CILVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2011. gada 16. novembrī

Lieta F‑67/11 R

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu noregulējums – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība – Neesamība – Interešu izsvēršana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. Marcuccio būtībā ir lūdzis apturēt lēmuma, ar ko noraidīts viņa 2011. gada 28. februāra lūgums veikt pasākumus Vispārējās tiesas 2010. gada 9. jūnija sprieduma lietā F‑56/09 Marcuccio/Komisija rezolutīvās daļas 2. punkta izpildei, piemērošanu

Nolēmums      Prasītāja pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Īstenošanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums – Finansiāls kaitējums

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punktu pieteikumos par pagaidu pasākumu noteikšanu tostarp norāda apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Nosacījumi par pieteikuma steidzamību un par tā šķietamu pamatojumu (fumus boni juris) ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesnesis attiecīgā gadījumā nodrošina arī atbilstošo interešu izsvēršanu.

Izskatot apstākļu kopumu, pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpatnības, viņš var noteikt, kādā veidā jāpārbauda šie dažādie apstākļi, kā arī šīs izskatīšanas kārtību, jo neviena tiesību norma neuzliek viņam pienākumu ievērot iepriekš iedibinātu analīzes shēmu, lai novērtētu nepieciešamību noteikt pagaidu pasākumus.

Izsverot attiecīgās intereses, pagaidu noregulējuma tiesnesim, kuram ir norādīts, ka pastāv risks, ka pieteikuma iesniedzējam varētu tikt nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums, tostarp ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja tiesa pamatlietā atceltu apstrīdēto aktu, būtu iespējams mainīt situāciju, ko būtu radījusi tā tūlītēja izpilde, un otrādi – vai minētā akta piemērošanas apturēšana liktu šķēršļus tā pilnai iedarbībai, ja prasība pamatlietā tiktu noraidīta.

Ja vienkārša apstrīdētā lēmuma atcelšana nemainītu prasītāja situāciju, jo tā pati par sevi nedotu tam nekādas tiesības iznīcināt pieprasīto dokumentu fotogrāfijas, šādai atcelšanai nebūtu nekādas iedarbības un līdz ar to nebūtu arī ieinteresētības tajā. Nenoliedzami, ka pagaidu noregulējuma tiesnesim ir arī kompetence noteikt citus pagaidu pasākumus, kas atšķiras no piemērošanas apturēšanas, pamatojoties uz LESD 279. pantu, bet šāds pasākums nevar būt pielīdzināms tādai situācijas izmainīšanai, kā dēļ pamatlietā celtā prasība varētu zaudēt savu priekšmetu.

(skat. 15.–17., 26. un 27. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1978. gada 13. janvāris, 4/78 R Salerno/Komisija, 2. punkts; 1989. gada 31. jūlijs, 206/89 R S./Komisija, 14. un 15. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 30. aprīlis, T‑65/08 R Spānija/Komisija, 82. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 3. jūlijs, F‑52/08 R Plasa/Komisija, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 15. februāris, F‑104/10 R de Pretis Cagnodo un Trampuz de Pretis Cagnodo/Komisija, 16. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan nodrošināt pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms nolēmuma pieņemšanas pamattiesvedībā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu noregulējuma pasākumiem, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamattiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

Attiecībā uz finansiālo kaitējumu, kas ir radies atteikuma izmaksāt prasīto kompensāciju un kavējuma naudu dēļ, lai varētu pamatot steidzamības nosacījuma izpildi, pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā ir jābūt ar detalizētiem dokumentiem apstiprinātām konkrētām un precīzām norādēm, kas atspoguļo prasītāja finansiālo situāciju un ļauj tam novērtēt sekas, kas, visticamāk, rastos lūgto pasākumu neesamības gadījumā.

(skat. 19. un 21. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1999. gada 25. marts, C‑65/99 P(R) Willeme/Komisija, 62. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, 25. punkts; 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch‑Leonhardt u.c./ECB, 27. punkts.

Eiropas Savienības Civildienesta tiesa: 2010. gada 27. aprīlis, T‑103/10 P(R), Parlaments/U, 37. punkts.