Language of document : ECLI:EU:T:2005:369

Lieta T‑298/02

Anna Herrero Romeu

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Jēdziens “darbs citas valsts labā” – Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens – Pamatojums – Vienlīdzīgas attieksmes princips

Sprieduma kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Mērķis – Piešķiršanas nosacījumi – Pastāvīgās dzīvesvietas un galvenās profesionālās darbības neesamība pārskata periodā dienesta dalībvalstī – Izņēmums – Darbs, kas veikts kādas citas valsts vai starptautiskās organizācijas labā – Pamatojums

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

2.      Kopienas tiesības – Interpretācija – Principi – Autonoma interpretācija – Robežas

3.      Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Darbs, kas veikts kādas citas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā – “Valsts” jēdziens – Juridiska persona un vienots starptautisko tiesību subjekts

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

4.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Civildienesta noteikumos paredzētu priekšrocību attiecināšana pēc analoģijas – Izslēgšana

5.      Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Darbs, kas veikts kādas citas valsts vai starptautiskās organizācijas labā – Jēdziens – Prasība par tiešas juridiskas saiknes pastāvēšanu starp ieinteresēto personu un valsti vai starptautisko organizāciju

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

6.      Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Pastāvīgās dzīvesvietas un galvenās profesionālās darbības neesamība pārskata periodā dienesta dalībvalstī – Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1 punkts)

7.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 25. panta 2. daļa)

8.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Robežas – Prettiesiski piešķirtas priekšrocības

1.      Ekspatriācijas pabalsts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 69. pantu tiek piešķirts, lai atlīdzinātu izmaksas un īpašas neērtības, kas rodas, pastāvīgi strādājot valstī, ar kuru ierēdnim pirms stāšanās amatā nav bijusi ilgstoša saikne. Lai šādu ilglaicīgu saikni varētu izveidot un ierēdnis tādējādi zaudētu tiesības uz ekspatriācijas pabalstu, likumdevējs noteic, ka ierēdņa dzīvesvietai ir jābūt valstī, kurā tagad atrodas viņa darba vieta, vai arī viņam sava pamatnodarbošanās piecus gadus ir jāveic šajā valstī.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētā izņēmuma attiecībā uz ierēdņiem, kas darbu citas valsts vai starptautiskās organizācijas labā ir veikuši atsauces periodā, kas atbilst pieciem gadiem, kas beidzies sešus mēnešus pirms viņu stāšanās amatā, jēga ir tāda, ka šādos apstākļos attiecīgos ierēdņus nevar uzskatīt par tādiem, kurus ar pašreizējās darba vietas valsti saista ilglaicīga saikne pagaidu piesaistes šai valstij dēļ.

(sal. ar. 23.–24. punktu)

2.      No Kopienu tiesību vienveidīgas piemērošanas un arī no vienlīdzības principa izriet, ka tādas Kopienu tiesību normas teksts, kurā nav nekādas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un piemērojamību, visā Kopienā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā normas kontekstu un attiecīgā regulējuma mērķi. Ja konkrētas norādes nav, Kopienu tiesību piemērošanā tomēr, ja nepieciešams, var ietvert norādi uz dalībvalstu tiesībām, ja Kopienu tiesa Kopienu tiesībās vai Kopienu tiesību pamatprincipos nevar atrast elementus, ar kuru palīdzību tā varētu noteikt autonomās interpretācijas saturu un piemērošanas jomu.

(sal. ar 27. punktu)

3.      No Līguma vispārīgās kārtības jau izriet, ka dalībvalsts jēdziens institucionālo noteikumu izpratnē attiecas tikai uz dalībvalstu valsts iestādēm un nav attiecināms arī uz reģionālajām valdībām vai autonomajām kopienām neatkarīgi no tām uzticēto kompetenču apjoma. Pretējais apdraudētu institucionālo līdzsvaru, kas noteikts līgumos, kuros jo īpaši paredzēti nosacījumi dalībvalstu, tas ir, valstu, kas ir puses dibināšanas un pievienošanās līgumos, dalībai Kopienu iestāžu darbībā.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā minētais jēdziens “valsts” paredz valsti tikai kā juridisku personu un vienotu starptautisko tiesību subjektu un tās pārvaldes iestādes. Tādēļ noteikumu VII pielikuma 4. pantā paredzētais jēdziens “darbs citas valsts labā” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neattiecas uz darbu, kas veikts valsts politisko apakšstruktūru valdībās.

(sal. ar 29., 32.–33. punktu)

4.      Civildienesta noteikumu normās, kuru mērķis ir reglamentēt tiesiskās attiecības starp iestādēm un ierēdņiem, nosakot savstarpējās tiesības un pienākumus, ir ietverta precīza terminoloģija, kuras piemērošana pēc analoģijas gadījumos, kad tas nav skaidri norādīts, ir izslēgta.

(sal. ar 30. punktu)

5.      Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētais izņēmums neattiecas tikai uz personām, kas ietilpst citas valsts vai starptautiskas organizācijas personāla sastāvā, bet gan uz visām situācijām saistībā ar darbu citas valsts vai starptautiskas organizācijas labā. Lai varētu piemērot 4. pantā minēto izņēmumu, ieinteresētajai personai tomēr ir jābūt tiešai saiknei ar attiecīgo valsti vai starptautisko organizāciju, kas atbilst autonomijai, ko savu pakalpojumu iekšējā organizācijā bauda valstis un starptautiskās organizācijas, kas tām ļauj uzaicināt trešās personas, kuras neietilpst to hierarhiskajā struktūrā, piedāvāt savus pakalpojumus īpašu darbu veikšanai.

(sal. ar 41. punktu)

6.      Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz ekspatriācijas pabalsta iegūšanu svarīgākais kritērijs ir ierēdņa pastāvīgā dzīvesvieta pirms stāšanās amatā. Turklāt ekspatriācijas jēdziens ir atkarīgs arī no ierēdņa individuālās situācijas, proti, viņa integrācijas jaunajā vidē, ko var noteikt, piemēram, pēc viņa pastāvīgās dzīvesvietas vai pēc iepriekšējās pamatnodarbošanās.

Pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kuru ieinteresētā persona ar nodomu piešķirt tai nemainīgu raksturu ir noteikusi par savu stabilo interešu centru. Lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu, ir jāņem vērā visi to veidojošie elementi un jo īpaši ieinteresētās personas patiesā uzturēšanās vieta.

(sal. ar 50.–51. punktu)

7.      Pienākuma sniegt pamatojumu, kas izriet no Civildienesta noteikumu 25. panta otrās daļas un 90. panta 2. punkta kombinācijas, mērķis ir, no vienas puses, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamas norādes par administrācijas pieņemtā lēmuma pamatotību un iespēju vērsties Pirmās instances tiesā un, no otras puses, ļaut pēdējai veikt savu kontroli. Tā apjoms ir izvērtējams, ņemot vērā konkrētos apstākļus, jo īpaši akta saturu, izvirzītā pamatojuma raksturu un adresāta interesi saņemt paskaidrojumus.

(sal. ar 67. punktu)

8.      Vienlīdzīgas attieksmes princips ir viens no Kopienu tiesību pamatprincipiem. Šis princips noteic, ka līdzīgās situācijās nevajadzētu piemērot atšķirīgus noteikumus un uz to var atsaukties tikai sakarā ar tiesiskuma ievērošanu, un neviens par labu sev nevar atsaukties uz citam nodarītu prettiesisku darbību.

(sal. ar 76.–77. punktu)