Prasība, kas celta 2013. gada 30. augustā – Spānija/Komisija

(lieta T-461/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Komisijas 2013. gada 19. jūnija lēmumu par valsts atbalstu SA.28599 (C 23/2010 (ex NN 36/2010, ex CP 163/2009), ko Spānijas Karaliste īstenojusi ciparformāta televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos apvidos (izņemot Kastīliju-Lamanču). Minētajā lēmumā šis atbalsts ir uzskatīts par daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu un tiek uzdots to atgūt.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo šajā lietā aplūkotajā gadījumā neesot nedz saimniecisku darbību veicošiem subjektiem radītas kādas saimnieciskas priekšrocības, nedz pasākuma selektīvuma, nedz konkurences kropļojuma.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, jo nav konstatēts, ka nebūtu ticis ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērota valsts atbalsta lietās ievērojamā procedūra, konkrēti, tās pārmērīgā ilguma, sniegto pierādījumu neņemšanas vērā, kā arī izmeklēšanas nekonsekvences un neobjektīvuma dēļ.Ar pakārtoti izvirzīto ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievēroti tiesiskās noteiktības, vienlīdzības, samērīguma un subsidiaritātes principi un līdz ar to neesot pienākuma atbalstu atgūt, jo Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.), 14. pantā šo atgūšanu nav likts veikt, ja ir pārkāpti Savienības tiesību vispārējie principi.Ar vienlīdz pakārtoti izvirzīto piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot aizskartas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētās tiesības uz informāciju un tādēļ atgūšanas pienākuma neesot.