EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)
2016. gada 29. augustā
Apvienotās lietas F‑106/13 DEP un F‑25/14 DEP
DD
pret
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA)
Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana
Priekšmets Pieteikums noteikt tiesāšanās izdevumus, ko DD iesniedza pēc Civildienesta tiesas 2015. gada 8. oktobra sprieduma DD/FRA (F‑106/13 un F‑25/14, EU:F:2015:118, par ko ir iesniegta apelācijas sūdzība Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑742/15 P)
Nolēmums Kopējā tiesāšanās izdevumu summa, kas Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai ir jāatlīdzina DD saistībā ar lietās F‑106/13 un F‑25/14 atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem, ir noteikta, pirmkārt, naudas summas EUR 20 643 apmērā saistībā ar prasītāja advokātu izdevumiem, kurai tiek pievienota saistībā ar šo summu maksājamā PVN summa, un, otrkārt, naudas summas EUR 79,80 apmērā, kas ir saistīta ar vilciena un taksometra izmaksām, ko prasītājs ir izdevis saistībā ar viņa advokātu pārvietošanos Luksemburgā sakarā ar tiesas sēdi. 1. punktā minētajām summām tiek pieskaitīti nokavējuma procenti no šī rīkojuma izsniegšanas dienas līdz faktiskās samaksas dienai, kuri tiek maksāti atbilstoši procentu likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksājuma termiņš, pieskaitot šai likmei divus procentu punktus.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Domstarpības par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem – Jēdziens – Prasības par to, ka lietas dalībniekam, kam ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ir jāiebilst pret prasību atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, neesamība
(Civildienesta tiesas Reglamenta 106. panta 1. punkts)
2. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Vērā ņemami faktori
(Civildienesta tiesas Reglamenta 105. panta c) punkts)
3. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Pirmstiesas procedūras posmā radušies izdevumi – Izslēgšana
(Civildienesta tiesas Reglamenta 105. panta c) punkts)
4. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Citu personu, nevis lietas dalībnieku advokātu, ceļa un uzturēšanās izdevumi – Atmaksas noteikumi
(Civildienesta tiesas Reglamenta 105. panta c) punkts)
5. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Vērtējums, galvenokārt ņemot vērā tiesvedības mērķiem objektīvi nepieciešamo kopējo darba stundu skaitu
(Civildienesta tiesas Reglamenta 105. panta c) punkts)
6. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Nokavējuma procenti
(Civildienesta tiesas Reglamenta 106. pants)
1. Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 106. panta 1. punktam, ja pastāv domstarpības par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem, Civildienesta tiesa pēc attiecīgā lietas dalībnieka pieteikuma un pēc pretējā lietas dalībnieka uzklausīšanas izdod rīkojumu, kas nav pārsūdzams.
Lai neatņemtu šajā normā paredzētajai procedūrai lietderīgo iedarbību, kuras mērķis ir pieņemt galīgu nolēmumu par tiesāšanās izdevumiem attiecīgajā instancē, nevar piekrist, ka domstarpības minētā panta izpratnē rodas vienīgi tad, ja lietas dalībnieks, kuram ir ticis prasīts atmaksāt tiesāšanās izdevumus, kas radušies lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir labvēlīgs, tieši un pilnībā atsakās to darīt.
(skat. 31. un 32. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: rīkojumi, 2014. gada 25. marts, Marcuccio/Komisija, T‑126/11 P-DEP, EU:T:2014:171, 13. punkts, un 2014. gada 11. decembris, Longinidis/Cedefop, T‑283/08 P-DEP, EU:T:2014:1083, 13. punkts.
2. Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 105. panta c) punktu “nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies saistībā ar lietu, tostarp ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī atlīdzību pārstāvim, padomdevējam vai advokātam” uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. No šīs normas izriet, ka atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir ierobežoti ar izdevumiem, kas, no vienas puses, ir radušies sakarā ar lietas vešanu minētajā tiesā un, no otras puses, šim nolūkam ir bijuši nepieciešami.
Šajā ziņā Savienības tiesa nav pilnvarota noteikt apmēru honorāriem, kas lietas dalībniekiem ir jāmaksā saviem advokātiem, bet tā ir pilnvarota noteikt summas apmēru, kādā šo atlīdzību var piedzīt no lietas dalībnieka, kuram ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Izlemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, Savienības tiesai nav jāņem vērā nedz valstī pastāvošā likme, kas nosaka advokātu atlīdzības apmēru, nedz arī iespējamā vienošanās šajā sakarā starp attiecīgo lietas dalībnieku un viņa pārstāvjiem vai padomdevējiem.
Tā kā Savienības tiesībās nav noteikumu par samaksas likmēm, tiesai ir brīvi jāizvērtē attiecīgā informācija, ņemot vērā lietas priekšmetu un raksturu, tās nozīmi no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedībā varēja nākties ieguldīt pārstāvjiem vai padomdevējiem, kuri bija iesaistīti lietā, un lietas dalībnieku ekonomiskās intereses saistībā ar lietu.
Nosakot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, Civildienesta tiesa ņem vērā visus lietas apstākļus līdz rīkojuma par tiesāšanās izdevumu noteikšanu izdošanas brīdim, tajā skaitā nepieciešamos izdevumus, kas radušies saistībā ar tiesāšanās izdevumu noteikšanas kārtību.
(skat. 35.–38. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: rīkojums, 2012. gada 23. marts, Kerstens/Komisija, T‑498/09 P-DEP, EU:T:2012:147, 15. punkts.
Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2009. gada 10. novembris, X/Parlaments, F‑14/08 DEP, EU:F:2009:149, 22. punkts; 2010. gada 26. aprīlis, Schönberger/Parlaments, F‑7/08 DEP, EU:F:2010:32, 23. un 24. punkts, un 2011. gada 27. septembris, De Nicola/ECB, F‑55/08 DEP, EU:F:2011:155, 41. punkts.
3. Tiesāšanās izdevumu noteikšanas strīdos, ja vien nav izņēmuma apstākļu, atlīdzība, kas jāmaksā par pakalpojumiem, ko advokāts sniedzis pirmstiesas procedūras stadijā, nav atzīstama par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem.
(skat. 39. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: spriedums, 2010. gada 28. oktobris, Cerafogli/ECB, F‑23/09, EU:F:2010:138, 63. punkts.
4. Citu personu, nevis prasītāja advokāta, ceļa un uzturēšanas izdevumi nav atlīdzināmi, ja vien šo personu klātbūtne nav bijusi nepieciešama tiesvedības vajadzībām.
(skat. 40. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: rīkojums, 1998. gada 8. jūlijs, Eugénio Branco/Komisija, T‑85/94 (92) un T‑85/94 (122) (92), EU:T:1998:156, 24. punkts un tajā minētā judikatūra.
5. Tiesai nav saistošs aprēķins, ko iesniedz lietas dalībnieks, kurš vēlas atgūt savus tiesāšanās izdevumus, bet tai ir jāņem vērā vienīgi kopējais darba stundu skaits, kas var būt objektīvi nepieciešamas saistībā ar tiesvedību.
(skat. 45. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2010. gada 26. aprīlis, Schönberger/Parlaments, F‑7/08 DEP, EU:F:2010:32, 29. punkts, un 2012. gada 25. oktobris, Missir Mamachi di Lusignano/Komisija, F‑50/09 DEP, EU:F:2012:147, 21. punkts.
6. Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 106. pantu minētās tiesas ekskluzīvā kompetencē ietilpst konstatēt pienākumu maksāt nokavējuma procentus par tiesāšanās izdevumiem, ko piespriedusi minētā tiesa, un noteikt piemērojamo likmi.
(skat. 61. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: rīkojums, 2014. gada 24. oktobris, Marcuccio/Komisija, F‑14/10 DEP, EU:F:2014:240, 32. punkts.