentive pētījuma sākotnējā versijā fiksētā savienojuma galvenā priekšrocība izrietēja no ieņēmumiem, kas tiek gūti saistībā ar tā ekspluatāciju. Tomēr, lai gan nav vajadzības paust viedokli par iespēju salīdzināt Planco ziņojuma rezultātus ar Incentive pētījumu rezultātiem, pietiek norādīt, ka attiecībā uz autoceļu satiksmi no Incentive pētījuma sākotnējās versijas izriet, no vienas puses, ka fiksētais savienojums ļaus samazināt Fēmarnbelta šķērsošanas laiku līdz 10 minūtēm ar personīgo automašīnu, salīdzinot ar līdz 45 minūtēm ar prāmjiem, un, no otras puses, ka tas palielinās elastību, jo nebūs nepieciešams sagaidīt prāmja atiešanas brīdi. Turklāt šajā pētījumā ir uzsvērtas arī fiksētā savienojuma priekšrocības dzelzceļa transporta uzlabošanai, piemēram, brauciena ar vilcienu starp Vāciju un Dāniju laika samazināšana.

149    Tādējādi, tā kā ar uzlabotas prāmju sistēmas projektu nevar sasniegt fiksētā savienojuma projekta mērķus, nav nozīmes tam, ka uzlabotā prāmju projekta atdeves likme būtu augstāka nekā šī likme attiecība uz fiksēto savienojumu. Proti, izvērtējot, vai pastāv alternatīvs projekts, nedz Dānijas iestādēm, nedz arī Komisijai nevar pārmest, ka tās nav ņēmušas vērā projektu, kas nav piemērots valsts iestāžu izvirzīto sabiedrības interešu mērķu sasniegšanai.

150    No tā izriet, ka Komisija nepieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka uzlabots prāmju pakalpojums nesniegtu tādas pašas priekšrocības kā fiksētais savienojums attiecībā uz brauciena laika samazināšanu un transporta izmaksu ietaupījumu. Tādējādi Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā uzlabotas prāmju sistēmas projektu.

151    Otrkārt, attiecībā uz prasītāju minētajiem alternatīvajiem fiksētajiem savienojumiem, it īpaši tiem, kas ir paredzēti Planco ziņojumā, proti, piekartiltu, trošu tiltu un vairākām urbtu tuneļu un iegremdētu tuneļu konfigurācijām, prasītājas tiesas sēdē ir atzinušas, kā tas ir norādīts šā sprieduma 145. punktā, ka šī ziņojuma mērķis nav noteikt, vai tajā minētie projekti var tikt īstenoti bez atbalsta.

152    Attiecībā uz risinājumu, ko veido trošu tilts un iegremdēts tunelis, kurš ir līdzīgs šajā lietā aplūkotajam, kas ir ietverts konsultāciju biroja COWI 2004. gada martā izstrādātajā Fēmarnbelta fiksētā savienojuma ekonomiskā novērtējuma ziņojumā (turpmāk tekstā – “COWI ziņojums”), ir jānorāda, ka NABU, Aktionsbündnis un VDR neatsaucas ne uz vienu konkrētu šī ziņojuma, kas pievienots prasības pieteikumam, rindkopu. Iztaujātas tiesas sēdē, prasītājas nav varējušas norādīt, kurš šī ziņojuma izvilkums varētu pierādīt, ka tajā minētie projekti varētu tikt īstenoti bez atbalsta. Katrā ziņā ir jākonstatē, ka no šī ziņojuma kopsavilkuma, kas iztulkots tiesvedības valodā, neizriet, ka trošu tilta vai iegremdēta tuneļa risinājums varētu tikt īstenots bez atbalsta. Gluži pretēji, šis ziņojums ir balstīts uz pieņēmumu, ka šāds projekts saņemtu Savienības finansējumu aptuveni 10 % apmērā no ieguldījumu izmaksām, līdz ar to šim finansējumam būtu pozitīva ietekme uz Dānijas Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas segtajām izmaksām.

153    Tāds pats konstatējums var tikt izdarīts attiecībā uz Femern sagatavoto fiksētā savienojuma ietekmes uz vidi ziņojumu, uz kuru atsaucas FSS, Aktionsbündnis, NABU un VDR. Protams, šajā ziņojumā ir apsvērtas vairākas alternatīvas, proti, trošu tilts, piekartilts, kā arī urbts tunelis. Tomēr ir konstatējams, ka personas, kas iestājušās lietā, nepierāda, ka no minētā ziņojuma izvilkumiem, kas iztulkoti tiesvedības valodā, izrietētu, ka minētos alternatīvos projektus varētu īstenot bez atbalsta.

154    Tādējādi Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā alternatīvus fiksēto savienojumu projektus.

155    Treškārt, attiecībā uz prasītāju minēto projektu, kas ietvertu Jitlandes (Dānija) savienojuma modernizāciju, ir jākonstatē, ka atsauce uz COWI ziņojuma kopsavilkuma ziņojuma 5. lappusi ir kļūdaina, jo šī ziņojuma rezumējumā, kas tulkots tiesvedības valodā, šāds projekts nav minēts. Attiecībā uz NABU norādīto projektu, kas ietvertu prāmju pakalpojumu Fēmarnbeltā modernizāciju un esošo dzelzceļa līniju caur Jitlandi modernizāciju, ir arī jākonstatē, ka šāds projekts nav ietverts COWI ziņojuma rezumējumā, kas tulkots tiesvedības valodā, uz kuru iestāšanās rakstā nav izdarīta neviena precīza atsauce. Turklāt attiecībā uz NABU norādīto projektu, kas ietvertu dzelzceļa savienojuma Jitlandē, kurš šķērso Koldingu (Dānija), uzlabošanu, ir jākonstatē, ka iestāšanās rakstā nav ietverti pietiekami precizējumi, kas ļautu identificēt minēto projektu. Līdz ar to tas vien, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas un NABU atsaucas uz šiem projektiem, neļauj pierādīt, ka Komisija tos kļūdaini nebūtu ņēmusi vērā.

156    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas, FSS, Aktionsbündnis, NABU un VDR nav pierādījušas, ka apstrīdētā lēmuma 306.–308. apsvērumā izdarītajos konstatējumos un secinājumā, saskaņā ar kuru hipotētiskais scenārijs ir alternatīva projekta neesamība, būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

157    Otrām kārtām, nevar piekrist FSS argumentācijai, saskaņā ar kuru būtībā no 2018. gada 12. jūlija sprieduma Austrija/Komisija (T‑356/15, EU:T:2018:439) 150. punkta, kā arī SPVEI paziņojuma 29. punkta izrietot, ka dalībvalsts nevar novirzīt atbalstu uz pašas izvēlētu projektu, ja pastāv skaidri noteikti un pietiekami paredzami alternatīvi projekti, kuri atbilst tiem pašiem mērķiem un kuriem ir vajadzīgs mazāka apjoma atbalsts.

158    Pirmkārt, ir jākonstatē, ka šai argumentācijai nav nekāda pamatojuma 2018. gada 12. jūlija spriedumā Austrija/Komisija (T‑356/15, EU:T:2018:439).

159    Otrkārt, kā atgādinājusi Komisija, svarīga projekta visas Eiropas interesēs gadījumā, ja vien ir izpildīti LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī SPVEI paziņojumā paredzētie nosacījumi, dalībvalsts var brīvi piešķirt atbalstu projektam pēc savas izvēles.

[..]

163    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija nav pieļāvusi nedz tiesību kļūdu, nedz arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka hipotētiskais scenārijs ir alternatīva projekta neesamība.

164    Līdz ar to otrais iebildums, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka hipotētiskais scenārijs izpaužas kā alternatīva projekta neesamība, ir jānoraida kā nepamatots.

c)      Par trešo iebildumu, kas attiecas uz termiņu, kuri izmantoti IAK aprēķināšanai (atbalsta nepieciešamība) un finansējuma deficīta aprēķināšanu (atbalsta samērīgums), apstrīdēšanu

165    Prasītājas, FSS, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR apgalvo, ka SPVEI paziņojuma 31. punktā paredzētajam ieguldījumu laikposmam, lai aprēķinātu finansējuma deficītu, būtu jāatbilst minētā paziņojuma 30. punktā paredzētajam projekta darbības laikam, lai aprēķinātu IAK. Līdz ar to prasītājas un šīs personas, kas iestājušās lietā, izvirza tos pašus argumentus, lai pamatotu iebildumu, kas izvirzīts daļā par atbalsta nepieciešamību un kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz IAK aprēķināšanai izmantoto termiņu, kā arī iebildumu, kas izvirzīts trešajā daļā par atbalsta samērīgumu un kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar finansējuma deficīta aprēķināšanai izmantoto termiņu.

166    Prasītājas, FSS, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, pamatodamās uz 40 gadu termiņu, lai aprēķinātu IAK un finansējuma deficītu. Tās uzskata, ka, ņemot vērā 120 gadu projekta darbības laiku, no vienas puses, IAK būtu bijis lielāks, jo fiksētā savienojuma gūtie ienākumi ilgtermiņā būtu bijuši lielāki, un, no otras puses, finansējuma trūkums būtu bijis mazāks.

167    Komisija, kuru atbalsta Dānijas Karaliste, šo argumentāciju noraida.

168    Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pirmkārt, ja alternatīva projekta nav, saskaņā ar SPVEI paziņojuma 30. punktu Komisijai ir jāpārbauda, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt IAK, kurš atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. precizējot, ka visi saistītie paredzamie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā par visu projekta darbības laiku. No tā izriet, ka atbalsts ir nepieciešams, ja projekts nav rentabls tā darbības laikā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 13. decembris, Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija, T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942, 210. punkts).

169    Otrkārt, saskaņā ar SPVEI paziņojuma 31. punktu maksimālā atbalsta summa tiek noteikta, ņemot vērā identificēto finansējuma deficītu, kuru nosaka, ņemot vērā attiecināmās izmaksas, precizējot, ka, ja tas ir pamatojams ar finansējuma deficīta analīzi, atbalsta intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Šajā pašā punktā trūkstošais finansējums ir definēts kā starpība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu visā ieguldījuma periodā, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus.

170    Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma 327. apsvēruma izriet, ka, lai noteiktu finansējuma deficītu, Dānijas iestādes ir izmantojušas ieguldījuma paredzamo 40 gadu saimnieciskās izmantošanas laiku, pamatojoties uz to, ka runa ir par termiņu, kuru ieguldītājs parasti ņem vērā, veicot ieguldījumus tādā liela mēroga infrastruktūrā kā fiksētais savienojums. Lai gan Komisija ir norādījusi, ka Femern tīmekļa vietnē bija noteikts, ka projekta darbības ilgums ir 120 gadi, tā tomēr ir apgalvojusi, ka, jo attālākas ir naudas plūsmas, jo lielāka ir diskontēšanas ietekme. Turklāt tā ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā lielo nenoteiktību, kas saistīta ar jebkādu finanšu prognozi tik ļoti ilgā laikposmā, ir ļoti maz ticams, ka saprātīgs ieguldītājs piekristu veikt ieguldījumu, kura ienesīguma izredzes var tikt īstenotas tikai tik ilgā laikposmā. Tāpēc Komisija ir uzskatījusi, ka 40 gadu ekspluatācijas laiks ir pamatots pieņēmums, lai aprēķinātu fiksētā savienojuma finansējuma deficītu.

171    Attiecībā uz IAK no apstrīdētā lēmuma 309. un 310. apsvēruma izriet, ka, tā kā Femern neīsteno līdzīga veida ieguldījumu projektu vai tādu, kam būtu līdzīgas vispārējas ieguldījumu izmaksas, ko varētu izmantot, lai noteiktu, vai atbalsta summa pārsniedz apmēru, kurš nepieciešams, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs, Komisija ir uzskatījusi, ka ir jāsalīdzina fiksētā savienojuma projekta bez atbalsta IAK ar ieguldījumu izmaksu prasībām, kas ir raksturīgas attiecīgajai nozarei, proti, vidējām svērtajām kapitāla izmaksām (turpmāk tekstā – “VSKI”), kuras noteiktas 5,59 % apmērā. Tādējādi no apstrīdētā lēmuma 312. apsvēruma izriet, ka, ņemot vērā ieguldījuma 40 gadu saimnieciskās izmantošanas laiku, Komisija ir konstatējusi, ka projekta IAK bez atbalsta sasniegtu 3,9 % un ka tas joprojām būtu zemāks par VSKI pat ar ilgāku izmantošanas laiku līdz 2100. gadam.

172    Ir jānorāda, ka ar savu argumentāciju prasītājas, FSS, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR pārmet Komisijai, ka tā ir aprēķinājusi IAK un finansējuma deficītu, ņemot vērā ieguldījuma 40 gadu saimnieciskās izmantošanas laiku, nevis 120 gadu projekta darbības ilgumu.

173    Šajā ziņā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka 2018. gada 13. decembra sprieduma Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) 213. punktā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka, atsaucoties uz “atbalsta atmaksas laikposmu”, Komisija nav pareizi piemērojusi SPVEI paziņojuma 30. punktu, saskaņā ar kuru IAK tiek aprēķināts, ņemot vērā “projekta darbības laikā” sagaidāmās izmaksas un priekšrocības. Turklāt tā uzskatījusi, ka IAK aprēķina attiecināšana uz ļoti nenoteiktu atmaksas laikposmu arī ir patvaļīga, jo šis laikposms var atšķirties atkarībā no subjektīviem apstākļiem, it īpaši atbalsta veida un atmaksas kārtības, par kuru vienojas saņēmējs un finanšu iestāde, kas izsniedz aizdevumu.

174    Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR, no šiem apsvērumiem nevar secināt, ka Vispārējā tiesa būtu vēlējusies pieprasīt, lai Komisija IAK aprēķinā ņemtu vērā 120 gadus, vēl jo vairāk tāpēc, ka 2018. gada 13. decembra spriedumā Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) vienīgā norāde par šo ilgumu – vēlējuma izteiksmē – ir ietverta lietas dalībnieku argumentācijas izklāstā. Turklāt ir jānorāda, ka minētā sprieduma 217. punktā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka principā nevar izslēgt, ka šāda apmēra projekta īstenošanai atbalsts ir nepieciešams, bet ka atbalsta nepieciešamības nepietiekama un neprecīza pārbaude parāda nopietnu grūtību esamību, kuru dēļ Komisijai būtu bijis jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra, un ka tas neļauj tai pārbaudīt, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

175    Otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas, FSS, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR, Komisija nav ievērojusi SPVEI paziņojuma 30. un 31. punktu, ņemdama vērā ieguldītāju rīcību tirgū, lai noteiktu atbilstošo laikposmu IAK un finansējuma deficīta aprēķināšanai.

176    Pirmkārt, attiecībā uz IAK aprēķināšanas atbilstošo laikposmu prasība ņemt vērā visus saistītos paredzamos ieguvumus un izmaksas “par visu projekta darbības laiku”, kas paredzēta SPVEI paziņojuma 30. punkta pēdējā teikumā, ir jāinterpretē, ņemot vērā rādītājus, kuri jāņem vērā, veicot testu, kas ietver IAK bez atbalsta salīdzināšanu ar atsauces vērtību. Jākonstatē, ka SPVEI paziņojuma 30. punktā ir paredzēts, ka IAK ir jāsalīdzina ar tirgus rādītājiem, proti, nozares vai uzņēmuma minimālo rentabilitātes likmi, precizējot, ka var tikt ņemtas vērā arī parastās rentabilitātes likmes, ko saņēmējs sagaida citos līdzīga veida ieguldījumu projektos, kā arī kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficienti, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē.

177    Turklāt šajā lietā, kā atgādināts šā sprieduma 171. punktā, lai noteiktu, vai IAK bez atbalsta bija pietiekams, lai sasniegtu tirgus prasīto minimālo rentabilitātes līmeni, bija jāizmanto VSKI. Tā ir likme, kas atbilst visu avotu (parādi, pašu kapitāls) finansēšanas izmaksām salīdzināmam projektam. Starp pusēm nav strīda par to, ka šīs likmes vērtība atspoguļo minimālo rentabilitātes līmeni, kas jāsasniedz, lai projekts būtu dzīvotspējīgs. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 328.–339. apsvēruma, tas tika aprēķināts, ņemot vērā tirgus rādītājus (riska prēmija par parādu, riska prēmija par pašu kapitālu, specifiskā riska prēmija, bezriska likme). Tādējādi, tā kā SPVEI paziņojuma 30. punktā paredzētā pārbaude prasa noteikt salīdzināma projekta minimālo rentabilitātes līmeni tirgū, Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ievērojusi SPVEI paziņojumu, noteikdama atbilstošo termiņu IAK aprēķināšanai, ņemot vērā ieguldītāju rīcību tirgū.

178    Tāpat atsauce uz “projekta darbības laiku” SPVEI paziņojuma 30. punkta pēdējā teikumā nevar tikt interpretēta tādējādi, ka Komisijai ir jāizskata jautājums, vai atbalsts nepārsniedz nepieciešamo minimumu, lai ieguldījumu fiksētajā savienojumā projekts, kas saņem atbalstu, būtu pietiekami rentabls šīs infrastruktūras darbības laikā. Proti, šī atsauce, kuras mērķis ir ņemt vērā visas paredzamās izmaksas un priekšrocības, kas ir jāievēro, ir jāsaprot tādējādi, ka tā attiecas uz investīciju projekta, nevis infrastruktūras tehniskajā izpratnē, saimnieciskās izmantošanas laiku. No tā izriet, ka šīs lietas apstākļos Komisija ir varējusi likumīgi aprēķināt fiksētā savienojuma projekta IAK bez atbalsta, pamatojoties uz ieguldījumu projekta saimnieciskās izmantošanas laiku.

179    Otrkārt, attiecībā uz finansējuma deficīta aprēķināšanai izmantoto termiņu no SPVEI paziņojuma 31. punkta izriet, ka naudas plūsma ir jāaktualizē, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, it īpaši ņemot vērā ar to saistītos riskus. No tā izriet, kā to ir norādījusi Komisija, ka finansējuma deficīta analīzes mērķis ir noteikt, cik lielā mērā projekts varētu tikt finansēts tirgus apstākļos. Proti, no SPVEI paziņojuma 5. punkta izriet, ka atbalsts, kas piešķirts svarīgu projektu visas Eiropas interesēs izvēršanai, ir paredzēts, lai pārvarētu tirgū pieejamā finansējuma deficītu tādu projektu īstenošanai, kas prasa būtisku valsts iestāžu dalību. Šajā lietā, lai aprēķinātu finansējuma deficītu, VSKI tika izmantotas arī tam, lai aktualizētu ieguldījumu projekta naudas plūsmu. Tā kā šī likme tika noteikta, ņemot vērā tirgus parametrus, Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ievērojusi SPVEI paziņojuma 31. punktu, ņemdama vērā ieguldītāju uztveri tirgū, lai noteiktu atbilstošo laikposmu finansējuma deficīta aprēķināšanai.

180    Treškārt, attiecībā uz prasītāju un FSS argumentu, saskaņā ar kuru būtībā termiņam IAK un finansējuma deficīta aprēķinam esot jāatbilst Pamatnostādņu par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām (OV 2014, C 99, 3. lpp.) 99. punktā ietvertajam “aktīvu saimnieciskajam izmantošanas periodam”, ir jākonstatē, kā to norāda Komisija, ka minētās pamatnostādnes šajā lietā nav piemērojamas. Jebkurā gadījumā, šīs lietas kontekstā ir jānošķir, no vienas puses, aktīvu saimnieciskās izmantošanas laiks un, no otras puses, aktīvu darbības laiks, proti, infrastruktūras ilgums tehniskajā izpratnē. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 327. apsvērumā minētais 120 gadu darbības laiks, šķiet, drīzāk attiecas uz aktīva darbības laiku tehniskajā izpratnē. Proti, ņemot vērā transporta veidu attīstību, ieguldītājam ir grūti paredzēt, vai būs iespējams saimnieciski izmantot infrastruktūru tik ilgā laikposmā.

[..]

183    Trešām kārtām, ir jāpārbauda, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izmantodama ieguldījumu 40 gadus saimnieciskās izmantošanas laiku, lai aprēķinātu IAK un finansējuma deficītu.

184    Šajā lietā, kā atgādināts šā sprieduma 170. punktā, apstrīdētā lēmuma 327. apsvērumā Komisija ir izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ nebūtu saprātīgi atsaukties uz 120 gadu ilgumu. Tādējādi, tā kā Komisijai bija jānosaka tāda ieguldījuma finansēšanas izmaksas tirgū, kas ir salīdzināms ar fiksētā savienojuma ieguldījumu, tā ir uzskatījusi, ka ir jāizmanto pieņēmums par 40 ekspluatācijas gadu laiku, ko tā uzskata par ilgāku par citiem infrastruktūras projektiem ostu un lidostu nozarēs izmantoto darbības laiku.

185    Attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru būtībā 40 gadu laikposms neļaujot ņemt vērā noteiktus nākotnes ieņēmumus, kā rezultātā tiek mākslīgi samazināts IAK un mākslīgi palielināts finansējuma deficīts, – ņemot vērā ieguldījumiem ļoti ilgā laikposmā raksturīgās neskaidrības, Komisija nepieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka, pat ņemot vērā ilgāku termiņu, neto ietekme uz iespējamiem ieņēmumiem laikā, kas pārsniedz 40 gadiem, visticamāk būtu ierobežota. Proti, kā Komisija norāda savā iebildumu rakstā, lai izvairītos no riskiem, kas ir raksturīgi ieguldījumiem, kuru ilgums pārsniedz 40 gadus, ieguldītājs visdrīzāk būtu pieprasījis lielāku ienesīgumu, kā rezultātā tiktu palielinātas VSKI un līdz ar to tiktu samazināta aktualizēto nākotnes ieņēmumu vērtība.

[..]

188    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas, FSS, VDR, ECSA un Trelleborg Hamn nav pierādījušas, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pamatodamās uz 40 gadu laikposmu, lai aprēķinātu IAK un projekta finansējuma deficītu.

189    Līdz ar to vairs nav jālemj par argumentiem, kuru mērķis ir apstrīdēt IAK aprēķinu, kas tiesību nodrošināšanas nolūkā ir veikts līdz 2100. gadam.

190    Tādējādi ir jānoraida iebildums par termiņu, kas izmantoti IAK aprēķināšanai (atbalsta nepieciešamība) un finansējuma deficīta aprēķināšanai (atbalsta samērīgums), apstrīdēšanu

191    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, otrā pamata otrā daļa ir jānoraida pilnībā.

3.      Par trešo daļu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot kļūdaini izdarījusi secinājumi par atbalsta samērīgumu

192    Otrā pamata trešajā daļā prasītājas izvirza trīs iebildumus, no kuriem pirmais attiecas uz atbalsta ierobežojuma laikā apstrīdēšanu, otrais – uz finansējuma deficīta apstrīdēšanu un trešais – uz atbalsta apmēra apstrīdēšanu.

a)      Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz atbalsta ierobežojuma laikā apstrīdēšanu

193    Prasītājas, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR uzskata, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar attiecīgā atbalsta samērīgumu, ievērojot, ka tas nav ierobežots laikā, un ka jebkurā gadījumā apstrīdētajā lēmumā minētais sešpadsmit gadu pēc fiksētā savienojuma atvēršanas laiks ir pārāk ilgs.

194    Komisija, ko atbalsta Dānijas Karaliste, apstrīd šos argumentus.

195    Šajā ziņā ir jānorāda, ka no SPVEI paziņojuma 36. punkta izriet, ka atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citu nozīmīgu sistēmisku trūkumu, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst, precizējot, ka, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, tāds kā aizdevums vai garantija. Attiecībā uz šādu atbalstu aizdevuma vai garantijas veidā SPVEI paziņojuma 36. punktā iekļautajā 27. zemsvītras piezīmē ir precizēts, ka atbalstam garantiju veidā ir jābūt ierobežotam laikā, savukārt atbalstam aizdevumu veidā jāpiemēro atmaksāšanas periodi.

196    Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 348. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka Dānijas iestādes ir apliecinājušas, ka Femern neizmantos valsts aizdevumus un valsts garantijas, kas kopā pārsniedz maksimālo garantēto summu 69,3 miljardu DKK (aptuveni 9,3 miljardi EUR) apmērā, precizējot, ka minētie aizdevumi un garantijas ir stingri ierobežoti ar fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības izmaksām. Turklāt saskaņā ar finansēšanas deficīta alternatīvo modeli, ko Dānijas iestādes iesniedza formālās izmeklēšanas procedūras laikā, Komisija apstrīdētā lēmuma 349. apsvērumā ir konstatējusi, ka sešpadsmit gadus pēc ekspluatāciju sākšanas visi aizdevumi, kuriem ir piešķirta valsts garantija, tiks slēgti un visi saņemtie valsts aizdevumi tiks atmaksāti. Komisija uzskata, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 350. apsvēruma, ka minētais norāda uz atbalstu, kurš atbilst finansējuma deficītam 12,046 miljardu DKK (aptuveni 1,615 miljardi EUR) apmērā. Turklāt no apstrīdētā lēmuma 351. apsvēruma izriet, ka, tā kā nevar izslēgt, ka finansējuma deficīts ir pārvērtēts rezerves budžeta iekļaušanas dēļ, Dānijas iestādēm finansējuma deficīts ir jāpārrēķina vēlākais piecus gadus pēc ekspluatācijas sākuma, precizējot, ka, ja finansējuma deficīts būtu mazāks par sākotnēji paredzēto, garantētā maksimālā summa tiktu samazināta līdz 66,1 miljardam DKK (aptuveni 8,9 miljardi EUR) un maksimālais garantijas laiks tiktu samazināts līdz vienpadsmit gadiem, sākot no ekspluatācijas sākuma.

197    Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentiem, saskaņā ar kuriem atbalsta ilgums neesot ierobežots laikā, pirmkārt, ir jānoraida prasītāju, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR arguments par to, ka – būtībā – Komisija neesot sniegusi nekādas norādes par atbalsta piešķiršanas brīdi. Proti, kā norāda Komisija, datumi, kuros trīs individuālie atbalsti tika secīgi piešķirti Femern, ir norādīti apstrīdētā lēmuma 259. apsvērumā. Turklāt šāds arguments nav atbilstošs, lai apgalvotu, ka Komisija neesot ievērojusi no SPVEI paziņojuma 36. punkta izrietošo prasību, kas atgādināta šā sprieduma 195. punktā, saskaņā ar kuru atbalstam garantiju veidā ir jābūt ierobežotam laikā, savukārt atbalstam aizdevumu veidā jāpiemēro atmaksāšanas periodi. Proti, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, SPVEI paziņojumā nav prasīts, lai būtu noteikti precīzi datumi, līdz ar to nav precīzi jāzina atbalsta piešķiršanas brīdis.

198    Otrkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – atbalsts neesot ierobežots laikā tādēļ, ka nav iespējams noteikt atbalsta beigu datumu fiksētā savienojuma atvēršanas datuma nenoteiktības dēļ, ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 348.–351. apsvērumā ir pārliecinājusies, ka valsts aizdevumu un valsts garantiju piešķiršanai ir noteikti laika ierobežojumi.

199    No vienas puses, kā norādīts apstrīdētā lēmuma 349. apsvērumā, visiem aizdevumiem, kuriem ir piešķirta garantija, jābūt slēgtiem ne vēlāk kā sešpadsmit gadus pēc fiksētā savienojuma ekspluatācijas sākuma un visiem valsts aizdevumiem jābūt atmaksātiem, precizējot, ka pēc faktiskā parāda atmaksas nekādas garantijas netiks piešķirtas, ja tā atmaksas periods ir īsāks par sešpadsmit gadiem.

200    No otras puses, valsts aizdevumi un valsts garantijas ir stingri ierobežoti ar fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības izmaksu finansēšanu un Dānijas iestādēm nav atļauts piešķirt Femern šādus aizdevumus un garantijas par summu, kas pārsniegtu maksimālo garantēto summu 69,3 miljardu DKK (aptuveni 9,3 miljardi EUR) apmērā, precizējot, ka minētā summa ietver arī procentus par parādu, kas radies, lai finansētu fiksētā savienojuma plānošanu un būvniecību. Līdz ar to, kā to ir norādījusi Komisija, fiksētā savienojuma pilnīgas atvēršanas iespējamas aizkavēšanās rezultātā palielinātos parāds, kas radies, lai finansētu fiksētā savienojuma plānošanu un būvniecību, kura maksimālā robeža ir stingri ierobežota ar maksimālo garantēto summu un sešpadsmit gadu atmaksas termiņu pēc fiksētā savienojuma atvēršanas. No tā izriet, ka gadījumā, ja Femern, lai pabeigtu fiksētā savienojuma būvniecību, būtu vajadzīgi valsts aizdevumi vai valsts garantijas par kopējo summu, kas pārsniegtu garantēto maksimālo summu, Dānijas iestādēm būtu jāpaziņo šis papildu finansējums, uz kuru neattiektos paziņojums par apstrīdētā lēmuma saderību. No tā izriet, ka prasītāji nevar apgalvot, ka Femern interesēs būtu aizkavēt fiksētā savienojuma pilnīgu nodošanu ekspluatācijā, lai pagarinātu atbalsta ilgumu.

201    Turklāt ir jānorāda, ka, tā kā finansējuma deficīts varētu būt novērtēts pārāk augstu, jo garantētajā maksimālajā summā ir iekļauts rezerves budžets, Komisija apstrīdētā lēmuma 351. apsvērumā ir pieprasījusi, lai Dānijas iestādes ne vēlāk kā piecus gadus no fiksētā savienojuma ekspluatācijas sākuma pārrēķinātu finansējuma deficītu. Gadījumā, ja finansējuma deficīts būtu novērtēts pārāk augstu, garantētā maksimālā summa varētu tikt samazināta līdz 66,1 miljardam DKK (aptuveni 8,9 miljardi EUR) un maksimālais garantētais laikposms varētu tikt samazināts līdz vienpadsmit gadiem no ekspluatācijas sākuma.

202    Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, valsts aizdevumu un valsts garantiju ilguma ierobežošanas kārtība apstrīdētajā lēmumā nav pretrunā 2018. gada 13. decembra sprieduma Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) pamatojumam tā iemesla dēļ, ka atbalsta beigu datums nav pietiekami precīzs.

203    Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka 2018. gada 13. decembra spriedumā Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) Vispārējā tiesa nav nospriedusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvērtējot atbalsta samērīgumu, bet ka tai bijis jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra nopietnu grūtību novērtēt atbalsta samērīgumu dēļ. It īpaši attiecībā uz garantiju ilgumu Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā to priekšmeta daļēji nenoteikto raksturu un parāda atmaksas laikposma ārkārtīgi garu un nenoteiktu, pat neparedzamu ilgumu, Komisijai ir bijis jānoskaidro strīdīgā atbalsta samērīgums.

204    Ir jāuzsver, ka prasītājas kļūdās attiecībā uz 2018. gada 13. decembra sprieduma Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) 230. punktā veiktā pakārtotā konstatējuma par fiksētā savienojuma atvēršanas datumu tvērumu. Protams, Vispārējā tiesa norādīja uz fiksētā savienojuma atvēršanas nenoteikto datumu. Tomēr no minētā sprieduma 230.–233. punkta lasījuma izriet, ka šis papildu konstatējums bija tikai viens no apstākļiem, kas tika ņemti vērā, lai situācijā, kas atšķiras no šīs lietas situācijas, secinātu, ka Komisijai bijis jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra. Proti, attiecībā uz garantiju priekšmeta daļēji nenoteikto raksturu Vispārējā tiesa norādīja, ka strīdīgās garantijas sedz parādu, kas radies sakarā ar fiksētā savienojuma plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju, bet ka minētās garantijas neattiecas uz konkrētu summu. Attiecībā uz parāda atmaksas laikposma ārkārtīgi garu un nenoteiktu, pat neparedzamu ilgumu Vispārējā tiesa norādīja, ka Dānijas iestādes var sniegt jaunas garantijas 55 gadu laikā, sākot no fiksētā savienojuma atvēršanas dienas. Tādējādi Vispārējā tiesa konstatēja, ka garantiju ietekme ievērojami pārsniedz 55 gadu laikposmu, skaitot no fiksētā savienojuma atvēršanas, proti, tā sniedzas līdz aizdevumu, kuriem piešķirta valsts garantija, atmaksai.

205    Ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā definētā valsts aizdevumu un valsts garantiju ilguma ierobežošanas kārtība nevar tikt salīdzināta ar to, kas reglamentēja garantiju piešķiršanu 2015. gada Lēmumā par būvniecību. Proti, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 348.–351. apsvēruma, Komisija ir pārliecinājusies, ka valsts aizdevumu un valsts garantiju mērķis ir stingri ierobežots, tostarp attiecībā uz maksimālo parāda summu, kas var tikt garantēta. Turklāt tiek prasīts, lai ne vēlāk kā sešpadsmit gadus no fiksētā savienojuma darbības sākuma visi aizdevumi, uz kuriem attiecas garantija, tiktu slēgti un visi valsts aizdevumi tiktu atmaksāti. Turklāt gadījumā, ja finansējuma deficīts būtu pārvērtēts, ir paredzēts samazināt gan garantēto maksimālo summu, gan aizdevumu un garantiju atmaksas ilgumu.

206    No tā izriet, ka prasītājas nevar pārmest Komisijai, ka tā nav ievērojusi no SPVEI paziņojuma 36. punkta izrietošo prasību par atbalsta ierobežošanu laikā.

207    Otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā tā iemesla dēļ, ka sešpadsmit gadu laikposms, sākot no fiksētā savienojuma atvēršanas, esot pārāk ilgs, jo tas pārsniedz brīdi, kad Femern, pamatojoties uz savu naudas plūsmu, spēs iegūt finansējumu tirgū, līdz ar to pēc šī brīža atbalsts būšot darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

208    Ir jānorāda, ka šī argumentācija ir balstīta uz 2018. gada 13. decembra sprieduma Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) 242. punkta, kurā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka atbalstam būtu jābeidzas brīdī, kad saņēmējs, pamatojoties uz savu naudas plūsmu, spēs aizņemties tirgū, kurā valda konkurence, bez valsts garantiju vai aizdevumu palīdzības, izolētu interpretāciju. Šajā ziņā Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka šis brīdis parasti ir sasniegts, ja saņēmēja parāda summa ir samazinājusies līdz līmenim, kurā ienākumi – iespējams – pārsniedz ekspluatācijas izmaksas un parāda atmaksu tirgus apstākļos un tātad pirms parāda pilnīgas atmaksas. Tādējādi Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka atbalsts, kas pārsniedz šo līmeni, varētu tikt uzskatīts par darbības atbalstu.

209    Tomēr 2018. gada 13. decembra sprieduma Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942) 242. punkts nevar tikt ne aplūkots, ne arī interpretēts neatkarīgi no konteksta, kādā notika vēršanās Vispārējā tiesā, proti, kā izriet no minētā sprieduma 240. punkta, kontekstā, kas ietver strīdīgos pasākumus par labu Femern, kuri sedza ne tikai ar plānošanu un būvniecību saistīto parādu, bet arī fiksētā savienojuma ekspluatācijas parādu. Tādējādi minētā sprieduma 241. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka, tā kā strīdīgais atbalsts sedz fiksētā savienojuma ekspluatācijas izmaksas, nevar izslēgt, ka zināmā mērā tas var būt darbības atbalsts, kura mērķis ir atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kas tam parasti būtu jāsedz saistībā ar savu darbību ikdienas pārvaldību, un šī iemesla dēļ tā ir noteikusi kritēriju, uz kuru atsaucas prasītājas, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR.

210    Ir jākonstatē, ka atšķirībā no 2015. gada Lēmuma par būvniecību, kuru Vispārējā tiesa ir atcēlusi ar 2018. gada 13. decembra spriedumu Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija (T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942), it īpaši no apstrīdētā lēmuma 348. apsvēruma izriet, ka valsts aizdevumi un valsts garantijas ir stingri ierobežoti ar finansējumu, kas nepieciešams, lai segtu fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības posmā radušās izmaksas. No tā izriet, ka, nepastāvot aizdevumiem vai garantijām, kas varētu segt ekspluatācijas izmaksas, Komisijai nav bijis pienākuma ierobežot atbalsta ilgumu līdz brīdim, kad saņēmējs, pamatojoties uz savu naudas plūsmu, būtu spējīgs aizņemties tirgū, kurā valda konkurence, bez valsts garantiju vai aizdevumu atbalsta.

211    Jebkurā gadījumā prasītājas, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR nav iesniegušas nevienu pierādījumu, kas ļautu konstatēt, ka sešpadsmit gadu, sākot no fiksētā savienojuma atvēršanas, ierobežojums būtu acīmredzami kļūdains. Proti, prasītājas vienīgi apgalvo, ka uzņēmumu, kuri ir atbildīgi par fiksēto savienojumu ar Greitbeltu un Ēresunda šaurumu būvniecību un ekspluatāciju, ekspluatācijas ieņēmumi esot pārsnieguši ekspluatācijas un parāda atmaksas izmaksas, sākot ar ceturto vai piekto gadu no minēto savienojumu atvēršanas. Papildus tam, ka šis apgalvojums nav pamatots ar pārliecinošiem pierādījumiem, prasītājas nav arī pierādījušas, ka Femern atrastos situācijā, kas būtu salīdzināma ar to uzņēmumu situāciju, kuri ir atbildīgi par fiksēto savienojumu ar Greitbeltu un Ēresunda šaurumu būvniecību un ekspluatāciju, it īpaši attiecībā uz atlīdzību, kas tiek prasīta par valsts aizdevumiem un valsts garantijām, vai to, ka par šiem savienojumiem atbildīgie subjekti varējuši saņemt valsts garantijas, kuras var segt ekspluatācijas izmaksas.

212    Tādējādi ir jākonstatē, ka prasītājas, ECSA, Trelleborg Hamn un VDR nav pierādījušas, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ierobežodama atbalsta ilgumu ar sešpadsmit gadu laikposmu, sākot no fiksētā savienojuma atvēršanas.

213    Tātad pirmais iebildums, kas attiecas uz atbalsta ierobežojuma laikā apstrīdēšanu, ir jānoraida.

b)      Par otro iebildumu, kas attiecas uz finansējuma deficīta apstrīdēšanu

214    Otrā pamata trešās daļas otrais iebildums ir iedalīts trīs apakšiebildumos, no kuriem pirmais attiecas uz finansējuma deficīta aprēķinā vērā ņemto ieņēmumu apstrīdēšanu, otrais – uz finansēšanas deficīta aprēķinā vērā ņemto izmaksu apstrīdēšanu un trešais – uz finansējuma deficīta aprēķinā izmantotā ilguma apstrīdēšanu.

215    Tā kā trešais apakšiebildums jau ticis izvērtēts šā sprieduma 168.–190. punktā saistībā ar otrā pamata otrās daļas trešo iebildumu, atliek izvērtēt pirmā un otrā apakšiebilduma pamatotību.

1)      Par pirmo apakšiebildumu, kas attiecas uz ieņēmumu apstrīdēšanu

216    Prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link apgalvo, ka, lai noteiktu finansējuma deficītu, Komisija ir pārāk zemu novērtējusi Femern ieņēmumus, lai mākslīgi palielinātu finansējuma deficītu.

217    Komisija, ko atbalsta Dānijas Karaliste, apstrīd šos argumentus.

218    Šajā lietā attiecībā uz ieņēmumiem no fiksētā savienojuma Komisija apstrīdētā lēmuma 322. apsvērumā ir uzskatījusi, ka prognozes par ceļu satiksmi ir pamatotas, it īpaši tāpēc, ka šajās prognozēs ir ņemta vērā ar fiksētā savienojuma nodevas samazināšanu Greitbeltā saistītā satiksmes pārdale, kā arī prāmju pakalpojumu konkurences turpmāka pastāvēšana. Šajā ziņā tā norādījusi, ka saprātīgs ieguldītājs savā finanšu analīzē ņemtu vērā prāmju pakalpojumu turpmāku pastāvēšanu, un uzskata, ka pakalpojums ar vienas stundas regularitāti ir atbilstošs.

219    Turklāt apstrīdētā lēmuma 323. apsvērumā attiecībā uz aplēstajām cenām Komisija ir norādījusi, ka ekspluatācijas ieņēmumi ievērojami pārsniedz ekspluatācijas izmaksas un ka nevar prasīt, lai cenas kompensētu visas izmaksas, tostarp būvniecības izmaksas. Tomēr tā ir precizējusi, ka finansēšanas deficīta modelī aplēstās cenas nevar būt mākslīgi pazeminātas. Šajā lietā tā ir norādījusi, ka Dānijas tiesību aktos ir noteikts princips, ka ceļu satiksmes cenu līmenim ir jāatbilst to cenu līmenim, kas tika piemērotas prāmju savienojumā starp Rēdbiju un Putgardenu 2007. gadā, kas ir koriģēts atkarībā no vispārējā cenu pieauguma darbības uzsākšanas brīdī. Šajā ziņā Komisija ir konstatējusi, ka satiksmes prognozes tikušas izstrādātas, pamatojoties uz šīm cenām, un ka atšķirīgas cenu struktūras ieviešanai būtu ierobežota ietekme uz ieņēmumiem. Tādējādi Komisija ir uzskatījusi, ka aplēstie ieņēmumi no ceļu satiksmes ir ticami un atbilstoši. Attiecībā uz ieņēmumiem no dzelzceļa satiksmes Komisija apstrīdētā lēmuma 324. apsvērumā ir uzskatījusi, ka minēto ieņēmumu aprēķina bāze ir saprātīga.

220    Ir jākonstatē, ka ar šo apakšiebildumu prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link apstrīd tikai faktu, ka, lai uzskatītu, ka ieņēmumi no ceļu satiksmes var tikt atzīti par ticamiem un atbilstošiem, Komisija ir pieņēmusi hipotēzi par cenām, kuru līmenis atbilst cenām, kas piemērotas prāmju savienojumā starp Rēdbiju un Putgardenu 2007. gadā, veicot inflācijas korekciju.

221    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar SPVEI paziņojuma 31. punktu finansējuma deficīts ir starpība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu visā ieguldījuma periodā, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus.

222    Turklāt, tā kā finansējuma deficīta mērķis ir noteikt, cik lielā mērā projekts varētu tikt finansēts tirgus apstākļos, ieņēmumu novērtējumā Komisija, DFA un Rederi Nordö‑Link pamatoti uzskata, ka ir jāņem vērā privātā ieguldītāja rīcība tirgū, kurš, cik vien iespējams, censtos panākt to, lai ieņēmumi tiktu noteikti tādā līmenī, kas ļautu pēc iespējas atgūt ieguldījumu izmaksas.

223    Prasītāju, DFA un Rederi Nordö‑Link argumenti ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.

224    Pirmkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl tā ir atzinusi, ka Femern ieņēmumi nekompensē visas tās izmaksas, tostarp fiksētā savienojuma būvniecības izmaksas, ir jānorāda, ka SPVEI paziņojuma 31. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to būtu prasīts, lai ieņēmumi segtu visas atbalsta saņēmēja veiktās izmaksas. Proti, kā Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 323. apsvērumā, ja būtu jāpieprasa, lai ieņēmumi tiktu noteikti tādā apmērā, kas ļautu segt visas būvniecības un ekspluatācijas izmaksas, nebūtu finansējuma deficīta, līdz ar to nekāds atbalsts nevarētu tikt atļauts, pat ja tas būtu nepieciešams ieguldījumu projekta īstenošanai.

225    Turklāt, kā pamatoti norāda Komisija, tas, ka cenas ir augstākas, automātiski neizraisa ieņēmumu pieaugumu pieprasījuma elastīguma attiecībā pret cenu dēļ. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāji, DFA un Rederi Nordö‑Link neapšauba apstrīdētā lēmuma 323. apsvērumā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru no 2016. gada finanšu analīzes izriet, ka atšķirīgai cenu struktūrai būtu tikai relatīvi ierobežota ietekme uz kopējiem ieņēmumiem.

226    Turklāt prasītājas replikas rakstā atzīst, ka augstākas cenas automātiski nenozīmē ieņēmumu pieaugumu, jo pastāv citu tirgus dalībnieku īstenotā konkurence. Pretēji tam, ko tās apgalvo, šāds apstāklis nenozīmē, ka fiksētajam savienojumam izvēlētais ekonomiskais modelis nebūtu piemērots, bet gan apstiprina, ka atbalsta piešķiršana ir nepieciešama šāda projekta īstenošanai.

227    Otrkārt, ir jākonstatē, ka prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link nav sniegušas nevienu pierādījumu tam, ka būtu bijis iespējams sasniegt lielākus ieņēmumus, nosakot augstākas cenas ceļu satiksmei.

228    Vispirms ir jānorāda, ka DFA un Rederi Nordö‑Link arguments, saskaņā ar kuru būtībā fiksētā savienojuma izmantošanas cenām būtu jābūt augstākām nekā cenām par prāmju pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti maršrutā starp Rēdbiju un Putgardenu, pamatojoties uz to, ka fiksētais savienojums sniedz labāku pakalpojumu nekā prāmju operatoru pakalpojumi, nav pamatots ne ar vienu pierādījumu. Proti, šīs personas, kas iestājušās lietā, neatsaucas ne uz vienu pierādījumu attiecībā uz pašreizējā prāmju operatora piemērotajām cenām savienojumā starp Rēdbiju un Putgardenu. Tādējādi DFA un Rederi Nordö‑Link nevar apgalvot, ka fiksētā savienojuma izmantošanas cenas faktiski būtu vienādas vai zemākas par tām, ko šajā savienojumā piemēro pašreizējais prāmju operators.

229    Turpinājumā ir jākonstatē, ka Eurotunnel piemēroto tarifu piemērs, uz kuru atsaucas DFA un Rederi Nordö‑Link, nav pamatots ne ar vienu pierādījumu. Turklāt, ciktāl šis piemērs attiecas uz Lamanša tuneļa fiksēto savienojumu, tam nav nozīmes, jo no lietas materiāliem izriet, ka šis fiksētais savienojums ir paredzēts vienīgi dzelzceļa satiksmei. Jānorāda, ka ne prasītājas, ne šīs personas, kas iestājušās lietā, neapstrīd Komisijas apstrīdētā lēmuma 324. apsvērumā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru dzelzceļa ekspluatācijas ieņēmumu aprēķina bāze ir saprātīga.

230    Visbeidzot, attiecībā uz Riona‑Antiriona tilta (Grieķija) piemēru tam, ka fiksētā savienojuma ceļu satiksmes cenas ir augstākas nekā prāmju pakalpojumu cenas, nav nozīmes, jo nav konteksta apstākļu, kas varētu pierādīt, ka šī fiksētā savienojuma situācija vismaz zināmā mērā būtu salīdzināmā ar Fēmarnbelta fiksētā savienojuma situāciju. Proti, tā kā nav datu par būvniecības izmaksām, Riona‑Antiriona tilta finansēšanas kārtību vai iespējamu cenu regulējumu attiecībā uz šī fiksētā savienojuma izmantošanu, ko būtu noteikušas valsts iestādes, nevar izdarīt nekādus secinājumus no starpības starp cenām, ko piemēro ceļu satiksmei, kurā tiek izmantots šis tilts, un cenām, kas paredzētas fiksētā savienojuma ceļu daļas izmantošanai.

[..]

235    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link nav pierādījušas, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pārāk zemu novērtēdama ieņēmumus, kas ņemti vērā, aprēķinot finansējuma deficītu.

236    Tādējādi pirmais apakšiebildums, kas attiecas uz to ieņēmumu apstrīdēšanu, kas ņemti vērā finansējuma deficīta aprēķinā, ir jānoraida.

2)      Par otro apakšiebildumu, kas attiecas uz izmaksu apstrīdēšanu

237    Prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, iekļaujot aizdevumu refinansēšanas izmaksas finansējuma deficīta aprēķinā.

238    Komisija, ko atbalsta Dānijas Karaliste, apstrīd šos argumentus.

239    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru darbības atbalsts, kas ir paredzēts, lai saglabātu status quo vai atbrīvotu uzņēmumu no izmaksām, kuras tam parasti būtu jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parasto darbību, nevar tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 1990. gada 6. novembris, Itālija/Komisija, C‑86/89, EU:C:1990:373, 18. punkts; 2020. gada 22. septembris, Austrija/Komisija, C‑594/18 P, EU:C:2020:742, 119. punkts, un 2018. gada 12. jūlijs, Austrija/Komisija, T‑356/15, EU:T:2018:439, 579. punkts).

240    Turklāt, kā atgādināts šā sprieduma 221. punktā, no SPVEI paziņojuma 31. punkta izriet, ka maksimālais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma trūkumu salīdzinājumā ar attiecināmajām izmaksām. Sakarā ar attiecināmajām izmaksām saistībā ar atbalsta pasākumu par labu svarīgam projektam visas Eiropas interesēs SPVEI paziņojuma pielikuma h) punktā ir precizēts, ka citas izmaksas, kas nav minētas norādītā pielikuma a)–g) punktā, var tikt akceptētas, ja tās ir pamatotas un ir nedalāmi saistītas ar projekta īstenošanu, izņemot darbības izmaksas, uz kurām neattiecas g) punkts, kas skar atbalstu pirmreizējas izmantošanas rūpniecībā projektam.

241    Šajā lietā, pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 320. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka attiecināmās izmaksas ir ierobežojas līdz projekta būvniecības izmaksām, kas ietver plānošanas izmaksas, kā arī reklāmas, mārketinga un informatīvo pasākumu izmaksas. Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 325. un 326. apsvērumā tā ir atgādinājusi, ka jautājums par to, vai ekspluatācijas izmaksas var tikt iekļautas finansējuma deficīta aprēķinā, ir atšķirīgs no jautājuma, vai ir piešķirts darbības atbalsts. Tā ir norādījusi, ka SPVEI paziņojuma 31. punktā ir minēta atšķirība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu finansējuma deficīta noteikšanai, precizējot, ka lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanas loģikai ir raksturīgi salīdzināt ieguldījumu izmaksas ar turpmākajiem ekspluatācijas ieņēmumiem un izmaksām. Šajā ziņā Komisija arī precizējusi, ka ieguldītāji parasti nepieņem pozitīvu lēmumu par ieguldījumu, ja šajā salīdzinājumā tiek konstatēts deficīts vai negatīva neto pašreizējā vērtība (NPV) . Turklāt Komisija ir norādījusi, ka šo metodi apstiprina saderības kritēriji, kas noteikti Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot [LESD] 107. un 108. pantu (OV 2014, L 187, 1. lpp.).

242    Pirmām kārtām, ir jānorāda, ka prasītāju, DFA un Rederi Nordö‑Link procesuālajos rakstos nav neviena argumenta, kas pamatotu apgalvojumu, saskaņā ar kuru Komisija būtu pieļāvusi kļūdu, iekļaujot ekspluatācijas izmaksas ieguldījumu projekta negatīvajā naudas plūsmā. Konkrētāk, nav tieši izvirzīts neviens arguments, lai apšaubītu Komisijas apstrīdētā lēmuma 325. un 326. apsvērumā izdarīto konstatējumu pamatotību.

243    Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas prasītāju argumentācijas precizēšanai uzdotu jautājumu, tās ir norādījušas, ka ar 2018. gada 19. septembra spriedumu HH Ferries u.c./Komisija (T‑68/15, EU:T:2018:563) esot aizliegts iekļaut ekspluatācijas izmaksas finansējuma deficītā. Prasītājas arī norādījušas, ka šis aizliegums izriet no SPVEI paziņojuma pielikuma, kurā no attiecināmajām izmaksām ir izslēgtas ekspluatācijas izmaksas. Turklāt Rederi Nordö‑Link apgalvo, ka ekspluatācijas izmaksu ņemšana vērā finansējuma deficītā nozīmē, ka tiek atļauts darbības atbalsts un mākslīgi palielināts finansējuma deficīts.

244    Pirmkārt, ir jānorāda, kā to apgalvo Komisija, ka ekspluatācijas izmaksu iekļaušana ieguldījumu projekta negatīvajā naudas plūsmā, lai aprēķinātu finansējuma deficītu, neizraisa to, ka tiek piešķirts darbības atbalsts. Proti, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 323. apsvēruma, ekspluatācijas ieņēmumi, kas attiecīgi arī būtu jāņem vērā kā pozitīvā naudas plūsma, ievērojami pārsniedz ekspluatācijas izmaksas. Līdz ar to Rederi Nordö‑Link nevar apgalvot, ka ekspluatācijas izmaksu iekļaušana finansējuma deficītā izraisītu darbības atbalsta piešķiršanu.

245    Otrkārt, ir jākonstatē, ka ar DFA un Rederi Nordö‑Link argumentu, saskaņā ar kuru ekspluatācijas izmaksu iekļaušana finansējuma deficīta aprēķinā mākslīgi palielinot šo deficītu, nepietiek, lai secinātu, ka Komisija nav ievērojusi SPVEI paziņojuma 31. punktu, iekļaudama ekspluatācijas izmaksas finansējuma deficīta aprēķinā. Proti, kā atgādināts šā sprieduma 241. punktā, Komisija apstrīdētā lēmuma 326. apsvērumā ir paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ ekspluatācijas izmaksas ir finansējuma deficīta analīzes neatņemama sastāvdaļa. No tā izriet, ka, tā kā nav pierādījumu, kas varētu likt apšaubīt šo paskaidrojumu spēkā esamību, šis arguments nevar tikt atbalstīts.

246    Attiecībā uz 2018. gada 19. septembra spriedumu HH Ferries u.c./Komisija (T‑68/15, EU:T:2018:563) – Vispārējai tiesai nav bijis jāinterpretē jēdziens “finansējuma trūkums” SPVEI paziņojuma 31. punkta izpratnē. No tā izriet, ka prasītājām nav pamata apgalvot, ka šis spriedums varētu tikt interpretēts tādējādi, ka ar to ir aizliegts iekļaut ekspluatācijas izmaksas finansējuma deficīta aprēķinā.

247    Tādējādi ir jākonstatē, ka prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link nav pierādījušas, ka Komisijas veiktais finansējuma deficīta aprēķins būtu pretrunā SPVEI paziņojuma 31. punktam tādēļ, ka ekspluatācijas izmaksas tikušas iekļautas ieguldījuma projekta negatīvajā naudas plūsmā.

248    Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link tāpat pamatojas uz 2018. gada 19. septembra spriedumu HH Ferries u.c./Komisija (T‑68/15, EU:T:2018:563), lai apgalvotu, ka Komisija, apstrīdētā lēmuma 294. apsvērumā uzskatot, ka garantijas, kas piešķirtas refinansētajiem aizdevumiem saistībā ar plānošanas un būvniecības izmaksām, nav darbības atbalsts, esot pieļāvusi kļūdu.

249    Šajā ziņā ir jānorāda, ka no 2018. gada 19. septembra sprieduma HH Ferries u.c./Komisija (T‑68/15, EU:T:2018:563) un it īpaši no tā 107., 108. un 111. punkta izriet, ka nevar tikt izslēgts, ka valsts garantijas, kas piešķirtas, lai segtu atbalsta saņēmēja ekspluatācijas izmaksas, var būt darbības atbalsts. Savukārt no tā neizriet, ka tādas garantijas kā tās, kas ir piešķirtas refinansētajiem aizdevumiem saistībā ar plānošanas un būvniecības izmaksām, nevis ekspluatācijas izmaksām, ir šāds darbības atbalsts.

250    Ir jākonstatē, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 292. un 293. apsvēruma, ka Dānijas iestādes valsts aizdevumu un valsts garantiju piešķiršanu ir ierobežojušas ar finansējumu, kas nepieciešams, lai segtu plānošanas un būvniecības posmā radušās izmaksas, izslēdzot ekspluatācijas izmaksas. Ņemot vērā šo ierobežojumu, Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka runa ir par ieguldījumu atbalstu, un šo secinājumu nevar atspēkot, kā to apgalvo prasītājas, DFA un Rederi Nordö‑Link, ar Vispārējās tiesas 2018. gada 19. septembra spriedumā HH Ferries u.c./Komisija (T‑68/15, EU:T:2018:563) veiktajiem konstatējumiem.

251    Attiecībā uz DFA un Rederi Nordö‑Link argumentu, ka Femern saņemot darbības atbalstu, pamatojoties uz to, ka atbalsta pasākumi tā labā var turpināties sešpadsmit gadus no fiksētā savienojuma pilnīgas atvēršanas, lai gan šis laikposms pārsniedzot brīdi, kad šis uzņēmums, pamatojoties uz savu naudas plūsmu, spēs finansēt savu darbību tirgū, kurā valda konkurence, bez atbalsta, ir jānorāda, ka tas sakrīt ar šā sprieduma 208.–212. punktā jau aplūkoto argumentu un līdz ar to tas ir jānoraida to pašu iemeslu dēļ.

252    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāuzskata, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka aizdevumu, kas saistīti ar plānošanas un būvniecības izmaksām, refinansēšana nav darbības atbalsts.

253    Tādējādi otrais apakšiebildums, kas attiecas uz finansēšanas deficīta aprēķinā vērā ņemto izmaksu apstrīdēšanu, ir jānoraida.

c)      Par trešo iebildumu, kas attiecas uz atbalsta summas apstrīdēšanu

254    Prasītājas, FSS, DFA un Rederi Nordö‑Link apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, aprēķinot atbalsta summu.

255    Komisija, ko atbalsta Dānijas Karaliste, apstrīd šos argumentus.

256    Pirmām kārtām, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas un DFA, tā kā Femern nav spējas atmaksāt savus aizdevumus, kā tas izrietot no 2001. gada ziņojuma par komerciālo interesi, saskaņā ar Paziņojuma par garantijām 4.1. punktu atbalsta summai, pretēji Komisijas apgalvotajam, būtu jāatbilst visu ar valsts garantijām segto aizdevumu un visu valsts aizdevumu vērtībai.

257    Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar Paziņojuma par garantijām 4.1. punkta trešās daļas a) apakšpunktu “grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tirgus garantijas devējs, ja tāds ir, garantijas izsniegšanas laikā prasa augstu prēmiju, ņemot vērā saistību paredzamo nepildīšanu[;] ja iespēja, ka aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu, kļūst īpaši augsta, šī tirgus likme var nepastāvēt un īpašos gadījumos garantijas atbalsta elements var izrādīties tikpat liels, cik summa, kuru faktiski sedz garantija”.

258    Tādējādi no Paziņojuma par garantijām 4.1. punkta trešās daļas a) apakšpunkta izriet, ka tikai grūtībās nonākuša uzņēmuma un īpašu gadījumu situācijā garantijas atbalsta elements ir līdzvērtīgs ar garantiju segto aizdevumu kopējai summai. Proti, ņemot vērā šādas pieejas smagās sekas, iespēja aprēķināt no valsts garantijas izrietošo priekšrocību kā tādu, kas ir līdzvērtīga garantētā aizdevuma kopējai summai, nevar tikt pamatota tikai ar to, ka saņēmējs uzņēmums ir nonācis grūtībās. Tādējādi Komisijai ir iespēja izmantot šo pieeju tikai īpašos apstākļos un tikai tad, ja grūtībās nonācis uzņēmums nespēj ar saviem līdzekļiem atmaksāt ar garantiju segto aizdevumu.

259    Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 346. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka atbalsta elementam nav jāatbilst visām summām, kas ir segtas ar valsts aizdevumiem un aizdevumiem, kuriem ir piešķirta valsts garantija, jo uz Femern situāciju neattiecas Paziņojuma par garantijām 4.1. punkta trešās daļas a) apakšpunktā paredzētie īpašie apstākļi.

260    Ir jākonstatē, ka prasītāji un DFA nesniedz nevienu pierādījumu, kas ļautu uzskatīt, ka Femern ir grūtībās nonācis uzņēmums Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai izpratnē, ne arī pieradījumu par to, ka šis uzņēmums nevarētu atmaksāt aizdevumus, kas ir saistīti ar parādu, kuru tas ir uzņēmies, lai segtu plānošanas un būvniecības izmaksas.

261    Proti, lai atbalstītu savu argumentāciju, prasītāji un DFA pamatojas tikai uz 2001. gada ziņojumu par komerciālo interesi, no kura izriet, ka privātais sektors nevarētu īstenot fiksētā savienojuma projektu bez atbilstoša valsts atbalsta. Tomēr, lai gan šādam apstāklim var būt nozīme, lai noteiktu, vai Femern piešķirtie valsts aizdevumi un valsts garantijas ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, vai arī tam, lai pierādītu, ka šādu projektu nevar īstenot bez atbalsta, ar to nepietiek, lai pierādītu, ka Femern ir grūtībās nonācis uzņēmums, kurš fiksētā savienojuma ekspluatācijas posmā nespēs atmaksāt parādu, ko tas ir uzņēmies, lai segtu plānošanas un būvniecības izmaksas.

262    Tādējādi ir jāuzskata, ka prasītājas un DFA nav pierādījušas, ka Komisija būtu pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka atbalsta summa nevar atbilst visām summām, kuras ir segtas ar valsts aizdevumiem un aizdevumiem, kuriem ir piešķirta valsts garantija.

263    Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentu, ka Femern nemaksājot apstrīdētā lēmuma 342. un 343. apsvērumā paredzēto prēmiju, ir jānorāda, ka, lai pamatotu šo argumentu, prasītājas atsaucas vienīgi uz apstākļiem, kas iestājušies pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, proti, Dānijas transporta ministra 2020. gada 24. aprīļa paziņojumu un 2020. gada 5. decembra priekšlikumu par 2015. gada Būvniecības likuma grozījumiem. Šajā ziņā r jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijas lēmuma valsts atbalsta jomā tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda varēja būt Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī (spriedumi, 1986. gada 10. jūlijs, Beļģija/Komisija, 234/84, EU:C:1986:302, 16. punkts, un 2018. gada 12. jūlijs, Austrija/Komisija, T‑356/15, EU:T:2018:439, 333. punkts). No tā izriet, ka ar šo prasītāju argumentu nevar apstrīdēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

[..]

275    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, trešais iebildums, kas attiecas uz atbalsta summas apstrīdēšanu, ir jānoraida.

276    Līdz ar to otrā pamata trešā daļa ir jānoraida pilnībā.

4.      Par ceturto daļu, kas attiecas uz tās analīzes apstrīdēšanu, kas saistīta ar nepamatotu konkurences izkropļojumu novēršanu un izsvēršanas kritēriju

277    Prasītājas, kuras atbalsta FSS, DFA, Rederi Nordö‑Link, ECSA, Trelleborg Hamn, Aktionsbündnis, NABU un VDR, norāda, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka fiksētā savienojuma negatīvā ietekme uz konkurenci nevar atsvērt tā pozitīvo ietekmi.

278    Komisija, ko atbalsta Dānijas Karaliste, apstrīd šos argumentus.

[..]

279    Šajā lietā, runājot par pozitīvo ietekmi, apstrīdētā lēmuma 359. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka fiksētais savienojums ir vērsts uz to, lai veicinātu to cilvēku mobilitāti, turpmāku integrāciju un kultūras apmaiņu, kuri dzīvo abpus fiksētajam savienojumam, un uzlabotu savienojumu starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropu pasažieru, autotransporta un dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Šajā ziņā Komisija ir norādījusi, ka fiksētā savienojuma paredzamās priekšrocības ir atzītas Eiropas līmenī, iekļaujot Fēmarnbelta fiksētā savienojuma projektu prioritāro projektu sarakstā (TEN‑T). Turklāt Komisija ir norādījusi uz pozitīvo ietekmi uz vairākām reģiona ekonomikas nozarēm, piemēram, degvielas uzpildes stacijām, mazumtirdzniecības veikaliem, restorāniem, viesnīcām, atrakciju parkiem, dzelzceļa un autobusu satiksmi un transportu. Pie tam Komisija ir uzskatījusi, ka fiksētais savienojums arī uzlabotu dzelzceļa transporta pieejamību ar iespēju pārvietot kravas un pasažierus no autoceļiem uz dzelzceļu.

280    Attiecībā uz negatīvo ietekmi apstrīdētā lēmuma 360. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka fiksētā savienojuma atvēršana negatīvi ietekmētu prāmju pakalpojumu sniedzējus, kuri apkalpo savienojumu starp Rēdbiju un Putgardenu, un citus savienojumus, kā arī ostu, kuras šie prāmji izmanto, darbību. Šajā sakarā Komisija ir uzskatījusi, ka Femern iespējas ietekmēt prāmju pakalpojumu darbību ir ierobežotas, jo valsts atbalsts ir ierobežots līdz finansējumam, kas nepieciešams, lai segtu fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības posmā radušās izmaksas, turklāt finansējuma deficīta robežās. Tādējādi Komisija ir uzskatījusi, ka galveno ietekmi uz prāmju pakalpojumu sniedzēju darbību rada pats valsts iestāžu lēmums par fiksētā savienojuma izveidi, nodrošinot alternatīvu esošajiem transporta veidiem, un ka tai nav jāapšauba valsts iestāžu veiktā izvēle.

281    Turklāt apstrīdētā lēmuma 361.–363. apsvērumā Komisija ir secīgi izvērtējusi pārmērīgas kapacitātes tirgū risku, dominējošā stāvokļa risku un vispārējo ietekmi uz konkurenci, kā arī tirgus bloķēšanas risku.

282    Atgādinājusi, ka Komisijai nav jāizvērtē valsts iestāžu lēmuma, ar kuru izlemts izveidot fiksēto savienojumu, ietekme, un pēc negatīvās un pozitīvās ietekmes izsvēršanas, apstrīdētā lēmuma 365. apsvērumā tā ir secinājusi, ka atbalsta pasākumiem par labu Femern, kas samazināti pēc pārskatītā paziņojuma, kurš sekojis lēmumam par procedūras sākšanu, ir tikai ierobežota [negatīva] ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, ko atsver pozitīvā ietekme, kura izpaužas kā ieguldījums tāda mērķa sasniegšanā, kas ir visas Eiropas interesēs.

283    Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītāju, FSS, ECSA un Rederi Nordö‑Link argumentu, saskaņā ar kuru Komisija neesot aprēķinājusi atbalsta pozitīvo un negatīvo ietekmi, lai novērtētu konkurences izkropļojuma smagumu, ir jānorāda, ka ir atzīts, ka atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes ņemšana vērā var būt veikta apkopojošā veidā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 13. decembris, Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija, T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942, 255. punkts) vai pat tikt netieši secināta no pārbaudes par atbalsta ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, ja atbalsta negatīvā ietekme ir ierobežota (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 9. jūnijs, Magic Mountain Kletterhallen u.c./Komisija, T‑162/13, nav publicēts, 110. punkts).

284    Turklāt ir jākonstatē, ka SPVEI paziņojuma 41.–43. punktā ir tikai izklāstīti principi, lai izvērtētu atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu, neprasot, lai šī ietekme tiktu kvantitatīvi noteikta. Tādējādi Komisijai nevar pārmest, ka tā nav novērtējusi minēto pozitīvo un negatīvo ietekmi, pamatojoties uz kvantitatīviem elementiem un ņemot vērā atbalsta saņēmēja lielumu, tā tirgus daļu salīdzinājumā ar tā konkurentiem un piešķirtā atbalsta summas apmēru.

[..]

287    Tātad Komisijai nevar pārmest, ka tā nav kvantitatīvi noteikusi atbalsta pozitīvo un negatīvo ietekmi, lai novērtētu konkurences izkropļojuma smagumu.

288    Otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētā lēmuma 360. apsvērumā konstatējot, ka Femern spēju iedragāt prāmju konkurenci ierobežo tas, ka atbalsts nepārsniedz finansējuma deficītu.

289    Ir jānorāda, ka attiecībā uz fiksētā savienojuma negatīvo ietekmi uz esošajiem transporta pakalpojumiem un it īpaši uz prāmju pakalpojumu sniedzēju darbību Komisija apstrīdētā lēmuma 360. apsvērumā ir nošķīrusi, no vienas puses, negatīvo ietekmi, kas izriet no valsts iestāžu lēmuma izveidot fiksēto savienojumu, kurš rada alternatīvu esošajiem transporta veidiem, un, no otras puses, negatīvo ietekmi, kas attiecināma uz atbalsta pasākumiem par labu Femern. Komisija uzskata, ka, izsverot pozitīvo un negatīvo ietekmi, tai ir jāaprobežojas tikai ar negatīvās ietekmes, kas izriet no šim uzņēmumam piešķirtajiem atbalsta pasākumiem, pārbaudi.

290    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka jau ir nospriests, ka valsts atbalsta kontroles ietvaros Komisijai nav jāapšauba valsts iestāžu izvēle izlemt par tādas infrastruktūras būvniecību, kas ir alternatīva esošajiem transporta veidiem, ņemot vērā, ka šāds projekts ir risinājums, kas vispārīgi rada pozitīvus rezultātus, un tas tā ir pat gadījumā, ja minētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā izraisītu esošo transporta veidu izzušanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 13. decembris, Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija, T‑630/15, nav publicēts, EU:T:2018:942, 256. punkts).

291    Tādējādi Komisija ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka pārbaude tai ir jāvērš tikai uz Femern labā piešķirto atbalsta pasākumu negatīvo ietekmi.

292    Attiecībā uz negatīvo ietekmi, kas izriet no atbalsta pasākumu piešķiršanas Femern, Komisija ir konstatējusi, ka Femern piešķirtais finansējums sedz fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības izmaksas finansējuma deficīta robežās, ka fiksētā savienojuma izmantošanas nodevu apmēru regulē valsts iestādes un ka šī uzņēmuma iespēju piešķirt atlaides ierobežo nepieciešamība nodrošināt pietiekamus ieņēmumus, lai segtu ekspluatācijas izmaksas un atmaksātu fiksētā savienojuma plānošanas un būvniecības finansēšanai uzņemtos aizdevumus. Tāpēc Komisija ir uzskatījusi, ka Femern spēja ietekmēt prāmju pakalpojumu sniegšanu ir ierobežota un ka galvenā negatīvā ietekme izriet no valsts iestāžu lēmuma izveidot fiksēto savienojumu.

293    Attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru – būtībā – atbalsta maksimālā apmēra noteikšana finansējuma deficīta līmenī neesot nozīmīga, lai pierādītu, ka atbalsts nepamatoti neizkropļo konkurenci, jo runa ir par apstākli, kas ir ņemts vērā atbalsta samērīguma pārbaudes posmā, ir jāatgādina, ka nepieciešamība līdzsvarot sagaidāmo pozitīvo ietekmi, kas saistīta ar LESD 107. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, ar atbalsta negatīvo ietekmi, kas saistīta ar konkurences izkropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir tikai samērīguma principa un LESD 107. panta 3. punktā minēto izņēmumu stingras interpretācijas principa izpausme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, a&o hostel and hotel Berlin/Komisija, T‑578/17, nav publicēts, EU:T:2019:437, 124. punkts).

294    Turklāt, tā kā samērīguma principa mērķis ir ierobežot atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam, lai samazinātu izkropļojumus iekšējā tirgū, ir jāuzskata, ka Komisija atbalsta pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanas posmā var likumīgi izmantot konstatējumus, kas izdarīti, pārbaudot atbalsta samērīgumu. Šajā lietā atbalsta summas ierobežošana ar ieguldījumu projekta finansējuma deficīta līmeni nozīmēja, ka Femern piešķirtais finansējums bija ierobežots līdz 27,3 % no attiecināmajām izmaksām. Tādējādi, tā kā valsts atbalsta samērīguma pārbaude un pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanas pārbaude ir nesaraujami saistītas, šāda atbalsta summas ierobežošana ir atbilstošs apstāklis, lai uzskatītu, ka no atbalsta pasākumiem izrietošā negatīvā ietekme ir ierobežota.

295    Attiecībā uz prasītāju argumentu, ar kuru tās būtībā apgalvo, ka Femern varētu izmantot 2015. gada Būvniecības likuma 42. panta 3. punktā tai atzīto iespēju piešķirt atlaides, lai noteiktu cenas, kas ir zemākas par prāmju pakalpojumu sniedzēju piemērotajām cenām, ir jānorāda, ka tas ir tīri hipotētisks, vēl jo vairāk tāpēc, kā to ir atgādinājusi Komisija, ka Femern ir jāgūst pietiekami ieņēmumi, lai tā varētu ne tikai segt savas ekspluatācijas izmaksas, bet arī atmaksāt aizdevumus, ko tā ir uzņēmusies, lai finansētu fiksētā savienojuma plānošanu un būvniecību. Tādējādi gadījumā, ja iespējamās Femern piešķirtās atlaides nozīmētu būtisku tās ieņēmumu samazinājumu, šis uzņēmums varētu nespēt atmaksāt valsts aizdevumus, kā arī aizdevumus, kuriem ir piešķirta valsts garantija, apstrīdētā lēmuma 349. un 351. apsvērumā paredzētajos termiņos.

296    Trešām kārtām, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot noteiktus negatīvus elementus, kuri, aplūkoti atsevišķi vai kopā, varētu atsvērt atbalsta pozitīvo ietekmi.

297    Pirmkārt, attiecībā uz prasītāju, FSS, DFA, ECSA un VDR argumentu, saskaņā ar kuru Komisija esot kļūdaini secinājusi, ka atbalsts nepalielina pārmērīgu kapacitāti Fēmarnbelta šķērsošanas tirgū, ir jānorāda, ka tas ir balstīts uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma izpratni.

298    Proti, apstrīdētā lēmuma 361. apsvērumā Komisija ir tikai minējusi argumentu, saskaņā ar kuru “Scandlines un citi arī apgalvoja, ka fiksētais savienojums attīstītu lielu papildu jaudu jau tā piesātinātajā tirgū”, un norādījusi, ka “tādas alternatīvas radīšanu esošajiem pakalpojumiem, kas ir atšķirīga un kuru Dānijas iestādes uzskata par labāku, nevar pielīdzināt jaudas palielināšanai piesātinātā tirgū”.

299    Tādējādi nevar uzskatīt, ka Komisija pati būtu konstatējusi, ka Fēmarnbelta šķērsošanas tirgus ir piesātināts.

300    Papildus ir jākonstatē, ka prasītājas, FSS, ECSA, DFA un VDR nav iesniegušas nevienu pierādījumu, lai pamatotu apgalvojumu, ka tirgū pastāvētu pārmērīga kapacitāte. Proti, lai gan prasītājas atsaucas uz prāmju pakalpojumu izmantošanas vidējo līmeni, kas esot tikai 49 %, tās tomēr nav iesniegušas pierādījumus, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Šajā ziņā ir jāprecizē, ka vienkārša atsauce uz identisku apgalvojumu, kurš ietverts formālās izmeklēšanas procedūras laikā iesniegtajos apsvērumos un kurš arī nav pamatots ar apstiprinošiem dokumentiem, nevar būt pierādījums.

301    Turklāt, kā apgalvo Komisija, ir jānorāda, ka ne prasītājas, ne FSS, ECSA, DFA un VDR neizvirza pamatotu argumentāciju, kas varētu atspēkot apstrīdētā lēmuma 361. apsvērumā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru tādas alternatīvas radīšanu esošajiem pakalpojumiem, kura ir atšķirīga un kura tiek uzskatīta par labāku, nevar pielīdzināt jaudas palielināšanai piesātinātā tirgū. Proti, ir jākonstatē, ka to argumentācija ir balstīta uz premisu – kas nav pamatota ar pierādījumiem –, ka tirgū pastāvētu pārmērīga kapacitāte.

302    Tādejādi prasītājas un šīs personas, kas iestājušās lietā, nav pierādījušas, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatēdama, ka fiksētais savienojums nerada pārmērīgu kapacitāti Fēmarnbelta šķērsošanai piedāvāto pakalpojumu tirgū.

303    Otrkārt, ir jāpārbauda, vai, kā to apgalvo prasītājas, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nepietiekami ņemot vērā dominējošā stāvokļa risku.

304    Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 362. apsvērumā, lai gan Komisija ir atzinusi, ka nevar izslēgt, ka Femern iegūtu dominējošu stāvokli attiecībā uz dažiem transporta pakalpojumiem Fēmarnbeltā, tā tomēr ir precizējusi, ka dominējoša stāvokļa esamība pati par sevi nav pretrunā Savienības tiesībām. Turklāt, konstatējusi, ka Scandlines patlaban ir monopols savienojumā starp Rēdbiju un Putgardenu, tā ir uzskatījusi, ka gadījumā, ja minētajā maršrutā tiktu turpināta prāmju pakalpojumu sniegšana, fiksētais savienojums palīdzētu likvidēt minēto monopolu un tas radītu konkurētspējīgāku tirgu.

305    Ir jānorāda, ka SPVEI paziņojuma 43. punktā ir tikai noteikts, ka Komisija izvērtēs, vai pastāv dominējošā stāvokļa risks, nesniedzot precizējumus attiecībā uz gadījumu, kurā atbalsts ir piešķirts infrastruktūras būvniecības projektam. Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar SPVEI paziņojuma 41. punktu atbalstu var atzīt par saderīgu ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ja tā negatīvā ietekme, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir ierobežota un kompensēta ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījums tādu mērķu sasniegšanā, kas ir visas Eiropas interesēs.

306    Tādējādi pretēji tam, ko būtībā apgalvo prasītājas, SPVEI paziņojuma 43. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka tas nozīmētu, ka atbalsts, kas var veicināt dominējošā stāvokļa radīšanu, sistemātiski būtu jāuzskata par tādu, kas rada negatīvu ietekmi, kura noteikti atsver svarīga projekta visas Eiropas interesēs pozitīvo ietekmi, it īpaši tāpēc, ka šajā lietā dominējošā stāvokļa risks ir ierobežots ar to vietējo transporta pakalpojumu tirgu, kuri tiek piedāvāti, lai nodrošinātu Fēmarnbelta šķērsošanu.

307    Šajā ziņā ir jānorāda, ka nedz prasītājas, nedz arī personas, kas iestājušās lietā to prasījumu atbalstam, neapstrīd fiksētā savienojuma pozitīvo ietekmi, kas identificēta apstrīdētā lēmuma 359. apsvērumā. Šajā ziņā Komisija ir konstatējusi, ka fiksētā savienojuma pozitīvā ietekme attiecas ne tikai uz atbalsta saņēmēju vai Fēmarnbelta reģionā reģistrētiem uzņēmumiem, bet arī plašāk uz Savienību, jo fiksētais savienojums uzlabotu savienojumu starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropu pasažieru, autotransporta un dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kā arī dzelzceļa transporta pieejamību, tādējādi veicinot kravu pārvirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu. Tādējādi, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 281. apsvēruma, fiksētā savienojuma projekts kā svarīgs projekts visas Eiropas interesēs palīdzēs uzlabot iekšējā tirgus darbību un stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju.

308    Ņemot vērā to, ka fiksētā savienojuma pozitīvā ietekme neaprobežojas tikai ar vienas dalībvalsts saimnieciskās darbības subjektiem, bet sniedz plašāka mēroga labumu citiem Savienības saimnieciskās darbības subjektiem, Komisija, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, ir varējusi uzskatīt, ka dominējoša stāvokļa vietējā transporta pakalpojumu tirgū risks nevar atsvērt fiksētā savienojuma pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījums tāda mērķa sasniegšanā, kas ir visas Eiropas interesēs.

309    Turklāt no apstrīdētā lēmuma 362. apsvēruma izriet, ka to transporta pakalpojumu tirgū, kas tiek piedāvāti Fēmarnbelta šķērsošanai, proti, savienojumā starp Rēdbiju un Putgardenu, prasītājām šobrīd ir monopols. Līdz ar to Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varējusi konstatēt, ka gadījumā, ja prāmju pakalpojumi minētajam savienojumam tiktu saglabāti, fiksētais savienojums stiprinātu konkurenci šajā tirgū.

310    Turklāt, lai gan ir taisnība, ka Scandlines nav monopolstāvokļa ģeogrāfiskajā tirgū, kas pārsniedz savienojuma starp Rēdbiju un Putgardenu tirgu, – kā to pamatoti norāda Komisija, nav arī riska, ka Femern ieņem dominējošu stāvokli ģeogrāfiski plašākā tirgū.

311    Tādējādi Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Femern dominējošā stāvokļa risks nenozīmē, ka šī atbalsta negatīvā ietekme konkurences izkropļojumu ziņā atsver projekta pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījums tāda mērķa sasniegšanā, kas ir visas Eiropas interesēs.

312    Treškārt, ir jāpārbauda, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nekonstatējot tirgus bloķēšanas risku.

313    Ir jānorāda, ka ar savu argumentāciju prasītājas, ECSA, Trelleborg Hamn, Rederi Nordö Link un VDR paši par sevi neapstrīd apstrīdētā lēmuma 363. apsvērumā ietvertos konstatējumus par tirgus bloķēšanas riska neesamību. Šajā lietā Komisija uzskatīja, ka nepastāv tirgus bloķēšanas risks, ieskaitot arī augšupējos un lejupējos tirgus, jo fiksētais savienojums būs pieejams visiem lietotājiem ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Turklāt tā ir konstatējusi, ka cenu struktūra nav diskriminējoša un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV 1999, L 187, 42. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV 2012, L 343, 32. lpp.).

314    Ar savu argumentāciju prasītājas un šīs personas, kas iestājušās lietā, būtībā pārmet Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā cenu dempinga risku. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka šī argumentācija būtībā ir balstīta uz argumentiem, kas ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti otrā pamata trešās daļas otrā iebilduma pirmajā apakšiebildumā, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot ieņēmumus saistībā ar finansējuma deficītu (skat. šā sprieduma 216.–235. punktu). Proti, prasītājas un šīs personas, kas iestājušās lietā, pārmet Komisijai, ka tā ir konstatējusi, ka nepastāv tirgus bloķēšanas risks, lai gan Femern cenas esot zemākas par tā izmaksām.

315    Ir jākonstatē, ka prasītājas, ECSA, Rederi Nordö Link, Trelleborg Hamn un VDR nepaskaidro iemeslus, kuru dēļ tas, ka tiek atļauti atbalsta pasākumi, kas sedz infrastruktūras projekta plānošanas un būvniecības izmaksu ierobežotu daļu, izraisītu tirgus bloķēšanu. Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 224. punkta, nevar prasīt, lai Femern ieņēmumi tiktu noteikti tādā līmenī, kas segtu visas plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas izmaksas, ņemot vērā to, ka tas nozīmētu, ka Femern nevar piešķirt nekādu atbalstu, lai gan tas ir nepieciešams projekta īstenošanai. Turklāt, kā pamatoti norāda Komisija, tā kā Femern ir jāgūst pietiekami ieņēmumi ne tikai tam, lai segtu savas ekspluatācijas izmaksas, bet arī tam, lai atmaksātu parādu, kuru šis uzņēmums ir uzņēmies, lai segtu plānošanas un būvniecības izmaksas, tad risks, ka Femern piešķirs ievērojamas cenu atlaides, noteikti ir ierobežots.

316    Attiecībā uz prasītāju argumentu, ar kuru tās apgalvo, ka Femern varētu izmantot savu dominējošo stāvokli, lai samazinātu cenas līdz līmenim, kas ir zemāks par tās izmaksām, lai bloķētu tirgu, ir jāatgādina, ka fiksētā savienojuma izmantošanas maksu apmēru nosaka valsts iestādes un Femern ir tikai zināma rīcības brīvība piešķirt noteiktas atlaides. Tomēr šim uzņēmumam ir jāgūst ieņēmumi, kas ir pietiekami, lai varētu ne tikai segt savas ekspluatācijas izmaksas, bet arī atmaksāt aizdevumus, kuri saņemti, lai finansētu fiksētā savienojuma plānošanu un būvniecību. Līdz ar to gadījumā, ja Femern piešķirtu noteiktas atlaides, tai tomēr būtu jānodrošina, ka ieņēmumu līmenis joprojām ir pietiekams, lai atmaksātu valsts aizdevumus un valsts garantijas apstrīdētā lēmuma 349. un 351. apsvērumā noteiktajos termiņos.

317    Pie tam prasītājas nevar apgalvot, ka Femern varētu krasi samazināt cenas, lai bloķētu tirgu, pamatojoties uz to, ka tad, kad Dānijas iestādes bija piešķīrušas valsts atbalstu Ēresunda šauruma fiksētajam savienojumam, šī savienojuma operators būtiski samazināja ceļu satiksmes nodevu apmēru. Proti, lai gan ir taisnība, ka prasītājas ir iesniegušas pierādījumus par minēto nodevu apmēra samazināšanu salīdzinājumā ar to, kas sākotnēji bija paredzēts, tās tomēr nav iesniegušas nevienu pierādījumu, kas ļautu uzskatīt, ka Ēresunda fiksētā savienojuma operatora situācija ir salīdzināma ar Femern situāciju. Šajā ziņā Komisija ir norādījusi, ka atšķirībā no atbalsta, kas tika piešķirts par Ēresundas fiksēto savienojumu atbildīgajam operatoram, šajā lietā Femern labā piešķirto pasākumu summa un ilgums bija stingri ierobežoti.

318    Tādējādi ir jānoraida argumentācija attiecībā uz to, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka nepastāv tirgus bloķēšanas risks.

319    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas un personas, kas iestājušās lietā to prasījumu atbalstam, nav pierādījušas, pirmkārt, ka Komisijas konstatējumos attiecībā uz tirgus piesātinātības riska neesamību un tirgus bloķēšanas riska neesamību būtu pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un, otrkārt, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka dominējošā stāvokļa risks neatsver pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījums tāda mērķa sasniegšanā, kas ir visas Eiropas interesēs.

320    Tātad ir jānoraida argumentācija par to, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot atsevišķus negatīvos apstākļus, kuri – skatīti atsevišķi vai kopā – varot atsvērt pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījums tāda mērķa sasniegšanā, kas ir visas Eiropas interesēs.

[..]

326    Sestām kārtām, attiecībā uz argumentāciju, ko NABU pirmo reizi izvirzījusi tiesas sēdē un saskaņā ar kuru, veicot izsvēršanu, Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā fiksētā savienojuma ietekmi uz vidi, tā ir jānoraida kā nepieņemama, jo prasības pieteikumā nav ietverts neviens iebildums vai arguments, lai apšaubītu Komisijas apstrīdētā lēmuma 366.–368. apsvērumā izdarīto konstatējumu pamatotību. Jebkurā gadījumā šai argumentācijai nevar piekrist. Proti, tā nav pamatota ne ar kādiem pierādījumiem, un turklāt vides apsvērumu ņemšana vērā nav saistīta ar atbalsta pasākuma pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 22. septembris, Austrija/Komisija, C‑594/18 P, EU:C:2020:742, 101. un 102. punkts). Pie tam Komisija apstrīdētā lēmuma 367. un 368. apsvērumā konstatējusi, ka Dānijas iestādes ir ņēmušas vērā fiksētā savienojuma ietekmi uz vidi, ka tā tikusi pārbaudīta un mazināta un ka projekts ir balstīts uz principu, ka tas ir jāsagatavo, jāīsteno un jāekspluatē tā, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz dabu un vidi, kā arī lai cīnītos pret būtisku negatīvu ietekmi, un NABU nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas varētu apstrīdēt šos konstatējumus.

327    Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, otrā pamata ceturtā daļa ir jānoraida kopumā.

328    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība ir jānoraida.

III. Par tiesāšanās izdevumiem

329    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

330    Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādējādi Dānijas Karaliste, kas iestājusies lietā Komisijas atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

331    Turklāt atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā un kas nav šā panta 1. vai 2. punktā minētā persona, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašai. Šajā lietā ir jānolemj, ka ECSA, DFA, NABU, VDR, Aktionsbündnis, FSS, Rederi Nordö‑Link un Trelleborg Hamn sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Scandlines Danmark ApS un Scandlines Deutschland GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)      Dānijas Karaliste, European Community Shipowners’ Associations (ECSA), Danish Ferry Association, Naturschutzbund Deutschland eV (NABU), Verband Deutscher Reeder eV, Aktionsbündnis gegen eine feste Fehmarnbeltquerung eV, Föreningen Svensk Sjöfart (FSS), Rederi AB Nordö‑Link un Trelleborg Hamn AB sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Papasavvas Spielmann Brkan

Gâlea       Tóth

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 28. februārī.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – angļu.

1      Ietverti tikai tie šā sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.

2      Ietverti tikai tie šā sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu. Attiecībā uz punktiem, kuri nav ietverti, skat. Vispārējās tiesas spriedumu, ..., .../... (T‑..., EU:...).