EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2016. gada 17. februārī

Lieta F‑58/14

DE

pret

Eiropas Zāļu aģentūru (EMA)

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa – Pagaidu darbinieka veikto pienākumu rakstura būtiskas izmaiņas – Pārtraukums karjerā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku – Izslēgšana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru DE būtībā lūdz atcelt Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) izpilddirektora kā iestādes, kas ir tiesīga EMA vārdā noslēgt darba līgumus, 2013. gada 12. septembra lēmumu nepagarināt tā pagaidu darbinieka līgumu, un prasība atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kuru atbilstoši tā viedoklim tas esot cietis

Nolēmums      Prasību noraidīt. DE sedz savus un atlīdzina Eiropas Zāļu aģentūras tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kuriem ir piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma atkārtota pagarināšana pēc tā pirmās pagarināšanas – Pārkvalificēšana par līgumu uz nenoteiktu laiku – Pagarināšanas jēdziens – Darba tiesisko attiecību turpināšana ar vai bez karjeras attīstības

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts un 8. panta pirmā daļa)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Definīcija

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts un 8. panta pirmā daļa)

1.      Vārdi “jebkura nākamā pagarināšana”, kas ietverti Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas trešajā teikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas uz jebkuru kārtību, kādā pagaidu darbiniekam minētās nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkta izpratnē, izbeidzoties viņa uz noteiktu laiku noslēgtajam līgumam, šajā statusā ir jāturpina savas darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, pat ja šāds pagarinājums tiek piešķirts kopā ar paaugstinājumu pakāpē vai veikto funkciju paplašināšanu. Citādi varētu būt tikai tad, ja jaunais darba līgums radītu pārtraukumu karjerā, kas izpaužas kā, piemēram, būtiskas izmaiņas attiecīgā darbinieka veiktajos pienākumos.

(skat. 43. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2015. gada 16. septembris, EMA/Drakeford, T‑231/14 P, EU:T:2015:639, 40. un 41. punkts.

2.      Lai gan Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pantā ir paredzēta iespēja pagarināt pagaidu darbinieka līgumu, runa nav par ieinteresētās personas tiesībām, bet gan par vienkāršu iespēju, kas ir atstāta kompetentās iestādes izvērtējumam. Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz savu dienestu organizēšanu atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un, ņemot vērā šos uzdevumus, attiecībā uz to rīcībā esošā personāla iecelšanu amatā, taču ar nosacījumu, ka šī iecelšana amatā notiek dienesta interesēs.

Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas iestādēm ir piešķirta līgumu pagarināšanas jomā, Civildienesta tiesai, izskatot prasību atcelt tiesību aktu, kas ir celta attiecībā uz aktu, kurš ir pieņemts, īstenojot šādu rīcības brīvību, ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā iespējas un līdzekļus, kurus izmantojot administrācija varētu būt nonākusi pie sava vērtējuma, tai nevar tikt pārmesta saprātīgu robežu pārsniegšana un vai tā savu rīcības brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Tomēr kļūda var tikt atzīta par acīmredzamu tikai tad, ja tā ir viegli pamanāma un skaidri nosakāma, ievērojot kritērijus, kurus likumdevējs ir paredzējis pakļaut iestāžu pilnvaru īstenošanu. Tādējādi, lai pierādītu, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, kas attaisnotu pieņemta lēmuma atcelšanu, ir nepieciešams, lai pierādījumi, kas ir jāsniedz prasītājam, būtu pietiekami, lai iestādes izdarītie vērtējumi zaudētu ticamību. Citiem vārdiem, pamats, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu, ir jānoraida, ja pretēji prasītāja sniegtajiem pierādījumiem apstrīdētais vērtējums vēl joprojām var tikt pieņemts kā pamatots un saskanīgs.

(skat. 62.–64. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedums, 2014. gada 10. oktobris, EMA/BU, T‑444/13 P, EU:T:2014:865, 28. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2008. gada 27. novembris, Klug/EMEA, F‑35/07, EU:F:2008:150, 65. un 66. punkts; 2014. gada 10. septembris, Tzikas/AFE, F‑120/13, EU:F:2014:197, 91. punkts, un 2015. gada 8. oktobris, FT/AEMF, F‑39/14, EU:F:2015:117, 73. un 74. punkts un tajos minētā judikatūra.