Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2009. gada 30. novembra spriedumu lietā F-55/08 De Nicola/EIB 2010. gada 28. janvārī iesniedza Carlo De Nicola

(lieta T-37/10 P)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis - L. Isola, avvocato)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Investīciju banka (EIB)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī samaksāt nokavējuma procentus un kompensāciju par naudas vērtības kritumu attiecībā uz piešķirtajām naudas summām.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret Civildienesta tiesas (turpmāk tekstā - "CDT") 2009. gada 30. novembra spriedumu, ar kuru tika noraidīta prasība atcelt lēmumu, ar kuru atbildētāja bija noraidījusi De Nicola sūdzību par to, lai, pirmkārt, tiktu pārvērtēts tam piešķirtais vērtējums par 2006. gadu, un, otrkārt, tiktu atcelts EIB lēmums par paaugstināšanu amatā 2006. gadā tiktāl, ciktāl viņš netika paaugstināts. Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt savu novērtējuma ziņojumu par 2006. gadu, atzīt, ka viņš ir cietis no psiholoģiskas vardarbības, piespriest EIB atlīdzināt kaitējumu, kuru, kā viņš uzskata, viņš ir cietis sakarā ar šo vardarbību, un, visbeidzot, atcelt lēmumu, ar kuru atteikts atmaksāt ar lāzerterapiju saistītos medicīniskos izdevumus.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs savu prasījumu atbalstam norāda uz šādiem pamatiem:

CDT prettiesiski nav pieņēmusi lēmumu un tad, kad tā pilnībā neaizmirsa prasības priekšmetu (piemēram, otro un trešo prasības atcelt tiesību aktu pamatu, sūdzību izskatīšanas komitejas atteikumu pārvērtēt piešķirto vērtējumu utt.), tā tīši nolēma izvērtēt vienīgi atsevišķus izvirzītos iebildumus;

CDT nelēma par prasību pārbaudīt ierēdņu, kuru pakļautībā strādā apelācijas sūdzības iesniedzējs, rīcību, ņemot vērā atbildētājas pieņemtos novērtēšanas kritērijus; turklāt CDT kļūdaini uzskatīja, ka vardarbībā, par kuru sūdzējās apelācijas sūdzības iesniedzējs, ir vainojami citi darbinieki, lai gan viņš tajā vaino tieši un tikai EIB;

apelācijas sūdzības iesniedzējs kā apelācijas sūdzības pamatu min lūguma veikt pierādījumu savākšanas pasākumus noraidīšanu, pierādīšanas pienākuma maiņu un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Šajā sakarā CDT neesot norādījusi pamatojumu attiecībā uz vairākiem izšķirošiem argumentiem vai arī esot sniegusi pretrunīgu un/vai neloģisku pamatojumu, kā rezultātā šis pamatojums būtībā netika norādīts. Šajā sakarā apelācijas sūdzības iesniedzējs it īpaši atsaucas uz atteikumu piemērot Civildienesta noteikumu 41. pantu un prasības atcelt novērtējuma ziņojumu par 2006. gadu noraidīšanu;

visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, tā kā attiecīgais darba līgums ir līgums, kas noslēgts privāttiesisko attiecību ietvaros, nav nekāda pamata, kas ļautu pēc analoģijas piemērot šīs lietas apstākļiem procesuālos noteikumus, kuri attiecas uz Kopienu ierēdņiem, ar kuriem līgums ir noslēgts publisko tiesību ietvaros.

____________