Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Beļģijas Karaliste iesniedza 2005. gada 26. martā

(lieta T-134/05)

(tiesvedības valoda - franču)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 26. martā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Beļģijas Karaliste, kuru pārstāv Žans-Pjērs Bels [Jean-Pierre Buyle] un Kristofs Steijārts [Christophe Steyaert].

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2005. gada 19. janvāra lēmumu ciktāl tajā atzīts, ka "agrākās FSE debitoru parādu tāmes" nav pieprasītas un [pakārtoti] pēc vajadzības, ciktāl tajā atzīts, ka šīs debitoru parādu tāmes rada kavējuma procentus, kurus aprēķina, pamatojoties uz Regulas Nr. 2342/2002/EK 86. pantu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Laika periodā no 1987. gada līdz 1992. gadam Komisija pieprasīja prasītājai atmaksāt noteiktas Eiropas Sociālo fondu (FSE) maksātās summas, ko Komisija tieši pārskaitīja dažādām Beļģijas sabiedrībām, kas darbojas kā būvuzņēmēji, bet kuras šīs sabiedrības ne izlietoja atbilstoši tiesiskajam regulējumam par FSE.

2004. gadā Komisija uzsāka atmaksāt tās summas, kuras prasītājai bija jāmaksā par agrākajām debitoru parādu tāmēm, [tās sedzot] ar prasītājas parādu tāmēm pret Komisiju. Pēc šo summu atmaksas, prasītāja Komisijai iesniedza vairākas vēstules, uz kurām tā atbildēja ar apstrīdēto lēmumu, norādot, ka, pretēji tam, kā to apgalvo prasītāja, agrākās debitoru parādu tāmes nav tikušas pieprasītas.

Savas prasības atbalstam, prasītāja apgalvo, ka strīdīgās debitoru parādu tāmes ir pieprasītas piemērojot Regulas Nr. 2988/95/EK 3.1. pantu vai pakārtoti - Beļģijas tiesību normas, kas piemērojamas dotajā gadījumā atbilstoši Regulas Nr. 2988/95/EK 2.4 pantam.

Prasītāja arī apstrīd Komisijas piemērotos kavējuma procentus. Saskaņā ar prasītājas teikto, šajā gadījumā pastāv īpašs tiesisks regulējums, proti Regula Nr. 1865/90/EEK un Regula Nr. 448/2001/EK, ar ko pārkāpj Regulas Nr. 2342/2002/EK 86. pantu, ko izvirzīja Komisija, lai attaisnotu kavējuma procentu piemērošanu. Prasītāja apgalvo, ka šis īpašais tiesiskais regulējums neparedz kavējuma procentu piemērošanu attiecībā uz FSE darbībām, kuras veiktas pirms 1990. gada 6. jūlija, un attiecīgi Komisija nevarētu prasīt kavējuma procentus par strīdīgajām debitoru parādu tāmēm.

____________