ĢENERĀLADVOKĀTA ENTONIJA KOLINSA [ANTHONY COLLINS]
SECINĀJUMI,
sniegti 2022. gada 20. janvārī (1)
Lieta C‑430/21
RS
(Konstitucionālās tiesas lēmumu ietekme)
(Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesiskums – Tiesu neatkarības princips – LES 2. pants – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants – Dalībvalsts konstitūcijas noteikums, ko interpretējusi tās konstitucionālā tiesa, konstatējot, ka valsts tiesām nav jurisdikcijas pārbaudīt tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesībām, kura ar konstitucionālās tiesas lēmumu atzīta par konstitucionālu – Disciplinārlietas
I. Ievads
1. Vai valsts tiesnesim var liegt iespēju pārbaudīt – un vai viņu var pakļaut riskam, ka tiks ierosināta disciplinārlieta un piemēroti sodi gadījumā, ja viņš pārbaudīs, – tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesībām, ko attiecīgās dalībvalsts konstitucionālā tiesa ir atzinusi par konstitucionālu? Šis ir galvenais punkts šajā Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija) iesniegtajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Lūgums būtībā attiecas uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu. Tas liek Tiesai atkārtoti interpretēt šos noteikumus kontekstā, kurā valsts konstitucionālā tiesa tieši apstrīd Savienības tiesību pārākumu.
2. Lūgums izriet no pieteikuma iesniedzējtiesā par procesa ilgumu saistībā ar sūdzību pret prokuroru un diviem tiesnešiem, kas reģistrēta Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie – Secția pentru Investigarea Infracțiunilor din Justiţie (Prokuratūras nodaļa tiesu sistēmā izdarītu nodarījumu izmeklēšanai) (turpmāk tekstā – “SIIJ”).
3. 2021. gada 18. maija spriedumā Asociaţia “Forumul Judecătorilor din România” u.c. (C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393) (turpmāk tekstā – “spriedums Asociaţia Forumul Judecătorilor din România” (2)) Tiesa tostarp nosprieda, ka valsts tiesību akti, kas paredz SIIJ izveidi, ir pretrunā Savienības tiesībām, ja tās izveide nav pamatota ar objektīvām un pārbaudāmām prasībām, kas saistītas ar tiesvedības pareizu norisi, un tie neietver īpašas garantijas, ko nosaka Tiesa (3).
4. Ar Lēmumu Nr. 390/2021 (4), kas tika pieņemts 2021. gada 8. jūnijā, Rumānijas Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) noraidīja iebildumu, ka valsts tiesību akti par SIIJ izveidi un darbību ir pretrunā Konstitūcijai. Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) norādīja, ka iepriekšējos nolēmumos tā bija uzskatījusi, ka attiecīgie noteikumi ir konstitucionāli, un paziņoja, ka tā neredz iemeslu atkāpties no šiem nolēmumiem, neskatoties uz Tiesas spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România. Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) atzina, ka, lai gan Rumānijas Konstitūcijas 148. panta 2. punktā ir paredzēts Savienības tiesību pārākums pār pretrunā esošiem valsts tiesību aktiem, šis princips nevar atcelt vai noliegt valsts konstitucionālo identitāti. Šis noteikums tikai nodrošina Savienības tiesību pārākumu pār “par Konstitūciju zemāka ranga tiesību aktiem”. Tas nepiešķir Savienības tiesību aktu pārākumu pār Rumānijas Konstitūciju, kā rezultātā valsts tiesai nav pilnvaru pārbaudīt tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesību aktiem, kuru Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) atzinusi par konstitucionālu. Tādējādi Lēmumam Nr. 390/2021 ir skaidra ietekme uz Savienības tiesību aktu pārākumu un Tiesas spriedumu ietekmi, un tā pārsniedz ar SIIJ saistīto tiesvedības jomu.
5. Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) uzdotie jautājumi tieši neattiecas uz jautājumu par Savienības tiesību pārākumu vai SIIJ izveides un darbības likumību saskaņā ar Savienības tiesībām. Tie drīzāk skar valstu tiesu lomu efektīvas tiesiskās aizsardzības nodrošināšanā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, un tiesu neatkarības principu, ņemot vērā Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmumu Lēmumā Nr. 390/2021.
6. Pirms uzdoto jautājumu aplūkošanas es izklāstīšu attiecīgās valsts tiesību normas, strīdu pamatlietā un tiesvedību Tiesā izskatāmajā lietā.
II. Rumānijas tiesības
A. Rumānijas Konstitūcija
7. Constituția României (turpmāk tekstā – “Rumānijas Konstitūcija”) 148. panta 2.–4. punktā ir noteikts:
“(2) Pēc pievienošanās Eiropas Savienības dibināšanas līgumu noteikumi un citi saistoši Kopienas noteikumi ir noteicoši pār tiem pretrunā esošiem valsts tiesību aktu noteikumiem saskaņā ar Pievienošanās akta noteikumiem.
(3) Šī panta 1. un 2. punktu pēc analoģijas piemēro arī attiecībā uz pievienošanos tiesību aktiem, ar ko pārskata Eiropas Savienības dibināšanas līgumus.
(4) Parlaments, Rumānijas prezidents, valdība un tiesu iestādes nodrošina, ka tiek izpildītas saistības saskaņā ar Pievienošanās aktu un šī panta 2. punkta noteikumiem.”
B. Kriminālprocesa kodekss
8. Codul de procedură penală (Kriminālprocesa kodekss) 488.1 pantā tostarp ir paredzēts, ka tad, ja prokuratūras darbs netiek pabeigts saprātīgā termiņā, cietušais var iesniegt sūdzību vismaz gadu pēc kriminālprocesa uzsākšanas, lūdzot paātrināt procesu.
9. Kriminālprocesa kodeksa 488.5 panta 1. punktā tostarp ir paredzēts, ka, lemjot par sūdzību, tiesnesim, kurš ir atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar tiesībām un brīvībām, vai kompetentajai tiesai ir jāpārbauda tiesvedības ilgums, pamatojoties uz veiktajiem pasākumiem, lietas materiāliem un iesniegtajiem apsvērumiem.
10. Kriminālprocesa kodeksa 488.6 panta 1. punktā tostarp ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiesnesis, kas ir atbildīgs par jautājumiem, kuri attiecas uz tiesībām un brīvībām, vai kompetentā tiesa uzskata, ka sūdzība ir pamatota, viņš apmierina sūdzību un nosaka termiņu, kurā prokuroram lieta jāizskata.
C. Likums Nr. 303/2004
11. Saskaņā ar 2004. gada 28. jūnija Legea nr. 303/2004 privind statutul judecătorilor și procurorilor (Likums Nr. 303/2004 par tiesnešu un prokuroru statusu; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 303/2004”) 99. panta ș) punktu Konstitucionālās tiesas lēmumu neievērošana ir uzskatāma par disciplināru pārkāpumu (5).
III. Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
12. RS tika notiesāts kriminālprocesā Rumānijā. RS sieva 2020. gada 1. aprīlī iesniedza kriminālsūdzību pret trim tiesas locekļiem – prokuroru un diviem tiesnešiem. Sūdzībā viņa apsūdz prokuroru par noziedzīgiem nodarījumiem, proti, par procesa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tajā viņa būtībā apgalvo, ka prokurors ir ierosinājis kriminālprocesu, pārkāpjot RS tiesības uz aizstāvību, un izvirzījis viņam apsūdzību, pamatojoties uz nepatiesu liecību. Turklāt RS sieva abus tiesnešus apsūdzēja dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, pamatojoties uz faktu, ka viņi apelācijas procedūras laikā nav izskatījuši un lēmuši par pieteikumu par faktu juridisku pārkvalificēšanu, tādējādi pārkāpjot tiesības uz aizstāvību.
13. Tā kā kriminālsūdzība bija saistīta ar tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, tā tika reģistrēta SIIJ. 2020. gada 14. aprīlī SIIJ prokurors uzsāka kriminālprocesu par tiesībsargājošo iestāžu darbinieku tiesu varas ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
14. 2021. gada 10. jūnijā RS iesniedza Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) tiesnesim, kurš ir atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar tiesībām un brīvībām, sūdzību par SIIJ izskatāmā kriminālprocesa ilgumu. Viņš lūdza tiesu noteikt datumu, līdz kuram par lietu atbildīgajam prokuroram tā jāpabeidz.
15. SIIJ pēc iesniedzējtiesas lūguma nosūtīja lietas materiālus par kriminālvajāšanu.
16. Iesniedzējtiesa norāda, ka tās izskatāmajā procesā tai sūdzība ir vai nu jāapmierina, vai jānoraida. Noraidījuma gadījumā lietas materiāli būtu jāatdod SIIJ, pamatojoties uz apsvērumu, ka nav pārkāpts saprātīgs ilgums. Sūdzības apmierināšanas gadījumā iesniedzējtiesai būtu jānosaka termiņš lietas materiālu izskatīšanai un pēc tam lietas materiāli būtu jāatdod SIIJ. Šķiet, ka pēdējā no minētajiem termiņiem neievērošanai nebūtu nekādu juridisko seku.
17. Iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai pieņemtu lēmumu par tai iesniegto sūdzību, tai ir jāanalizē i) valsts tiesību akti, kas reglamentē SIIJ izveidi un darbību, ii) kritēriji, ko Tiesa izstrādājusi spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, lai izlemtu, vai SIIJ darbojas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un iii) Lēmuma Nr. 390/2021 par SIIJ izveidi un darbību ietekmi, ar kuru Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) noraidīja iebildi par nekonstitucionalitāti, kas vērsta uz 2004. gada 28. jūnija Legea nr. 304/2004 privind organizarea judiciară (Likums Nr. 304/2004 par tiesu sistēmas organizāciju) (2005. gada 13. septembra Rumānijas Oficiālais Vēstnesis, I daļa, Nr. 827) (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 304/2004) 88.1 līdz 88.9 pantu.
18. Iesniedzējtiesa norāda, ka spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România Tiesa uzskatīja, ka LES 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa kopsakarā ar Komisijas Lēmumu 2006/928 ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta tādas specializētas prokuratūras nodaļas izveidošana, kurai ir ekskluzīva kompetence izmeklēt tiesnešu un prokuroru izdarītos noziedzīgos nodarījumus, ja šādas nodaļas izveide nav pamatota ar objektīvām un pārbaudāmām prasībām, kas saistītas ar tiesvedības pareizu norisi, un neietver īpašas garantijas. Turklāt Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesību aktus ar konstitucionālu statusu, kā to ir interpretējusi šīs dalībvalsts konstitucionālā tiesa, saskaņā ar kuriem zemākas instances tiesa nedrīkst pēc savas ierosmes nepiemērot valsts tiesību normu, kas ietilpst Lēmuma 2006/928 piemērošanas jomā un kas, ņemot vērā Tiesas spriedumu, tās ieskatā ir pretēja minētajam lēmumam vai LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai.
19. No Lēmuma Nr. 390/2021 izvilkumiem, ko iesniedzējtiesa iekļāvusi savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, izriet, ka Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) ir atzinusi, ka saskaņā ar Rumānijas Konstitūcijas 148. pantu, kas reglamentē attiecības starp valsts tiesībām un Savienības tiesību aktiem, tai ir jānodrošina Savienības tiesību pārākums. “Tomēr šis pārākums jeb prioritāte nav jāsaprot kā tāda, ar ko tiek izslēgta vai noliegta valsts konstitucionālā identitāte, kas nostiprināta Konstitūcijas 11. panta 3. punktā, lasot to kopsakarā ar tās 152. pantu, kas ir Rumānijas Konstitūcijas galvenās identitātes garantija un nav jārelativizē Eiropas integrācijas procesā. Pamatojoties uz šo konstitucionālo identitāti, Konstitucionālajai tiesai ir tiesības nodrošināt Konstitūcijas pārākumu Rumānijas teritorijā (skat. mutatis mutandis spriedumu, 2009. gada 30. jūnijs, 2 BvE 2/08 u.c., ko pieņēmusi Vācijas Federatīvās Republikas Federālā konstitucionālā tiesa)” (6).
20. Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) uzskatīja, ka tiesai ir pilnvaras pārbaudīt valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā Konstitūcijas 148. pantu. Ja tā konstatē pretrunu, tai ir kompetence piešķirt prioritāti Savienības tiesību normām strīdos par pilsoņu subjektīvajām tiesībām. Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) uzskatīja, ka atsauce uz valsts tiesībām skar tikai par Konstitūciju zemāka ranga tiesību aktus, jo saskaņā ar tās 11. panta 3. punktu Konstitūcija saglabā hierarhiski augstāko vietu Rumānijas tiesībās. Attiecīgi Konstitūcijas 148. pants nepiešķir Savienības tiesībām pārākumu pār Konstitūciju, kā rezultātā valsts tiesai nav tiesību pārbaudīt tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesībām, kas atzīta par konstitucionālu saskaņā ar Konstitūcijas 148. pantu (7).
21. Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) arī uzskatīja, ka ar Lēmumu 2006/928 noteiktie pienākumi ir saistoši Rumānijas iestādēm, kuras ir kompetentas iesaistīties institucionālajā sadarbībā ar Eiropas Komisiju (Rumānijas parlaments un Rumānijas valdība). Tā kā tiesām nav pilnvaru sadarboties ar Eiropas Savienības politiskajām institūcijām, tām nav šādu saistību. Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) konstatēja, ka sprieduma Asociaţia Forumul Judecătorilor din România rezolutīvās daļas 7) punkta piemērošana, saskaņā ar kuru tiesa “ir pilnvarota pēc savas ierosmes nepiemērot valsts tiesību normu, kas ietilpst Lēmuma 2006/928 piemērošanas jomā un kas, ņemot vērā Tiesas spriedumu, tās ieskatā ir pretēja minētajam lēmumam vai LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai”, nerod pamatojumu Rumānijas Konstitūcijā, jo Konstitūcijas 148. pants nosaka Eiropas Savienības tiesību pārākumu pār tām pretrunā esošām valsts tiesību normām. Komisijas ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu Rumānijā saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, kas sagatavoti, pamatojoties uz Lēmumu 2006/928 (turpmāk tekstā – “SPM ziņojumi”), balstoties uz to saturu un ietekmi, kā noteikts Tiesas spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, pēc Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) domām, nav “Eiropas tiesību normas, kuru pārākums tiesai jāatzīst, nepiemērojot valsts tiesisko regulējumu”. Valstu tiesas nevar piešķirt prioritāti ieteikumu piemērošanai, mazinot valsts tiesību aktu lomu, jo SPM ziņojumi nav tiesību akti un tādējādi nevar būt pretrunā valsts tiesību aktiem. Tādējādi Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmums apstiprina šo secinājumu, ka valsts tiesību norma atbilst Rumānijas Konstitūcijai, atsaucoties uz tās 148. pantu (8).
22. Tā kā spriedums Asociaţia Forumul Judecătorilor din România nevar mainīt Curtea Constituțională (Konstitucionālās tiesas) judikatūru par Lēmuma 2006/928 par SIIJ izveidi un darbību ietekmi uz konstitucionalitātes pārbaudi un, netieši, Konstitūcijas 148. panta pārkāpumu, Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) noraidīja kā nepamatotu iebildi par neatbilstību Konstitūcijai, kas bija izvirzīta attiecībā uz Likumu Nr. 304/2004.
23. Iesniedzējtiesa uzskata, ka uzdotajiem jautājumiem ir tieša saikne ar tajā izskatāmās lietas izšķiršanu. Sūdzība par kriminālprocesa ilgumu attiecas uz tiesvedību SIIJ. Tiesnesim, kas izskata šo sūdzību, ir jāpārbauda visi apstākļi, kuri ietekmē kriminālprocesa ilgumu. Tie ietver tiesību aktus, kas reglamentē SIIJ darbību, SIIJ darba slodzi saistībā ar valsts prokuroru skaitu, lietu izšķiršanas ātrumu un to, vai SIIJ darbojas saskaņā ar spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România. Šis uzdevums ļaus tiesnesim, kas izskata sūdzību, noteikt, vai SIIJ darbs pašreizējā tiesiskā regulējuma un pašreizējā personāla sastāva ietvaros ir attaisnojams ar objektīvām un pārbaudāmām prasībām attiecībā uz tiesvedības pareizu norisi. It īpaši rodas jautājums par to, vai SIIJ ir spējīga vadīt kriminālprocesu, kurā tiek pienācīgi ievērotas ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp attiecībā uz šī procesa ilgumu. Iesniedzējtiesa norāda, ka sprieduma Asociaţia Forumul Judecătorilor din România 221. punktā Tiesa ir norādījusi, ka, runājot par Hartas 47. un 48. pantā paredzētajām tiesībām, it īpaši ir svarīgi, lai tiesību normas, kas reglamentē tādas specializētās prokuratūras nodaļas kā SIIJ organizāciju un darbību, būtu izstrādātas tā, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem ierosinātās lietas tiek izskatītas saprātīgā termiņā.
24. Turklāt iesniedzējtiesai ir jāizlemj, vai lieta ir jānosūta atpakaļ, lai kriminālvajāšanu turpinātu prokuratūra, kura, ņemot vērā spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, varētu tikt uzskatīta par tādu, kas rīkojas, pārkāpjot Savienības tiesības.
25. Iesniedzējtiesa uzskata, ka tai tiek prasīts izvēlēties starp Savienības tiesību piemērošanu, kā Tiesa to interpretējusi spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, vai Lēmuma Nr. 390/2021 piemērošanu. Ja tiesnesis izvēlēsies piemērot Tiesas spriedumu un nepiemērot Lēmumu Nr. 390/2021, pret viņu var tikt ierosināta disciplinārlieta saskaņā ar Likuma Nr. 303/2004 99. panta ș) punktu, jo Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) lēmuma nepildīšana ir disciplinārpārkāpums. Šāda disciplinārlieta var novest pie tiesneša atstādināšanas no amata. Iespēja, ka varētu sekot šādas sekas, var ietekmēt tiesneša neatkarību, pieņemot lēmumu viņa izskatāmajā lietā.
26. Iesniedzējtiesa atsaucas arī uz Curtea de Apel Pitești (Pitešti apelācijas tiesa, Rumānija) tiesneša lietu, par ko ziņots presē. Piemērojot LES 2. un 19. pantu, Lēmumu 2006/928 un spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, Curtea de Apel Pitești (Pitešti apelācijas tiesa) tiesnesis uzskatīja, ka SIIJ “neattaisno ar pareizu tiesvedību saistītas imperatīvas objektīvas un pārbaudāmas vajadzības un tai [nav] specifisku garantiju, kuras ļauj, no vienas puses, [izslēgt] jebkuru risku, ka minēto nodaļu izmantos kā atsevišķu tiesnešu un prokuroru darbības politiskās kontroles instrumentu, kas var izraisīt pēdējo minēto neatkarības pārkāpumu, un kuras, no otras puses, [garantē], ka tās pilnvaras [var tikt] izmantotas attiecībā pret pēdējiem minētajiem, ievērojot no [Hartas] 47. un 48. panta izrietošos pienākumus”. Tādējādi viņš uzlika prokuroram par pienākumu noraidīt piekritību spriest par lietu, attiecīgi nepiemērojot Likuma Nr. 304/2004 88.1 pantā minētās tiesību normas saistībā ar jurisdikcijas noteikšanu. Minētā lēmuma rezultātā Inspecția Judiciară (Tiesu inspekcija, Rumānija) uzsāka disciplinārlietu pret šo tiesnesi par iespējamu pārkāpumu, kas izpaužas kā pienākumu ļaunticīga izpilde vai izpilde ar rupju neuzmanību, izskatot lietu, kas izriet no sūdzības par procesa ilgumu.
27. Tādējādi iesniedzējtiesa jautā, vai prakse uzsākt disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš, pamatojoties uz spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, ir uzskatījis, ka valsts tiesību normas, kas attiecas uz SIIJ, ir pretrunā Savienības tiesībām, atbilst tiesu neatkarības principam.
28. Šajos apstākļos Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un [Hartas] 47. pantu, pieļauj tādu valsts tiesību normu kā Rumānijas Konstitūcijas 148. panta 2. punkts, interpretācijā, kuru tam devusi Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) savā Lēmumā Nr. 390/2021 un atbilstoši kurai valsts tiesas nav tiesīgas izvērtēt valsts tiesību normas, kas ar Konstitucionālās tiesas nolēmumu atzīta par atbilstošu Konstitūcijai, saderību ar Eiropas Savienības tiesību normām?
2) Vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un [Hartas] 47. pantu, pieļauj tādu valsts tiesību normu kā [Likuma Nr. 303/2004] 99. panta ș) punkts, kurā ir atļauts ierosināt disciplinārlietu un piemērot disciplinārsodu tiesnesim par kāda Konstitucionālās tiesas sprieduma neievērošanu gadījumā, kad šim tiesnesim tiek prasīts atzīt Savienības tiesību pārākumu pār kāda Konstitucionālās tiesas nolēmuma apsvērumu, – valsts tiesību normu, kas minētajam tiesnesim atņem iespēju piemērot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kuru viņš uzskata par prioritāru?
3) Vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un [Hartas] 47. pantu, pieļauj tādu valsts tiesu praksi, kas liedz tiesnesim – pretējā gadījumā iestājoties viņa disciplināratbildībai – piemērot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru kriminālprocesos, kuros tiek apstrīdēts kriminālprocesa saprātīgs ilgums un kurus reglamentē Rumānijas Kriminālprocesa kodeksa 488.1 pants?”
IV. Tiesvedība Tiesā
29. Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) lūdza, lai šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiktu izskatīts saskaņā ar steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību vai, pakārtoti, saskaņā ar paātrināto tiesvedību tostarp saskaņā ar Tiesas statūtu 23.a pantu.
30. Pamatojot savu lūgumu, iesniedzējtiesa norādīja, ka ir uzsāktas disciplinārlietas par Savienības tiesību piemērošanu saskaņā ar Tiesas interpretāciju spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România. Šīs procedūras nopietni grauj tiesu neatkarību un tiesu sistēmas stabilitāti. Turklāt strīdīgo valsts tiesību normu radītās neskaidrības ietekmē ar LESD 267. pantu izveidotās tiesiskās sadarbības sistēmas darbību.
31. Tiesas pirmā palāta 2021. gada 30. jūlijā pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas nolēma noraidīt Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) lūgumu izskatīt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.
32. Attiecībā uz lūgumu par paātrinātu tiesvedību Reglamenta 105. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes un pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, atkāpjoties no šā reglamenta noteikumiem, var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā, piemērot paātrinātu tiesvedību. Turklāt, ja lietā rodas būtiskas neskaidrības, kuras skar valsts konstitucionālo tiesību un Savienības tiesību pamatjautājumus, var būt nepieciešams, ņemot vērā šādas lietas īpašos apstākļus, to izskatīt īsā termiņā (9).
33. 2021. gada 12. augustā Tiesas priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas nolēma apmierināt iesniedzējtiesas lūgumu, lai šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiktu izskatīts paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. punktu. Tiesas priekšsēdētājs savu lēmumu pamatoja ar faktu, ka šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdotie jautājumi par Savienības tiesību pārākumu bija ļoti svarīgi Rumānijai un Savienības konstitucionālajai kārtībai.
34. Tiesas priekšsēdētājs par rakstveida apsvērumu iesniegšanas datumu noteica 2021. gada 27. septembri. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 105. panta 2. punktu par tiesas sēdes datumu tika noteikts 2021. gada 23. novembris.
35. Rumānijas, Nīderlandes un Beļģijas valdības, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Rakstveida jautājumi tika nosūtīti pusēm, citām ieinteresētajām personām un Rumānijas valdībai, lai uz tiem sniegtu atbildes tiesas sēdē 2021. gada 23. novembrī.
36. Rumānijas valdība un Komisija 2021. gada 23. novembra tiesas sēdē sniedza mutvārdu paskaidrojumus.
V. Par pieņemamību
37. Iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka nepieciešamība iesniegt šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu radās konflikta dēļ starp Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmumu Nr. 390/2021 un spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, un it īpaši no nepieciešamības pārliecināties, vai iesniedzējtiesa, izskatot tai iesniegto sūdzību, var saskaņā ar minēto Tiesas spriedumu pārbaudīt noteikumus, kas attiecas uz SIIJ izveidi un darbību, lai noteiktu, vai tie ir pretrunā LES 2. pantam un 19. panta 1. punkta otrajai daļai un Hartas 47. pantam.
38. Rakstveida apsvērumos netika celti iebildumi pret uzdoto jautājumu pieņemamību. Tiesas sēdē 2021. gada 23. novembrī gan Rumānijas valdība, gan Komisija atzina uzdoto jautājumu pieņemamību.
39. Komisija uzskatīja, ka pamatlietas apstākļus var atšķirt no tiem, kas ir pamatā 2020. gada 26. marta spriedumam Miasto Łowicz un Prokurator Generalny (C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234). Pirmkārt, šajā lietā pamatlieta nebija saistīta ar Savienības tiesībām un valsts tiesneši nebija aicināti piemērot Savienības tiesības. Turpretim šajā izskatāmajā pamatlietā valsts tiesnesis tiek aicināts piemērot LES 19. panta 1. punkta otro daļu, Lēmumu 2006/928 un spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România. Otrkārt, no 2020. gada 26. marta sprieduma lietā Miasto Łowicz un Prokurator Generalny (C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 54. punkts) izriet, ka disciplinārlieta pret diviem tiesnešiem, kuri iesniedza lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, bija izbeigta. Tādējādi disciplinārlietas draudi bija kļuvuši hipotētiski. Izskatāmajā lietā disciplinārlietas draudi pret tiesnesi, kurš iesniedzis prejudiciālo jautājumu, nav hipotētiski, jo viņš vēl nav piemērojis Savienības tiesību aktus. Turklāt nolēmuma pieņemšana, kas ir pretrunā Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmumam Nr. 390/2021, automātiski ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Likuma Nr. 303/2004 99. panta ș) punktu. Treškārt, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā šos apsvērumus, trīs uzdotie jautājumi ir saistīti.
40. Savukārt Rumānijas valdība uzsvēra LES 19. panta 1. punkta nozīmi saistībā ar tiesvedības ilguma SIIJ likumību pamatlietā. Tā arī atzina, ka risks, ka tiesnesim tiks piemērots disciplinārsods, varētu būt nozīmīgs faktors pamatlietā.
41. Pilnības labad ierosinu pārbaudīt visu uzdoto jautājumu pieņemamību.
42. Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un Hartas 47. pantu, nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Rumānijas Konstitūcijas 148. panta 2. punktā ietvertā – kā to ir interpretējusi Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmumā Nr. 390/2021 –, saskaņā ar kuru valsts tiesām nav jurisdikcijas pārbaudīt valsts tiesību normas, kas ar Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) lēmumu atzīta par konstitucionālu, atbilstību Savienības tiesību aktiem.
43. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan uz valsts tiesas uzdotajiem jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju attiecas atbilstības pieņēmums, LESD 267. pantā paredzētās prejudiciāla nolēmuma procedūras mērķis nav atvieglot konsultatīvu atzinumu sniegšanu par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem. Drīzāk, kā izriet no šīs normas teksta, tas prasa, lai prejudiciālais jautājums būtu “vajadzīgs”, lai iesniedzējtiesa varētu “sniegt spriedumu” lietā, kuru tā izskata (10).
44. Tādējādi LESD 267. pants piešķir valstu tiesām visplašākās iespējas vērsties Tiesā, ja tās uzskata, ka lietā, kuru tās izskata, rodas jautājumi par to Savienības tiesību normu interpretāciju, kuras nepieciešamas to izskatīšanā esošā strīda atrisināšanai. Tādējādi tiesai, kas nelemj pēdējā instancē, it īpaši ir jābūt iespējai brīvi uzdot Tiesai to interesējošos jautājumus, ja tā uzskata, ka augstākas instances tiesas, pat konstitucionāla līmeņa tiesas, veikts tiesību vērtējums varētu tai likt taisīt Savienības tiesībām neatbilstošu spriedumu (11).
45. Neierobežojot iesniedzējtiesas pirmā jautājuma izskatīšanu pēc būtības, ir skaidrs, ka Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmums Lēmumā Nr. 390/2021 varētu likt iesniedzējtiesai pieņemt spriedumu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām un it īpaši šajā jautājumā minētajiem noteikumiem, proti, LES 2. pantam un 19. panta 1. punkta otrajai daļai un Hartas 47. pantam. Tāpēc es uzskatu, ka pirmais jautājums ir pieņemams.
46. Ar otro un trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un Hartas 47. pantu, nepieļauj valsts tiesību normu vai valsts tiesu praksi, kas ļauj ierosināt disciplinārlietu un piemērot disciplinārsodus tiesnesim, kurš piemēro Savienības tiesību normas, kā tās interpretējusi Tiesa, un tādējādi neievēro Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) lēmumu.
47. Lai gan Rumānijas valdība un Komisija tiesas sēdē piekrita, ka šie jautājumi ir pieņemami, ņemot vērā 2020. gada 26. marta spriedumu lietā Miasto Łowicz un Prokurator Generalny (C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234), uzskatu, ka Tiesai šis jautājums ir jāizskata pēc savas ierosmes.
48. Šajā lietā Tiesai tika jautāts, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa neļauj pieņemt valsts tiesību aktus, kas būtiski palielina tiesnešu neatkarības mazināšanas risku vai atceļ garantiju, ka pret viņiem var uzsākt neatkarīgu disciplinārlietu. Tiesa uzskatīja, ka nepastāv saikne starp Savienības tiesību normu, uz kuru attiecas jautājumi, proti, LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un strīdiem iesniedzējtiesā, kas ietvēra tiesvedību pret Valsts kasi par naudas summu samaksu un kriminālsoda samazināšanu “nožēlojošiem lieciniekiem” (12). Turklāt Tiesa uzskatīja, ka strīdi pamatlietā nebija saistīti ar to, ka pret tiesnešiem, kuri iesniedza lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, viņu lūgumu rezultātā varētu tikt ierosināta disciplinārlieta (13).
49. Tāpat kā Komisija es uzskatu, ka trīs uzdotie prejudiciālie jautājumi ir savstarpēji saistīti un pārklājas viens ar otru. Visi trīs jautājumi attiecas uz tiesu neatkarības principu un tādu valsts tiesību normu saderību ar Savienības tiesībām – kā tās interpretējusi valsts konstitucionālā tiesa –, kuras neļauj vai kavē iesniedzējtiesu piemērot Savienības tiesības, it īpaši LES 2. pantu un 19. panta 1. punkta otro daļu un Hartas 47. pantu, kā tās interpretējusi Tiesa. Turklāt saikne starp Savienības tiesību normām, uz kurām attiecas šie jautājumi, proti, LES 2. pantu un 19. panta 1. punkta otro daļu un Hartas 47. pantu, un pamatlietu, kas attiecas uz SIIJ procedūras likumību pēc sprieduma Asociaţia Forumul Judecătorilor din România un Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmuma Nr. 390/2021, ir acīmredzama.
50. Turklāt es uzskatu, ka otrajā un trešajā jautājumā izvirzītā konkrētākā jautājuma par to, vai pret tiesnesi(-šiem), kas iesniedzis(-uši) šo prejudiciālo jautājumu – nevis ievērojis(-uši) Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmumu Nr. 390/2021 –, potenciāli varētu tikt ierosināta disciplinārlieta saskaņā ar Likuma Nr. 303/2004 99. panta ș) punktu par sprieduma Asociaţia Forumul Judecătorilor din România piemērošanu vai nolēmuma, ko Tiesa galu galā var pieņemt šajā prejudiciālā jautājuma izskatīšanā, piemērošanu, pieņemamība “dziļi savijas” (14) ar pirmā jautājuma būtību (15). Manuprāt, būtu mākslīgi ignorēt šo saikni (16).
51. Turklāt, ņemot vērā Likuma Nr. 303/2004 99. panta ș) punkta skaidros un nepārprotamos nosacījumus, šādas disciplinārlietas iespējamība nav maza, bet gan ir reāla iespējamība attiecībā uz tiesnesi(-šiem) pamatlietā.
52. Šajā ziņā nesenajā 2021. gada 23. novembra spriedumā IS (Rīkojuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu prettiesiskums) (C‑564/19, EU:C:2021:949, 85.–87. punkts) Tiesa nošķīra savu agrāko 2020. gada 26. marta spriedumu lietā Miasto Łowicz un Prokurator Generalny (C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234).
53. 2021. gada 23. novembra spriedumā IS (Rīkojuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu prettiesiskums) (C‑564/19, EU:C:2021:949, 85.–87. punkts) Tiesa nolēma, ka tai uzdotais jautājums par tiesu neatkarības principu un iespēju saskaņā ar valsts tiesību aktiem ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanu saskaņā ar LESD 267. pantu ir pieņemams. Tiesa, pirmkārt, norādīja, ka pastāv cieša saikne starp uzdoto jautājumu par iespējamu disciplinārlietu un citu uzdoto jautājumu, kura mērķis ir LESD 267. panta interpretācija. Tādējādi Tiesa uzskatīja, ka jautājuma par iespējamo disciplinārlietu mērķis būtībā bija noskaidrot, vai, lemjot par lietu pēc būtības, iesniedzējtiesnesis varēs neievērot augstākas tiesas lēmumu, nebaidoties no disciplinārlietas atsākšanas pret viņu. Tiesa arī uzskatīja, ka iesniedzējtiesnesis saskārās ar procesuālu šķērsli, kurš izriet no valsts tiesību aktu piemērošanas pret viņu un kuram viņam bija jāpievēršas, pirms viņš varēja izlemt pamatlietu bez ārējas iejaukšanās un pilnīgi neatkarīgi.
54. Uzskatu, ka pastāv skaidras paralēles attiecībā uz jautājumu pieņemamību par iespējamu disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš iesniedz prejudiciālo jautājumu un ievēro Tiesas vēlāko nolēmumu, izskatāmajā lietā un lietā, kurā tika pieņemts 2021. gada 23. novembra spriedums IS (Rīkojuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu prettiesiskums) (C‑564/19, EU:C:2021:949, 85.–87. punkts) (17). Tāpēc ierosinu Tiesai izmantot reālistisku pieeju šī jautājuma pieņemamībai šīs lietas konkrētajā kontekstā. Tā kā Tiesas spriedums prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā ir saistošs valsts tiesai attiecībā uz Savienības tiesību interpretāciju pamatlietā pieņemamā lēmuma nolūkos (18), es uzskatu, ka jautājumi par disciplināratbildības risku valstu tiesnešiem, kuri piemēro jebkuru atbildi, ko Tiesa var sniegt, pamatojoties uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir “nepieciešami”, lai izlemtu tajā izskatāmo lietu.
VI. Par lietas būtību
55. Iesniedzējtiesas jautājumi būtībā ir vērsti uz to, lai noskaidrotu, vai tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un Hartas 47. pantu, nepieļauj dalībvalsts tiesību normu, saskaņā ar kuru valsts tiesām nav jurisdikcijas pārbaudīt tāda valsts tiesību noteikuma atbilstību Savienības tiesībām, kuru attiecīgās dalībvalsts konstitucionālā tiesa ir atzinusi par konstitucionālu, un, ja šāda pārbaude tiek veikta, pret tiesnešiem var tikt uzsāktas disciplinārlietas un piemēroti sodi.
A. Spriedums “Asociaţia Forumul Judecătorilor din România”
56. Spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România Tiesa skaidri norādīja apstākļus, kādos tāda struktūra kā SIIJ neatbilst LES 2. panta un 19. panta 1. punkta otrās daļas un Lēmuma 2006/928 prasībām (19). Tiesa arī atkārtoja savu pastāvīgo judikatūru par Savienības tiesību pārākuma principu, saskaņā ar kuru ikvienai valsts tiesai, kas izskata lietu savā jurisdikcijā, ir pienākums nepiemērot nevienu valsts tiesību normu – neatkarīgi no tā, vai tai ir likuma vai konstitucionāls statuss, kā to interpretējusi konstitucionālā tiesa –, kas ir pretrunā Savienības tiesību normai, kurai ir tieša iedarbība (20).
57. Ņemot vērā to, ka LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai un Lēmumā 2006/928 noteiktajiem kritērijiem ir tieša iedarbība (21), Tiesa nosprieda, ka valsts tiesai savas kompetences ietvaros būs jānodrošina tā pilnīga efektivitāte, nepiemērojot, ja nepieciešams, pretējus valsts tiesību aktu noteikumus (22).
58. Es neierosinu pārskatīt Tiesas judikatūru ne par tādas struktūras kā SIIJ atbilstību Savienības tiesību aktiem, ne par Savienības tiesību tiešas iedarbības un pārākuma konkrēto piemērošanu spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România. Divi minētā sprieduma 223. punktā noteiktie parametri (23), lai novērtētu SIIJ atbilstību Savienības tiesībām, ir skaidri. Turklāt pienākums saskaņā ar Savienības tiesību tiešas iedarbības un pārākuma principiem nepiemērot valsts tiesību aktus, administratīvo praksi vai judikatūru, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, kuri jāpilda visām valsts iestādēm, piemēram, valstu tiesām, tostarp valstu konstitucionālajām tiesām, un administratīvajām iestādēm, kam savu attiecīgo kompetenču īstenošanas ietvaros ir jāpiemēro Savienības tiesības, ir pilnīgi skaidrs (24).
59. Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jebkurš valsts tiesību sistēmas noteikums un jebkura likumdošanas, administratīvā vai tiesu prakse – konstitucionālās tiesas vai citā veidā –, kas varētu samazināt Savienības tiesību efektivitāti, liedzot valsts tiesai, kuras jurisdikcijā ir piemērot šādus tiesību aktus, tiesības darīt visu nepieciešamo to piemērošanas brīdī, lai neievērotu valsts tiesību aktu noteikumus vai valsts judikatūru, kas varētu liegt to, ka tieši piemērojamiem Savienības noteikumiem ir pilns spēks un iedarbība, ir nesaderīgs ar prasībām, kas ir Savienības tiesību būtība (25).
60. Turklāt tādā lietā kā izskatāmā lieta valsts tiesai, kura ir izmantojusi LESD 267. panta otrajā daļā tai piešķirto rīcības brīvību iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecībā uz lēmumu, kas jāpieņem pamatlietā, ir saistoša Tiesas sniegtā strīdīgo noteikumu interpretācija, un tai vajadzības gadījumā ir pienākums neņemt vērā augstākas tiesas vai valsts konstitucionālās tiesas nolēmumus, ja tā uzskata, ka, ņemot vērā šo interpretāciju, šie noteikumi ir pretrunā Savienības tiesībām (26).
61. Rumānijas valdība savos rakstveida apsvērumos norādīja, ka abi nosacījumi, ko Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) izvirzījusi Lēmumā Nr. 390/2021, lai Savienības tiesību aktiem būtu pārākums pār Rumānijas Konstitūciju, ir izpildīti attiecībā uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu. Tādējādi, pēc šīs valdības domām, LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir pietiekami skaidra, precīza un nepārprotama un tai ir noteikta konstitucionālas nozīmes pakāpe, lai tās reglamentējošais saturs varētu pamatot jebkuru iespējamu Konstitūcijas pārkāpumu ar valsts tiesību aktiem. Lai gan tā varētu būt taisnība, tā neatzīst, ka Tiesa sprieduma Asociaţia Forumul Judecătorilor din România 249. punktā būtu nospriedusi, ka Lēmumā 2006/928 noteiktajiem kritērijiem ir tieša iedarbība. Tādējādi minētā sprieduma 251. punktā tika noteikts, ka gadījumos, kad tiek pierādīts, ka ir pārkāpta LES 19. panta 1. punkta otrā daļa vai Lēmums 2006/928, Savienības tiesību pārākuma princips uzliek iesniedzējtiesai pienākumu nepiemērot valsts tiesību normas, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, neatkarīgi no tā, vai tām ir likuma vai konstitucionāla izcelsme.
62. Pienākums nepiemērot nekāda veida valsts tiesību aktus, administratīvo praksi vai judikatūru, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, ir konkrēta izpausme gan kompetences piešķiršanas principam saskaņā ar LES 4. panta 1. punktu un 5. pantu, gan arī lojālas sadarbības principam saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu (27). Izņemot ārkārtas apstākļus, šis pienākums neskar dalībvalsts nacionālo identitāti, kas, piemēram, ir raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām (28) un kas ir jāievēro saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu (29) un Hartas preambulas trešo daļu. Gadījumos, kad dalībvalsts atsaucas uz nacionālo identitāti, lai attaisnotu Savienības tiesību normu neievērošanu, Tiesa pārbaudīs, vai šīs normas faktiski rada reālus un pietiekami nopietnus draudus sabiedrības pamatinteresēm vai dalībvalsts politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām (30). Neskaidri, vispārīgi un abstrakti apgalvojumi nesasniedz šo slieksni. Patiešām, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pati Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nav norādījusi, kādu nacionālās identitātes aspektu skar spriedums Asociaţia Forumul Judecătorilor din România.
63. Attiecīgi Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) izteiktais apgalvojums, ko iesniedzējtiesa apraksta savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ka Savienības tiesību aktiem nav pārākuma pār Rumānijas Konstitūciju, kā rezultātā Rumānijas tiesām nav pilnvaru pārbaudīt tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesību aktiem, ko Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) ir atzinusi par konstitucionālu, ir pārāk plašs un nefokusēts, lai atspoguļotu pārdomātu nacionālās identitātes izpausmi no Eiropas Savienības dalībvalsts puses saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu (31).
64. Jebkurā gadījumā visiem apgalvojumiem par nacionālo identitāti ir jārespektē LES 2. pantā (32)minētās kopējās vērtības un jābalstās uz nedalāmām, universālām vērtībām, kas minētas Hartas preambulas otrajā daļā (33). Šādos gadījumos galvenā uzmanība tiek pievērsta tiesiskumam (34) un efektīvai tiesiskai aizsardzībai. Tieši šim jautājumam es tagad pievērsīšos.
65. Pirms tam vēlos norādīt, ka Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmuma saturs Lēmumā Nr. 390/2021 rada nopietnas šaubas par to, vai šī tiesa ievēro Savienības tiesību būtiskos principus, kā to interpretējusi Tiesa spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România. Turklāt Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nav lūgusi Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. panta trešo daļu, lai novērstu Savienības tiesību nepareizas interpretācijas risku.
66. Šajā ziņā Tiesa savā 2018. gada 4. oktobra spriedumā Komisija/Francija (Avansa maksājums) (C‑416/17, EU:C:2018:811, 107.–109. punkts) atgādināja, ka dalībvalsts pienākumu neizpilde principā var tikt konstatēta saskaņā ar LESD 258. pantu, lai arī kāda būtu šīs valsts iestāde, kuras darbība vai bezdarbība ir šīs pienākumu neizpildes pamatā, pat ja runa ir par konstitucionāli neatkarīgu iestādi. Ja valsts tiesas lēmumu nevar pārsūdzēt, tiesai principā ir pienākums iesniegt prejudiciālu nolēmumu LESD 267. panta trešās daļas izpratnē, ja tai tiek izvirzīts jautājums par LESD interpretāciju. Šis pienākums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir īpaši paredzēts, lai nevienā no dalībvalstīm netiktu izveidots valsts judikatūras kopums, kas neatbilst Savienības tiesību normām. Tiesa uzskatīja, ka, tā kā Conseil d'État (Valsts padome, Francija) saskaņā ar LESD 267. panta trešajā daļā paredzēto procedūru nav iesniegusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai noteiktu konkrētu jautājumu, kas nebija tik acīmredzams, lai neradītu nekādas šaubas, Francijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, kas no tās izriet.
67. 2021. gada 23. novembra sēdē Rumānijas valdība apstiprināja, ka Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) ir pēdējā instance, lemjot par jautājumiem, kas attiecas uz Rumānijas Konstitūciju.
B. Piemērojamās Savienības tiesību normas
68. Tiesai pēdējos gados ir bijusi iespēja lemt par dalībvalstu tiesu neatkarības principu Savienības tiesību piemērošanā un par LES 2. panta, LES 19. panta 1. punkta, LESD 267. panta un Hartas 47. panta mijiedarbību (35). Šīs judikatūras nesenā izcelsme ir meklējama 2018. gada 27. februāra spriedumā Associação Sindical dos Juízes Portugueses (C‑64/16, EU:C:2018:117). Lai gan minētais spriedums ir nozīmīgs pavērsiens Tiesas judikatūras attīstībā šajā jomā, tas, manuprāt, neieviesa nekādus jaunus jēdzienus, bet gan atkārtoja vairākus galvenos Tiesas judikatūrā jau pastāvošos principus.
69. Kas attiecas uz piemērojamiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, ir vispāratzīts, ka LES 19. pants ir konkrēti izteikta LES 2. pantā nostiprinātās tiesiskuma vērtības konkrēta izpausme. Tāpēc nav nepieciešams atsevišķi izskatīt LES 2. pantu (36). Savienības tiesību sistēmā LES 19. pantā ir noteikts, ka atbildība par pārbaudi tiesā ir uzticēta Tiesai un valstu tiesām. Tādējādi neatkarības garantija, kas ir raksturīga tiesas spriešanas funkcijai un ir būtiska LESD 267. pantā ietvertās tiesiskās sadarbības sistēmas pareizai darbībai, ir nepieciešama abos Savienības tiesību sistēmas līmeņos.
70. Lai gan uzdotie jautājumi attiecas uz tiesu neatkarības principu, Tiesai iesniegtajos lietas materiālos nav norādes, ka iesniedzējtiesas neatkarība būtu jebkādā veidā apdraudēta, atskaitot ierobežojumu, ko Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) uzliek ar Lēmumu Nr. 390/2021 un kas noteikts Likuma Nr. 303/2004 99. panta ș) punktā attiecībā uz Savienības tiesību piemērošanu iesniedzējtiesā. Lai gan LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā nav īpašas atsauces uz tiesu neatkarību, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai nodrošinātu, ka instances, kurām var nākties lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju, var nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas prasīta šajā tiesību normā, īpaši svarīga – kā tas norādīts Hartas 47. panta otrajā daļā, kurā kā viena no prasībām saistībā ar pamattiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību ir minēta piekļuve “neatkarīgai” tiesai, – ir šo instanču neatkarības saglabāšana. Šī prasība par tiesu neatkarību, kas ir neatraujami saistīta ar tiesas spriešanu, ietilpst to tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu saturā, kurām ir kardināla nozīme kā garantijai visu to tiesību aizsardzībā, kuras privātpersonām izriet no Savienības tiesībām, un dalībvalstu kopējo vērtību, kas izklāstītas LES 2. pantā, tostarp tiesiskuma vērtības, saglabāšanā (37). Runa ir par iesniedzējtiesas spēju nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, kā noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā (38), ņemot vērā ierobežojumus, ko tai uzliek Rumānijas Konstitūcijas 148. panta 2. punkts, kā to interpretējusi Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmumā Nr. 390/2021.
71. Ar LES 19. pantu valstu tiesām un Tiesai ir uzticēts uzdevums nodrošināt pilnīgu Savienības tiesību piemērošanu visās dalībvalstīs, kā arī tiesību, kas indivīdiem izriet no Savienības tiesībām, aizsardzību tiesā (39). Tādējādi LES 19. pantā ir paredzēta decentralizēta tiesu sistēma, kurā atbildība par Savienības tiesību piemērošanu tiek dalīta starp Tiesu un valstu tiesām.
72. Tiesību, kas attiecīgajām personām izriet no Savienības tiesībām, efektīvas aizsardzības tiesā princips, uz ko ir atsauce LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, ir Savienības tiesību vispārējs princips, kas šobrīd ir nostiprināts Hartas 47. pantā, un tādēļ pirmajā minētajā tiesību normā visām dalībvalstīm ir uzlikts pienākums nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, tostarp otrās minētās normas izpratnē, jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības(40). Tādējādi, no vienas puses, Tiesa savā 2021. gada 20. aprīļa spriedumā Repubblika (41), nosprieda, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir piemērojama tādas prasības kontekstā, kuras mērķis ir apstrīdēt tādu valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām, par ko tiek apgalvots, ka tās var ietekmēt tiesnešu neatkarību. No otras puses, Hartas 47. pantā ir paredzētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ikvienai personai, kuras Savienības tiesību aktos garantētās tiesības un brīvības ir pārkāptas.
73. Ņemot vērā, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nav skaidrs, vai RS pamatlietā atsaucas uz tiesībām, kas viņam piešķirtas ar Savienības tiesību normu, šķiet, ka saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu (42) tās 47. pantu kā tādu nevar piemērot strīdam pamatlietā. Tomēr, tā kā LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, it īpaši Hartas 47. panta izpratnē, šis pēdējais noteikums ir jāņem vērā, interpretējot LES 19. panta 1. punkta otro daļu (43).
C. Efektīva tiesiskā aizsardzība, ko nodrošina neatkarīga tiesu vara
74. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa), kas ir atbildīga par jautājumiem, kuri saistīti ar tiesībām un brīvībām, ir iesniegta RS sūdzība par kriminālprocesa ilgumu SIIJ. Nekas no Tiesas lietas materiāliem neliecina, ka iesniedzējtiesai nebūtu jurisdikcijas izskatīt šo sūdzību.
75. Šķiet arī, ka saskaņā ar Rumānijas Konstitūcijas 148. panta 2. punktu, kā to interpretējusi Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmumā Nr. 390/2021, valsts tiesas nedrīkst pārbaudīt tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas ar Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) lēmumu ir atzīta par konstitucionālu. Tādējādi valsts tiesību akti iesniedzējtiesai faktiski liedz izvērtēt, vai SIIJ izveide un darbība atbilst Savienības tiesībām un, ja tas ir nepieciešams un lietderīgi, tostarp saskaņā ar norādēm, ko Tiesa sniegusi spriedumā Asociaţia Forumul Judecătorilor din România, nepiemērot attiecīgos konkrēto valsts tiesību aktu noteikumus saskaņā ar Savienības tiesību pārākuma un tiešas iedarbības principiem.
76. Šo situāciju pasliktina iespējamie draudi saskaņā ar Likuma Nr. 303/2004 99. panta ș) punktu uzsākt disciplinārlietu pret tiesnesi un piemērot disciplinārsodus par Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) lēmuma nepildīšanu (44).
77. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan tiesvedības organizēšana dalībvalstīs ir dalībvalstu kompetencē, tām ir jāpilda savi pienākumi, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un it īpaši no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas (45).
78. Tiesa ir konsekventi spriedusi, ka jebkurai valsts tiesai, kam, izskatot savā jurisdikcijā esošu lietu, kā dalībvalsts iestādei, piemērojot LES 4. panta 3. punktā noteikto sadarbības principu, ir pilnībā jāpiemēro tieši piemērojamas Savienības tiesības un jāaizsargā tās privātpersonu tiesības, kuras tām piešķirtas Savienības tiesībās, nepiemērojot nevienu valsts tiesību normu, kas varētu būt pretrunā [Savienības tiesībām], neatkarīgi no tā, vai tā ir pieņemta pirms Savienības tiesību normas pieņemšanas vai pēc tam (46).
79. Manuprāt, tas pats pienākums izriet tieši no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas, kurā noteikts (47), ka dalībvalstīm ir jānodrošina tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Tāpēc valstu tiesām ir jānodrošina Savienības tiesību aktu pilnīga piemērošana visās dalībvalstīs un jānodrošina tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai (48). Valsts tiesu nodrošinātā tiesiskās aizsardzības līdzekļa raksturs ir atkarīgs no tā, vai Savienības tiesību aktam vai pasākumam ir tieša iedarbība. Ja tiesību aktam vai pasākumam nav tiešas iedarbības, to saistošais raksturs tomēr nozīmē, ka valsts tiesām ir valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums (49). Noteiktos apstākļos šī pienākuma neievērošana var būt pamats prasībai pret valsti par zaudējumu atlīdzināšanu (50).
80. Tādējādi LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir Līgumā par Eiropas Savienību ietvertā Savienības tiesību pārākuma principa konkrēta izpausme (51).
81. LES 19. panta 1. punkta otrā daļa arī nosaka, ka valsts tiesām, kurām ir jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību interpretāciju un piemērošanu, jābūt neatkarīgām. To apstiprina Hartas 47. panta otrā daļa, kurā ir norādīta piekļuve “neatkarīgai” tiesai kā prasība pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību (52). Tādējādi attiecīgajai tiesai ir jāveic savas funkcijas pilnībā autonomi, neesot pakļautai nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā ne pret vienu citu un nesaņemot jebkādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas, tādējādi esot aizsargātai pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās locekļu tiesas spriešanas neatkarību un ietekmēt viņu lēmumus (53)
82. Starp šīm aizliegtās ārējas iejaukšanās darbībām vai spiedienu ir valsts konstitucionālās tiesas nolēmumi, piemēram, Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmums Nr. 390/2021, kura mērķis ir neļaut citām valsts tiesām, kas darbojas atbilstoši ar valsts tiesību aktiem tām piešķirtajai jurisdikcijai, nodrošināt Savienības tiesību aktu pilnīgu piemērošanu un ar tiem saistīto personu tiesību aizsardzību tiesā.
83. Manuprāt, Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) Lēmumā Nr. 390/2021 ir nelikumīgi piešķīrusi sev kompetenci, pārkāpjot LES 19. panta 1. punkta otro daļu, pārkāpjot Savienības tiesību pārākuma principu un pārkāpjot neatkarīgas tiesu varas pamatprasību.
84. Valsts tiesību norma vai prakse, saskaņā ar kuru konstitucionālās tiesas nolēmumi uzliek saistības citai valsts tiesai, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija piemērot Savienības tiesību aktus, nevar atņemt pēdējai no minētajām tiesām tās neatkarīgās pilnvaras piemērot šos tiesību aktus un nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Šādi noteikumi un prakse mazina Savienības tiesību efektivitāti un nav savienojami ar pašu Savienības tiesību būtību, tostarp ar LES 2. pantā paredzēto tiesiskumu (54). Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesa savā 2018. gada 27. februāra spriedumā Associação Sindical dos Juízes Portugueses (C‑64/16, EU:C:2018:117, 36. punkts) norādīja, ka efektīvas pārbaudes tiesā esamība, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību Savienības tiesībām, ir tiesiskuma būtība.
85. Tāpēc uzskatu, ka tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un Hartas 47. pantu, nepieļauj valsts tiesību normu vai praksi, saskaņā ar kuru valsts tiesām nav jurisdikcijas pārbaudīt tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesībām, kas ar dalībvalsts konstitucionālās tiesas lēmumu ir atzīta par konstitucionālu. A fortiori šis pats princips nepieļauj no šādas pārbaudes izrietošu disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārsodu piemērošanu tiesnesim.
VII. Secinājumi
86. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:
Tiesu neatkarības princips, kas noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopsakarā ar LES 2. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, nepieļauj valsts tiesību normu vai praksi, saskaņā ar kuru valsts tiesām nav jurisdikcijas pārbaudīt tādas valsts tiesību normas atbilstību Savienības tiesībām, kas ar dalībvalsts konstitucionālās tiesas lēmumu ir atzīta par konstitucionālu. Šis pats princips nepieļauj no šādas pārbaudes izrietošu disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārsodu piemērošanu tiesnesim.