CIVILDIENESTA TIESAS  RĪKOJUMS (trešā palāta)

2008. gada 12. novembrī

Lieta F‑88/07

Juan Luís Domínguez González

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Tehniskais asistents – Iebilde par kompetences neesamību – Iebilde par nepieņemamību – Civildienesta tiesas kompetences neesamība

Priekšmets: Prasība, kas ir celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru H. L. Domingess Gonsaless [J. L. Domínguez González] lūdz piespriest Komisijai samaksāt viņam EUR 20 310,68 kā atlīdzību par viņam nodarītajiem zaudējumiem, izbeidzot viņa darba līgumu pēc medicīniskās pārbaudes saistībā ar pieņemšanu darbā.

Nolēmums: Civildienesta tiesas kompetencē nav izskatīt prasību. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Tiesības iesniegt prasību – Personas, kuras prasa piešķirt ierēdņa vai darbinieka, kas nav vietējais darbinieks, statusu

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Piemērošanas joma

(EKL 238. un 282. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1., 2., 3. un 5. pants)

1.      Ne tikai tās personas, kas ir ierēdņi vai cita veida, nevis vietējie darbinieki, bet arī tās, kas uzskata, ka viņām piemīt šī statusa īpašības, var apstrīdēt Kopienu tiesā tām nelabvēlīgu lēmumu, jo šai tiesai vismaz ir jurisdikcija pirmām kārtām pārbaudīt, vai tā faktiski ir kompetenta spriest par strīda pieņemamību un pamatotību.

(skat. 64. un 65. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1975. gada 11. marts, 65/74 Porrini u.c., Recueil, 319. lpp., 13. punkts; 1979. gada 5. aprīlis, 116/78 Bellintani u.c./Komisija, Recueil, 1585. lpp., 6. punkts; 1985. gada 20. jūnijs, 123/84 Klein/Komisija, Recueil, 1907. lpp., 10. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 19. jūlijs, T‑74/98 Mammarella/Komisija, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑797. lpp., 16. punkts.

2.      Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība nav izsmeļošs tiesiskais regulējums, kas aizliegtu pieņemt darbā personas ārpus šādi izveidotā tiesiskā regulējuma. Tieši pretēji, Kopienai EKL 282. un 238. pantā atzītās tiesības stāties darba tiesiskajās attiecībās, kuras ir pakļautas kādas dalībvalsts tiesībām, attiecas uz tiesībām noslēgt darba līgumus vai pakalpojumu sniegšanas līgumus. Šajos apstākļos personas pieņemšana darbā, noslēdzot līgumu ar tiešu atsauci uz valsts likumu, ir uzskatāma par pretlikumīgu tikai tādos gadījumos, kad iestāde atbildētāja definētu ieinteresētās personas darba nosacījumus, nevis balstoties uz dienesta vajadzībām, bet lai izvairītos no Civildienesta noteikumu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības normu piemērošanas, šādā veidā pārkāpjot procedūru.

Lai pārbaudītu, vai iestāde nav pārkāpusi procedūru, nepietiek tikai ar konstatējumu, ka tā leģitīmi varēja uzskatīt, ka dažādie Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā paredzētie līgumu veidi, kuri ir pakļauti Kopienu tiesu jurisdikcijai, nebija piemēroti to darbinieku situācijai, kuriem tā vēlējās uzticēt konkrētu uzdevumu veikšanu, bet ir arī jāpārbauda, vai šiem darbiniekiem piedāvātie darba apstākļi atbilda minimālajām sociālajām prasībām, kas pastāv jebkurā tiesiskā valstī.

(skat. 70. un 87. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: Mammarella/Komisija, minēts iepriekš, 39. un 40. punkts un tajos minētā judikatūra.